Neskatoties uz pandēmijas radītajiem satricinājumiem ekonomikā, Latvijas bankas un nebanku finanšu sektori uzrāda labus rezultātātus. Tomēr banku sektora reputācijas pasliktināšanās joprojām ir jūtama. Par to, kas atbaida ārzemju investorus Latvijas tirgū un kādi uzlabojumi ir nepieciešami, “Открытый город” sarunājās ar Andrei Surmačs, partneri, revīzijas nodaļas vadītāju, BDO Latvia.
Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju Latvijas banku sektorā?
Ņemot vērā pandēmijas ietekmi kopumā, viss nav slikti. Neskatoties uz ekonomiskajiem satricinājumiem saistībā ar Covid-19, Latvijas finanšu sistēma ir stabila.
Nozares rentabilitāte 2020. gadā, protams, ir būtiski samazinājusies, taču domāju, ka līdz 2021. gada beigām tā atgūsies. Banku kapitalizācija sasniegusi rekordaugstu līmeni. Kreditēšana atgriežas 2019. gada līmenī. Lielā mērā ECB ilgtermiņa finansējuma dēļ nopietnu likviditātes problēmu nav. Gan tirgū, gan mūsu klientu ziņā mēs nenovērojam būtisku gan banku, gan mikrokredītu organizāciju kredītportfeļu kvalitātes pasliktināšanos.
Pirmajā pandēmijas vilnī es pamanīju diezgan ātru un profesionālu reakciju no lielākās daļas mūsu banku un finanšu tehnoloģiju klientiem. Tika pārskatīts nozaru un klientu riska profils, precizētas politikas kredītu izsniegšanai un strādāts ar aktuālajiem portfeļiem. Banku sektoram kopumā palīdzēja arī tas, ka pandēmijas visvairāk skartajām nozarēm izsniegto kredītu īpatsvars nebija liels.
Finanšu sistēmas pašreizējo stāvokli nosaka Eiropas Savienības un Latvijas valdības pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, augsta nodarbinātība un labi preču un pakalpojumu patēriņa rādītāji, kas ir būtiski ekonomikas atveseļošanai kopumā.
Tomēr būtiska investoru pieplūduma mūsu ekonomikā nav. Vai tās ir sekas mūsu regulējošo iestāžu pārmērīgajām aizdomām pret nerezidentiem bankās?
Pēdējos gados būtiski samazinājies nerezidentu īpatsvars banku portfeļos. Mēs neesam iekļauti MONEYVAL melnajā sarakstā. Neskatoties uz to, diez vai varam būt apmierināti ar Latvijas un citu Baltijas valstu banku sistēmas slikto reputāciju, kas gadu gaitā izveidojusies, saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju no NVS valstīm. Domāju, ka Baltijas banku sistēmu tēlu vēl vairāk iedragāja tas, ka skandālos bija iesaistītas ne tikai bankas ar vietējo, bet arī Rietumu kapitālu. Lai šādu reputāciju atjaunotu, Regulatoram un bankām vēl ilgi būs jāstrādā.
Banku akcionāru un vadības attiecības saspīlē ne vienmēr skaidrās prasības un Regulatora gaidas attiecībā uz likumu ievērošanu šajā jomā. Situāciju pasliktina drastiskā rīcība, kas biznesam ne vienmēr ir skaidra, necaurredzamā metodika pārkāpumu smaguma noteikšanai un sodu aprēķināšanai, ieilgušās pārbaudes un lēmumu pieņemšana. Šķiet, ka Regulatoram pietrūkst atklātības, dialoga ar biznesu, dažkārt arī publiska savas pozīcijas pamatojuma. Tas nepieciešams arī izstrādājot prasības Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) atbilstībai, veicamo pārbaužu laikā, un publicējot to rezultātus. Manuprāt, Regulatoram ir jāstrādā pie tā, kā uzņēmēju aprindās uztver izmaiņas un pieņemtos lēmumus. Šodien, tās darbam ar banku sistēmu bieži ir negatīva emocionāla pieskaņa.
Kā tas ietekmē nerezidentu klientu apkalpošanu?
Darbs ar nerezidentiem prasa lielu uzmanību un kontroli gan no bankām, gan no valsts. Bet šeit jābūt ļoti izvēlīgam. Klientus nerezidentus nevajadzētu izņemt no banku sistēmas vai kavēt viņu ienākšanu. Acīmredzot tas negatīvi ietekmē investīciju klimatu valstī kopumā.
