Publikācija:

DB | ABLV banka pašlikvidējoties var iegūt vairāk naudas

28 februāris 2018

Jānis Zelmenis, LL.M. , Vadošais partneris |

ABLV Bank vadības pieņemtais lēmums par pašlikvidācijas uzsākšanu ekspertu vērtējumā ir prātīgs solis, jo ļaus atgūt maksimāli daudz līdzekļu; būtiska nozīme būs tam, cik ilgi varēs gaidīt, realizējot lielākos aktīvus, jo potenciālie pircēji jau met aci uz izdevīgiem darījumiem.

Patlaban banka izvēlējusies likvidatora kandidātu un veido tālākās darbības plānu, no kā būs atkarīga turpmākā tās aktīvu nākotne.

Citiem neuzticēs 

Šīs nedēļas sākumā AS ABLV Bank akcionāru sapulce pieņēma lēmumu veikt pašlikvidāciju, kas nozīmē, ka bankas akcionāri likvidatoru izvēlēsies paši. Bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis uzsver, ka līdz ar šo lēmumu ir izdzēsta bankas 25 gadu darbība: «Lēmums pašlikvidēties ir smagākais lēmums manā dzīvē. Bankas vadība darījusi visu, ko varēja, savākusi visus nepieciešamos līdzekļus, lai atsāktu darbību, taču tika lemts par noguldījumu nepieejamību, ko var saistīt ar politiskiem lēmumiem. Zinot, kas notiek ar Latvijas uzņēmumu, kad tajā sāk darboties maksātnespējas administrators, pieņēmām lēmumu pašlikvidēties,» viņš uzsvēra. Viņaprāt, šajā situācijā tā bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus, kreditorus un cilvēcīgi sakārtotu darbinieku attiecības. Arī bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds skaidro, ka pie pašlikvidācijas būtiskākais aspekts ir tas, ka kontroli pār likvidatoru veic bankas akcionāri, līdz ar to process tiek vērsts, lai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk. Akcionāru pilnsapulce ir ievēlējusi arī likvidatora kandidātu - zvērinātu advokātu Elviju Vēberu, jo viņam ir liela pieredze maksātnespējas jautājumos, un paredzams, ka likvidatoru grupā strādās arī nekustamo īpašumu eksperts New Hanza Capital vadītājs Andris Kovaļčuks un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Tagad piecu dienu laikā likvidatoram FKTK jāiesniedz likvidācijas plāns, un ne ilgāk kā 30 dienu laikā komisijai tas jāizvērtē un jāakceptē. Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas FKTK izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli, un izvērtēs visus dokumentus. Ja FKTK akceptēs bankas projektu par pašlikvidāciju, komisija tālāk iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš piebilst, ka komisija lieki laiku nekavēs, un skaidrībai šādos jautājumos jābūt pēc iespējas ātri. 

