Ir zināms, ka līdz 2023.gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. To paredz grozījumi likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Pēkšņu izmaiņu saimnieciskās darbības režīmos 2023.gadā, visticamāk, nebūs. Aplūkosim, kādi alternatīvie nodokļu maksāšanas režīmi joprojām ir aktuāli!
Saimnieciskā darbība ir jebkura veida uzņēmējdarbība, kura var izpausties kā preču ražošana, tirdzniecība vai darbu veikšana par samaksu. Darbības mērķis ir sistemātiski gūt peļņu. Uzsākot savu saimniecisko darbību, būtiski ir apzināties, kā rīkoties tālāk, kādā formā un nodokļu režīmā strādāt, kādā kārtībā reģistrēties.
Pastāv iespēja reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam – fiziskai personai – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģistrā un turpināt veikt savu saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajam. Šis variants piemērots nelielam biznesam, un katrā gadījumā jānovērtē vairāki faktori. Otrais variants ir reģistrēt savu uzņēmumu un kļūt par komersantu, tas jau nozīmē papildu saistību uzņemšanu. Darbības forma arī būtiski ietekmē iespējamo nodokļu režīmu izvēli.
Iespēja izvēlēties piemērotāko
Latvijas likumdošana paredz vairākus iespējamos risinājumus un nodokļu režīmus pašnodarbinātajiem un komersantiem. Izvēloties vienu no režīmiem, būtiski ir apskatīt visus ar turpmāko darbību saistītos nosacījumus: darbības jomu, darbinieku skaitu, plānoto apgrozījumu utt. Turpmāk tiks apskatīti nodokļu režīmi, kuri iespējami saimnieciskās darbības veicējiem – fiziskām personām –, kā arī komersantiem – juridiskām personām.
Nodokļu režīmi
Vispārējais nodokļu nomaksās režīms
Pirmā iespēja saimnieciskās darbības veicējam, kurš nolēma nereģistrēties kā komersants, ir maksāt nodokļus vispārējā režīmā. Tādā situācijā pašnodarbinātais maksā gan iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no sava ienākuma.
Uz IIN maksājumiem attiecas tāds pats IIN regulējums, kā ienākumam no algota darba – progresīva likme no 20% līdz 31% visa gada laikā gūtajiem ienākumiem. Tomēr, ja pat saimnieciskās darbības ienākumi ir mazi vai saimnieciskā darbība nebija veikta pārskata gadā, tad būs jāiemaksā budžetā obligāto minimālo IIN – 50 eiro – vienotajā nodokļu kontā. Pašnodarbinātā persona vispārēja nodokļu nomaksas gadījumā kārto grāmatvedību, lai sniegtu informāciju par saviem ieņēmumiem un izdevumiem, kuri bija saistīti ar saimniecisko darbību. Reizi gadā saimnieciskās darbības veicējs iesniedz gada ienākuma deklarāciju, kur jāizpilda D3 pielikums par saviem ienākumiem no saimnieciskās darbības. Aprēķinot IIN summu, jāievēro, ka, ja pašnodarbinātais ir arī darba ņēmējs, IIN aprēķinā jāņem vērā visi ienākumi par pārskata gadu. Kā arī pašnodarbinātais ir tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu u.c. nodokļu atvieglojumus.
Attiecībā uz VSAOI pašnodarbinātais maksā par sevi nodokli pēc likmes 31,07% un spēkā ir minimālais VSAOI objekts, no kura obligāti jāsamaksā sociālais nodoklis. Pašlaik spēkā ir prasība, ka iemaksas jāveic summai no 500 eiro mēnesī, pat neskatoties uz to, ka faktiskais ienākums ir mazāks. Ja tomēr summa pārsniedz 500 eiro, tad pašnodarbinātā persona var izvēlēties turpmāk maksāt VSAOI pilnā apmērā no visas summas vai arī no atlikušās summas, kura ir lielāka par 500 eiro, veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai. Šīs iemaksas apmērs sastāda 10% no ceturksnī gūtajiem ienākumiem virs minimālas VSAOI summas.
