Pēc Eiropas Komisijas (EK) datiem, Eiropas Savienībā (ES) ir vairāk nekā 10 tūkst. digitālo platformu. Tāpēc šai jomai arī ir pievērsta būtiska uzmanība, paredzot nosacījumus attiecībā uz pienācīgu regulēšanu un informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu nodokļu iestādēm. Lai pastiprinātu digitālo platformu kontroli, tika pieņemta direktīva 2021/514, kas groza direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā (DAC 7 direktīva), paplašinot ES noteikumus par nodokļu pārredzamību un attiecinot ziņošanas pienākumus arī uz digitālajām platformām un platformu operatoriem.
Šobrīd aptuveni 1 milj. ES uzņēmumu pārdod preces un pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas, un vairāk nekā 50% mazo un vidējo uzņēmumu, kas pārdod preces, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības vietas, veic pārrobežu tirdzniecību, un tās īpatnību dēļ nodokļu administrācijām ir sarežģīti kontrolēt ar saimniecisko darbību saistītu nodokļu nomaksu, izmantojot digitālās platformas.
Problēma saasinās, ja saimnieciskā darbība tiek veikta, izmantojot digitālo platformu operatorus, kas atrodas citās valstīs. Tā rezultātā bieži rodas situācijas, kad netiek ziņots par ienākumiem, ko pārdevēji gūst, sniedzot pakalpojumus vai pārdodot preces digitālajās platformās, līdz ar ko samazinās dalībvalstu nodokļu ieņēmumu apmērs. Tas viņiem sniedz priekšrocības salīdzinājumā ar godprātīgiem nodokļu maksātājiem.
Kas paredzēts DAC 7 direktīvā?
Saskaņā ar DAC 7 direktīvas nosacījumiem tiek ieviests pienākums digitālo platformu operatoriem sniegt informāciju nodokļu administrācijai par pārdevēju (fiziska vai juridiska persona, kura saņem atlīdzību par darbībām platformā) ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas. Apkopotā informācija tiks kopīgota ar attiecīgo dalībvalstu nodokļu iestādēm, lai novērstu nodokļu saistību nepildīšanu un nepietiekamu ienākumu, kas gūti no komercdarbības ar šādu digitālo platformu starpniecību, deklarēšanu.
DAC 7 direktīvā iekļauts arī digitālās platformas definējums, nosakot, ka digitālā platforma ir jebkura programmatūra, vietne vai mobilā lietojumprogramma, kas ļauj pārdevējiem sazināties ar citiem lietotājiem, lai veiktu attiecīgu komercdarbību. Savukārt platformas operators ir juridiska persona, kas slēdz līgumus ar pārdevējiem par platformas pilnīgu vai daļēju pieejamību tiem. DAC 7 direktīvas paziņošanas nosacījumi attieksies arī uz tādām digitālajām platformām kā "Amazon", "Airbnb" u.c.
Digitālo platformu operatori
Digitālo platformu operatori, uz kuriem attiecas DAC 7 direktīvā iekļautie ziņošanas pienākumi, ir šādi:
- ES nodokļu rezidenti;
- ES nodokļu nerezidenti, bet tie atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:
- kāda no operatora vienībām (komerciestādēm) ir dibināta ES,
- operatora vadība atrodas kādā no ES dalībvalstīm,
- operatora pārstāvniecība reģistrēta ES, un operators nav kvalificēts kā ārpussavienības platformas operators;
- ES nodokļu nerezidenti, kuri neatbilst nevienai no minētajām pazīmēm, bet palīdz pārdevējiem (par kuriem jāsniedz ziņojums) īstenot attiecīgās darbības veikšanu, tostarp nekustamā īpašuma iznomāšanu.
Papildus DAC 7 direktīvā iekļauts definējums arī tādiem operatoriem, kuri kvalificējami kā ārpus ES platformas operatori un uz kuriem attiecas direktīvā iekļautie ziņošanas pienākumi.
DAC 7 direktīvā paredzēti izņēmumi, kad platformu operatoriem nav pienākuma iesniegt ziņojumus par saviem pārdevējiem (direktīvā definēts kā "izslēgtais platformas operators"), tomēr šādā gadījumā tādam platformas operatoram ir pienākums katru gadu iesniegt ziņojumu nodokļu administrācijā, pierādot, ka platformas vispārējais saimnieciskās darbības modelis ir tāds, ka tam nav pārdevēju, par kuriem jāsniedz ziņojums.
Piemērs
Saskaņā ar DAC 7 direktīvas nosacījumiem ziņošanas pienākums neattieksies uz tādām digitālajām platformām kā maksājumu apstrādes platformas, piemēram, "Wise", "PayPal", un uz digitālajām platformām, kurās ir tikai uzskaitītas preces vai pakalpojumi pārdošanai vai iznomāšanai, bet pats digitālās platformas operators nepiedalās darījuma veicināšanā un/vai ne vienmēr ir informēts par darījumu vērtību, piemēram, "Facebook" tirgus.
