Kāpēc VID atsaka nodokļu atmaksu?

Kopš pagājušā gada vidus Valsts ieņēmumu dienestam ir noteiktas tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem dienesta pieņemtajiem lēmumiem. Kā šī publiskā informācija izskatās un ko tā spēj pateikt par uzņēmumu? Ieskatīsimies arī, kādi mēdz būt apsvērumi, lai atteiktu pievienotās vērtības nodokļa atmaksu uzņēmumiem.

Vispirms atgādināšu, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) publisko informāciju par juridisko personu nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumu lēmumiem, kas ir par:

  • nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem;
  • deklarācijā iesniegto datu atbilstības pārbaudēm;
  • atteikumiem atmaksāt pievienoto vērtības nodokli (PVN);
  • nodokļa apmēra precizēšanu;muitas maksājumu parādiem.

Publiskotā informācija ir apskatāma VID tīmekļvietnes sadaļā "Par mums/VID lēmumi". Te ir sniegta informācija par nodokļu maksātāja nosaukumu un reģistrācijas numuru, lēmuma spēkā stāšanās datumu, pārkāpuma būtību, piemēroto atbildību (sodu, uzrēķinu), lēmuma statusu, lēmuma tiesisko pamatojumu.

Atteikums atmaksāt PVN

2021. gada ceturtajā ceturksnī VID ir atteicis PVN atmaksu 278 uzņēmumiem. Informāciju par katru lēmumu VID publisko septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā un tā darbība nav apturēta. Šobrīd tikai divi lēmumi ir pārsūdzēti tiesā. Visi lēmumi ir balstīti uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 92. panta un 109. panta 1. daļas regulējumiem.

PVN likuma 92. pants nosaka vispārīgos noteikumus par priekšnodokļa atskaitīšanu. Likumā ir noteikts, kādos gadījumos ir tiesības atskaitīt priekšnodokli un no kādiem darījuma partneriem. Lai būtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir jāievēro PVN likumā noteiktie pienākumi, t. i., jāpārliecinās, vai darījuma partneris ir reģistrēts kā PVN maksātājs.

Savukārt PVN likuma 109. pants nosaka, kādā kārtībā tiek veikta pārmaksātā nodokļa atmaksāšana. Pārmaksātais nodoklis tiek atmaksāts 30 dienu laikā no nodokļu deklarācijas vai precizētās nodokļu deklarācijas iesniegšanas. Nodokļu deklarācijai ir jābūt iesniegtai atbilstoši PVN likuma 118. pantā noteiktajai kārtībai, tātad noteiktā termiņā.

Sākumā uzņēmums iesniedz PVN nodokļa deklarāciju par PVN atmaksu, pēc tam VID uzsāk datu atbilstības pārbaudi, kuras laikā var tikt pieprasīti papildu dokumenti, kas apstiprinātu darījumu, vai papildu paskaidrojums. Ja nodokļu maksātājs nav noteiktajā termiņā iesniedzis pieprasītos dokumentus vai arī nav vienojies par citu termiņu, VID pieņem lēmumu par atteikumu PVN atmaksai, jo darījumi nav pierādāmi.

Atteikto PVN atmaksu summu diapazons veidojas no 500 līdz pat 94 535 eiro. Interesanti ir tas, ka tikai 50 uzņēmumiem PVN pārmaksas summa pārsniedz 5000 eiro. Tas pierāda, ka daudzi uzņēmumi neuzskata par lietderīgu tērēt resursus pamatojumu sagatavošanai VID par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām, uzņēmumam ir vieglāk samaksāt nodokli nekā cīnīties par to.

Prakse

Iemesli, kāpēc VID atsaka pārmaksātā PVN atmaksu, ir saistīti ar darījumiem, (kuri var tikt aplikti ar PVN nodokli) atbilstību PVN likuma prasībām, kas pieļauj šādu pārmaksātā PVN atmaksu un atbilst likuma mērķiem. Šos lēmumus Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā, kas arī noteiks VID lēmuma atbilstību tiesību normām.

