Jauni noteikumi – vairāk atklātības pārtikas cenu tirgū
Jauni noteikumi – vairāk atklātības pārtikas cenu tirgū
Saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro, pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma jāsniedz dati par produktu cenām. Mazākiem tirgotājiem šī prasība nav obligāta, tomēr viņiem ir iespēja brīvprātīgi sniegt datus.
Ja dati netiek sniegti vai tie ir nepilnīgi, Centrālā statistikas pārvalde var piespiest datu iesniegšanu, tostarp piemērot naudas sodu vai citus piespiedu līdzekļus.
Ko tas nozīmē uzņēmumiem:
▪️ Lielajiem tirgotājiem – skaidrs pienākums, kas jāpilda rūpīgi un savlaicīgi.
▪️ Mazajiem tirgotājiem – iespēja brīvprātīgi sniegt datus, veicinot caurspīdīgumu tirgū un uzticību patērētājiem.
Dr. Edgars Voļskis, BDOLatvia Vadības un risku konsultāciju nodaļas vadītājs, uzsver:
“Šis ir svarīgs valdības lēmums, kas nodrošinās Latvijā strādājošajām cenu monitoringa platformām iespēju operatīvi iegūt jaunākos datus par preču cenām un to dinamiku.
Lielākie ieguvēji būs Latvijas pircēji, jo viņiem tiks sniegta iespēja ne tikai salīdzināt konkrētu preču cenas, bet arī plānot ekonomiski izdevīgāku iepirkuma grozu, pirms izvēlēties tirdzniecības vietu, uz kuru doties iepirkties.
Ar šādiem likumdošanas rīkiem valdība stiprina konkurences sviras mazumtirdzniecības sektorā, kas tiks realizēta caur cenu monitoringa platformām. Līdz ar to šo soli nevar uzskatīt par valsts iejaukšanos brīvā tirgus mehānismos, bet gan kā atbalsta mehānismu, kas veicina patērētāju informētību, konkurenci un palīdz bremzēt inflācijas pieaugumu pārtikas preču grupās.”
Ja dati netiek sniegti vai tie ir nepilnīgi, Centrālā statistikas pārvalde var piespiest datu iesniegšanu, tostarp piemērot naudas sodu vai citus piespiedu līdzekļus.
Ko tas nozīmē uzņēmumiem:
▪️ Lielajiem tirgotājiem – skaidrs pienākums, kas jāpilda rūpīgi un savlaicīgi.
▪️ Mazajiem tirgotājiem – iespēja brīvprātīgi sniegt datus, veicinot caurspīdīgumu tirgū un uzticību patērētājiem.
Dr. Edgars Voļskis, BDOLatvia Vadības un risku konsultāciju nodaļas vadītājs, uzsver:
“Šis ir svarīgs valdības lēmums, kas nodrošinās Latvijā strādājošajām cenu monitoringa platformām iespēju operatīvi iegūt jaunākos datus par preču cenām un to dinamiku.
Lielākie ieguvēji būs Latvijas pircēji, jo viņiem tiks sniegta iespēja ne tikai salīdzināt konkrētu preču cenas, bet arī plānot ekonomiski izdevīgāku iepirkuma grozu, pirms izvēlēties tirdzniecības vietu, uz kuru doties iepirkties.
Ar šādiem likumdošanas rīkiem valdība stiprina konkurences sviras mazumtirdzniecības sektorā, kas tiks realizēta caur cenu monitoringa platformām. Līdz ar to šo soli nevar uzskatīt par valsts iejaukšanos brīvā tirgus mehānismos, bet gan kā atbalsta mehānismu, kas veicina patērētāju informētību, konkurenci un palīdz bremzēt inflācijas pieaugumu pārtikas preču grupās.”