This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

iFinanses | No kļūdām mācās

02 decembris 2019

Modrīte Johansone , Zvērināta revidente |

13.oktobrī visā pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā kļūdīšanās diena (Day for failure), kad cilvēki pārdomā un dalās ar savām neveiksmēm, un mācās no savām (labāk jau – citu) kļūdām. Tāpēc – ja nu kādam grāmatvedībā gadījusies kļūda, tā vienkārši jāatzīst un jāizlabo!

Kļūdas tiek pieļautas dažādu iemeslu dēļ. Uzņēmumu vadītāji, projektu vadītāji, sagādnieki un grāmatveži ir cilvēki, kas daudz dara, un rezultātā reizēm pieļauj arī kļūdas. Ja grāmatvedis ir konstatējis, ka uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē ir pieļauta kļūda, tad jāveic analīze, lai saprastu, kā to labot.

Nebūtiska kļūda

Ja, izvērtējot kļūdu, secināts, ka tā nav būtiska, tad nekāda īpaša labošana nav nepieciešama, ja nu vienīgi jāprecizē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācija.

Piemērs

Piemēram, 2019.gada 31.augustā, salīdzinot atlikumus ar regulāro piegādātāju, kas sniedz ar saimniecisko darbību saistītus pakalpojumus, sabiedrība konstatē, ka tās parāds ir nevis par 1 mēnesi 121 EUR (tai skaitā PVN 21 EUR) apmērā, kā šķita, bet gan par 2 mēnešiem, proti, 242 EUR (tai skaitā PVN 42 EUR) apmērā. Piegādātājs par to nav atgādinājis, jo līgumā ir noteikts, ka sabiedrība var norēķināties 60 dienu laikā.

Salīdzinot datus ar piegādātāja grāmatvedības uzskaites datiem, konstatēts, ka nav apmaksāti rēķini par 2019.gada augustu un 2017.gada janvāri. Par 2019.gada augusta rēķinu viss ir skaidrs – tas ir saņemts un iegrāmatots –, jo sabiedrībai ir parāds pret piegādātāju par 1 mēnesi. Bet ko darīt ar 2017.gada janvāra rēķinu?

Tā kā sabiedrība 2017.gadu noslēgusi ar peļņu pirms nodokļiem 200 000 EUR apmērā, šīs izmaksas par neiegrāmatoto rēķinu 100 EUR apmērā ir nebūtiskas.

Saskaņā ar nodokļu jomu reglamentējošiem aktiem nodokļu deklarācijas var labot par pēdējiem trim gadiem no konkrētam nodoklim noteiktā maksāšanas termiņa. Tas nozīmē, ka piemērā minētajā gadījumā ir tiesības labot PVN deklarāciju par 2017.gada janvāri, palielinot priekšnodokli un attiecīgi arī samazinot budžetā maksājamo summu par 21 eiro. Ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis PVN revīziju par šo laika periodu, tad gan saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 1.daļu neko vairs nedrīkst labot:

[..] Ja attiecībā uz konkrēto nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļa apmēra noteikšanu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju nelabo, jo izmaksas iekļauj 2019.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PZA), un, tā kā tās ir saistītas ar saimniecisko darbību, tad arī 2019.gadā nav apliekamas ar UIN.

Būtiska summa

Ja, analizējot konstatēto kļūdu, secināts, ka tās summa ir būtiska, tad tā ir jālabo tajā laika periodā, uz kuru tā attiecas, koriģējot iepriekšējo gada pārskatu posteņus.

Piemērs

Piemēram, piegādātājam ir nomainījies grāmatvedis, un sabiedrība no sava kreditora saņem atlikumu salīdzināšanas aktu uz 2019.gada 31.augustu par 60 500 EUR lielu parādu. Saskaņā ar sabiedrības rīcībā esošo informāciju, tai uz 2019.gada 31.augustu nav parāda šim piegādātājam. Skaidrojoties ar piegādātāju, konstatēts, ka 2017.gada maijā sabiedrība saņēmusi pakalpojumus par 60 500 EUR (tai skaitā PVN 10 500 EUR), par kuru tai nezināmu iemeslu dēļ rēķins nav nonācis līdz grāmatvedībai. Arī sabiedrības projekta vadītājs nav informējis grāmatvedību par to, ka ir saņemti šādi pakalpojumi, par kuriem uz gada beigām būtu jāveido uzkrātās saistības, jo nav saņemts rēķins.

