Covid-19 pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un atcelšana salīdzinoši strauji ļāvusi atjaunoties pasažieru aviopārvadājumiem un tādējādi audzēt lidostās apkalpoto pasažieru skaitu, tomēr karš Ukrainā gaisa pārvadājumu sektora atgūšanās ātrumu Latvijā piebremzēs. Tādu ainu kopumā rāda BDO pētījuma dati par pasažieru aviopārvadājumiem.
BDO France partneris Pjērs Kavē (Pierre Cave) norāda, ka 2020. gadā pandēmijas straujā izplatība būtībā daudzās pasaules valstīs apturēja vai labākajā gadījumā būtiski ierobežoja cilvēku iespējas lidot, kā ietekmē lidostās dramatiski saruka apkalpoto pasažieru skaits un arī aviokompāniju izpildīto reisu skaits, un vēl vairāk pārvadāto pasažieru skaits piedzīvoja dramatisku sarukumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku – 2019. gadu.
Pašlaik, pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, gan prognozes, cik ilgā laikā aviācijas nozare atgūsies no Covid-19 ietekmes, atkal būs jākoriģē, it īpaši tajos reģionos, kuros līdz 24. februārim bija būtisks ceļotāju skaits uz un no Krievijas. Tostarp arī Rīgas lidostai. P. Kavē atgādina, ka 2019. gadā no kopumā pasaulē pārvadātajiem 4,68 miljardiem aviopasažieru vislielākais skaits bija Āzijā – teju 1,6 miljardi, tai ar 1,09 miljardiem sekoja Eiropa un ar 1,03 miljardiem – Ziemeļamerika. Eiropā lielākie avioceļotāji bija Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Francijā un Portugālē, kuras kopumā veido vairāk nekā 66% no visas Eiropas ceļotāju skaita. “Vissmagāk Covid-19 pandēmija skārusi Lielbritāniju, kur 2019. gadā lidoja gandrīz 150 miljoni pasažieru, bet 2021. gadā šis apjoms bija vien ~20% no 2019. gada līmeņa, un 2022. gadā BDO prognozē aptuveni 60% (līdzšinējais līmenis ir ~50%) salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku,” skaidro P. Kavē.
Viņš norāda, ka līdzīga aina ir novērota arī Vācijā, kur 2019. gadā apkalpoja 125 miljonus pasažieru, bet 2021. gadā iespētais bija tikai ap 30% no 2019. gada līmeņa, un 2022. gadam BDO prognozē aptuveni 60% no 2019. gada līmeņa. Līdzīga aina ir arī vērojama Itālijā un Francijā, kurā katrā atsevišķi apkalpo apmēram 100 miljonus aviopasažieru gadā. 2021. gadā abās valstīs apkalpoto aviopasažieru skaits sasniedza 40% no pirmspandēmijas laika līmeņa, un 2022. gadā BDO prognozē gandrīz 70%. Interesanti, ka Spānijai ir bijuši labāki rezultāti nekā vidēji Eiropā, jo tās 2021. gada apkalpoto pasažieru daudzums ir tuvu 50% no 2019. gada līmeņa, un BDO 2022. gada prognozes ir daudz labvēlīgākas – tuvu 70% no 2019. gada līmeņa.
