This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Jaunumi:

Bezdarba pabalsta piešķiršanas nosacījumi un apmēri

20 novembris 2019

Jānis Zelmenis, LL.M. , Vadošais partneris |

Bezdarba pabalsta piešķiršanas nosacījumi un apmēri Latvijā nav būtiski sliktāki salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, tomēr labvēlīgāka attieksme ir Vācijā. To liecina AS BDO Latvia pētījums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas kritērijiem, šī pabalsta izmaksāšanas apmēriem un arī nosacījumiem Maina situāciju

2020. gada valsts budžeta likumu pavadošajā paketē ir arī grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kuri spēkā stāsies jau no 2020. gada 1. janvāra. Tie paredz, ka no nākamā gada bezdarbnieka statusu piešķirs un pabalstu izmaksās astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta. Pašlaik bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums bija deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Pirmos trīs mēnešus personai pabalstu izmaksāja pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus - 75%, bet pēdējos trīs mēnešus - 50% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta. Izmaiņas rosinātas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tādējādi mazinātos darbaspēka nepietiekamība, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi, teikts grozījumu anotācijā.

Nav pirmās izmaiņas

Jāņem vērā, ka 2018. gada 1. aprīlī spēkā stājās grozījumi, kas paredzēja, ka bezdarbnieka pabalstu var saņemt tikai tie, kuri ir nostrādājuši 12 (iepriekš 9) mēnešus pēdējo 16 (iepriekš 12) mēnešu laikā, tādējādi bez pabalstiem atstājot sezonas darbu darītājus, kuri pārstāja reģistrēties, un tas arī varētu ietekmēt kopējo reģistrēto bezdarbnieku skaitu Latvijā. Vienlaikus nav skaidrs, kur šie cilvēki palikuši - strādā nelegāli, sēž uz kakla saviem ģimenes locekļiem vai arī devušies peļņā uz ārzemēm. Vairums uzņēmēju šo normu vērtē pozitīvi, jo tā neļaus ilgi kavēties bezdarbnieka statusā, bet gan spiedīs atgriezties darba tirgū. Interesanti, ka viens no aptaujātajiem atzina, ka arī pēc reformas Latvijā situācija arvien vēl būs bezdarbniekiem labvēlīgāka nekā dažās citās valstīs, kur kārtība ir ievērojami stingrāka: ja persona atsakās no piedāvātā darba, kas ne vienmēr sakrīt ar personas profesiju un citām vēlamajām pozīcijām, tad arī bezdarbnieka pabalsts netiek maksāts. Daži uzskata, ka bezdarbnieka pabalsts ir tieši tas, kas bremzē bezdarbnieka atgriešanos darba tirgū. Proti, dati rāda, ka darba piedāvājums ir, bet jautājums, vai potenciālie darba ņēmēji ir gatavi pieņemt darba piedāvājumu - vispirms jau savas kvalifikācijas un iemaņu vai vienkāršas nevēlēšanās dēļ. Ir cilvēki, kuri ir aprēķinājuši, kas viņiem pienākas, un daudziem tas šķiet izdevīgāk, nekā iet strādāt. Pēc Labklājības ministrijas informācijas, pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tiks rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. "Tas ir skumji, ka, tikai atņemot naudu bezdarbniekiem, varam palielināt pensijas apmēru," izmaiņas komentē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, tas nav labs signāls. "Ne jau velti pašlaik tirgū Latvijā ir populārs pieprasījums pēc sociālās apdrošināšanas eksporta, kad turīgi cilvēki dibina Latvijas izpratnē mazas SIA Austrijā, Vācijā, lai, šajās valstīs maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas, varētu saņemt arī šo valstu attiecīgās sociālās garantijas brīdī, kad iestājas tāda vajadzība," uz jautājumu par slikto signālu atbild J. Zelmenis. Viņš arī uzskata, ka sociālā pabalsta griestu ierobežošana līdz 1600 eiro šo procesu ir tikai veicinājusi. "Manuprāt, labāk uz Latviju atvest 100 miljonārus, kuri valstij maksātu nodokļus, nekā vēl daļai no Latvijas turīgajiem iedzīvotājiem veicināt emigrācijas motivāciju," tā J. Zelmenis.

Vislabāk Vācijā

"Pret cilvēkiem, kuri palikuši bez darba, vislabākā attieksme ir Vācijā, jo šajā valstī bezdarbnieka pabalsta apmēru ietekmē arī fakts, vai šim cilvēkam ir bērni un vai tas ir cilvēks spēka gados, vai tomēr pirmspensijas vecumā," iegūtos pētījuma datus analizē AS BDO Latvia nodokļu eksperte Madlena Drozdova. Viņa norāda, ka nosacījumi ir izveidoti sociāli ļoti taisnīgi, jo spēka gados esošiem cilvēkiem ir daudz vieglāk atrast darbu nekā cilvēkiem 60 gadu vecumā, kuriem varbūt vairs nav pieprasījuma pēc savulaik apgūtās profesijas. "Bezdarbnieka pabalsta apmērs arī Latvijā ir atkarīgs no darba stāža, taču tikai ar darba stāžu 20 gadu un vairāk bezdarbnieka pabalsta apmērs % izteiksmē pielīdzinās Vācijas standarta komplekta līmenim - 60%, ja nav bērnu, bet līdz 67%, ja ir bērni, nevar aizsniegties pat ar 30 gadu darba stāžu," norāda M. Drozdova.