Nerezidenti cita starpā ir ārvalstu investori, kas ieved valstī ekspertīzi, kapitālu, darbaspēka resursus, veido eksportu, integrē Latvijas ekonomiku globālajā sistēmā. Daudzas valstis cīnās par šīm iespējām, taču mēs pret tām izturamies ļoti pavirši. Slikti ir tas, ka tiek paziņots: nerezidenti ir ļauni. Šādas attieksmes rezultāts ir atbilstoša ārvalstu investora uztvere par Latvijas banku sistēmu, Latviju kopumā.
Kas, jūsuprāt, var atjaunot ārvalstu investoru uzticību mūsu bankām?
Es redzu, ka ir kaut kāda uzticība. Tas apliecina aktivitāti no ārvalstu investoru puses, ko šogad novērojam. Protams, nevar runāt par investīciju bumu vai pozitīvu investīciju klimatu, taču kaut kur redzama pašreizējo akcionāru vēlme papildināt kapitālu, kaut kur ir interese no jaunu investoru puses. Uzticība varētu būt lielāka, pateicoties visas valdības sistemātiskajam darbam, lai kopumā radītu labvēlīgu investīciju klimatu. Te ir vajadzīga tautsaimniecības ideja, valsts vadītāju gars un griba, kā arī profesionalitāte, piesardzība un cītīgs ikdienas darbs ar uzņēmējdarbību. No tā izrietētu nepieciešamība pēc rūpīgāka valsts darba ar bankām. Tas nozarei piesaistītu gan nacionālos, gan ārvalstu investorus. “Nauda visur mīl klusumu”, Latvija nav izņēmums.
Sasniegumi Baltkrievijas uzņēmumiem Latvijā
Jūs esat no Baltkrievijas. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par Baltkrievijas uzņēmumu piesaisti Latvijai. Vai šajā virzienā ir kādi reāli sasniegumi?
BDO vadu Baltkrievijas darba grupu, kuras iniciatīva ir atbalstīt baltkrievu biznesu Latvijā. Pēdējā gada laikā esam pārrunājuši biznesa pārvietošanu ar vairākiem desmitiem Baltkrievijas uzņēmumu, galvenokārt IT sektorā. Bieži viņi pārstāv monetizētu, nopietnu, starptautisku biznesu ar birojiem citās valstīs, tostarp ES, ASV, kas apkalpo labi pazīstamus Rietumu zīmolus.
Tikai daži nolemj ierasties Latvijā. Gandrīz visus uztrauc jautājums par sadarbību ar vietējām bankām, jautājums par maksājumiem dolāros, to bloķēšanas risks, līdzekļu iesaldēšana. Visi vērtēja mijiedarbību ar valsti, birokrātisko slogu, uzņēmējdarbības izmaksas un migrācijas aspektus. Diemžēl Latvija nevienā no šiem aspektiem neizskatās pievilcīga.
Atsevišķs aspekts, ko vēlos atzīmēt, ir konkurences sajūtas trūkums banku segmentā kopumā gan attiecībā uz korporatīvajiem, gan privātajiem klientiem. Man šķiet, ka dažas bankas klientu apkalpošanas kvalitātes trūkumu pamato ar pārmērīgu regulējumu AML jomā vai citās atbilstības jomās. Ļoti jūtama atšķirība ir Baltkrievijas un Latvijas banku fokusā uz klientu - ne par labu klientam.
Fintech pārspēj bankas
Ar kādiem izaicinājumiem baņķieri var saskarties nākotnē?
Vidējā termiņā viss nav tik labi kā šobrīd: kvantitatīvās mīkstināšanas (Q£) politiku īsteno vairākas pasaules lielākās ekonomikas lielvaras, akciju, preču, kriptovalūtu tirgi ir uzpūsti, inflācija ir pieaugusi un izkliedēta, kas nopietni sarežģī turpmāku makroekonomikas regulējumu un ierobežo tā instrumentus. Parādās jaunu ekonomisko satricinājumu un recesijas riski.
Tajā pašā laikā Latvijas bankas vidējā termiņā uzkrāj ievērojamus nedzīvotspējas riskus citu iemeslu dēļ - zemas konkurētspējas ar fintech un vājas orientācijas uz klientiem. Līdz šim klasiskajā banku biznesā inerces kustība galvenokārt ir vērojama bez lielām izmaiņām biznesa modeļos, tehnoloģijās un korporatīvajā pārvaldībā. Gandrīz nenotiek banku apvienošanās un pārņemšana ar spēlētājiem fintech nozarē. Mazās un vidējās bankas kavējas, novērtējot zaļā kursa ietekmi uz uzņēmējdarbības praksi, finansējuma izmaksām un pieejamību, kā arī administratīvajām izmaksām.
