This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

Reforma radīs gan ieguvumus, gan defektus

06 decembris 2017

Jānis Zelmenis, LL.M. , Vadošais partneris |

Grāmatvežiem jau pašlaik «kūp» galvas par to, kā, neko nepārkāpjot un nekļūdoties, korekti izvest savus uzņēmumus cauri 2018. gadā startējošās nodokļu reformas klintīm. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. 

Viņš norāda, ka daļa uzņēmēju dzīvo ilūzijās par lieliem ieguvumiem no reinvestētās peļņas neaplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, savukārt darbinieki cer saņemt lielāku algu makā, jo vairumam sarūk maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 23% uz 20%, palielinās ar šo nodokli neapliekamais minimums līdz 200 eiro pašreizējo 60-115 eiro vietā, tomēr realitāte var būt daudz skarbāka. 

Kā vērtējat iecerētās nodokļu izmaiņas? 

Lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir jāzaudē, un šis teiciens un tā jēga pilnībā atbilst nodokļu reformai, kura pašlaik ir starta gatavībā, tikai problēma slēpjas faktā, ka daudzi tai nav gatavi un pat īsti nenojauš, kādus pārsteigumus tā atnesīs. Nevar noliegt, ka valdība, īstenojot nodokļu reformu, spēja pastāstīt, kādus labumus tā nesīs iedzīvotājiem un uzņēmējiem, vienlaikus noklusējot tās «piedevas», kuras radīs problēmas, turklāt daļai strādājošo cerētā ienākumu pieauguma vietā būs pat tā sarukums. Faktiski daļa sabiedrības ir noticējusi visiem «būs labi», kas ir iespējams tikai pasakās. Bet visi taču grib ticēt laimīgām beigām un tam, ka visi būs ieguvēji. Labi, cilvēki var noticēt, ka beidzot taisnība uzvarēs, bet tam, ka gluži kā zem narkozes atrodas daudzi uzņēmēji, kuri ir pragmatiski cilvēki, kas labi māk rēķināt, kas ir un kas nav izdevīgi, tas ir liels pārsteigums, bet vienlaikus jāpasniedz visaugstākā kaluma atzinība tiem, kuri kaut ko tādu spēja iestāstīt. 

Kas tad ir tas nepamanītais iedzīvotāju ienākumu nodokļa reformā? 

Var patikt var neaptikt, bet Latvijā no 2018. gada būs trīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes - bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro - 23% un virs 55 000 eiro gadā - jau 31,4% apmērā. Komunikatori uzsvaru liek uz to, ka pašreizējā IIN likme - 23% - tiek samazināta līdz 20%, bet tiem, kuru bruto (pirms nodokļu nomaksas) alga ik mēnesi pārsniedz 1667 eiro, IIN likme nemainās - tā ir tāda pati, savukārt tiem, kuriem tā mēnesī pārsniegs 4585 eiro, jau būs 31,4%. Te arī ir svarīgas dažas nianses, proti, starpība starp 23% IIN un 31,4% likmi ir jāaprēķina un jāsamaksā pašam ienākumu saņēmējam pēc taksācijas gada beigām. Tātad tie lielo algu - ienākumu saņēmēji var kļūt par nodokļu parādniekiem, ja nokavēs attiecīgo termiņu, līdz kuram šis uzdevums jāveic. Vienlaikus grāmatvežiem arī ir karsts laiks, jo jāiemācās pareizi aprēķināt darba algu un nodokļus. Proti, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī. 

Lai arī tiek stāstīts, ka ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr netiek pateikts (vismaz skaļi), ka tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to, visiem pārējiem tas jau būs mazāks. Jāņem vērā, ka katram darbiniekam nepaliekamo minimumu noteiks divas reizes gadā VID. Pozitīvi vērtējama 215 eiro veselībai un izglītībai limita palielināšana līdz 600 eiro, no kura var atgūt samaksāto IIN, vienlaikus gan šajā summā iekļaujot arī ziedojumus, kā arī plānveida operāciju un zobārstniecības tēriņus, kuri pašlaik bija iekļauti to pilnā apmērā. Te gan jāņem vērā, ka ir vēl viens šo tēriņu IIN atmaksas slieksnis - līdz 50% no samaksātās IIN summas gada laikā. Tas nozīmē, ja ir strādāts par minimālo algu un IIN ir mazs vai tā nav vispār, piemēram, ja ir viens vai divi apgādībā esoši bērni, tad arī IIN atmaksu par ziedojumiem, veselības vai izglītības tēriņiem atgūt nevarēs. Jāņem vērā, ka vēl par vienu procentpunktu pieaug arī valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu apmērs. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka pašnodarbinātām personām ir noteikts ar IIN apliekamais apjoms -20% no tā ieņēmumiem. Pašlaik tas nebija noteikts, tādējādi no 2018. gada pašnodarbinātām personām būtībā ir jāmaksā 20% liels nodoklis, kas faktiski ir 5% no tā neto apgrozījuma. 

