Katrs no rīcības plāna soļiem ietver vairāku aspektu izvērtējumu – piemēram, pareizās atrašanās vietas izvēlē ir nozīmīgi izvērtēt gan darbaspēka pieejamību, izmaksas, kvalifikāciju, kā arī darba tiesību regulējumu, arodbiedrības (un to vienošanās), kuru biedri varētu būt potenciālie darbinieki. Papildus svarīgas ir arī gan paša uzņēmuma dibinātāju, gan darbinieku dzīvošanai attiecīgajā vietā nepieciešamās izmaksas un pieejamie sociālie pakalpojumi un bērnu aprūpes un izglītības iestādes. Ņemot vērā, ka ASV ir 50 štatu, 3141 apgabalu un vairāk nekā 19 000 pilsētu, ciemu un ciematu, tie visi piedāvā atšķirīgu ģeogrāfisko, demogrāfisko, juridisko, finanšu, nodokļu un normatīvo vidi, no kurām uzņēmumam ir iespējams izvēlēties sev optimālākos variantus. Turklāt, jāņem vērā katra uzņēmuma atšķirīgais darbības veids, projekti un mērķauditorija.

Biznesa atrašanās vietai svarīgs arī klimats, ēku, ēku un ēku kompleksu lielums, plānojums, labiekārtotība, piemērotība attiecīgajām biznesa darbībām, iespēja

fiziski izplesties gadījumā, ja tuvākajos periodos bizness strauji attīstās, infrastruktūra – ceļi un transporta pakalpojumi gan darbaspēka un klientu nokļūšanai uz uzņēmuma atrašanās vietu un no tās, kā arī resursu piegādei un preču tālākai nogādāšanai sadarbības partneriem, nodokļu regulējums, biznesa veikšanas atļauju saņemšanas process, tā ilgums un izmaksas, dažādu atbalsta pasākumu esamība, u.tml.

Piemēram, ražošanas uzņēmumiem un izejvielu apstrādes uzņēmumiem nozīmīgs ir dabas resursu un izejvielu tuvums, ostas, zemas iegādes un/vai iznomāšanas izmaksas, prasmīgs ražošanas darbaspēks, piekļuve dzelzceļam un ceļiem, savukārt, piemēram izpētes un zinātniskajām laboratorijām svarīgs kvalificētu zinātnieku, lielu prestižu universitāšu, institūtu, kā arī lidostu tuvums.

Uzņēmuma atrašanās vietas izvēli ieteicams veikt, vispirms analizējot pieejamos variantus, kā arī plānoto uzņēmējdarbības jomu un veidu, kā arī citus nozīmīgos apstākļus, veidojot sarakstu un veicot pārrunas, pirms galīgās izvēles pieņemšanas.

Biznesa formas izvēle komercdarbībai ASV

Komandītsabiedrības

Komandītsabiedrība ir izdevīgs veidojums, ja biznesā vēlas darboties viens vai vairāki cilvēki un uzņēmumi kopīgi, un tā ir salīdzinoši lēta un viegli nodibināma. Biedriem:

• Jāizveido rakstisks partnerības līgums, kurā skaidri norādīti pienākumi, atbildība un ekonomiskās attiecības starp biedriem. Parasti biedri dala peļņu un zaudējumus, kā arī iegulda kapitālu biznesā un tiem kopīgi pieder aktīvi.

• Ļauj biedriem pieņemt saistošus lēmumus.

• Komandītsabiedrībām ir nepieciešams galvenais biedrs, kas nes juridisko atbildību un nepieciešama divu pušu dalība dibināšanai.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Viegli dibināt: nepieciešams aizpildīt veidlapu un samaksāt nelielu nodevu. Sabiedrību pārvalda “biedri”, kuriem ir lēmumu pieņemšanas vara, kas sadalīta proporcionāli viņiem piederošā uzņēmuma procentuālajai daļai. SIA (LLC) var būt biedru pārvaldīta vai ieceltu vadītāju pārvaldīta.

Citi uzņēmumi kā SIA dalībnieki:

• Parasti tiek aplikti ar nodokļiem kā komandītsabiedrības, kas nozīmē, ka visi ienākumi, zaudējumi, kredīti tiek aplikti ar nodokļiem, tos apliekot atsevišķi katram partnerim nevis visai vienībai kopā. SIA var arī izvēlēties, lai tai uzliktu nodokli kā S korporācijai vai C korporācijai.

