Publikācija:

iFinanses | Sociālās iemaksas darījumos ar nerezidentiem

21 novembris 2018

Līva Bietaga, BDO nodokļu konsultante |

Nereti darījumos ar nerezidentiem rodas neskaidrības, kā piemērot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – vai par nerezidentu-autoru ir jāveic sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai? Vai pašam nerezidentam ir jāveic sociālās iemaksas kā pašnodarbinātai personai? Un kurā valstī šīs iemaksas veicamas?

Lai saprastu pamata lietas par sociālo iemaksu veikšanu darījumos ar nerezidentiem, izskatīsim trīs praktiskas situācijas, par kurām informējuši lasītāji. Atbildes sagatavoju, balstoties uz vispārējo informāciju, kas norādīta normatīvajos aktos. Visos trijos gadījumos pakalpojumu sniedzējs ir Latvijas nerezidents nodokļu vajadzībām saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Piemēri

1.situācija. Starp sabiedrību un fizisko personu-nerezidentu ir noslēgts autoratlīdzības līgums. Autoratlīdzības summa ir 5000 eiro. Vai autoratlīdzības izmaksātājam jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā pensiju apdrošināšanai? Vai šim nerezidentam Latvijā ir jāveic VSAOI kā pašnodarbinātai personai no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kuri nedrīkst būt mazāki par 430 eiro?

2.situācija. Starp sabiedrību un fizisko personu-nerezidentu, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs savā valstī, ir noslēgts sadarbības līgums par pakalpojuma sniegšanu, saskaņā ar kuru fiziskā persona-nerezidents piedalīsies ar savu lekciju forumā, kas notiks Latvijā. Pakalpojumam noteikta maksa 3000 eiro.  

Vai fiziskai personai-nerezidentam Latvijā ir jāveic VSAOI no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kuri nedrīkst būt mazāki par 430 eiro?  

3.situācija. Starp sabiedrību un fizisko personu-nerezidentu, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs savā valstī, ir noslēgts sadarbības līgums par pakalpojuma sniegšanu. Pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Latvijas. Pakalpojumam noteikta maksa 4000 eiro. 

Vai fiziskai personai – nerezidentam Latvijā ir jāveic VSAOI no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kuri nedrīkst būt mazāki par 430 eiro?

Kādiem dokumentiem visās trijās situācijās jābūt sabiedrības un fiziskās personas-nerezidenta rīcībā, lai varētu piemērot atbrīvojumu no VSAOI, ja tādu ir iespējams piemērot šajā situācijā, ņemot vērā, ka:

  • autoratlīdzības saņēmējs ir citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu rezidents;
  • autoratlīdzības saņēmējs ir trešās valsts nodokļu rezidents? 

Kas noteikts normatīvajos aktos?

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (likums par VSA) 5.panta 1.daļa nosaka, ka sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs – iekšzemes nodokļu maksātājs, citas dalībvalsts nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), kā arī pašnodarbinātie un citi.

Tas nozīmē: lai fiziskai personai – citas valsts nodokļu rezidentam Latvijā piemērotu VSAOI, tam ir jābūt reģistrētam kā darba ņēmējam vai saimnieciskās darbības veicējam, lai tas obligāti būtu pakļauts sociālajai apdrošināšanai. 

Turklāt jāņem vērā, ka iespējams veikt arī brīvprātīgās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt fiziskas personas, kurām nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, nevar veikt brīvprātīgās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas saskaņā ar likuma par VSA 5.panta 3.daļu, kurā noteikts, ka brīvprātīgi valsts sociālajai apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pievienoties 15 gadu vecumu sasniegušās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kuras nav pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijā.

Kad VSAOI jāmaksā Latvijā?

Turpmāk atsevišķi izskatīsim nosacījumus, kuros saimnieciskās darbības veicējs vai pašnodarbinātais saskaņā ar likumu par VSA ir pakļauts VSAOI Latvijā. 

Likuma par VSA 3.pantā noteikts, ka pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumus kā cita fiziska persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs. Tādējādi par pašnodarbināto neuzskata fizisku personu, kurai nav pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā. Šā paša likuma 1.panta 3.daļas c) punkts arī norāda, ka fiziska persona ir pašnodarbinātā persona situācijā, ja gūst ienākumus kā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kura saņem autoratlīdzību.

Savukārt likuma par VSA 23.1panta 1.daļā noteikts, ka autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksā VSAOI 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, bet šī paša likuma panta 7. daļa paredz, ka autoratlīdzības izmaksātājs VSAOI neveic par autoratlīdzības saņēmējiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija. 