Divi faktori ietekmēs cenas
P. Kavē gan vērš uzmanību, ka visā pasaulē aviopasažieru pārvadājumu atgūšanās nenotiek vienmērīgi, jo ir nedēļas, kur aviopārvadājumu pieauguma vietā var ieraudzīt sarukumu. Proti, 2022. gadā jau ir novēroti divi šādi sarukuma posmi – pirmais ir saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā radītajām sekām, kad Krievijas lidmašīnām liegts ielidot ES gaisa telpā, nosēsties lidostās un arī nogādāt pasažierus no Krievijas un arī uz šo valsti no Eiropas. Rezultātā P. Kavē secina, ka apkalpoto pasažieru skaits pašreizējos apstākļos nepieaugs tik strauji, kā varētu notikt situācijā, kad ar Krieviju un Baltkrieviju ir normāla aviosatiksme, bet atsevišķās lidostās pat varētu iezīmēt tā dēvēto nulles pieaugumu vai pat apkalpoto pasažieru skaita kritumu. Šāda aina varot būt ieraugāma tajās lidostās, kurās bija novērota salīdzinoši liela ar Krieviju saistītu pasažieru plūsma. Otrs faktors, kas ietekmēs visas pasaules un jo īpaši Āzijas lidostās apkalpoto pasažieru skaitu, ir Ķīnas valdības lēmumi un jo īpaši saistībā ar Covid-19 uzliesmojumiem. Proti, Ķīna ir lielākā aviopasažieru apkalpotāja ne tikai visā Āzijā, un līdz ar to cilvēku pārvietošanās ierobežojumi gan iekšzemē, gan arī no ārzemēm atstās ietekmi uz apkalpoto pasažieru skaitu un arī uz nozari kopumā.
Tieši abi minētie faktori, pēc P. Kavē domām, varētu būt galvenie iemesli, kāpēc avionozares atgūšanās notiks lēnāk, nekā sākotnēji tika prognozēts.
Atgūšanās V veida scenārijs
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada trīs mēnešos lidostā apkalpoti 778,2 tūkstoši pasažieru, tas ir par 670,5 tūkstošiem jeb 7,2 reizes vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā, bet par 472,4 tūkstošiem jeb 37,8% mazāk nekā 2020. gada pirmajos trīs mēnešos.
Savukārt 2022. gada martā lidostā Rīga apkalpoti 304,8 tūkstoši pasažieru, kas ir 9,2 reizes vairāk nekā 2021. gada martā, kad apkalpoja tikai 33,3 tūkst. pasažieru, un par 34,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Kopējais lidojumu skaits martā bija 3739, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Arī aviokompānija airBaltic 2022. gada martā pārvadājusi 161 100 pasažierus jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. airBaltic 2022. gada martā veica 2380 lidojumus.
Dzelzs aizkara efekts
Savukārt AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis vērš uzmanību, ka jaunais dzelzs aizkars uz Krievijas robežas piespiedis mainīt daudzu Eiropas aviokompāniju plānus, jo lidojumi uz šo valsti (un arī no tās) nav iespējami. “Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, tomēr šādu lidojumu uz Krieviju neesamība vairāk var ietekmēt tieši Rīgu nekā piemēram, Stokholmu, Frankfurti un citas lidostas Eiropā, jo tajās Krievijas (uz to un no tās) pasažieru skaita īpatsvars pret tajās kopējo apkalpoto pasažieru skaitu ir niecīgs,” secina J. Zelmenis. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka Covid-19 pandēmijas laikā aviācija ir smagi cietusi un līdz ar to jau šajā laikā pasažieru plūsma uz (arī no) Krievijas ir būtiski samazinājusies, jo īpaši, ja Krievijai bija (ir sava) Sputnik vakcīna, bet ES to neatzina un otrādi, tādējādi, lai ielidotu Eiropā, pasažieriem no Krievijas bija nepieciešama vakcinācija ar kādu no Eiropā atzītajām vakcīnām un otrādi. “Būtībā situācija 2022. gadā ir izveidojusies tāda, ka no Rīgas var lidot tikai uz ziemeļiem, dienvidiem un rietumiem, bet nav iespējams lidot pa taisno uz austrumiem, savukārt 1990. gadā varēja lidot tikai uz austrumiem, netālu uz ziemeļiem un dienvidiem, bet lidot nebija iespējams uz rietumiem.
Vēsture atkārtojas, tikai otrādi,” tā J. Zelmenis.
Ekspresintervija
Situācija pakāpeniski normalizējas
Martins Gauss, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.
Kādu ietekmi (pasažieru, apkalpoto lidmašīnu skaitā) atstāj (atstās) aizliegums lidot uz Krieviju, Baltkrieviju (un arī Ukrainu) un arī no šīm valstīm?
