Satricinājumi audzē specnodokļus

To liecina AS BDO Latvia pētījums. Lielākoties šādi īpašie nodokļi tiek piemēroti tādām nozarēm, kurās ir liels ekonomiskais potenciāls vai resursu bagātības, un valsts vēlas gūt ienākumus no šīm aktivitātēm vai kontrolēt to ietekmi uz ekonomiku un vidi. Piemēram, naftas vai gāzes nozarēs īpašie nodokļi var būt izmantoti, lai valsts saņemtu ienākumus no dabas resursu izmantošanas un veicinātu to ilgtspējīgu izmantošanu.

Vēsturiski neparedzētie nodokļi bija ievērojami Pirmā pasaules kara laikā, kad vismaz 22 valstis, t.sk. tādas nozīmīgas valstis kā Lielbritānija, ASV, Francija, Itālija un Vācija, ieviesa kādu nodokļa versiju pārmērīgai uzņēmumu peļņai. Arī Otrā pasaules kara laikā šie nodokļi atkal parādījās, un tādas valstis kā Lielbritānija, Kanāda un ASV tos atkal sāka piemērot.

Pirms kara Ukrainā šādi nodokļi gadu desmitiem netika plaši piemēroti.

“Īpašie nodokļi Eiropā nav nekas jauns, kaut arī Latvijas kontekstā pēdējo 30 gadu laikā tā ir novitāte,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš atgādina, ka arī Latvijā jau bijušas atšķirīgas peļņas likmes dažādām nozarēm, jo 1993. gadā tobrīd vēl Augstākā padome nolēma, ka peļņas nodokļa likme bankām, apdrošinātājiem, tirgotājiem, valūtas mijējiem būs 45% apmērā, turklāt tie uzņēmumi, kuros ir valsts vai pašvaldību daļa, maksā paaugstināto 35% peļņas nodokli, nevis parasto 25% (izņemot, protams, tos, kuriem jāmaksā 45%). Tiesa gan, šī kārtība ilgi nepastāvēja.

Teorētiskais pamatojums

“Daudzu valstu nodokļu sistēmu raksturīga iezīme ir nozaru nodokļu esamība, kad konkrētām nozarēm tiek piemērotas īpašas likmes, kuru mērķis ir vai nu regulēt, vai veicināt, vai mazināt ar konkrētu nozari saistītos ārējos faktorus,” nodokļu teoriju rāda J. Zelmenis. Viņš skaidro, ka par klasisko nozares nodokli ir uzskatāms akcīzes un dabas resursu nodoklis, kādi ir arī Latvijā.

“Vienlaikus pastāv arī diferencētais uzņēmumu ienākuma nodoklis ne tikai pēc ienākumu apmēra, bet arī pēc nozares, jo samazinātā peļņas nodokļa būtība ir veicināt jaunās nozares, kas tiek uzskatītas par nākotnes izaugsmes dzinējspēkiem, attīstību. Vēl viens diferencētā nodokļa ieviešanas mērķis var būt ekonomikas atveseļošanās nozarēm, ko smagi skārušas ekonomikas lejupslīdes, dabas katastrofas vai globāli notikumi. Tāpat diferencētais nodoklis var tikt ieviests nozarēm, kurām ir stratēģiska nozīme valsts drošībai vai pašpietiekamībai (jo īpaši būtiski pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos),” skaidro J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību, ka īpašos lielu satricinājumu vai turbulences brīžos dažādās valstīs ir bijuši veiksmīgi un neveiksmīgi mēģinājumi ieviest paaugstinātas peļņas nodokļa (virspeļņas) ideju. “Arī šodienas situācijā ar augsto inflāciju un Eiropas Centrālas bankas lēmumiem tās slāpēšanai paaugstināt bāzes procentu likmes, un daudzu energokompāniju izcilajiem peļņas rādītājiem visos līmeņos uzplaiksnījis termins “neplānota peļņa”, kuras cēlonis ir ārējie apstākļi, nevis pašu uzņēmēju darba sviedri,” uz pēdējā laika situāciju norāda J. Zelmenis.

