:

Ar Latvijas mežu zemi grib piesaistīt pensiju fondu uzmanību

13 novembris 2017

Fredriks Zetterstroms, akcionārs un valdes loceklis |

Institucionālajiem investoriem nu ir iespēja ieguldīt Latvijas mežu zemē, stāsta AIFP Baltic Asset Management akcionārs un valdes loceklis Fredriks Zetterstroms. Viņš norāda, ka «lētas naudas» gadi radījuši situāciju, kurā dominē nereālistiskas cerības un uzpūsti novērtējumi. Tas arī esot viens no iemesliem, kādēļ reāli aktīvi, piemēram, mežu zeme, varētu būt visai laba izvēle ieguldījumiem ilgtermiņā. Savukārt BDO Law partnere Vita Liberte, kura ir sniegusi juridisko atbalstu minētā līdzekļu pārvaldnieka licencēšanas gaitā, vērš uzmanību uz augošo pieprasījumu pēc alternatīvajiem ieguldījumiem. Būtiski esot, lai ieguldījuma veikšanas process ir pēc iespējas saprotamāks un caurspīdīgāks. Jo vairāk Latvijā būs tirgus dalībnieku, kas šo priekšnoteikumu izpildi var piedāvāt, jo nopietnāks spēlētājs Latvija būs globālajā finanšu tirgū, teic V. Liberte. 

Īsumā - kas ir AIFP Baltie Asset Management un kādi ir uzņēmuma darbības mērķi? 

F.Z.: AIFP Baltie Asset Management ir Latvijā pirmais licencētais alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kas savu darbību uzsācis no nulles. Alternatīvie ieguldījumi no tradicionālajiem galvenokārt atšķiras ar to, ka tās nav investīcijas tikai un vienīgi tradicionālajos vērtspapīros, bet tie var būt arī ieguldījumi, piemēram, nekustamajā īpašumā un tādos atvasinātajos instrumentos kā derivatīvi. AIFP Baltie Asset Management mērķis ir būt ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam institūcijām, kas, veicot ilgtermiņa ieguldījumus nišas tirgos, ir ieinteresētas gūt zema riska peļņu. Mēs cenšamies meklēt ieguldījumu iespējas, kuras, iespējams, uzreiz nav saskatāmas. Pirmais AIFP Baltie Asset Management reģistrētais un pārvaldītais fonds Baltie ForestlandFund I veic specializētas investīcijas meža zemes aktīvos.

V.L.: Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kas Latvijā licencējušies līdz šim, vēsturiski vispirms ir ieguvuši ieguldījumu pārvaldes sabiedrības statusu Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā, un tikai pēc Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likuma spēkā stāšanās 2013. gadā papildus ieguvuši arī licencēta alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka statusu. Ņemot vērā, ka AIFP Baltic Asset Management pirmais reģistrētais un pārvaldītais fonds Baltic ForestlandFund I iegulda ļoti specifiskā tirgus nišā, licencēšanas procesa gaitā saskaramies ar dažādām grūtībām, tomēr uzslavas pelnījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija par spēju un vēlmi komunicēt ar klientiem ļoti augstā līmenī. Tas biežāk raksturo privāto sektoru, nevis valsts iestādes. 

Kas ir potenciālie Baltic ForestlandFund I ieguldītāji - kā līdzekļus fonds plāno piesaistīt? Kā varētu noprast, liela daļa uzmanības tiek pievērsta Zviedrijas pensiju fondu piesaistei? 

F.Z.: Mūsu vispārējais mērķis, protams, ir Ziemeļeiropas un Rietumeiropas reģiona institucionālie ieguldītāji. Tomēr vispirms mēs vēlamies piesaistīt ieguldījumus no pensiju fondu pārvaldniekiem Baltijas valstīs. Viens no mūsu izvirzītajiem mērķiem ir iespēja piedāvāt vietējiem pārvaldniekiem iespēju ieguldīt reģiona aktīvos un nākotnē. Tad Baltijas valstu pensiju kapitāls tiktu faktiski ieguldīts savas valsts zemes īpašumos, tādējādi sekmējot ne tikai savu nākotni, bet arī vietējās ekonomikas attīstību. Protams, mēs cenšamies piesaistīt zviedru un citu Eiropas valstu ieguldītājus, tomēr ceram, ka liela daļa ieguldītāju būs no Baltijas valstīm. Jau tagad redzam lielu interesi no dažādu institūciju puses - gan ārvalstu, gan Latvijas. Taču konkurence attiecībā uz šo institūciju ieguldāmo kapitālu ir sīva. 

