This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

DB: Nodokļu izmaiņas skars uzņēmējus un ģimenes

21 augusts 2020

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.

Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.

Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apmēru 175 -185 eiro (atkarībā no tā, vai grozījumi par minimālo algu 500 eiro tiks pieņemti).

Visas plānotas izmaiņas algu nodokļos ir vērstas, lai sakārtotu budžeta ieņēmumus, bet tajā pat laikā, lai iznīcinātu kaut nedaudz atvieglotus režīmus fiziskajām personām. No 2021.gada visi nereģistrēti Autoratlīdzības saņēmēji maksās pilnus algas nodokļus un no 2023. gada arī visas pašnodarbinātas personas maksās pilnus algas nodokļus. Tas nozīmē, ka Latvija īsti nav un vēl vairāk nebūs pievilcīga valsts investīcijām tādās nozarēs, kur pamatizdevumi ienākuma gūšanai ir speciālista algas, piemēram, IT nozare.

Būtisku lomu preču eksportā spēlē pievienotās vērtības nodoklis, precīzāk, noteikta tā deklarēšanas normu izpilde dažādās valstīs. No 2021.gada ir paredzēti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kuri ir ieviesti saskaņā ar vairākām ES Direktīvas 2006/112/EK izmaiņām attiecībā uz e-komercijas darījumiem. Ir paredzēti četru veidu režīmi, no kuriem Latvijas uzņēmējus visvairāk skars II – Savienības režīms jeb īpašs režīms preču tālpārdošanai ES, preču piegādēm, kas veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarsmes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību ES, bet ne patēriņa dalībvalstī. Līdz šim, pārdodot preci Eiropā un pasaulē, izmantojot e-platformas (Amazon, Ebay) uzņēmumam būtu jāreģistrējas attiecīgajā valstī, ja tur izveidojas preču krājumi un notiek preču tirdzniecība. Ar jaunajām izmaiņām ir samazināts administratīvais slogs, un nebūs jāreģistrējas katrā valstī, kur prece tiek glabāta, protams, izpildoties dažiem nosacījumiem un ņemot vērā dažādus izņēmumus. Savukārt, ir jāņem vērā, ka tā nav valsts iniciatīva, bet gan pienākums ieviest ES direktīvā noteiktos noteikumus Latvijas normatīvajos aktos.

Papildus standarta uzņēmējdarbības nodokļiem tiek plānotas izmaiņas arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinos, proti, kadastrālas vērtības pārrēķins, pietuvinot to tirgus cenai, kas stāsies spēkā no 2022.gada. Šobrīd tiek runāts par nepieciešamu NĪN likmju maiņu, bet tik un tā pēdējais vārds būs pašvaldībām - kā tās atbalstīs uzņēmējus savās teritorijās. Tomēr ir jau zināms, ka dažiem nekustamajiem īpašumiem nodoklis var palielināties pat līdz 7 reizēm. Pamatā visiem eksportētājiem ir nepieciešamas telpas ražošanas procesā. Kādam tās ir savas, kādam tās ir īrētas. Jebkurā gadījumā, ja nebūs NĪN izmaiņu, izdevumi pieaugs, un tad būs jautājums, cik Latvija ar savām precēm ir konkurētspējīga pasaules tirgos?

Pieaugot NĪN, katrs uzņēmējs vēlēsies saņemt atbilstošu pakalpojumu pretī: sakārtotu infrastruktūru, labākus apstākļus darbaspēkam (dzīvesvietas, skolas, bērnudārzi). Vai tas tiks nodrošināts paaugstinātas kadastrālas vērtības un līdz ar to NīN dēļ, par to šobrīd neviens nerunā.