Pieaugošā aktivitāte fondu biržā beidzamajos gados arī Latvijas uzņēmumiem liek aizdomāties par šādas iespējas izmantošanu ar mērķi investēt finanšu līdzekļus vērtspapīros, kas ļauj attīstīt un paplašināt savu uzņēmējdarbību. Apskatīsim šo iespēju no grāmatvedības un nodokļu puses!
Par vērtspapīriem tiek uzskatīti finanšu instrumenti Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, proti, tādi vērtspapīri, kas kotējas publiskās apgrozības regulētajos tirgos. Taču nereti regulētā tirgus apgūšana, vērtspapīru un darījumu ar tiem uzskaite uzņēmumiem sagādā papildu izaicinājumus, kā arī jautājumus par nodokļu piemērošanu. Lai veiksmīgi veiktu ieguldījumus finanšu instrumentos, uzņēmumam jāorientējas regulētajā tirgū un to regulējošos normatīvajos aktos, kur svarīgi ir ņemt vērā arī nodokļu efektu no darījumiem.
Šajā rakstā izskatīšu grāmatvedības uzskaites un tiešo un netiešo nodokļu piemērošanas aspektus dažādiem vērtspapīru veidiem, atsevišķi aplūkojot nodokļu piemērošanu ienākumiem no akcijām un citiem vērtspapīru veidiem, piemēram, obligācijām, bet aspektus, kas ir piemērojami licencētām finanšu un kredītiestādēm, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, atstāšu citai reizei.
Grāmatvedības uzskaites aspekti
Grāmatvedības uzskaitē vērtspapīri ir uzskatāmi par finanšu ieguldījumiem aktīvu pusē uzņēmumam, kas veic vērtspapīru iegādi. Finanšu instrumentu atzīst uzskaitē darījuma dienā atbilstoši vērtspapīru iegādes nosacījumiem, pamatojoties uz darījumu apliecinošiem dokumentiem.
Atkarībā no prognozējamā vērtspapīru turēšanas ilguma finanšu ieguldījumi tiek iedalīti ilgtermiņa (tādu ieguldījumu, kurus plāno turēt ilgāk par vienu gadu) un īstermiņa (ar paredzamo atsavināšanas periodu, kas ir īsāks par 12 mēnešiem).
Bilances sagatavošanas mērķiem vērtība vērtspapīriem, kas ir kotējami regulētajā tirgū, ir nosakāma atbilstoši to publiski pieejamai tirgus cenai, ieņēmumos no finanšu aktīviem atspoguļojot vērtspapīru vērtības pieaugumu vai samazinājumu.
Vērtspapīru turēšanas laikā saņemtie ieņēmumi tiek atzīti kā ieņēmumi no finanšu aktīviem un atkarībā no uzņēmuma darbības profila var tikt uzskatīti par ieņēmumiem no pamata vai papildu darbības.
Nodokļu piemērošana
Uzņēmuma ienākuma nodoklis
Kopš 2018.gada 1.janvāra Latvijā ir spēkā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms, kas paredz reinvestētās peļņas, kura netiek tieši (dividenžu veidā) vai netieši (nosacīta peļņas sadale) sadalīta, atbrīvošanu no UIN piemērošanas. Šāda veida režīms, kas ļauj atlikt UIN maksāšanas brīdi no gada rezultātu apstiprināšanas brīža līdz peļņas sadales brīdim, ir spēkā vien tikai Igaunijā un Gruzijā.
Tādējādi jebkura Latvijas uzņēmuma peļņa, tostarp tā, kas veidojas no darījumiem ar vērtspapīriem, netiek aplikta ar UIN līdz peļņas sadales brīdim. Savukārt, sadalot peļņu, UIN piemērošana būs atkarīga no vērtspapīra veida un saimnieciskās darbības rakstura.
Ilgtermiņa vērtspapīri – portfeļinvestīcijas
Vērtspapīra turēšanas laikā tās var ģenerēt ienākumus, no kuriem populārākie ir dividendes un procenti (kupons).
Akcijas dod investoriem tiesības saņemt dividendes, ja to paredz uzņēmuma dividenžu politika. Latvijas uzņēmums – akciju turētājs –, saņemot dividendes, ir tiesīgs neiekļaut tās ar UIN apliekamajā bāzē, ja dividenžu izmaksātājs ir Latvijas, citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmums, ja tas savā rezidences valstī ir UIN maksātājs (nav nepieciešams pierādīt, ka UIN faktiski tika samaksāts, pietiek ar faktu, ka dividenžu izmaksātājs pakļaujas vispārējam UIN režīmam), vai dividenžu izmaksas valstī tika piemērots ieturējuma nodoklis.