Atkarīgs no likvidatora 

Pēc plāna akceptēšanas likvidatoru grupa sāks savu darbu, līdz tam brīdim bankas darbību turpina bankas valde un kredītiestāde turpina darboties tāpat kā līdz šim, ievērojot visus tai piemērotos ierobežojumus. Šobrīd notiek likvidācijas plāna izstrāde. Bankas padomes priekšsēdētājs Oļegs Fils norāda, ka turpmāk rūpīgi uzraudzīs visus procesus, kas saistīti ar likvidatoru darbu, lai spētu norēķināties ar visiem klientiem, darbiniekiem un kreditoriem. Par turpmāko likvidācijas gaitu nākotnē informēs likvidators, un par plāna elementiem pašlaik pāragri ir spriest, bet visi prasījumi tiks apmierināti, jo bankai ir pietiekams pašu kapitāls un tā spēj norēķināties ar noguldītājiem, apgalvo V. Reinfelds. «Savukārt jautājums par tālāko aktīvu nākotni būs lielā mērā atkarīgs no likvidācijas,» piebilda V. Reinfelds. Bankas likvidatoriem būs uzdots atspēkot ari AS V FinCEN paustos apgalvojumus, lai ļautu Latvijai atgūt reputāciju pasaules finanšu tirgos, stāsta E. Bernis. Plānots, ka piektdien sāksies garantēto naudas līdzekļu izmaksa bankas klientiem, par pilnvaroto banku tiks ziņots tuvākajā laikā, un šī nauda tiks pilnībā izmaksāta no ABLV Bank līdzekļiem. Atlīdzības izmaksa tiks nodrošināta par visu veidu noguldījumiem visās valūtās apmērā, kas nepārsniedz 100 000 eiro visos klienta kontos kopā, ieskaitot kontus, kas atvērti iestādes filiālēs. Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem. Par noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, atlīdzība tiek izmaksāta pilnā noguldījuma apmērā. Tiesības saņemt garantēto atlīdzību noguldītājiem būs vēl piecus gadus pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās. Savukārt par noguldījumiem, kas pārsniedz šo summu, informācija tiks sniegta vēlāk. Bankas aizņēmējiem šobrīd nemainās kredītu noteikumi, paliek spēkā maksājumu grafiki un saistības, mainās vien norēķinu kārtība. Par tālāko kredītportfeļa likteni lems likvidators. Nākamajā nedēļā notiks pirmā darbinieku atlaišana, un darbu zaudēs aptuveni 30% jeb 300 darbinieku, kas strādāja klientu apkalpošanas, risku un atbilstības jomā. Par tālāko atlaišanas plānu lems likvidators. Notikušais pārvelk arī svītru bankas iecerēm būvēt jaunu darījumu kvartālu New Hanza, kur bija plānots ieguldīt līdz 1 miljardam eiro, projekts tiek iesaldēts, būvdarbi šobrīd ir pārtraukti, atzīst O. Fiļs. 

Operatīvi, bet sāpīgi 

Eksperti uzsver, ka bankas vadība, pieņemot lēmumu par pašlikvidāciju, izrādīja drosmīgu iniciatīvu un tādā veidā spēs atgūt lielāku aktīvu apmēru. «Bankas akcionāri ar savu lēmumu pavisam noteikti kārtējo reizi ir apliecinājuši sev piemītošo biznesa domāšanu,» uzskata zvērinātu advokātu biroja TGS Baltic vecākā juriste Alise Eljašāne. Viņa raksturo, ka lēmums ir operatīvs un, lai gan sāpīgs, pašreizējā situācijā akcionāru interesēm visatbilstošākais. «Iespēja pašiem izvēlēties likvidatoru likvidācijas procesā potenciāli palīdzēs aizsargāt bankas akcionāru intereses, līdz ar to akcionāri noteikti būs ieguvēji. Vai šāds ABLV akcionāru lēmums ir bankas kreditoru, tai skaitā, klientu interesēs? Ja atbalstām principu «darbi runā skaļāk nekā vārdi», tad nevar nepamanīt, ka Latvijas Krājbankas un Trasta Komercbankas kredītiestāžu likvidācijas procesi, ko veikuši FKTK ieteikti likvidatori, ir beigušies ar bankrota procedūras uzsākšanu. Līdzekļu apjoms ir izrādījies nepietiekams, lai norēķinātos ar banku noguldītājiem. Pašreizējā ABLV bilance dod pamatu cerībām, ka klientu prasības tiks apmierinātas,» viņa lēš. A. Eljašāne vēl piebilst, ka, lai gan ABLV ir iesniegusi FKTK lēmumu par pašlikvidāciju, saskaņā ar likumu FKTK ir tiesības 30 dienu laikā pārbaudīt, vai banka spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt saistības pret kreditoriem. Līdz ar to pastāv iespēja, ka atļauja pašlikvidācijai netiks dota. Tāpat jāņem vērā, ka, veicot pašlikvidāciju, akcionāru izvēlētais likvidators var vēlāk konstatēt, ka kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai. Šādā gadījumā likvidatora pienākums ir pieņemt lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu. 