Piemērs
Pieņemsim, ka mēneša ienākums pašnodarbinātai personai sastāda vidēji 1200 EUR, tad gada ienākums ir 14400 EUR, kas nepārsniedz minimālo IIN slieksni, no kura piemērota 23% likme. Tātad IIN likme būs 20%. Šajā gadījumā pašnodarbinātā persona var piemērot arī abas VSAOI nomaksas iespējas. Tabulās ir salīdzinātas abas alternatīvas.
1.variants – VSAOI no visas summas
| VSAOI 31,07% | IIN 20% |
| 372,84€ | 165,43€ |
Kopā: 538,27 EUR
2.variants – VSAOI no minimāla objekta
| VSAOI 31,07% | Iemaksas pensiju apdrošināšanai | IIN 20% |
| 155,35€ | 70,00€ | 225,35€ |
Kopā: 420,28 EUR
Mikrouzņēmuma nodokļa režīms
Otrais no alternatīviem un iespējamiem nodokļu režīmiem saimnieciskās darbības veicējiem – mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms. Latvijas regulējums no 2021.gada būtiski izmainīja MUN piemērošanu un nosacījumus, kādos var darboties uzņēmums un maksāt šo nodokli.
Kopš 2021.gada MUN nodokli par sevi var maksāt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt, par katru nodarbināto jāmaksā IIN un VSAOI vispārējā kārtībā, kas nozīme, ka tagad mikrouzņēmumu darba ņēmēji ir vairāk sociāli apdrošināti, bet uzņēmuma vadītājs rēķinās ar vispārēju kārtību nodokļu nomaksā par saviem darbiniekiem, tas prasa lielākas izmaksas. Tomēr jaunais regulējums vairs neierobežo darbinieku skaitu, kuri varētu būt nodarbināti mikrouzņēmumā. Lai darbotos šajā nodokļu režīmā, saimnieciskās darbības veicēja gada apgrozījums nevar pārsniegt 40000 eiro, jo, pārsniedzot šo slieksni, nodokļu maksātājam ir pienākums reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam, līdz ar to MUN maksātāja statuss būs zaudēts ar nākošo kalendāro gadu pēc reģistrācijas PVN reģistrā. Maksāt nodokļus šajā režīmā var tikai uzņēmumi, kuri saņēmuši no VID atļauju kļūt par MUN maksātāju. Šis statuss netiek piešķirts automātiski.
MUN likme uzņēmumam, kura apgrozījums nepārsniedz 25000 eiro gadā, ir 25%, bet pēc šī sliekšņa likme ir 40%. Samaksātais nodoklis sadalās proporcijā 20/80, kas nozīme, ka 20% no samaksātās summas tiek ieskaitītas kā IIN par uzņēmuma īpašnieku, bet pārējā summa – VSAOI specialajā budžetā, lai sociāli aizsargātu saimnieciskās darbības veicēju. Piemērojot MUN režīmu, vadītājs saviem ienākumiem nevar piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajam personām un citus IIN likumā paredzētus atvieglojumus.
Piemērs
Uzņēmuma vadītājs par sevi neiemaksā VSAOI un IIN kā atsevišķus maksājumus, bet iemaksā kopējo MUN summu. Ja pieņem, ka mēneša ienākumi ir 1200 EUR, tad gada apgrozījums uzņēmumam ir 14400 EUR, kas ir mazāk par 25000 EUR, kas ļauj maksāt 25% nodokli no ienākumiem. Tad par mēneša gūto summu būs jāsamaksā 1200 x 25% = 300 EUR.