Ienākums no akciju (un arī kapitāla daļu) pārdošanas ir ar UIN apliekams ienākums, tomēr pastāv izņēmums. Ja akciju vai kapitāla daļu atsavinātājs – Latvijas uzņēmums – notur vērtspapīrus 36 mēnešus nepārtraukti, tā ienākums no vērtspapīru atsavināšanas kļūst neapliekams ar UIN, tādējādi motivējot Latvijas uzņēmumus veikt ilgtermiņa kapitāla ieguldījumus.
Atbrīvojumi dividenžu ienākumam un ienākumam no akciju atsavināšanas ir piemērojami arī tad, ja tās tiek izmaksātas ar ieguldījumu fonda starpniecību, ja izpildās noteiktie kritēriji attiecībā uz dividenžu izmaksātāju.
Obligācijas kā parāda instrumenti paredz fiksēto procentu (kupona) izmaksu turētājiem. Procentu ienākumam, kā arī ienākumam no obligāciju atsavināšanas UIN regulējumā Latvijā nav paredzēti atbrīvojumi no vispārējas UIN piemērošanas kārtības un peļņas, kas veidojas no procentu ienākumiem, – sadale ir apliekama ar standarta UIN pēc likmes 20%, piemērojot sadalāmai peļņai koeficientu 0,8. Piemērojot nodokļu konvencijas noteikumus ar attiecīgo valsti, kurā ienākuma izmaksātājs ir nodokļu rezidents, Latvijas maksājamo UIN ir iespējams samazināt par šajā valstī samaksāto ieturējuma nodokli.
Ikdienas tirdzniecības darījumi
Atkarībā no riska apetītes un darbības profila uzņēmumi darījumus ar vērtspapīriem var veikt arī biežāk, spēlējot ar īstermiņa vērtības pieaugumiem un kritumiem tirgū un dienā veicot vairākus vērtspapīru iegādes un atsavināšanas darījumus.
No šādas aktīvas tirdzniecības ar akcijām vai obligācijām, vai citiem vērtspapīriem ģenerētā peļņa veidos ar UIN apliekamo peļņas sadali bez iespējas piemērot atbrīvojumus no nodokļa samaksas.
Pievienotās vērtības nodoklis
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana darījumiem ar vērtspapīriem praksē rada interpretācijas iespējas. Jautājumi rodas, ja salīdzina Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) normas attiecībā uz darījumiem ar vērtspapīriem ar direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmas (PVN direktīva) normām.
Tā Latvijas PVN likuma 52.panta 1.daļas 21.punkta e) apakšpunktā tiek lietots formulējums:
- pakalpojumi (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz ieguldījumiem kapitālā, atvasinātajiem finanšu instrumentiem un vērtspapīriem (tai skaitā to izlaišanu, glabāšanu, atsavināšanu, turētājbankas veikto uzraudzību, bet izņemot citu uzraudzību), izņemot ieguldījumu kapitālā, atvasināto finanšu instrumentu un vērtspapīru pārvaldi.
Tādējādi ieguldījumi vērtspapīros tiek uzskatīti par pakalpojumiem, kas ir neapliekami ar PVN.
Savukārt PVN direktīvas 135.panta 1.punkta f) apakšpunktā tiek lietots formulējums:
- darījumi – tostarp starpniecību, izņemot pārvaldi un uzraudzību, – kas attiecas uz akcijām un daļām sabiedrībās vai apvienībās, bezseguma parādzīmēm un citiem vērtspapīriem [..].
Šādu darījumu ar vērtspapīriem veikšana ir jādeklarē taksācijas gada PVN deklarācijā, summējot pozitīvās un negatīvās vērtības, kas tiek noteiktas kā starpības starp pārvedamo vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas cenu.
Uzņēmuma ieguldījumi vērtspapīros atsevišķos gadījumos ir īpaši nodokļu izdevīgi, un, uzsākot šo darbību, ir svarīgi definēt investīciju stratēģiju, ievērojot uzskaites un nodokļu ietekmi un nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar pieredzējušiem speciālistiem.
Avots: iFinanses