V.L.: Pēckara demogrāfiskā buma paaudzes pensionēšanās attīstītajās valstīs ir radījusi saspringumu pensiju sistēmās visā pasaulē. Proti, pensiju sistēmām ir jāspēj ne tikai apmierināt esošo pensionāru prasības, bet arī ģenerēt peļņu, kas spētu apmierināt nākotnes pensionāru vajadzības. Diemžēl daudzās valstīs pensiju sistēmām šis slogs ir grūti panesams. Tādējādi ik dienu tiek meklēti jauni risinājumi, kur rast līdzekļus, lai pildītu esošās un paredzamās saistības. Pētījumi rāda, ka nolūkā gūt lielāku peļņu pensiju fondi arvien lielāku kapitāla apmēru novirza alternatīvajiem ieguldījumiem, kas tradicionāli ir riskantāki, taču sola lielāku peļņu. AIFP Baltic Asset Management licencēšana ir likumsakarīga Latvijas un Zviedrijas uzņēmēju reakcija uz arvien pieaugošo pieprasījumu pēc alternatīvajiem ieguldījumiem. 

Kāda ir šo ieguldījumu specifika un uz kādu ienesīgumu investori var cerēt? 

F.Z.: Būtiskākais mūsu piedāvāto ieguldījumu aspekts ir zems risks. Meža zemju aktīvi ir ilgtermiņa ieguldījumi - tie ir ļoti stabili, tiem ir zema korelācija ar citiem finanšu tirgiem un tie ir ļoti prognozējami. Par papildu priekšrocību uzskatāms, ka katru gadu, pateicoties bioloģiskai izaugsmei, aktīvu apjoms palielinās. Gada beigās jums ir vairāk aktīvu nekā sākumā! Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, uzskatām, ka konservatīva aplēse būtu peļņa vidēji no 6% līdz 8% gadā fonda darbības laikā, kas ir 15 gadi. Tas, iespējams, neizklausās daudz, taču, ņemot vērā zemā riska profilu un citas priekšrocības, uzskatu, ka tas ir ideāls ilgtermiņa ieguldījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt pensijas nākotnē, un tam jābūt neatņemamai pensiju fondu portfeļa sastāvdaļai.

V.L.: Mūsdienīga un atbildīga mežu apsaimniekošana var būtiski palīdzēt samazināt arī klimata pārmaiņu ietekmi, t.sk., pazeminot CO2 līmeni. Mežu audzēšana izkliedē CO2 no atmosfēras, un laika gaitā palielinās meža apjoms, kas ir viens no galvenajiem fonda vērtības faktoriem. ATFP Baltic Asset Management plāno ieguldīt vietējā līmenī un radīt darba iespējas lauku apvidos, kas citādi pārskatāmā laika periodā varētu tā arī nesagaidīt investīciju ieplūšanu. Ieguldījumam Latvijas mežu zemēs pavisam noteikti ir spēcīgs sociālais aspekts, kas ieguldītājam var nebūt tieši izdevīgs naudas izteiksmē, taču, gūstot labumu sabiedrībai un stimulējot ekonomiku, tā būs labvēlīga arī investoriem ilgtermiņā. 

Kādi ir izaicinājumi?

F.Z.: Mūsu iepriekšējā veiksmīgā pieredze daudzu gadu garumā, strādājot pie šāda veida investīcijām, ļauj mums būt pārliecinātiem par to, ka mēs piedāvājam pareizo produktu. Mums vienkārši jāpārliecina iestādes un pārvaldnieki par to. 

Vai vēl kādā veidā plānots izvērst darbību? 

F.Z.: Pirmkārt, mēs strādāsim, lai piesaistītu fondam iespējami plašāku ieguldītāju loku. Kad tas izdosies, mēs centīsimies paplašināt piedāvājumu ar vairāk fondiem un ieguldījumu iespējām. Vienmēr būs vajadzīgs neatkarīgs un vietējs investīciju iespēju sniedzējs ārpus lielo banku un finanšu iestāžu pasaules. 

Kur radusies šāda ideja? Kas kontrolē šo fondu? 

F.Z.: Šī visa pamatā ir mūsu iepriekšējā pieredze ar mežsaimniecības investīcijām Latvijā pēdējo astoņu vai deviņu gadu laikā. Tas izriet arī no mūsu pieredzes, strādājot finanšu nozarē. Fonds pieder fonda ieguldītājiem, bet to pārvalda un pārstāv pārvaldes sabiedrība. Pārvaldes sabiedrība ir neliela Latvijas un Zviedrijas investoru grupa, kuras vairākums pieder dibinātājiem, kas arī aktīvi pārvaldīs uzņēmuma un fonda darbību. 

