Vaicā lasītājs: Vai uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājiem noteikti jābūt valdes locekļiem? Vai pietiek ar pilnvarojuma līgumiem. Kas no tā mainās?
Uzņēmuma vadības iecelšana ir viens no atbildīgākajiem un svarīgākajiem posmiem katra uzņēmuma darbībā, jo uzņēmuma vadītājs nodrošina sekmīgu vadību, kā arī pārstāv uzņēmumu publiskajā vidē, veicinot tā zīmola atpazīstamību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Izskatīsim divus variantus:
- uzņēmuma vadītājs ir valdes loceklis;
- uzņēmuma vadītājs ir uz darba līguma pamata noalgots darbinieks (piemēram, CEO (chief executive officer)).
Uzņēmuma vadītājs ir valdes loceklis
Valdes locekļa amatā iecelšanas kārtība, kā arī viņa pienākumi un atbildība noteikta un regulēta normatīvajos tiesību aktos, galvenokārt, Komerclikumā (KL). Valdes loceklis tiek iecelts amatā ar dalībnieku sapulces lēmumu. Atbilstoši KL 169.panta 1.daļai valdes loceklim jāpilda savi pienākumi kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Valdes loceklis ir atbildīgs par uzņēmuma mantu un tās pārvaldību, uzņēmuma komercdarbību un likumam atbilstošu grāmatvedības kārtošanu, kā arī par uzņēmuma finanšu līdzekļiem. Viņam jārīkojas ar uzņēmuma mantu atbilstoši likumam, statūtiem, pieņemtajiem lēmumiem.
Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu (KL 221.panta 8.daļa). Attiecīgi secināms, ka valdes loceklis var savus pienākumus pildīt un saņemt par to atlīdzību, nenodibinot civiltiesisku līgumu ar uzņēmumu.
Galvenā priekšrocība uzņēmuma pārstāvības jautājumu risināšanā, esot valdes loceklim, ir informācijas publiska pieejamība, un ikvienam ir redzams, kas ir valdes loceklis un kādas ir viņa pārstāvības tiesības uzņēmumā ar trešajām personām. Tas ir īpaši svarīgi, kad valdē ir vairāki valdes locekļi un katram ir noteikta sava kompetence un atbildība.
Lai arī uzņēmuma un valdes locekļa (valdes locekļu) attiecības pēc būtības regulētas KL un atsevišķos aspektos arī Civillikumā (CL), lai noregulētu un konkretizētu likumiski nodibinātās attiecības starp uzņēmumu un valdes locekli, viens no veidiem, kā to izdarīt, ir noslēgt ar valdes locekli (valdes locekļiem) pilnvarojuma līgumu, tajā nosakot konkrētus valdes locekļa pienākumus un tiesības, kā arī atalgojumu (vai bez atalgojuma) un atbildības aspektus.
Pilnvarojuma līguma prasības un noteikumi ir minēti CL 18.nodaļas 1.apakšnodaļā (2289.–2317.pants). Atbilstoši CL 2289.pantam ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
Gadījumā, ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi, tad pilnvarojuma līgums slēdzams ar katru valdes locekli atsevišķi. Nosakot amata atlīdzību valdes loceklim (valdes locekļiem), jāņem vērā, ka tā var būt mazākā apmērā nekā noteiktā minimālā darba alga valstī. Šī ir būtiska atšķirība no darba tiesiskajām attiecībām, kas var tikt dibinātas ar valdes locekli (valdes locekļiem), attiecīgi šajā gadījumā jāvadās pēc Darba likuma normām un valdes loceklim ir visas no likuma izrietošās priekšrocības.
Uzņēmuma vadītājs nav valdes loceklis
Uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājs var arī nebūt valdes loceklis, tad ar šādu vadītāju slēdzams darba līgums. Atšķirībā no valdes locekļa, par kura tiesībām pārstāvēt uzņēmumu var pārliecināties publiskajos reģistros, vadītājam, kuram nav valdes locekļa statusa, pārstāvības tiesību realizēšanai uzņēmuma vārdā var izdot komercpilnvaru vai notariālā kārtībā izdotu pilnvaru. Tomēr informācija par šādu pilnvarojumu nav publiski pieejama, līdz ar to tā pēc pieprasījuma ir jāuzrāda vai jāpievieno, parakstot dokumentus.
Otrs variants ir, kad šādam vadītājam tiek izdota prokūra, kas dod tiesības rīkoties uzņēmuma vārdā, un par šīm tiesībām var pārliecināties publiskajā datubāzē. Tas atvieglo procesu, lai pārliecinātos, ka konkrētā persona ir tiesīga pārstāvēt uzņēmuma intereses. Prokūru var izdot ar noteiktām tiesībām pārstāvēt uzņēmumu, piemērām, pārstāvēt sabiedrību atsevišķi; ar tiesībām vai bez tiesībām ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu. Prokūra ir redzama publiskajos datos, līdz ar to, lai pārstāvētu uzņēmumu darījumos, nav nepieciešams pievienot pilnvaru.
Arī uzņēmuma vadītājam, kurš nav valdes loceklis, tiesisko attiecību noregulēšanai var noslēgt pilnvarojuma līgumu. Šeit jānorāda uz atšķirībām starp pilnvaru un pilnvarojuma līgumu: pilnvara tikai sniedz tiesības vest lietas un rīkoties uzņēmuma vārdā, taču to neuzliek kā pienākumu, tādam gadījumam būtu slēdzams pilnvarojuma līgums, uz kuru ir attiecināmas CL 18.nodaļas 1.apakšnodaļas prasības.
Būtiski norādīt, ka gadījumā, ja ir noslēgts pilnvarojuma līgums, uzņēmuma vadītājam mainās daudzi apstākļi, piemēram, ar pilnvarojuma līgumu mainās arī atbildības līmenis un uzņēmuma vadītāja rīcībai cits tiesisks pamats. Pilnvarojuma līguma gadījumā atbilstoši CL 2295.pantam, uzņēmuma vadītājam kā pilnvarotam pārstāvim kārtīgi un atbildīgi jāpilda savi pienākumi, jo viņš ir atbildīgs arī par katru neuzmanību, ko viņš ir izdarījis, darbojoties uzņēmuma vārdā.
Kurš variants labāks?
Ņemot vērā minēto, lai izvērtētu, kādas tiesiskās attiecības nodibināt ar uzņēmuma vadītāju, sākotnēji skaidri jādefinē, kas tiek sagaidīts no viņa, proti, kādi būs pienākumi un atbildība. Normatīvajos aktos kā obligāta nav regulēta prasība uzņēmuma vadītājam būt valdes loceklim, jo uzņēmuma vadītājs pēc savas definīcijas nav tikai valdes loceklis. Taču jāņem vērā, ka uzņēmuma valdes locekļu pienākumi un atbildības apmērs nemainās, ja par uzņēmuma vadītāju tiek noteikta kāda cita persona. Līdz ar to uzņēmuma vadītāja iecelšana valdes locekļa amatā nav obligāta un viss ir atkarīgs no uzņēmuma iekšējās kārtības un tā, kas tiek sagaidīts no uzņēmuma augstākā līmeņa vadītajiem amata un darba pienākumu izpratnē.
Avots: iTiesības