Kas attiecas uz biznesa ražojamību, tad 21. gadsimtā klientu vienkārši nav iespējams ielikt iknedēļas rindā vai aizvilkt uz biroju identifikācijai ar ciparparakstu. Diemžēl tā ir ierasta prakse, arī starp cienījamu Rietumu banku meitasuzņēmumiem, kur ir resursi tehnoloģiskai transformācijai visas grupas līmenī.
Rezultātā fintech veiksmīgi izjauc klasisko banku darbību privātpersonām. Dažas Latvijas bankas jau ir pametušas šo segmentu. Tāpat nāk jauni, platformas risinājumi korporatīvā biznesa finansēšanai, privāto un korporatīvo klientu darbam akciju tirgos.
Neredzu nekādu mašīndatu analīzi, uzvedības analīzi, kuras rezultātā bankās, kuras pats apkalpoju, tiktu piedāvāti kādi papildu pakalpojumi. Pēdējās desmitgades lojalitātes programmas netiek ņemtas vērā.
Fintech spēlētājiem ir nepieciešams tikai laiks. Tie veidos reputāciju tirgos un klienta uzticību, atgādinās par biznesa modeļiem, procesiem un atbilstību. Šajā laikā izaugs paaudzes, kas nenovērtēs klasisko banku birokrātiju un atpaliekošo apkalpošanu.
Ir gandarījums, ka Latvija ir viena no valstīm - finanšu sektora augsto tehnoloģiju biznesa šūpulis. Pateicoties tam, ir izveidojusies ekosistēma, kas veicina finanšu tehnoloģiju tālāku attīstību, to ienākšanu jaunās finanšu sektora nišās, kas rezultātā var atstāt bankas bez darba.
Cik gatavas mūsu bankas ir jauniem finansēšanas veidiem — kolektīvajam finansējumam, kriptovalūtām?
Bankas nav gatavas kolektīvajam finansējumam. Iespējams, nav arī kriptovalūtām. Esmu diezgan skeptiska pret tām. Es domāju, ka līdz ar kriptovalūtu parādīšanos valstī, pašreizējā ažiotāža izzudīs. Vispirms regulatoram ir jābūt gatavam. Ir jābūt saskaņotai regulatoru nostājai visā pasaulē. Tagad tādas nav.
Kas ir ESG un kā ar to strādāt
Vēl viena aktuāla tēma šobrīd ir ESG (Environmental, Social and Corporate Governance). Ir viegli iedomāties, kā veidot ESG darba kārtību transporta, enerģētikas un ražošanas nozarēs, bet kā to attīstīt finanšu sektorā?
Es neesmu pārliecināts, ka par to ir viegli iedomāties. Ja par ESG darba kārtību runājam plaši, tad tā ir ne tikai korporatīvā atbildība par vides uzlabošanu, bet arī sociālā atbildība pret sabiedrību, partneriem un darbiniekiem. Normatīvās prasības un laba prakse, kas pretendē uz vispāratzītām normām šajā jomā tikai veidojas, kamēr pašreiz uzsvars tiek likts uz vides komponentu un diemžēl mazākā mērā uz sociālo.
Man šķiet, ka mūsu sabiedrība, valdība, biznesa kopiena ir garīgi tālāk no šādas atbildības nekā Rietumu valstu valdības un sabiedrības. Latvijā, iespējams, viss nav tik slikti kā manā dzimtajā Baltkrievijā, bet esam tālu no skandināvu, šveiciešu atbildības apzināšanās. Baidena vadītās Savienotās Valstis beidzot ir noteikušas pareizo politisko vektoru klimata pārmaiņām. Attīstītās ekonomikas sabiedrība, kas pieprasa valdības un uzņēmumus vērsties pie atbildības. Mums nav īpaši veicies elementārās lietās, kā, piemēram, sadzīves atkritumu izvešanā, CO2 kontroles noteikšanā transporta nozarē.
Vai mēs domājam par savu netiešo ietekmi uz vidi, izvēloties preču ražotāju, pērkot bitcoin? Vai valsts domā par sabiedrības morālo nogurumu pandēmijas laikā, ietekmi uz bērnu attīstību? Neesmu pārliecināts.
Sabiedrībai un valdībai ir jāvirza bizness uz tās sociālo un vides atbildību. Redzu, ka tuvākajos gados Latvijā ESG dienaskārtība drīzāk tiks uzspiesta no malas. Un šeit finanšu nozare būs ļoti svarīgs instruments. Tas ir saistīts ar tās augsto globālās integrācijas pakāpi, ekonomisko un politisko nozīmi. Pasaulē jau ir diezgan daudz “zaļo” investoru, gan privāto, gan institucionālo. Tie rada spēcīgu pieprasījumu pēc atbildīgas kapitāla pārvaldības šajā jomā. Ienesīgāka finansējuma pieejamība ilgtermiņā un principā finansējuma pieejamība kā tāda, būs atkarīga gan no finanšu starpniekbanku, gan to klientu korporatīvās atbildības līmeņa. Tie savukārt būs spiesti pieprasīt no saviem darījuma partneriem ne to sliktāko ESG profilu.