Pirmajās nedēļās kopš kara sākuma novērojām aptuveni 30% lielu kritumu jaunu rezervāciju skaitā. Tas gan pakāpeniski normalizējās, un šodien redzam vien pavisam nelielu iespaidu uz rezervācijām, lielam pasažieru skaitam turpinot plānot vasaras atpūtas braucienus un komandējumus.
Vai šādas situācijas dēļ tiek mainīti sākotnējie plāni 2022. gadam attiecībā uz apkalpoto pasažieru skaitu?
Pašreizējie izaicinājumi ietekmēs airBaltic 2022. gada ieņēmumus. Ieņēmumu daļa, ko uzņēmuma budžetā veidoja Ukrainas un Krievijas tirgus, sasniedza aptuveni 9%. Ņemot vērā airBaltic mērķi atsākt lidojumus uz Ukrainu, tiklīdz tas būs iespējams, precīzu ietekmi uz uzņēmuma pasažieru skaitu un ieņēmumiem pašlaik nav iespējams veikt.
Vai varētu tikt koriģēti arī kādi perspektīvās attīstības plāni?
Jau pašlaik airBaltic strādā pie tā, lai efektīvi izmantotu tās moderno floti un kapacitāti apstākļos, kamēr Baltijas tirgū pieprasījums pēc lidojumiem nav atgriezies 2019. gada līmenī.
Šajā vasarā 11 airBaltic Airbus A220- 300 lidmašīnas izpildīs lidojumus SAS, Eurowings un Eurowings Discover lidsabiedrībām.
Ekspresintervija
Ar piesardzīgu optimismu
Liene Freivalde, Lidostas Rīga Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore.
Kādu ietekmi (pasažieru, apkalpoto lidmašīnu skaitā) atstāj (atstās) aizliegums lidot uz Krieviju, Baltkrieviju (un arī Ukrainu) un arī no šīm valstīm?
Pagājušā gada vidū, kad, mazinoties globālajai Covid saslimstībai, tika ieviests vienotais zaļais sertifikāts ceļošanai, apkalpoto pasažieru skaits lidostā Rīga pakāpeniski pieauga.
Kopš 2022. gada sākuma, kad daudzās valstīs tiek mazināti Covid ierobežojumi, Rīgā ik mēnesi apkalpojam vismaz pusi no pirmspandēmijas laika pasažieru skaita. Līdzīga atkopšanās dinamika redzama arī citās Ziemeļeiropas lidostās.
Kopējā apkalpoto pasažieru skaitā pasažieri uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas līdz šim veidoja apmēram 10% no gada sākumā prognozētā apjoma.
Šo kritumu daļēji kompensē gan jauni lidojumu galamērķi, gan pasažieru skaita pieaugums citos maršrutos.
Vai šādas situācijas dēļ tiek mainīti sākotnējie plāni 2022. gadam attiecībā uz apkalpoto pasažieru skaitu?
Tuvojoties vasaras sezonai, ceļotāju skaits lidostā Rīga pieaug – ik nedēļu palielinās gan aviokompāniju pieteikto lidojumu un galamērķu skaits, gan gaisa kuģu piepildījuma rādītāji.
Līdz ar to pašlaik uz turpmāko gadu raugāmies ar piesardzīgu optimismu, jo gada prognozes izpildās labi un mēs joprojām redzam iespēju līdz gada beigām apkalpot plānotos 5 miljonus pasažieru.
Vai varētu tikt koriģēti perspektīvās attīstības plāni?