Var nepietikt 

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis raksturo, ka, pirmkārt, pašlikvidācija ir īpatnēja ar to, ka to veic samērā labā biznesa situācijā - ja aktīvi un saistības ir līdzīgā apmērā, taču pašlikvidācijas lielākais trumpis ir tas, ka to izpilda to pašu līdzšinējo akcionāru iecelts likvidators, kuram akcionāri uzticas. «Acīmredzot ABLV Bank akcionāri vēlas lēmumus vairāk atstāt savā ziņā, kas nenotiktu, ja bankai iestātos maksātnespēja un likvidatoru pēc FKTK ieteikuma ieceltu tiesa,» viņš skaidro. Tomēr, pēc viņa teiktā, neskatoties uz to, ka ABLV Bank akcionāriem īsā laikā izdevās savākt milzīgu daudzumu naudas, nav pārliecības, ka pilnīgi visas saistības izdosies nosegt pilnā apmērā. Daļu no saistībām noteikti izdosies atmaksāt, jo likviditāte ir augsta, taču pastāv jautājums, vai naudas pietiks visiem. Banku likvidācijas gadījumos parasti rodas tā saucamās šķēres, kas veidojas tādēļ, ka saistības ir īstermiņa (kompensācijas darbiniekiem, konta atlikumi un citi maksājumi), savukārt aktīvi (tie, kas ieguldīti nekustamajos īpašumos, kā arī kredīti) ir ilgtermiņa, līdz ar to pie tiem nav iespējams uzreiz tikt klāt, un, jo ātrāk tos grib realizēt, jo mazāk naudas par tiem iespējams saņemt, skaidro eksperts. Pašlikvidācijas gadījumā likvidatora mērķis ir saņemt par saviem aktīviem maksimāli lielu summu, un to var sasniegt, ja nesteidzas un ir iespēja nedaudz nogaidīt. Tajā pašā laikā visi par šo procesu ir informēti un līdz ar to gaida, ka piedāvājuma cena būs zema - neviens, piemēram, bankas ēku nepirks par tās patieso vērtību, jo zinās, ka kredītiestāde to agri vai vēlu būs spiesta pārdot, turklāt nekustamā īpašuma tirgus nav likvīds attiecībā uz lieliem darījumiem. Pašlikvidācijas gadījumā pēdējie, kas kaut ko saņem, ir akcionāri, līdz ar to, jo ilgāk viņi var gaidīt, jo lielāku summu par šiem īpašumiem viņi varētu saņemt. Savukārt kredītportfelis bankai ir lielākā vērtība - jo vairāk kredītportfelī ir maksājošu klientu, jo tas ir vērtīgāks. 

Rīcība kūtra 

Pēdējā laika notikumi gan iezīmē arī būtiskas problēmas vietējo amatpersonu un institūciju rīcībā - novēloto reakciju, kā ari nespēju definēt vienotu nostāju. Nākotnē bankas darbības pārtraukšanai neapšaubāmi būs ietekme ari uz citiem projektiem un kopējo tirgu. Tā E. Bernis prognozē, ka nerezidentu tirgu šis notikums ietekmēs ļoti negatīvi, un paredzams, ka daļa klientu aizies uz citām valstīm. «Vienmēr slava pieder tiem, kam ir iniciatīva un drosme. Šobrīd visi taisa nopietnas sejas, nepieņem nekādus lēmumus un spēlē pingpongu starp Frankfurti, Rīgu un Vašingtonu. Akcionāri saprata savu nolemtību, nāca ar iniciatīvu un rīkojās,» situāciju raksturo J. Zelmenis. Tālāk, pēc viņa teiktā, ir jāskatās uz to cilvēku spējām, kas spēlē «pingpongu», jo ABLV Bank nenoliedzami ir sabiedriski svarīga banka, tā nav vienkārši SIA, ko nolemj likvidēt, izmaksā visiem naudu, un process noslēdzas. Šajā gadījumā būtu vēlams, lai kādā brīdī ari politiķi beidzot sāktu paust iniciatīvu, spētu modelēt un paredzēt vismaz pussoli uz priekšu. «Šobrīd redzam tikai to, ka notiek notikumi un daži reaģē ar 48-72 stundu nobīdi, bet iniciatīvas nav nekādas, un katrs rīkojas un izsakās pats par sevi,» piebilst BDO partneris.