Kapitāls mājās: kas finansēs Baltijas valstu izaugsmi?
Kapitāls mājās: kas finansēs Baltijas valstu izaugsmi?
Vita Liberte, “BDO Latvia” vadošā partnere, zvērināta advokāte
Baltijas uzņēmumu izaugsmei kapitāls ir pieejams arī tepat reģionā. 2025. gadā Baltijas biržās tika piesaistīti 2,1 miljardi eiro un notika 60 jaunas obligāciju emisijas. Vienlaikus par Baltijā uzkrāto naudu konkurē uzņēmumi visā pasaulē. Tāpēc ar kapitāla esamību vien nepietiek – uzņēmumiem jāspēj piedāvāt investoriem skaidru un pārliecinošu ieguldījuma stāstu.
Investoram jāredz, kā piesaistītais finansējums palielinās ieņēmumus, rentabilitāti vai eksporta apjomu, kādi ir galvenie riski un kā tie tiks pārvaldīti. Ražošanas paplašināšanas, uzņēmuma iegādes vai jauna tirgus apguves plāniem jābalstās datos, nevis tikai ambīcijā.
Vietējam kapitālam vajadzīgs plašāks piedāvājums
Iedzīvotāju interese par ieguldīšanu pieaug. “Swedbank” 2025. gadā publiskotie dati rāda, ka piecu gadu laikā privāto investoru skaits Latvijā pieaudzis pieckārtīgi, bet vērtspapīru portfeļu vērtība – četrkārtīgi. Tomēr gandrīz puse aptaujāto joprojām justos nedroši, ieguldot finanšu instrumentos. Tātad interese aug, bet plašākai līdzdalībai vēl vajadzīga uzticēšanās un saprotams piedāvājums.
Tajā pašā laikā vietējais piedāvājums ir ierobežots. 2025. gadā Rīgas biržā nebija neviena IPO, lai gan obligāciju emisiju apjoms sasniedza vēsturiski augstāko līmeni. Tas nozīmē – iespēju aizdot uzņēmumiem kļūst vairāk, bet iespēju kļūt par to līdzīpašniekiem joprojām ir maz. Ja akciju piedāvājums nepaplašināsies, augošā investoru interese turpinās aizplūst uz ārvalstu tirgiem.
Kapitāla piesaiste sākas uzņēmuma iekšienē
Lai uzņēmums būtu gatavs kapitāla tirgum, nepieciešami kvalitatīvi finanšu pārskati, sakārtota iekšējā kontrole un ticamas vadības prognozes. Investori vērtē ne tikai izaugsmes plānu, bet arī pārvaldības kvalitāti, naudas plūsmu un uzņēmuma spēju regulāri skaidrot rezultātus.
Arī pēc kapitāla piesaistes darbs nebeidzas. Uzticēšanos veido caurskatāma komunikācija par sasniegto, atkāpēm no plāna un neveiksmēm. Baltijas pieredze rāda, ka plaša privāto investoru interese pati par sevi negarantē ilgtermiņa rezultātu – būtiskas ir arī mazākuma akcionāru tiesības un skaidri iziešanas nosacījumi.
Pensiju kapitāls – liels, bet ne automātiski pieejams
2025.gada beigās Latvijas pensiju 2. līmeņa aktīvi sasniedza 9,979 miljardus eiro. Pat viens procents no šīs summas ir aptuveni 100 miljoni eiro, bet pieci procenti – gandrīz 499 miljoni. Tas ilustrē kapitāla mērogu, taču nenozīmē, ka šo naudu var vienkārši “novirzīt” vietējiem uzņēmumiem.
Pensiju pārvaldniekiem vajadzīgi pietiekami lieli, kvalitatīvi un riskam atbilstoši darījumi. Profesionāli pārvaldīti Baltijas mēroga fondi varētu apvienot ieguldījumus vairākos uzņēmumos un padarīt tos piemērotākus institucionālajiem investoriem. Taču katram darījumam jāpierāda tā atdeves potenciāls pēc izmaksām, pārvaldības kvalitāte un atbilstība portfeļa riska prasībām.
Investēšanai jābūt vienkāršai
Lai vietējā kapitāla tirgū iesaistītos vairāk privāto investoru, būtiska ir arī vienkārša nodokļu vide. Latvijā ieguldījumu konta režīms jau ļauj atlikt nodokļa samaksu līdz brīdim, kad no konta izņemtā summa pārsniedz iemaksāto. Nākamais solis ir vienkāršāka deklarēšana un mazāks administratīvais slogs.
Vietējā kapitāla piesaiste nesākas ar kvotām vai aicinājumiem “ieguldīt savējos”. Tā sākas ar uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pamatotus, caurskatāmus un investoriem saprotamus darījumus. Jo vairāk būs kvalitatīvu piedāvājumu, jo lielāka daļa Baltijā uzkrātā kapitāla varēs finansēt arī paša reģiona izaugsmi.