Kas ir mainījies Latvijas banku ikdienā pēc ESG dienaskārtības ieviešanas? Kā tas ir ietekmējis klientus?
Lielākās bankas vai to mātes struktūras savu darbu deklarē pēc atbildīgas banku darbības un investīciju principiem, atbilstoši Eiropas zaļā kursa prioritātēm. Tas apliecina ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanas darba grupas ieteikumu ievērošanu.
Organizatoriskajās struktūrās tagad ir komandas un funkcijas, kas koncentrējas uz ESG darba kārtību un pārveidi. Dažas bankas novērtē finansēto projektu ietekmi uz klimatu un iekļauj ESG faktorus savos riska pārvaldības noteikumos. Parādās jauni produkti, piemēram, aizdevumi, līzings, videi draudzīgāku transportlīdzekļu izvēles stimulēšana vai esošā autoparka paaugstināšana par videi draudzīgāku, zaļās enerģijas izmantošana uzņēmējdarbībā un mājsaimniecībās. Ir zaļās hipotēkas, pensiju plāni, kas vērsti uz atbildīgu ieguldījumu. Arī lielāko banku darbs ir pamanāms atbildīgā resursu patēriņa, sabiedrības sociālo problēmu, darba apstākļu un darbā ar personālu ziņā. Jebkurš ietvars vienmēr ir vērsts uz biznesa sašaurināšanos. Vai šīs prasības ierobežo finanšu nozares attīstību?
Protams, tas ir papildu laika un naudas ieguldījums. Jūs varat atteikties strādāt ar dažiem piegādātājiem, nozarēm, klientiem, produktiem, tehnoloģijām. Vienlaikus tā ir iespēja sadarboties ar tirgu saskaņā ar jaunajiem noteikumiem un paplašināt savu daļu, apkalpojot klientus ar dzīvotspējīgāko modeli. Tas, kurš kļūs pievilcīgāks zaļajai naudai, kurš agrāk sāks strādāt ar ekoloģiski un sociāli atbildīgiem klientiem, ilgtermiņā uzvarēs, jo zaļā darba kārtība nepazudīs, bet kļūs arvien aktuālāka, īpaši pēc pandēmijas pārvarēšanas.
Bizness Latvijā prasa uzņēmību un dinamisku pieeju
Andrei, esat strādājis lielajās auditorkompānijās Krievijā un Baltkrievijā. Tagad - Latvijā, pastāstiet par savu pieredzi?
Diemžēl Krievijas un Rietumu konfrontācijas saasināšanās, Baltkrievijas unipolaritāte ārpolitikā un ekonomiskajā politikā nopietni ietekmēja Baltkrievijas ekonomiku. Ekonomika netika reformēta, investīciju un politiskais klimats pasliktinājās. Kādā brīdī mēs ar sievu nolēmām pamest valsti.
Latviju pazīstu jau ilgu laiku, pateicoties ciešai sadarbībai Deloitte Baltija. Latvija man vienmēr ir patikusi ar savu inteliģenci, dabu, dzīves vienmērību, spēju radīt svētku noskaņu, mantojumu, cieņu pret savu valodu un tradīcijām. Valsts un reģiona ekonomika uzrādīja labus izaugsmes tempus. Deloitte Baltijas vadība piedāvāja vakanci Rīgā, un mēs nolēmām pārvākties.
Vai jūtaties ērti mūsu biznesa vidē?
Neskatoties uz nelielo ekonomikas mērogu, tas savā veidā ir interesants. Kopumā vidējie un lielie uzņēmumi prot strādāt ar konsultantiem, novērtē viņa zināšanas, novērtē partnerības. Uzņēmējdarbība Latvijā ir ļoti uzņēmīga un dinamiska, kas man īpaši patīk kā auditoram un biznesa konsultantam.
Interesanti vērot fintech klientu, globālo pakalpojumu centru, lielo privāto uzņēmumu attīstību un revolūciju. Šeit ir lielisks biznesa kultūru sajaukums, ar kuru strādājot jūs iegūstat jaunas prasmes. Parādās jauna industriālā pieredze, pieredze darbā ar regulatoriem Latvijā un ES. Ir interesanti uzzināt par ESG tēmu tendencēm.