Kas nav pateikts par uzņēmumu ienākumu nodokļa jauno sistēmu? 

Tiek nemitīgi uzsvērts, ka īpašnieks saņem dividendes, tad par tām tiek samaksāts UIN 20% (pašlaik 15%), un nav arī jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis kā pašlaik -10% apmērā, tādējādi kopā dividenžu saņēmējs samaksā ienākumu nodokļos kopumā nedaudz mazāk, bet uzņēmums savukārt - nedaudz vairāk. Bet, ja uzņēmējs pārdod savu biznesu, tad pašreizējā kapitāla pieauguma nodoklis 15% vietā nākamgad būs jau 20%. Šo der ielāgot arī tiem cilvēkiem, kuri pārdos savu personīgo nekustamo īpašumu, kurā nav deklarējušies, jo no pārdošanas summas būs jāsamaksā ievērojami lielāks nodoklis. 

Visur tiek uzsvērts, ka šis nodoklis ir jāmaksā tikai tad, kad uzņēmējs izmaksā dividendes, tomēr te ir vēl vairāk noklusēto detaļu, kuras biznesam nepatiks. Vispirms, pašlaik ar šo nodokli aplika ienākumus, no kuriem bija atskaitīti daudzi tēriņi, tas nozīmē, ka ar UIN apliekamā bāze bija daudz mazāka, nekā tā būs 2018. gadā. Bez tam UIN likme bija 15%, bet jaunajā likumā tā ir 20%, ar vienu niansi, ka šī nodokļa likme turklāt pēc formulas summa/ 0,8x20% jāmaksā par tiem tēriņiem, kuri pielīdzināmi dividenžu sadalei - par tēriņiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piemēram, uzņēmums samaksā 100 eiro par konsultācijām, tās nodokļu inspektors uzskatītu par nesaistītām ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro - tātad UIN likme ir 25%, kāda tā bija līdz 2002. gadam. Faktiski likme 2018. gadā atgriezusies 15 gadu tālā pagātnē. Turklāt reprezentatīvo izmaksu apmērs, ko neapliek ar UIN, ir noteikts 5% no uzņēmuma veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra. Turklāt šajā apmērā tiks iekļauta darbinieku atvešana uz darbu, bēru pabalsti utt. Ir nozares, kurās ir augsts darbaspēka izmaksu īpatsvars, piemēram, IKT, bet ir arī tādas, kurām tas ir mazs, jo lauvas tiesu veido izejvielas. Vai tas nozīmē, ka reprezentācijas izmaksas, ko neapliek ar UIN, varēs atļauties otrie, kamēr pirmajiem tās vajadzēs veikt no izmaksātajām dividendēm īpašniekiem, citādi tiks sodīti ar 25% nodokli šiem tēriņiem, kuri būs lielāki par noteikto limitu? Tāpat šis nodoklis būs jāmaksā par darījuma partneru nesamaksātajām summām - parādiem (arī par šaubīgo parādu uzkrāšanu, kā arī bija līdz šim), kā arī uzliktajām soda naudām, ja tie nav samērīgi. Lai arī vairs nav paredzēti UIN avansa maksājumi, tomēr par dažiem tiem uzņēmumu tēriņiem, kuri tiks pielīdzināti peļņas sadalei, UIN būs jāsamaksā jau nākamajā mēnesī pēc šo izmaksu rašanās. Savukārt, «par to aizmirstot», uzņēmējam būs jāmaksā ne tikai nesamaksātais nodoklis, bet arī kavējuma soda nauda, ja tas tiks pamanīts nodokļu audita laikā 

Pašreizējā UIN sistēmā ir vairākas būtiski investīcijas stimulējošas normas - paātrinātā pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība, atvieglojums, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas (reizinot ar koeficientu 1,5), atvieglojums pētniecības un zinātnes izmaksām (tiek piemērots koeficients 3) un arī iespēja uz nākamo gadu peļņas rēķina pārnest iepriekšējo gadu zaudējumus, bet tādi turpmāk vairs nav paredzēti. Iepriekšējo gadu dividendes varēs izmaksāt bez nodokļa arī turpmāk, vienīgais izņēmums, ja tās tiks izmaksātas fiziskajām personām. Dalībniekiem - fiziskajām personām ir 2 gadu pārejas periods, sākot no 2020. gada, par saņemtajām dividendēm fiziskas personās maksās 20%, nevis 10% UIN.