Uzņēmums vēlas mainīt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojuma sniedzēju. Vai ārpaklpojuma grāmatvedim ir pienākums nodot uzņēmumam, kura grāmatvedību apkalpo, datu bāzi no grāmtvedības programmas? Nereti grāmatveži izdomā dažādas atrunas, lai to nenodotu, līdz ar to uzņēmumam rodas problēmas nodot grāmatvedības datus jaunajam grāmatvedim.
Grāmatvedības likuma (GL) 34.panta 1.daļā noteikts – ja uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic ārpakalpojuma grāmatvedis, uzņēmuma vadītājam jānoslēdz attiecīga rakstveida vienošanās, kurā jānosaka šīs personas (ārpakalpojuma grāmatveža) pienākumi, tiesības un atbildība.
Ārpakalpojuma grāmatvedis minētā likuma izpratnē var būt gan fiziska persona, gan komersants, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu.
GL nav noteiktas obligātas prasības, slēdzot šādu vienošanos ar ārpakalpojuma grāmatvedi. No tā var secināt, ka līgums par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu ir civiltiesisks darījums starp pusēm, līdz ar to tajā pēc iespējas precīzāk vajag atrunāt līguma nosacījumus, kuriem jānodrošina GL 4., 5. un 6.panta prasības, proti, lai visa uzņēmuma svarīgā un būtiskā informācija būtu reģistrēta, sakārtota, saglabāta un, izbeidzot tiesiskās attiecības, nodota atbilstoši grāmatvedības uzdevumiem, kontroles un kārtošanas prasībām.
GL 4.pantā ir noteikts, ka viens no grāmatvedības uzdevumiem ir nodrošināt finanšu pārskatu lietotājiem patiesu un pilnīgu informāciju par saimnieciskās darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un naudas plūsmām. Līdz ar to grāmatveža galvenais pienākums ir kārtot grāmatvedības dokumentus tā, lai tie atbilstu grāmatvedības kārtošanas nosacījumiem un prasībām.
Savukārt, atbilstoši GL 6.panta 5.daļai, ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas).
Ņemot vērā visus minētos grāmatvedības kārtošanas principus un nosacījumus, var secināt, ka grāmatvedim jānodod uzņēmuma dati uzņēmuma vadītājam, lai viņš varētu nodrošināt sekmīgu grāmatvedības pēctecību, arī gadījumā, ja tiek mainīts pakalpojumu sniedzējs. Tā kā līgums ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju ir civiltiesisks darījums, šādā līgumā pēc iespējas precīzāk jāatrunā noteikumi par grāmatveža pienākumiem un atbildību, tostarp, precīzi nosakot, kādā formātā grāmatvedības dati tiek nodoti uzņēmumam.
Avots: iBizness