Esmu BDO jau gadu, un man šis ir jauns un interesants projekts, kurā mūsu komandas ambīcijas ir veikt uzņēmējdarbību pēc lielā četrinieka (Deloitte, PricewaterhouseCoopers, Ernst & Young un KPMG) labākās prakses un standartiem, veiksmīgi konkurēt ar to komandas kvalitātes, pakalpojumu un apkalpošanas līmeņa ziņā.
Kādi plāni jums saistījās ar BDO, un vai jums izdodas tos īstenot?
Man bija zināmas mērķi no uzņēmuma puses, plāni saistībā ar šo zīmolu, un tie tiek pilnībā īstenoti. Es sevi realizēju ne tikai kā konsultants, vadītājs, bet arī kā uzņēmējs. BDO tagad ir vieta, kur nāk pieredzējuši profesionāļi, kurus interesē reāla biznesa vadība, kapitālieguldījumi. Bieži vien tie ir cilvēki, kuri labi pārzina šīs profesijas tendences.
BDO ir globāls uzņēmums un mēs Latvijā veidojam, kā es redzu, vairākas fundamentālas priekšrocības. Kamēr esam globāls tīkls, valstu prakse netiek virzīta no ārpuses, operatīvie lēmumi netiek uzspiesti no citiem, lielākiem birojiem. BDO uzņēmumi pieder vietējai valstij. Pateicoties tam, nav birokrātijas, lēmumi tiek pieņemti operatīvi un īstenoti vienādi. Nav nepamatotu atteikumu klientiem hipotētisku risku dēļ, ko nosaka globālās politikas. Aiz lēmuma vienmēr būs vietējās vadības koleģiāls darbs, kas saprot, kur riski ir reāli un kur tie ir tālu.
Tajā pašā laikā man patīk tas, kā BDO Global nosaka kvalitātes toni, nodrošina kvalitātes uzraudzību, konsultācijas un tehnoloģiju atbalstu. Mums nav grūti iegūt kolēģu pieredzi un resursus visā pasaulē, apspriest iniciatīvas globālo līderu līmenī. Tas rada spēcīgu uzņēmējdarbības potenciālu, labu pielāgošanās spēju, pievilcību klientiem un jauno talantu piesaisti Latvijas tirgū.
Mūsu biznesam ir izdevīgi arī tas, ka daži lielā četrinieka uzņēmumi ir koncentrējušies uz savu globālo klientu apkalpošanu. Viņu politika, procedūras, cenu noteikšana gribot negribot izstumj mazos un vidējos uzņēmumus no viņu klientu portfeļa. No šāda globāla uzņēmuma viedokļa šajā kategorijā ietilpst gandrīz visi mazo ekonomiku uzņēmumi, vai tās būtu Baltijas valstis, Baltkrievija vai pat Ukraina. Šo firmu biroju biznesa modeļi mazos tirgos kļūst neilgtspējīgi. Turklāt pandēmija liek klientiem būt taupīgākiem, un viņu riska profils kļūst sarežģītāks. Ar šiem mūsu profesijas izaicinājumiem mums ir jāspēj strādāt rūpīgi un ilgstoši. Acīmredzot ne visiem klājas labi. Arvien vairāk pakalpojumu pieprasījumu saņemam no uzņēmumiem, kurus iepriekš tradicionāli apkalpoja četrinieks.
Trīs ceturtdaļas no manas revīzijas grupas un gandrīz visa vadība ir kolēģi, kas iepriekš veidoja savu karjeru četriniekā. Mēs uzņemam profesionāļus ar augstākajiem iepriekšējā darba devēja reitingiem. Iepriekš minētie vadītāji ir Lielbritānijas sertificēto grāmatvežu asociācijas (ACCA) biedri. Daudzi jaunākie kolēģi ir biedrības studenti.
Mūsu revīzijas portfelis galvenokārt sastāv no klientiem, kuri sniedz pārskatus saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Tas ļauj uzturēt un uzkrāt praktiskās zināšanas šajos standartos. Šī ir vēl viena no mūsu stiprajām pusēm. Mēs strādājam ar pirmo SFPS piemērošanu, ar bankām, ar pāri desmit mikrokredītu fintech pārskatu veidošanu saskaņā ar SFPS, ar uzņēmumiem, kas tiek publiskoti.
Pēdējā laika panākums ir mūsu revīzijas klienta Delfin Group iekļaušana biržā. Varam just mūsu darba atzinību no citu partneru puses. BDO Global un BDO Latvia stratēģiju rezultāti man dod pārliecību, ka mana izvēle nebija nepareiza.
Avots: “Открытый город”