Kā Jūs raksturotu ieguldījumu klimatu Latvijā? 

F.Z.: Ieguldījumu gaisotne Latvijā, es teiktu, ir samērā laba, ņemot vērā, ka tā ir salīdzinoši maza ekonomika. Daži nodokļu atvieglojumi un stabilas īpašumtiesības rada veselīgu vidi, ja jūs zināt, ko darāt. Protams, vienmēr pastāv jautājums par korupciju, taču mana pieredze rāda, ka tā nav liela problēma. Tas jo īpaši attiecas uz ieguldījumiem mežsaimniecībā. Bet neatkarīgi no tā, kāds ir ieguldījumu klimats, ja esat neatkarīgs spēlētājs, vienmēr noderīgi ir sadarboties ar vietējiem spēkiem.

V.L.: Alternatīvo ieguldījumu nozare pasaulē pēdējo trīs desmitgadu laikā piedzīvojusi strauju attīstību, kļūstot par būtisku finanšu sistēmas un globālās ekonomikas sastāvdaļu. Globālā finanšu krīze gan daudziem lika apšaubīt alternatīvo ieguldījumu nozīmi un ilgtspēju, tomēr nozare ir pierādījusi, ka tai var uzticēties. Latvijā nozare ir salīdzinoši jauna, un regulējums ir ieviests nesen. Līdz ar to Latvijā līdz šim uzņēmējiem ir bijušas ierobežotas iespējas pārvaldīt fondus, kas piedāvā alternatīvos ieguldījumus. 

Interese par nozari arvien palielinās. Ne velti - pasaulē kopējais alternatīvo ieguldījumu kapitāla apmērs ir pieaudzis no viena triljona ASV dolāru 1999. gadā līdz vairāk nekā septiņiem triljoniem dolāru 2014. gadā. Tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam kapitāla apjoms pieaugs līdz pat 13 triljoniem ASV dolāru. Ņemot vērā šīs prognozes, es teiktu, ka šobrīd ir īstais brīdis domāt par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka dibināšanu, ja ir perspektīva ideja par to, kurā nozarē izdevīgi ieguldīt. Tēmas aktualitāti apliecina arī pagaidām relatīvi nelielais, taču arvien stabili pieaugošais Latvijā reģistrēto un licencēto alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku skaits. 

Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai ieguldījumus Latvijā padarītu interesantākus citiem ieguldītājiem?

F.Z.: Es domāju, ka galvenais faktors ir nodrošināt, lai noteikumi un likumdošana ilgtermiņā būtu prognozējami. Prognoze, ka apstākļi mainās daudz vai pārāk bieži, padara jebkuru ieguldījumu lēmumu daudz grūtāku.

V.L.: Ieguldītāju interese tieši korelē ar saprātīgu attiecību starp iespējamo risku un peļņu. Tāpat būtiski, lai pats ieguldījuma veikšanas process ir pēc iespējas saprotamāks un caurspīdīgāks. Jo vairāk Latvijā būs tirgus dalībnieku, kas šo priekšnoteikumu izpildi var piedāvāt, jo nopietnāks spēlētājs Latvija būs globālajā finanšu tirgū. 

Kā Jūs raksturotu šībrīža situāciju finanšu tirgos Eiropā un pasaulē?

V.L.: «Paģiras», kas nākušas pēc 2008. gada krīzes, joprojām turpinās - sevišķi finanšu pakalpojumu nozarē. Deviņus gadus kopš krīzes augstākā punkta uzņēmēji joprojām ir norūpējušies par spēju strādāt gausajā uzņēmējdarbības vidē un spēju piemēroties arvien pieaugošajam normatīvo aktu prasību slogam - normatīvo aktu grozījumi, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošie akti tiek grozīti pa mēnešiem, un uzņēmējiem ir jāspēj pielāgoties esošajai situācijai.

Risks ir šajā ziņā pārspīlēt...