Papildus visam iepriekš minētajam ir jāņem vērā, ka ES ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (Regula). Saskaņā ar Regulas 11.panta 1.punktu persona var būt pakļauta tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem. Šī paša panta 3.punkta a) apakšpunkts paredz, ka persona, kas veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, ir pakļauta minētās dalībvalsts aktiem. Tas nozīmē, ka iemaksas par vienu un to pašu darba periodu nevar būt veicamas vairākās valstīs, bet gan vienā valstī.

Kuras valsts tiesību akti jāievēro?

Balstoties uz Regulas 12.panta 2.punktu, persona, kas kādā dalībvalstī parasti veic darbību pašnodarbinātas personas statusā un dodas veikt līdzīgu darbību citā dalībvalstī, arī turpmāk ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem, ja tādas darbības paredzamais ilgums nepārsniedz 24 mēnešus. 

Nosacījumi pašnodarbinātajam, lai piemērotu Regulas 12.panta 2.punktu:

  • pašnodarbinātajam parasti jāveic būtiska darbība tās dalībvalsts teritorijā pašnodarbinātā statusā, un pirms došanās veikt darbu uz citu dalībvalsti šādai darbībai ir jābūt veiktai attiecīgajā dalībvalstī kādu laiku pirms dienas, kad tā vēlas izmantot šā panta noteikumus;
  • visā pagaidu darbības laikā, kad darbs tiek veikts Latvijā, pašnodarbinātajam jāturpina pildīt nosacījumus savā valstī, kas tam ļauj turpināt savu darbību pēc atgriešanās, piemēram, biroja uzturēšana, VSAOI veikšana, nodokļu samaksa, pievienotās vērtības nodokļa numura saglabāšana u.c.

Arī persona, kas parasti veic darbību pašnodarbinātās personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs, ir pakļauta dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, ja tā būtisku savas darbības daļu veic šajā dalībvalstī, vai arī tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās darbības interešu centrs, ja tā nedzīvo kādā no dalībvalstīm, kurā veic būtisku savu darbības daļu (Regulas 13.pants 2.punkts). Tas nozīmē: ja persona strādā vairākās dalībvalstīs, ir jānosaka, ar kuru dalībvalsti persona ir saistīta visciešāk jeb kurā dalībvalstī personai ir vitālo interešu centrs.

Jāsaņem sertifikāts!

Darba ņēmējam, pašnodarbinātai personai, ierēdnim, jūrniekam, lidojuma apkalpes un salona apkalpes loceklim vai Eiropas Kopienu (EK) līgumdarbiniekam, kurš veic darbību ES teritorijā un uz kuru attiecas Regulas 12. – 16.panta nosacījumi, ir jāsaņem A1 sertifikāts. Regulas 12. – 16.pants norāda, kam un kā ir piemērojami šīs Regulas nosacījumi tādās situācijās kā darbības veikšana vienā, divās vai vairāk dalībvalstīs, brīvprātīgā apdrošināšana vai fakultatīvi turpināmā apdrošināšana, EK palīgdarbinieki un piemērojamie izņēmumi. A1 sertifikāts ir dokuments, kas apliecina, kurā valstī (ES, Eiropas Ekonomikas zonā vai Šveicē) ir veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. A1 sertifikāts ir jāuzrāda nodarbinātības valsts kompetentajai institūcijai, ja institūcija to pieprasa. Nosacījumi, lai saņemtu A1 sertifikātu, ir līdzīgi visās valstīs, bet tie ir jāskatās katras attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos atsevišķi, kā arī A1 sertifikāts ir jāizņem attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

Fiziskai personai, ja tā ir ES dalībvalsts rezidents un ja tā ir reģistrēta kā darba ņēmējs Latvijā vai kā pašnodarbinātā persona, var izvēlēties maksāt VSAOI savā valstī. Lai tas būtu iespējams, fiziskai personai – citas dalībvalsts rezidentam savā rezidences valstī ir jāiegūst A1 sertifikāts, iesniedzot tās valsts kompetentajai iestādei pieprasījumu par šī sertifikāta iegūšanu. Lai saņemtu A1 sertifikātu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā:

  • darba devējam nosūtot darbinieku, ir jāaizpilda iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, strādājot citā ES valstī pēc nosūtījuma;
  • pašnodarbinātai personai īslaicīgas darbības veikšanai citā ES dalībvalstī ir jāaizpilda iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, strādājot citā ES dalībvalstī pašnodarbinātā statusā;
  • darbiniekam, darba devējam vai pašnodarbinātai personai darbības veikšanai divās vai vairāk ES dalībvalstīs ir jāaizpilda iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, parasti strādājot divās vai vairākās ES valstīs. 