• To var pārvaldīt jebkurš nodokļu maksātājs, ieskaitot vienu fizisku personu, un tādā gadījumā tas darbojas kā individuāls uzņēmums, vienlaikus piedāvājot ierobežotas atbildības aizsardzību.

C korporācijas

C korporācijas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli tieši valstij. C korporācija ir pakļauta dubultai aplikšanai ar nodokļiem, kas nozīmē, ka uzņēmumam vienreiz tiek uzlikti nodokļi par ienākumiem, un pēc tam akcionāriem atkal tiek uzlikti nodokļi par to sadali.

S korporācijas

S korporācijām ir nepieciešama sarežģītāka dibināšanas procesa īstenošana, nekā citām struktūrām, taču tās nodrošina ierobežotu atbildību, tas nozīmē, ka īpašnieki nav personīgi atbildīgi par sava uzņēmuma finanšu saistībām.

Lai izvēlētos S korporācijas statusu, uzņēmumam ir jābūt:

• ASV vietējam uzņēmumam vai vietējam nodibinājumam, kas ir izvēlējies, lai viņu uzskata par ASV korporāciju.

• Ir 100 vai mazāk akcionāru, kas atbilst dzīvesvietas prasībām.

• Ir tikai atsevišķi akcionāri, izņemot noteiktus atļautos īpašumus, trastus un organizācijas, kas atbrīvoti no nodokļiem.

• Izsniedz tikai vienas klases akcijas.

Ieguldījumu nodibinājumi

Ieguldījumu nodibinājumi ir specializēti uzņēmumu veidi, kas izveidoti Amerikas Savienotajās Valstīs:

Ieguldījumu struktūras ir specializēti uzņēmumu veidi, kas izveidoti Amerikas Savienotajās Valstīs.
Nekustamā īpašuma ieguldījumu trasti, kas tiek veidoti, lai ieguldītu nekustamajā īpašumā un nekustamā īpašuma hipotēkās.

Biznesa finansēšanas iespēju izvērtējums

Pēc uzņēmuma biznesa un juridiskās formas un atrašanās vietas izvēles nepieciešams veikt finansējuma piesaisti biznesam – šajā nolūkā ieteicams sastādīt potenciālo biznesa dibināšanas un tā darbības uzsākšanas izdevumu, kā arī regulāro izdevumu (izejvielu iegāde, telpu īre, atļaujas un licences, u.tml.) kopējiem apmēriem un samaksas termiņiem.

Nozīmīgi sarakstā nodalīt cilvēkresursu piesaistes izmaksas, nomas un komunālo pakalpojumu, inventāra, apdrošināšanas, licenču, atļauju, nodokļu un nodevu, aprīkojuma, mārketinga pakalpojumu un izdevumu, kā arī citas izmaksas (piemēram, tādus papildus izdevumus, kas nav obligāti nepieciešami biznesa īstenošanai, taču var to ievērojami uzlabot, ieguldot tajos brīvos līdzekļus, ja tādi pieejami – konsultāciju pakalpojumi, papildus telpu iegāde, papildus personāla apmācības, u.tml.).

ASV finansējuma iegūšanai iespējams izvēlēties piesaistīt tā dēvētos “biznesa enģeļus” – personas, kas gatavas investēt sev piederošos līdzekļus citā biznesā, pretī gūstot uzņēmuma daļas, tiesības uz daļu peļņas, intelektuālo īpašumu.

Alternatīvi var izvēlēties starp komercbanku vai investīciju banku piesaisti, vai privāto kapitāla fondu piesaisti. Komercbankas piedāvā mazumtirdzniecības un komerciālus finanšu pakalpojumus dažāda lieluma uzņēmumiem, tās regulē federālās vai štatu valdības, lai gan valstij tās nepieder un valsts tās nepārvalda.

Investīciju bankas piedāvā konsultācijas par to, kā uzņēmumi var piesaistīt kapitālu ieguldījumiem, palīdzēt uzņēmumiem nodrošināt kapitālu ar akciju piedāvājumiem, obligāciju emisijām, vērtspapīru vai atvasināto instrumentu darījumiem. Tos regulē federālā valdība, kā arī ASV Vērtspapīru un biržu komisija.

Savukārt, vispopulārākie privātā kapitāla fondi ir piesaistītā izpirkuma fonds (Leveraged buyout fund), riska kapitāla fonds (Venture capital fund), izaugsmes kapitāla fonds (Growth capital fund), nekustamo īpašumu fonds, infrastruktūras fonds, kā arī fondi, kas paredzēti grūtībās nonākušiem uzņēmumiem (Distressed Private Equity funds).