Īpaši nosacījumi

Pētījums rāda, ka Somijā un Lietuvā ir īpaši nosacījumi, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu. Proti, ja Somijā septiņu dienu laikā bez darba esošajam tiek izteikts darba vai prakses piedāvājums, tad bezdarbnieks, to noraidot, uz pabalstu nevar cerēt. Savukārt Lietuvā tiek dotas septiņas dienas laika darba devējiem, lai tie veiktu iemaksas par bez darba palikušo cilvēku, ja tādas nav veiktas pilnā apmērā. M. Drozdova vērš uzmanību, ka lielākoties visās valstīs ir jābūt nostrādātiem 12 mēnešiem pēdējo 16-24 mēnešu laikā. Ir arī izņēmumi. Proti, Igaunijā un Vācijā ir jānostrādā tikai 6 mēneši.

"Tas ir atkarīgs no katras valsts īpatnībām," tā uz jautājumu par bezdarba pabalsta ilgumu atbild M. Drozdova. Viņa savu sacīto pamato ar datiem, ka bezdarba pabalsta izmaksas ilgums svārstās no 5 līdz pat 16 mēnešiem. "Latvijā iecerētie astoņi mēneši nav ne īsākais, nedz arī garākais periods," tā M. Drozdova. Piemēram, Somijā bezdarba pabalsta izmaksas laiks var sasniegt 300 un pat 500 dienas. "Somijā ir ļoti smalki reglamentēts bezdarba pabalsta apmērs atkarībā no sociālās grupas. Proti, jauniešiem, kuri tikko pabeiguši mācību iestādi, bet nav izdevies atrast darbu, ir viena bezdarba pabalsta aprēķina formula, savukārt cita ir tiem cilvēkiem, kuriem līdz tam bija minimālā alga, jo tad aprēķinā tiek izmantota valstī vidējā iemaksu alga. Savukārt turīgajiem cilvēkiem šis pabalsta apmērs tiek rēķināts pēc viņa paša veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra," skaidro M. Drozdova. Viņa norāda, ka bezdarba pabalsta termiņa diferencēšana ir plaši izplatīta. Piemēram, Čehijā cilvēks, kuram ir vairāk par 55 gadiem, šo pabalstu varēs saņemt 11 mēnešus. Vienlaikus bezdarba pabalsta izmaksu intensitāte tiek samazināta.

Nevar nekustēties

"Tik dāsns bezdarbnieka pabalsts, lai varētu nekustēties, nav nevienā valstī," tā M. Drozdova. Savukārt J. Zelmenis norāda, ka Latvijas gadījumā minimālās algas saņēmējs, kurš kļuvis par bezdarbnieku, faktiski jau pēc trijiem mēnešiem ir spiests izdarīt smagu izvēli. "Pabalsta apjoms pēdējos mēnešos būs tikai ap 100 eiro, un ar šādu summu var iztikt tikai tad, ja bezdarbnieku uztur laulātais, vecāki vai bērni būtībā šo cilvēku subsidē. Alternatīva, protams, ir strādāt nelegāli, iesaistīties kriminālās darbībās vai braukt uz ārzemēm strādāt," tā J. Zelmenis.

Masu medijos izskanējis, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina - vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums Latvijā ir 4,4 mēneši, un tas norāda, ka vairumā gadījumu bezdarbnieki darbu atrod ātrāk nekā noteiktajā pabalsta izmaksas periodā. "Ja tas ir tā, tad bezdarbnieka pabalsta termiņa saīsināšana par vienu mēnesi nebija nepieciešama, jo tādējādi valsts maks jau neko neie-taupīs," secina J. Zelmenis.

Valsts atbalsts

"Labāk valsts makam, ja darba devējs pieņem darbā kaut vai divus bez darba esošus cilvēkus kaut vai par minimālo algu, jo tādējādi valstij šiem diviem nav jāmaksā ne centa, turklāt vēl sociālās apdrošināšanas iemaksās tas saņem apmēram 130 eiro mēnesī par katru," bilst J. Zelmenis. Viņš arī uzskata, ka Latvijā būtu lietderīgi izmantot citu valstu pieredzi darba devēju ieinteresēšanai. "Polijā valsts ar sava veida subsīdijām atbalsta tos darba devējus, kuri pieņēmuši darbā bez darba esošas personas," uzsver J. Zelmenis. Viņš gan atzīst - lai nebūtu situāciju, ka darba devēji šo sistēmu izmanto izmaksu samazināšanai, ir izvirzīti vairāki papildu nosacījumi. Proti, uzņēmums strādā ilgāk nekā 1,5 gadus, no tā darbinieki nav tikuši atlaisti pēdējo sešu mēnešu laikā, uzņēmumam nav nodokļu parādu, turklāt pieņemtie bezdarbnieki darba vietā būs vismaz 24 mēnešus. Tikai tad var saņemt Polijas valsts atbalstu, kas 2018. gadā bija 4443 zlotu (1034,84 eiro) darbinieka alga (ar nodokļiem) vai jaunās darba vietas iekārtošana (galdi, krēsli, mašīna u.tml.).