Savukārt, nodarbinot ārvalstnieku, Latvijas darba devējam ir jānoskaidro, vai šai personai ir citas valsts izsniegts A1 sertifikāts. A1 sertifikāts fiziskai personai ir jāsaņem pirms darbības uzsākšanas citā dalībvalstī un ir jāiesniedz pirms darba atlīdzības saņemšanas.

Kā jau iepriekš minēts, A1 sertifikātu izsniedz un tas dod tiesības strādāt kādā no ES dalībvalstīm, ja paredzamais darba ilgums nepārsniedz 24 mēnešus un minētā persona nav nosūtīta aizstāt citu personu. Šo laiku ir iespējams pagarināt, vienojoties ar otras valsts kompetento iestādi, taču A1 sertifikātu var nepārtraukti izsniegt tikai piecus gadus. A1 sertifikāts apliecinās, ka persona ir sociāli apdrošināta dzīvesvietas valstī, un sociālās iemaksas par saņemto ienākumu Latvijā personai ir jāturpina veikt savā dzīvesvietas valstī, nevis Latvijā. Tādējādi fiziska persona – citas dalībvalsts rezidents nav obligāti sociāli apdrošināts Latvijā, ja tam citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir izsniegusi A1 sertifikātu, atbilstoši kuram uz šo personu attiecas konkrētās dalībvalsts normatīvie akti sociālajā jomā.

Jāņem vērā, ka Regula attiecas tikai uz ES dalībvalstīm un, runājot par trešajām valstīm, ir jāpēta, vai Latvijai ar konkrēto valsti ir noslēgti līgumi par sadarbību sociālās drošības jomā un vai esošā līguma nosacījumi ir piemērojami pašnodarbinātajiem vai individuālo darbu veicējiem. Ja situācijā ar fizisku personu būs piemērojami divpusējā līguma nosacījumi par izņēmuma piemērošanu, tad fiziskas personas dzīvesvietas valsts izsniegs attiecīgu dokumentu, kas apliecinās, ka pakalpojuma sniegšanas laikā Latvijā uz viņu attieksies sertifikāta izdevējvalsts normatīvie akti un sociālās iemaksas tiks veiktas tur. Ņemot vērā iepriekš minēto, fiziska persona ir atbrīvota no sociālajām iemaksām Latvijā, ja tai citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir izsniegusi A1 sertifikātu, atbilstoši kuram uz šo personu attiecas konkrētās dalībvalsts tiesību akti sociālajā jomā.

Pareizā rīcība

Ņemot vērā minēto, 1.situācijā autoratlīdzības izmaksātājam nav jāveic VSAOI 5% apmērā pensiju apdrošināšanai, jo fiziskai personai – autoratlīdzības saņēmējam nav pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā. Arī fiziskai personai – autoratlīdzības saņēmējam Latvijā nav jāveic VSAOI kā pašnodarbinātai personai, jo tas saskaņā ar likumu par VSA netiek klasificēts kā pašnodarbinātā persona – autoratlīdzību saņēmējs, jo pastāvīgi nedzīvo Latvijā. Savukārt atsevišķi ir jāpēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jautājums par saņemto autoratlīdzību.

2. un 3.situācijā fiziskai personai – citas dalībvalsts nodokļu rezidentam nav jāveic VSAOI iemaksas, jo saskaņā ar Regulu persona ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem sociālajā drošības jomā, jo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija un paredzamais darbības ilgums nepārsniedz 24 mēnešus. Tomēr personai drošības dēļ, izpildot Regulas nosacījumus, ir vēlams pierādīt, ka tā ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, savā valstī iesniedzot dokumentus, kas apliecina tā statusu citā valstī, piemēram, A1 sertifikātu vai citas valsts šī sertifikāta ekvivalentu. 

Jāielāgo, ka šajā publikācijā ir apskatīti tikai VSAOI jautājumi, savukārt IIN jautājums ir jāvērtē atsevišķi, jo tā piemērošana ir balstīta uz citiem principiem un normatīvajiem aktiem, tādiem kā konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un Latvijas iekšējiem normatīvajiem aktiem.