Viņaprāt, tieši neplānotas peļņas apmēri vairākos – banku, enerģētikas un pat mazumtirdzniecības – sektoros ir galvenie politiķu kairinātāji, kas rada vēlmi paņemt no tām vairāk.

Ukrainas kara blakusefekts

Pēc kara sākuma Ukrainā pērnā gada februārī vairākas Eiropas valstis ir ieviesušas arī pagaidu nodokļus neparedzētai peļņai, kas galvenokārt bija vērsti pret uzņēmumiem, kuri darbojas naftas un gāzes nozarē. “Neplānotā peļņa ir tā peļņa, kas rodas neparedzētu ārēju tirgus apstākļu izmaiņu, pārmaiņu rezultātā un ir izplatīta enerģijas tirgu kontekstā, ko izraisa īslaicīgi satricinājumi globālajās piegādes ķēdēs, piemēram, ASV 1980.– 1988. gadā par jēlnaftu, Lielbritānijā 1997. gadā par privatizētiem komunālo pakalpojumu uzņēmumiem,” skaidro J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību, ka Ungārija piemēro īpašu nodokļa likmi 95% apmērā, kas naftas produktu ražotājam jāmaksā 2022.–2024. gadā, šī papildu peļņas nodokļa bāze tiek aprēķināta, nosakot starpību starp Krievijas jēlnaftas cenu vietējā tirgū un pasaules tirgus jēlnaftas cenu. Savukārt Austrijā naftas un gāzes uzņēmumiem nodoklis līdz 40% apmērā tiks piemērots peļņai, kas par 20% pārsniedz iepriekšējo četru gadu vidējo rādītāju. Līdzīgi arī Itālijā, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir risināt patērētāju pieaugošo enerģijas izmaksu problēmu, enerģētikas uzņēmumiem tiek piemērots 50% ārkārtas nodoklis no papildu ienākumiem, šī nodokļa maksimālais apjoms ir 25% no neto aktīvu vērtības gada beigās.

Īpašais nodoklis lielajiem mazumtirgotājiem

BDO Latvia pētījums rāda, ka Polija un Ungārija ir ieviesušas īpašu mazumtirdzniecības nodokli, kas ir uzskatāms par šo valstu valdošo politiķu vēršanos pret lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem un to īstenoto cenu politiku.

“Kopš 2021. gada 1. janvāra Polijā ir ieviesta diferencēta mazumtirdzniecības nodokļa sistēma, kas vērsta uz mazumtirdzniecības vietām ar vislielāko apgrozījumu pēc apjoma. Proti, nodokļa sekas iestājas tad, kad mazumtirgotāja mēneša ieņēmumi pārsniedz 17 miljonus zlotu (3,74 milj. eiro) slieksni,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ieņēmumiem līdz 170 milj. zlotu (37,4 milj. eiro) piemēro nodokļa likmi 0,8% apmērā, bet ienākumiem, kuri pārsniedz šo slieksni, – 1,4% likmi. “Ungārijas mazumtirdzniecības nodokļu sistēma ir vēl agresīvāka, jo 2023. gadā papildus regulārajam mazumtirdzniecības nodoklim ir paredzēts maksāt papildu 80% nodokli, kura bāze ir bruto ieņēmumi no mazumtirdzniecības, un tā struktūra ir progresīva, tādējādi augstākā iespējamā nodokļa likme, kas mazumtirgotājam varētu tikt piemērota 2023. gadā, gandrīz sasniedz ievērojamos 5%,” skaidro J. Zelmenis. Viņš savu sacīto ilustrē ar piemēru: ja Ungārijas mazumtirgotājam pamatnodokļa likme mazumtirdzniecībā ir 3% no bruto ieņēmumiem, tad 2023. gadā tam būs jāmaksā papildu 2,4% (kas ir 80% no 3%), tādējādi tā kopējā efektīvā nodokļa likme šajā gadā būs 5,4%.