Piemēram, Senāta spriedumā lietā SKA-703/2021 ir norādīts, ka, ja tiek konstatēts, ka darījums tiek slēgts un īstenots noteiktā izpildījumā, lai tā aizsegā paslēptu kāda darījuma dalībnieka rīcības neatbilstību privāto tiesību normām, tad tas nenozīmē, ka nav jāpārbauda šī darījuma un tā dalībnieka rīcības atbilstība nodokļus reglamentējošajām tiesību normām.

Judikatūrā atzīts, ka, izskatot ar priekšnodokļa atskaitīšanu saistītos jautājumus, ir jāvērtē ne tikai darījuma juridiskais saturs un forma, bet arī tā ekonomiskā būtība un pamatojums, darījuma īstā nozīme un saturs.
Tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisko, ekonomisko un/vai personisko saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā. Tomēr jāatceras, ka starpniecība ir normāls saimnieciskās darbības veids, tādēļ tas, ka pieteicējs jau sākotnēji ir organizēts kā uzņēmums, kas kā starpnieks veic darījumus, nenozīmē, ka tā darījumi ir fiktīvi, bez jebkāda komerciāla pamata un to vienīgais mērķis ir krāpšana nodokļu jomā. Taču minētais nenozīmē, ka pietiek, ja uzņēmums norāda, ka tas ir bijis starpnieks.

Ja uzņēmums pozicionē sevi kā starpnieku konkrēto darījumu nodrošināšanai, ir jānoskaidro, vai un kādas organizatoriskās darbības šis uzņēmums patiesi ir veicis, lai šīs darbības rezultētos izpildītā darījumā, jo starpniekam kā jebkuram komersantam darījumu īstenošanas procesā ir jābūt saviem mērķiem un lomai. Tas darījumos nevar tikt iesaistīts mākslīgi, izmantojot vien tā rekvizītus, bet faktiski neveicot nekādas darbības.
Savukārt Eiropas Savienības Tiesa (EST) spriedumā 2018. gada 27. jūnija apvienotajās lietās C-459/17 un C-460/17 ir norādījusi, ka PVN sistēmā tiesības uz nodokļa atskaitīšanu ir saistītas ar to, ka attiecīgā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana faktiski ir notikusi. Un otrādi – ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana faktiski nav notikusi, nevar rasties nekādas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu.

EST šajā lietā ir secinājusi, ka nodokļu neitralitātes princips (veids, kā ir pārnests vispārīgais vienlīdzīgas attieksmes princips) prasa, lai attieksme pret saimnieciskās darbības subjektiem, kas veic vienādus darījumus, nebūtu atšķirīga PVN jomā, ja vien atšķirīga attieksme nav objektīvi attaisnota. (EST spriedums 2013. gada 31. janvāra lietā C-643/11.)

Nodokļa maksātājs, kam ir atteiktas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu tāpēc, ka nav ar nodokli apliekama darījuma, nav salīdzināma situācijā ar tādu nodokļa maksātāju, kam tiesības uz nodokļa atskaitīšanu ir piešķirtas tāpēc, ka ir faktiski īstenots ar nodokli apliekams darījums. Šajās lietās tiesa arī secina: lai nodokļa maksātājam, kas ir rēķina adresāts, tiktu atteiktas tiesības atskaitīt šajā rēķinā minēto PVN, administrācijai pietiek pierādīt, ka šim rēķinam atbilstošie darījumi nav faktiski īstenoti.

Nodokļu precizēšana

Kopš lēmuma pieņemšanas par informācijas publiskošanu kopumā ir publicēti 22 lēmumi par nodokļu auditiem un uzrēķiniem. Lielākie nodokļu uzrēķini ir par PVN un uzņēmumu ienākuma nodokli. Tas nozīmē, ka nodokļu auditi galvenokārt notiek par šiem nodokļiem. Tajos tika konstatēti nepamatoti deklarēti vai atskaitīti darījumi ar PVN.

