• Būtiskas izmaiņas Darba likumā
Publikācija:

Būtiskas izmaiņas Darba likumā

01 augusts 2022

No 1.augusta, stājas spēkā apjomīgi un ilgi gaidīti grozījumi Darba likumā (DL). Iepazīsimies ar šīs vasaras "karstākajām" likumdošanas izmaiņām! 

Saeima 16.jūnijā trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus DL. To mērķis ir pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu: 

  • piešķirot lielākas tiesības darbiniekam "aprūpētājam"; 
  • integrējot regulējumā Satversmes tiesas (ST) 2020.gada 12.novembra spriedumā lietā 2019-33-01 paustās atziņas; 
  • pārņemot divu jaunāko Eiropas Savienības direktīvu prasības. 

Aprūpētāja tiesības 

Ar jaunajiem grozījumiem paredzētas papildu tiesības darbiniekam "aprūpētājam", kam ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kam nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. 

Izmantojot šīs tiesības, darbinieks ir tiesīgs darba devējam pieprasīt atvaļinājumu (turklāt arī pa daļām) bez darba samaksas uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, kā arī noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu, tostarp iespēju veikt darbu attālināti. 

Atvaļinājums bērna mātes partnerei

Tā kā ST 2020.gada 12.novembra spriedumā lietā 2019-33-01 atzina, ka DL 155.panta 1.daļa, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei saistībā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110.panta pirmajam teikumam, attiecīgi nosakot šo normu no 2022.gada 1.jūnija par spēkā neesošu, likumdevējs grozījis pēc bērna piedzimšanas pienākošā atvaļinājuma periodu un papildinājis, ka šādas tiesības ir arī citai personai (ne tikai tēvam), kas pēc mātes lūguma iesaistīsies bērna aprūpē. 

Grozījumos paredzētas tiesības darbiniekam pēc bērna piedzimšanas doties 10 darba dienu ilgā atvaļinājumā līdzšinējo 10 kalendāro dienu vietā. Šo atvaļinājumu darbinieks tiesīgs izmantot tūlīt pēc bērna piedzimšanas sešu mēnešu laikā. Pirms grozījumu veikšanas atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas varēja izmantot tikai divu mēnešu laikā. 

Darba vieta un laiks 

Būtiskāko DL grozījumu daļu veido Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešana, kas balstīta uz pandēmijas laikā gūtajām atziņām par darbinieka, darba laika un darba vietas mobilitāti. 

Ja darbiniekam nav noteiktas darba vietas vai pamata darba vietas, pēc jauno grozījumu spēkā stāšanās darba līgumā vajadzēs norādīt, ka darbinieks ir nodarbināts vairākās darba vietās vai pats var brīvi noteikt savu darba vietu. 

Ja nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darba līgumā papildus būs jānorāda, ka darba grafiks ir mainīgs, un jāietver šāda informācija: nolīgtais darba laiks, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks vienā mēnesī; laiks, kādā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums to veikt; minimālais paziņošanas laiks pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma. 

Pārbaudes laiks 

Ar mērķi aizsargāt darbinieku (ar kuriem noslēgts līgums uz noteiktu laiku) tiesiskās intereses, jaunajā regulējumā noteikts, ka pārbaudes laiks nedrīkst būt ilgāks par vienu mēnesi, ja darba līgumu slēdz uz laiku līdz sešiem mēnešiem, savukārt, ja darba līgumu slēdz uz laiku līdz vienam gadam, pārbaudes laiks nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. 

Nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, var vienoties par pārbaudes termiņa noteikšanu, kurš var būt ilgāks par iepriekš minētajiem termiņiem, bet nepārsniedz sešus mēnešus. 

Izmaiņas darba līgumā 

Turpmāk darba devējs darba samaksas apmēru un izmaksas laiku, nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu, darba līguma uzteikuma termiņu un kārtību, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesības uz mācībām un darba devēja sniegto aizsardzību attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, ja par šo aizsardzību ir atbildīgs darba devējs, varēs darba līgumā aizstāt ar norādi uz attiecīgiem darba devēja noteikumiem. Šādā gadījumā darba devējam būs pienākums nodrošināt, ka minētā informācija uzņēmuma darbiniekiem ir pieejama bez maksas, tā ir saprotama un pilnīga, viegli pieejama, arī izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas. 

Līdz šim DL 136.panta 4.daļā ietverts regulējums, kas paredz nepieciešamību saņemt Valsts darba inspekcijas atļauju virsstundu darbam, ja tas turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas. Likuma grozījumos minētā norma papildināta ar izņēmuma gadījumu, kad šāda atļauja nav nepieciešama, proti, ja Ministru kabinets izsludina ārkārtējo situāciju visā valstī vai kādā noteiktā teritorijā. 

Avots: iBizness