“Latvijā vēl tik tālu valdošie politiķi nav tikuši, kaut arī faktiski ar banku virspeļņas nodokļa ieviešanu būs spēruši pirmo soli šajā virzienā,” tā J. Zelmenis. Viņš gan atzīst, ka Latvijas politiķi mēdz mazumtirgotājus kritizēt un pārmest tiem pārāk augstās cenas veikalu plauktos, bet neko vairāk nedara. “Jā, šķiet, valdošās politiskās koalīcijas ieskatā dārzeņi un augļi Latvijā ir bijuši pārāk lēti, tāpēc no 2024. gada tiem 5% PVN likmes vietā piemēros 21%, un inflācija arī ir pārāk zema salīdzinājumā ar eirozonas vidējo līmeni, bet iespējams, ka pie šo būtisko produktu cenu pieauguma kārtējo reizi vainīgi būs tirgotāji un negausības inflācija, kas arī Latvijā varētu rezultēties ar kādu mazumtirdzniecības īpašu nodokli vai kaut ko tamlīdzīgu,” tā J. Zelmenis.

Modē banku specnodoklis

“Iespējams, ka Latvijas valdošie politiķi saskatījās uz dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas piemēru, kā iegūt papildu naudu valsts budžetā un vienlaikus iegūt kaut kādas daļas vienkāršo vēlētāju simpātijas par uzbraucienu bankām,” skaidro J. Zelmenis. Viņš gan steidz piebilst, ka solidaritātes (virspeļņas) nodoklis kredītiestādēm nav lietuviešu know how, jo tāds ir arī Ungārijā, Spānijā un Čehijā, vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ar atpakaļejošu datumu Lielbritānija ieviesa solidaritātes nodokli bankām par peļņu, ko tās guva, nevis riskējot un aizdodot naudu, bet tieši tāpat kā pašlaik no tā, ka Anglijas Centrālā banka, lai slāpētu inflāciju, paaugstināja procentlikmes.

Lietuvā bankām nodokļu likmi 60% apmērā piemēros tīrajiem procentu ienākumiem, kas pārsniedz 50% no vidējā pēdējos četros finanšu gados, Latvijā piedāvāts finanšu sektoram (ne tikai komercbankām, bet visiem šajā sektorā strādājošajiem) vienkārši atcelt esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kur šis nodoklis jāmaksā tikai par to peļņas daļu, kuru dalībnieku sapulce nolemj izmaksāt dividendēs akcionāriem dalībniekiem un likt pelņas nodokli maksāt tāpat kā līdz 2018. gada nodokļu reformai, kad tas bija jāmaksā neatkarīgi no tā, tiek vai netiek izmaksātas dividendes,” skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka par visām niansēm detalizētāk varēs runāt brīdī, kad attiecīgais likumprojekts būs guvis Saeimas vairākuma atbalstu. “Manuprāt, Latvijas valdības vēlme paņemt papildu naudu no finanšu sektora tikai tāpēc, ka komercbankām ir patiešām izcili rādītāji šogad, ir avantūristiska, jo neviens nevar prognozēt, vai šādi laiki būs arī 2024. un tam sekojošajos gados, kā arī tas nebūt nestimulēs bankas izsniegt jaunus kredītus gan uzņēmumiem, gan arī privātpersonām, turklāt vēl ir risks, ka tās vienkārši šo papildu nodokli pārliks uz patērētāju – iedzīvotāju un uzņēmumu – pakalpojumu cenrāžiem, vienkārši tos paaugstinot.

Šaubos, vai patiešām to vēlas politiķi,” pārdomās dalās J. Zelmenis. Pašlaik likumprojekts par grozījumiem uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā tiek virzīts saskaņošanai uz valdības sēdi.