V.L: Izvērtējot krīzes sniegtās mācību stundas, finanšu regulatori visā pasaulē visus šos gadus ir «asinājuši nažus», regulējumu, kas skar finanšu subjektus, padarot arvien striktāku un prasības arvien grūtāk izpildāmas. Ir skaidrs, ka tas tiek darīts ar mērķi neatkārtot pagātnes kļūdas, tomēr šajā situācijā būtu būtiski rast kompromisu starp sabiedrības, valsts un uzņēmēju interesēm. Ne mazāk būtiski uzsvērt, ka dzīvojam unikālā laikmetā - tāpat kā citas nozares arī finanšu pakalpojumu tirgu arvien vairāk ietekmē dažādu tehnoloģiju attīstība, kas maina tradicionālos, gadu desmitiem un simtiem izkoptos darbības procesus. Piemēram, virtuālo valūtu pielietošana ikdienas norēķinos drīzumā varētu izmainīt maksājumu darbību, pūļa finansējuma platformas jau šobrīd ir ievērojami izmainījušas tradicionālo aizdevumu izsniegšanas metodes un dinamiku. Finanšu pakalpojumi arvien vairāk attīstās virzienā, kur lielākā daļa no regulārām ikdienas operācijām tiek automatizētas, samazinot to izmaksas, tādējādi varam prognozēt, ka, cenšoties izsekot fintech attīstībai, finanšu regulatoru darba apjoms nākotnē tikai pieaugs. Protams, ja vien netiks izgudrots kas inovatīvāks par tradicionālajiem normatīvajiem aktiem. F.Z.: Es domāju, ka pašreizējā situācija ir nedaudz par labu, lai tā būtu patiesība. Daudzie «lētas naudas» gadi, manuprāt, ir radījuši situāciju, kurā dominē nereālistiskas cerības un uzpūsti novērtējumi. Tas, es teiktu, ir jo īpaši novērojams vērtspapīru tirgos. Liels daudzums lēta kapitāla un parādu, kas ieplūst ierobežotā daudzumā aktīvu, kā arī visi, kas meklē vieglas peļņas iespējas, mani nedaudz uztrauc. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ mēs uzskatām, ka reāli aktīvi, piemēram, mežu zeme, ilgtermiņā ir labāka izvēle. Bet cerēsim, ka atbildīgajām personām šajā reizē ir plāns. Pretējā gadījumā, domāju, ka mēs varētu novērot ievērojamu lejupslīdi ne tik tālā nākotnē. 

Kādas ir lielākās bažas?

V.L.: Runājot finanšu tirgus kontekstā, arvien pieaugošās prasības finanšu tirgus dalībniekiem rada grūtības tās izpildīt, un likumsakarīgi - rada arī vēlmi šīs prasības apiet. BDO Latvia ir vērsies ne viens vien Latvijas uzņēmējs, kas ir pieņēmis lēmumu, piemēram, dibināt pūļa finansējuma platformu. Ņemot vērā, ka Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojekts ilgu laiku bija izstrādes stadijā un joprojām pagaidām vēl tikai pieņemšanas stadijā gausi virzās pa varas gaiteņiem, uzsākt legālu darbību Latvijā šiem uzņēmējiem nav iespējas. 

Kamēr likums tiek izstrādāts, kā kompromiss uzņēmējiem tiek piedāvāts dibināt alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, taču būtiski ņemt vērā, ka alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka struktūra un darbība ir ievērojami sarežģītāka par pūļa finansējuma platformas uzturēšanu. Minētais rezultējas ar to, ka šie uzņēmīgie, entuziasma pilnie uzņēmēji aizplūst uz Igauniju un pūļa finansējuma platformas dibināt izvēlas tur, izmantojot igauņu regulējuma priekšrocības. Praksē šādu gadījumu īpatsvars, ka vietējais kapitāls aizplūst uz ārvalstīm mūsu pašu izpildvaras un likumdevēja neizdarības dēļ, ir ļoti liels. Nesamērīgais birokrātiskais slogs, ieinteresētības trūkums - tas viss rada situāciju, ka mūsu pašu uzņēmēji ir spiesti stimulēt citu valstu ekonomiku, Latviju pametot. Valsts aparātam, pildot savas funkcijas, investīciju ieplūšana Latvijā būtu jāstimulē, nevis jābremzē.

F.Z.: Tagad es teiktu, ka liela starptautiskā politiskā krīze varētu izraisīt lejupslīdi. Es nedomāju, ka finanšu tirgiem ir vajadzīgs liels spiediens, lai tos satricinātu. Tāpat es domāju, ka politiskajam sektoram Eiropā vajadzētu mazliet piebremzēt ar vēl lielāku finanšu tirgu regulēšanu. Labāk ļaut tiem regulējumiem, kas ieviesti vai pieņemti, stāties spēkā, pirms domāt par jaunām idejām. Regulējums ir laba lietajā, bet, ja tā ir pārāk daudz, tirgus var kļūt neproduktīvs. Lai saglabātu savu globālo stāvokli, Eiropai joprojām ir vajadzīga konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide un finanšu nozare. 

AIFP Baltic Asset Management akcionārs un valdes loceklis Fredriks Zetterstroms un BOO Law partnere Vita Liberte.

Publicēts: Dienas Bizness, 13.11.2017.