Lidostas Rīga izaugsmes rādītāji pirms pandēmijas apliecināja nepieciešamību ieguldīt resursus attīstībā. Pēc pandēmijas izraisītā krituma mēs atkal redzam atkopšanās un izaugsmes tendences, savukārt pandēmijas kluso laiku izmantojām vairāku nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai lidlaukā. Pagājušajā gadā apstiprinājām jaunu vidēja termiņa stratēģiju Skrejceļš 2027, kas paredz nozīmīgu lidostas attīstības projektu īstenošanu tuvākajos gados, tai skaitā jauna pasažieru termināļa būvniecību, kas atbilst plānam 2027. gadā apkalpot 9 miljonus pasažieru, lidostas biznesa parka veidošanu un citus infrastruktūras attīstības darbus.
Tie ir ilgtermiņa projekti, kas nebūs gatavi mēneša vai gada laikā, un mēs turpinām strādāt pie to īstenošanas.
Tagad no Rīgas var lidot tikai uz ziemeļiem, dienvidiem un rietumiem, bet nav iespējams lidot pa taisno uz austrumiem, savukārt 1990. gadā varēja lidot tikai uz austrumiem, netālu uz ziemeļiem un dienvidiem, bet lidot nebija iespējams uz rietumiem. Vēsture atkārtojas, tikai otrādi, Jānis Zelmenis.
Viedoklis
Daudzi aviopārvadātāji ieviesuši būtiskas korekcijas
Ivars Mēkons, Aviācijas un starptautisko komercdarījumu eksperts.
Pirms 2022. gada sākuma starptautiskās aviācijas organizācijas un aviācijas tirgus izpētes platformas prognozēja starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanos un vismaz krietnu tuvošanos 2019. gada rādītājiem, ar strauju izaugsmi nākamajos gados. To sekmēja gan ceļošanas ierobežojumu pakāpeniska mazināšana un atcelšana, gan arī aviopārvadātāju fokusēšanās no pasažieru uz kravu pārvadājumiem (Covid ierobežojumu laikā liela daļa aviokompāniju, pragmatisku apsvērumu vadītas, izmantoja lidmašīnu konversijas pakalpojumus, lai tradicionāli pasažieru pārvadājumiem izmantojamos lidaparātus ērti pielāgotu kravu pārvadājumiem; aviokompāniju atbalstam arī virkne regulatoru, tai skaitā Eiropas vienotais aviodrošības uzraugs – EASA – mazināja birokrātiskos šķēršļus šī nolūka sasniegšanai).
Taču gan nesenie nepatīkamie notikumi Ukrainā, gan Covid atkal uzliesmojums atsevišķos Ķīnas reģionos no jauna radīja neparedzētus pārrāvumus plānotajā starptautiskajā piegādes ķēdē, kā arī ceļotāju mērķos un iespējās.
Sankciju kontekstā daudzi aviopārvadātāji ieviesuši būtiskas korekcijas savos plānos un iespējās, ņemot vērā, ka Eiropas aviokompānijas nav tiesīgas izmantot Krievijas gaisa telpu un tādēļ to lidojumu pašizmaksa kļūst krietni augstāka, lai nogādātu pasažierus un kravu Āzijā vai citviet. Tāpat būtiski ietekmēta arī biznesa aviācijas satiksme, jo diezgan liela daļa līdz šim Eiropā aktīvo luksusa lidaparātu ir pakļauti sankcijām, un tādējādi to vienīgais liktenis – ja tos iegādājas ārpus Eiropas valstīm esoši pārvadātāji, kuru valstis nav ieviesušas sankcijas (piemēram, atsevišķas Tuvo Austrumu valstis).
2022. gada martā lidostā Rīga apkalpoti 304,8 tūkstoši pasažieru, kas ir 9,2 reizes vairāk nekā 2021. gada martā, kad apkalpoja tikai 33,3 tūkst. pasažieru, un par 34,3%.
Šā gada trīs mēnešos lidostā apkalpoti 778,2 tūkstoši pasažieru.
Tas ir par 670,5 tūkstošiem jeb 7,2 reizes vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā, bet par 472,4 tūkstošiem jeb 37,8% mazāk nekā 2020. gada pirmajos trīs mēnešos.
Avots: Dienas Bizness
Pieraksties, lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas
Please fill out the following form to access the download.