Interesanta aina

"Kopumā, manuprāt, darba ņēmējam labākā sistēma ir Vācijā, kur ir vairāki labvēlīgi faktori īpaši aizsargājamām sociālajām grupām - ja personas apgādībā ir bērni, pabalsts ir lielāks un vispārējais pabalsta izmaksas termiņš ir 12 mēneši, bet gados veciem cilvēkiem - 24 mēneši," vērtē sociālo tiesību eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš tāpat uzskata, ka darba ņēmējiem labvēlīga ir arī Čehijas sistēma. "Vispirms jau pabalsts sākumposmā ir relatīvi augsts - 65% no vidējās iemaksu algas. Un arī pēdējos mēnešos tas saglabā samērīgu atvietojuma līmeni - 45% no bruto. Latvijas sistēmā tik augstu sākumpunktu sasniedz tikai personas ar vismaz 30 gadu stāžu, savukārt pēdējos mēnešos tas pat pie liela stāža nodrošina vairs tikai 32% atvietojumu, bet personām ar mazāku stāžu vēl mazāk - 25%," norāda P. Leiškalns. Viņam patīkams šķiet labvēlīgākais kvalifikācijas periods -180 dienas 12 mēnešu laikā, kāds pastāv Igaunijā. "Pabalsts ir 50% no vidējās iemaksu algas. Izmaksas periodi ir ļoti cieši sasaistīti ar stāžu. Personām ar nelielu stāžu tie ir pat pārāk īsi," tā P. Leiškalns. Viņš gan uzskata, lai bilde būtu pilnīga, tajā ir nepieciešamas vairākas svarīgas detaļas. Proti, ir jābūt atbalsta sasaistei ar bezdarba pabalsta izmantošanas biežumu. Piemēram, Latvijā persona vienu pilnu bezdarba pabalsta saņemšanas ciklu ar savām iemaksām nosedz aptuveni 8 gados. "Tas nozīmē, ka tie, kuri izmanto šo pakalpojumu biežāk, tērē to personu resursus, kuri šo pakalpojumu izmanto reti vai neizmanto nemaz. Lai to novērstu un mazinātu motivāciju bieži un ilgi izmantot bezdarbnieka pabalstu, labākais risinājums būtu bezdarba apdrošināšanas iemaksas apvienot ar iemaksām pensiju kapitālā, veidojot vienotu pensiju un bezdarba apdrošināšanas kapitālu. Rezultātā tiem, kuri izmanto bezdarba pabalstus biežāk, pensija būtu nedaudz mazāka, savukārt tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto reti vai neizmanto nemaz, pensija būtu lielāka," skaidro P. Leiškalns. Viņš arī uzskata, ka bezdarbnieka pabalsta jautājumā vēl ir vairāki svarīgi nosacījumi, kuros ir lielas atšķirības. "Vai bezdarbnieka pabalstu var saņemt persona, kura no darba aizgājusi pēc paša vēlēšanās? Vai bezdarbnieka pabalstu var saņemt, ja personai, piemēram, vienu, divas vai trīs reizes ir piedāvāts darbs? Vai personai ir tiesības atteikties no zemāk kvalificēta un zemāk atalgota darba un turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu?" uz lūgumu minēt konkrētus nosacījumus atbild P. Leiškalns.

Duāla situācija

Tikko Latvijā veiktos grozījumus sociālo tiesību eksperts vērtē ar skepsi. "Netiek ievērots viens no būtiskākajiem apdrošināšanas principiem - apdrošināšanas pakalpojuma nosacījumi ir tādi, kādi tie ir definēti iemaksas brīdī. Tā kā Latvijā pabalsts tiek atvasināts no iemaksām, kas veiktas 12 mēnešu periodā, kas beidzas 2 mēnešus pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, tad šāda veida grozījumiem nevajadzētu stāties spēkā agrāk kā 2021. gada martā," savu pozīciju skaidro P. Leiškalns. Viņš uzsver, ka pakalpojums tiek samazināts, bet netiek samazināta apdrošināšanas iemaksu likme. Vēl jo vairāk, ja ietaupītie līdzekļi tiek novirzīti ar nodarbinātību nesaistītiem mērķiem, tostarp daļa - tādiem, kas nav saistīti ar sociālo apdrošināšanu. "Normāli būtu, ja ietaupītie līdzekļi tiktu novirzīti nodarbinātību veicinošiem pasākumiem, piemēram, preventīvas pārkvalificēšanas fondam u.c. vai, piemēram, tādai nodarbinātības veicināšanai svarīgai pozīcijai kā darba devēja apmaksājamo slimības dienu skaita samazināšana, kas ir īpaši svarīgs nosacījums personu ar invaliditāti un pirmspensijas vecuma personu nodarbinātības veicināšanai," iesaka P. Leiškalns.