Specnodokļi ogļūdeņražiem

BDO Latvia pētījums rāda, ka valstīs ar lieliem dabas resursiem ir ieviesti nodokļi speciāli naftas un gāzes uzņēmumiem.

Interesanti, ka šīs nodokļu likmes bieži mainās atkarībā no pasaules cenām un vietējās vides politikas.

“Dānijā uzņēmuma ienākuma nodokļa likme ir 22%, bet ogļūdeņražu ieguvēju kopējā nodokļa likme var sasniegt ap 64% (naftas nodoklis 25% un īpašs nodoklis 52%),” uz lūgumu minēt kādu piemēru atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka Īrijā līdzās esošajam uzņēmuma ienākuma nodoklim tiek piemērots speciāls nodoklis 25% apmērā no naftas un gāzes atradnes iegūtā pārdošanas ienākuma.

Maltā naftas realizācijas peļņa tiek aplikta ar 35% nodokļa likmi, ja vien noslēgts attiecīgs līgums ar šīs valsts vadību, ja tāda nav, tad jāmaksā nodoklis ar 50% likmi. “Savukārt Norvēģijā šādu kompāniju aplikšana ar nodokli ir vēl sarežģītāka, jo ir īpašs nodoklis, kura nominālā likme ir 71,8%, kam vēl jāpieskaita papildu likme, kā ietekmē kombinētā nodokļa likme sasniedz 78%,” uz jautājumu, kādus augstumus var sasniegt speciālās likmes ogļūdeņražiem, atbild J. Zelmenis.

Virspeļņas nodoklis bankām

  • Latvija
    • 20% no peļņas katru gadu un neatkarīgi no peļņas sadales.
  • Lietuva
    • 60% apmērā piemēros tīrajiem procentu ienākumiem, kas pārsniedz 50% no vidējā pēdējos četros finanšu gados.
  • Spānija
    • Ar banku virspeļņas nodokli 4,8% apmērā tiek aplikti banku tīrie procentu ienākumi un tīrās komisijas maksas, kas pārsniedz 800 miljonu eiro slieksni.
  • Čehija
    • No 2023. līdz 2025. gadam lielo banku un enerģētikas nozares uzņēmumu peļņas pārpalikumam tiek piemērots virspeļņas ienākumu nodoklis (60% papildu nodoklis). Virspeļņa tiek aprēķināta, pamatojoties uz uzņēmuma 2018.–2021. gadā deklarēto vidējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, kuru palielina par 20%. Aprēķinātai virspeļņai piemēro ne tikai standarta ienākuma nodokļa likmi 19% apmērā, bet arī papildu ienākuma nodokļa piemaksu 60% apmērā (tādējādi kopējais ienākuma nodokļa apjoms, ko piemēro šai virspeļņai, ir 79%).
  • Ungārija
    • No 2023. g. 1. jūlija tika mainīta ar nodokli apliekamās bāzes noteikšana, proti:
      • laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ar nodokli apliekamā summa ir neto pārdošanas ieņēmumi, kas noteikti, pamatojoties uz gada pārskatiem par taksācijas gadu, no kuriem 50% būs apliekami ar nodokli;
      • laika posmam no 2023. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim ar nodokli apliekamā daļa jānosaka, pamatojoties uz pirmstaksācijas gada pirmstaksācijas peļņu, nevis neto pārdošanas ieņēmumiem.
    • Nodokļa likme 2023. gada pirmajam pusgadam noteiktajai nodokļa bāzes daļai ir 8%. Savukārt 2023. gada otrajam pusgadam noteiktajai nodokļa bāzes daļai nodokļa likme tiek sadalīta, proti, tai, kas nepārsniedz 10 miljardus ungāru forintu, ir 13%, bet summai, kas pārsniedz šo robežu, tā ir 30%.
Avots: Dienas Bizness