Sabiedrība noslēgusi 2017.gadu ar peļņu 200 000 EUR pirms UIN, un šie 50 000 EUR veido 25% no peļņas pirms UIN, tātad tie ir būtiski. Tāpēc sabiedrībai jālabo 2017.gada pārskats.

Kā to izdarīt? Tīri fiziski vairs nevar iesniegt labotos 2017. un 2018.gada pārskatus, tāpēc visi labojumi jāveic 2019.gada pārskatā, sniedzot attiecīgus paskaidrojumus pielikumā.

Veicamās korekcijas

Sabiedrība ir tiesīga iesniegt koriģēto PVN deklarāciju par 2017.gada maija mēnesi, palielinot priekšnodokļa  summu par rēķinā uzrādīto PVN summu 10 500 eiro apmērā.

2017.gadā UIN tika aprēķināts pēc vecās kārtības – no koriģētās peļņas. Tā kā sabiedrība labo 2017.gada PZA, tai ir tiesības iesniegt laboto UIN deklarāciju par 2017.gadu. Ja sabiedrības ar saimniecisko darbību saistītās izmaksas palielinās par 50 000 eiro, tad ar UIN apliekamā peļņa samazinās par 50 000 eiro, un līdz ar to arī maksājamais UIN samazinās par 7500 eiro. Varētu būt arī tāds variants, ka jau pirms un arī pēc korekcijām sabiedrības ar UIN apliekamais  ienākums ir ar mīnusa zīmi, tad attiecībā uz UIN nekas nemainās.

Jāatceras, ka līdz 2017.gada 31.decembrim bilances postenī “Pašu kapitāls” esošā nesadalītā peļņa tiek uzrādīta UIN deklarācijās par 2018.gada pirmo pusgadu un arī turpmākajās, kamēr tiek izlietota visa nesadalītā peļņa. Arī UIN deklarācijās līdz 2017.gada 31.decembrim uzkrātie zaudējumi, kas reizināti ar koeficientu 0,15, tiek uzrādīti arī 2018.gada un nākamo periodu deklarācijās.

Abos gadījumos gan PVN, gan UIN budžetā maksājamās summas samazinās, tātad nekādām soda sankcijām no VID puses nevajadzētu būt.

Grāmatojumi

Apkopojot iepriekš aprakstīto, sabiedrība veic grāmatojumus.

Piemērs

Sabiedrība iegrāmato rēķinu:

  • D Izmaksas (PZA konts) – 50 000 EUR,
  • D Norēķini par PVN – 10 500 EUR,
  • K Parādi piegādātājiem – 60 500 EUR.

Pēc tam iegrāmato UIN korekcijas:

  • D Norēķini par UIN – 7500 EUR,
  • K UIN (PZA konts) – 7500 EUR.

Tātad izmaiņas ir šādas:

  •  Palielinās kreditoru saistības par 60 500 eiro;
  •  Samazinās nesadalītā peļņa par 42 500 eiro;
  •  Samazinās norēķini ar budžetu par PVN par 10 500 eiro;
  •  Samazinās norēķini ar budžetu par UIN par 7500 eiro.

2017.gada pārskatā tas izskatīsies šādi:

Postenis

Sākotnējais

atlikums, EUR

Korekcija, EUR

Atlikums pēc korekcijas, EUR

Bilance

Pārskata gada peļņa

170 000

- 42 500

127 500

Parādi piegādātājiem

250 000

60 500

310 500

Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)

54 000

- 18 000

36 000

PZA

Peļņa pirms UIN

200 000

- 50 000

150 000

UIN

30 000

- 7500

22 500

Peļņa

170 000

- 42 500

127 500

Gada pārskatā atlikumi 2018.gada 31.decembrī izskatīsies šādi:

Postenis

Sākotnējais

atlikums, EUR

Korekcija, EUR

Atlikums pēc korekcijas, EUR

Bilance

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

170 000*

- 42 500

127 500

Parādi piegādātājiem

140 000

60 500

200 500

Nodokļi un VSAOI

81 000

- 18 000

63 000

*Ja peļņa, kas nopelnīta līdz 2017.gadam, visa bija sadalīta.

Sagatavojot 2019.gada pārskatu, pielikumā vajadzētu paskaidrot korekciju rašanās iemeslus, kā arī to, kuros posteņos tās ir veiktas.

Ja korekcijas iepriekšējo gadu atlikumos ir veikusi mikrosabiedrība, kura var nesagatavot gada pārskata pielikumu, šīs korekcijas noteikti ir jāpaskaidro bilances beigās piezīmju veidā.