Lai izpildītu DAC 7 direktīvas ziņošanas nosacījumus, digitālās platformas pārdevējiem ir jāizstrādā digitālās platformas iekšējo datu vākšanas sistēma. Platformas operatoru pienākumos ietilpst ne tikai informācijas vākšana par pārdevēju, bet arī no pārdevējiem saņemto datu pārbaude, izvērtējot, vai izpildās nosacījumi, ka pārdevēju var atbrīvot no pienākuma sniegt informāciju. Platformas operatoriem vismaz piecus gadus būs jāglabā uzskaite par veiktajām darbībām un informācija, uz kuras pamata viņi veica pārbaudi.
Informācija, kas jāziņo nodokļu administrācijai, ir noteikta DAC 7 direktīvas 5.pielikuma 3.iedaļā "Ziņošanas prasības", papildus atsevišķi nosakot iesniedzamās informācijas prasības attiecībā uz digitālo platformu operatoriem, kas darbojas nekustamā īpašuma nomas nozarē.
DAC 7 direktīvā paredzēta iespēja izvēlēties, ja platformas operators atbilst ziņošanai vairāk nekā vienā dalībvalstī – viņš izvēlas vienu no valstīm, kurā iesniegs informāciju, un informē pārējo dalībvalstu iestādes, kuru dalībvalsti viņš izvēlējies. Sankciju izvēle paliek dalībvalstu ziņā, taču DAC 7 direktīvā noteikts, ka sodiem jābūt efektīviem un samērīgiem.
Noteiktie termiņi
DAC 7 direktīvas ziņošanas noteikumi piemērojami no 2023.gada 1.janvāra. Dalībvalstīm līdz 2022.gada 31.decembrim bija laiks jaunos noteikumus ieviest valsts tiesību aktos.
DAC 7 direktīvā noteikts, ka pārskatu platformas operatoriem ir jāziņo vietējām nodokļu iestādēm konkrēta informācija par pašu operatoru, kā arī par ziņojamajiem pārdevējiem līdz nākamā gada 31.janvārim pēc kalendārā gada, kurā pārdevējs ir identificēts kā pārdevējs, par kuru jāziņo. Ziņošanas platformas operatoram pirmās deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 31.janvāris, kas aptver informāciju par 2023.gada kalendāro gadu.
Savukārt nodokļu administrācijai noteiktais informācijas apmaiņas termiņš starp dalībvalstīm ir 2024.gada februāra beigas.
Ieviešana ES
Vairākas dalībvalstis jau ir ieviesuši DAC 7 direktīvas ziņošanas pienākumus valstu vietējos tiesību aktos un pieņēmušas saistošos noteikumus. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija 2022.gada 14.decembrī pieņēma grozījumus Nodokļu informācijas apmaiņas likumā un Nodokļu organizācijas likumā, savukārt Lietuvā šobrīd ir izveidots tiesību akta projekts.
Pastāv valstis, kurās DAC 7 direktīvas ieviešanas process kavējās un vēl nav publicēti tiesību aktu projekti, kā, piemēram, Kiprā, Grieķijā, Maltā un Portugālē. Šādos gadījumos EK pret attiecīgo valsti var uzsākt oficiālu pārkāpuma procedūru un jautājuma neatrisināšanas gadījumā nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.
Cik tālu ir Latvija?
Latvijā DAC 7 direktīvas ziņošanas pienākums tika noteikts ar 2022.gada 22.decembra grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" (likums par NN) 15.panta 11.daļā, tie stājās spēkā 2023.gada 1.janvārī. Likumā paredzēts pienākums par informācijas sniegšanu, darbojoties digitālajās platformās, un Valsts ieņēmumu dienesta pienākums par konkrētās informācijas sniegšanu ES dalībvalstu nodokļu administrēšanas institūcijām.
DAC 7 direktīvas paziņošanas un informācijas prasības Latvijā būs regulētas ar atsevišķiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot platformas" (MK noteikumu projekts tika skatīts 2023.gada 24.janvāra MK sēdē).
DAC 7 direktīvas pārņemšana ietekmēs grozījumu ieviešanu arī citos ar digitālo platformu darbību saistītos MK noteikumos, kā piemēram, tiks veikti grozījumi MK noteikumos Nr.541 "Noteikumi par tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili" un MK noteikumos Nr.405 "Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru".
Soda sankcijas par DAC 7 direktīvas nosacījumu nepildīšanu Latvijā ir noteiktas likuma par NN 35.5pantā, paredzot soda naudu līdz 14 tūkst. eiro par ziņojuma sniegšanas termiņa neievērošanu.
DAC 7 direktīvas nosacījumu ieviešana palielinās administratīvo slogu arī nodokļu administrēšanas iestādēm, MK 2022.gada 11.oktobra sēdē, lemjot par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025.gadam (MK sēdes protokola Nr.52., 5.§, 28.3.apakšpunkts), tika atbalstīta Finanšu ministrijas iniciatīva palielināt dotāciju programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana", lai nodrošinātu tehniskā risinājuma ieviešanu attiecībā uz datu saņemšanu no platformu operatoriem un informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm, paredzot finansējumu 2023.gadam 487 878 eiro apmērā, 2024.gadam – 131 970 eiro, 2025.gadam un turpmāk ik gadu – 69 380 eiro.
Avots: iBizness