Nodokļa apmēra precizēšana ir bijusi 22 uzņēmumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un PVN piemaksu. Uzņēmumi laikus nav reģistrējušies kā PVN maksātāji. PVN apliekamo sniegto pakalpojumu kopējā vērtība pārsniedza 40 000 eiro. VID ir konstatējis arī datu neatbilstību darba devēju ziņojumos, proti, uzņēmumi nav norādījuši pilnā apmērā darbinieku ienākumus vai darba stundas, tādējādi ir VSAOI uzrēķins. Daudzi uzņēmēji nav atsaukušies uz VID aicinājumu precizēt darba devēja ziņojumus vai novērst datu neatbilstību, līdz ar to VID pieņēma lēmumu veikt nodokļu uzrēķinu.

Ko šī informācija pasaka par uzņēmumu?

Šādas informācijas publiskošanai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Pozitīvā ietekme – nodokļu maksātājs, pamatojoties uz šo informāciju, var veikt darījuma partnera analīzi, izvērtēt riskus par sadarbību, savukārt, ņemot vērā informāciju par PVN atmaksas summām, var secināt darījuma partnera attieksmi. Negatīvā ietekme – var zaudēt darījuma partneri, uzņēmumam pasliktinās reputācija, kas var radīt arī tālejošas sekas, proti, uzņēmums var zaudēt uzticību tirgū. Pieeja publiskajai informācijai dod iespēju redzēt uzņēmuma attieksmi pret saviem finanšu līdzekļiem – tas ir vienreizējs gadījums vai tiek atteikts atkārtoti, arī kādas summas. Šo sarakstu varētu nosaukt par "VID melno sarakstu". VID iekšējās sistēmās tas noteikti ir bijis vienmēr, bet tagad tas ir publiski pieejams. Tā varētu būt uzņēmumu motivācija – lai neiekļūtu šajā sarakstā, ir jāveic godīga un kārtīga uzņēmējdarbība, nodokļu administrēšana. Šāds saraksts veicina uzņēmumu caurskatāmību, ietekmē konkurētspēju un var veicināt neuzticību tirgū.

Kādi ieguvumi?

Darbiniekam ir iespēja pārbaudīt potenciālo darba vietu, piemēram, vai uzņēmums nav iekļuvis "VID melnajā sarakstā", izvērtēt būtiskākos nodokļa audita rezultātus. Piemēram, uzņēmumam ir uzrēķins par iedzīvotāju ienākuma nodokli un VSAOI, kas ir darbaspēka nodokļi. Par ko tas liecina? Iespējams, uzņēmums ir nodarbojies ar aplokšņu algām vai arī tā finanšu stāvoklis nav drošs.

"VID melnais saraksts" papildina uzņēmumu datu bāžu sniegto informāciju. Agrāk uzņēmumi bija pasargāti no šīs informācijas izpaušanas, tika norādīta vien nodokļa parāda summa. Tagad ir iespēja daudz konkrētāk redzēt uzņēmuma vājās puses.

Secinājumi

Izvērtējot publiski pieejamo informāciju, var secināt, ka VID pievērš lielu uzmanību tieši PVN un darbaspēka nodokļiem. Tieši šie nodokļi rada uzņēmumam papildu izdevumus, bet tas nedod iemeslu uzņēmējiem neveikt nodokļu nomaksu. PVN ir viens no galvenajiem valsts budžeta ienākumiem, tāpēc arī VID ļoti skrupulozi pārskata deklarācijas un izvērtē katru darījumu.

Informācijas pieejamība ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Balstoties uz statistikas datiem par VID lēmumu atteikšanu attiecībā uz PVN atmaksu, jāsecina, ka vairākums uzņēmumu nav laikus iesnieguši paskaidrojumus par priekšnodokļa darījumiem. Tas varētu liecināt, ka Latvijas normatīvajos aktos ir noteikta sarežģīta dokumentu kārtošana, kas patērē uzņēmuma resursus. Varbūt ir vērts aizdomāties par normatīvo aktu un administrēšanas vienkāršošanu?

Informācijas pieejamība var disciplinēt uzņēmējus, lai nenokļūtu "VID melnajā sarakstā". Iespējams, nonākot šajā sarakstā, uzņēmumam neveidosies zaudējumi, taču reputāciju var ietekmēt.

Avots: iFinanses