Samazinātas patentmaksas nomaksa
Vēl viens iespējamais nodokļu režīms saimnieciskās darbības veicējam ir samazinātas patentmaksas nomaksa. Patentmaksas būtība ir tāda, ka saimnieciskās darbības veicējs iemaksā valsts budžetā fiksētu naudas summu un var tālāk turpināt savu darbību, neveicot grāmatvedības uzskaiti. Tas nozīmē, ka, izvēloties šo režīmu, persona nekārto grāmatvedību pat vienkāršajā ieraksta sistēmā. Samaksāt patentmaksu var par gadu vai par pusgadu. Gada iemaksa budžetā sastāda 17 eiro, bet pusgada maksājums ir 9 eiro. Patentmaksa ir maksājums par IIN pielīdzināto maksājumu. Saimnieciskās darbības veicēji, kuri izvēlas šo režīmu, nemaksā VSAOI. Tomēr šo režīmu var piemērot ne visas personas, bet tikai pensionāri un personas ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, kuri nav nekur citur reģistrēti kā darba ņēmēji. Jāņem arī vērā, ka cilvēks nevar būt gan MUN maksātājs, gan saimnieciskās darbības veicējs, kurš maksā nodokli vispārējā kārtībā, vienlaikus ar patentmaksas režīma izmantošanu. Ja ienākums no tādas darbības iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedza 3000 eiro, tāds apgrozījums arī ir plānots nākamajā pārskata gadā.
Samazinātas patentmaksas režīmu ir iespēja piemērot cilvēkiem, kuri darbojas vairākās nozarēs, pārsvarā nozares saistītās ar amatniecību un privātiem pakalpojumiem. Pie tādām nozarēm pieder:
- ādas un tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu izgatavošanas un labošanas pakalpojumu sniedzēji;
- pulksteņu un slēdzeņu labošanas u.c. līdzīgie sadzīves pakalpojumu sniedzēji;
- amatniecības izstrādājumu izgatavotāji;
- floristi;
- privāto mājsaimniecības pakalpojumu un mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēji.
Saimnieciskās darbības nereģistrēšana
Ir gadījumi, kad persona var paziņot VID par savu saimniecisko darbību, bet oficiāli nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Tādi gadījumi ir arī paredzēti likumā, un tie attiecas uz cilvēkiem, kuri gūst ienākumu no sev piederošā nekustamā īpašuma. Tādejādi paziņota saimnieciskā darbība ir ceturtā pieļaujamā alternatīva fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību. Īpašuma izīrēšana, iznomāšana, lietu tālāka nodošana apakšnomniekam, kustamās mantas iznomāšana vai atsavināšana, samaksa par dabas resursu izmantošanu – visi šie ienākumi ir pieskaitīti pie ienākuma no nekustamā īpašuma. Papildus jāpiemin, ka izdevumus no tādas saimnieciskās darbības atskaitīt nedrīkst.
Visai gada ienākuma summai tiek piemērota 10% IIN likme un papildu nodokļu maksājumi nav ieturami. Tas nozīmē, ka VSAOI par tādu saimniecisko darbību nebūs ieturētas. Par savu saimniecisko darbību jāpaziņo VID piecu darba dienu laikā kopš iznomāšanas līguma noslēgšanas, iesniedzot iesniegumu. Fiziskā persona par tāda veida ienākumu nodokli nomaksā vienu reizi gadā, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju. Savu darījumu uzskaiti persona var veikt gan papīra, gan elektroniskā formā.
Uzņēmuma reģistrēšana
Cita situācija veidojas, ja saimnieciskās darbības veicējs nolemj dibināt savu uzņēmumu un kļūt par juridisko personu likuma izpratnē. Šajā gadījumā personai papildu reģistrācijai VID, jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā, lai kļūtu par komersantu. Komercdarbības dibināšanas gadījumā uzņēmums jau obligāti kārto grāmatvedību, iesniedz gada pārskatus.
Kapitālsabiedrības gadījumā nodokļu režīms ir vispārējs – uzņēmums maksā uzņēmumu ienākuma nodokli peļņas sadales gadījumā pēc Latvijas likumdošanas 20% apmērā no sadalītās peļņas. Par saviem darbiniekiem jāsamaksā IIN un VSAOI vispārējā kartībā. Parasti VSAOI tāda gadījumā sastāda 34,09%, no kuriem darba devēja daļa ir 23,59%.
Nepieciešams attīstīt alternatīvu nodokļu režīmus
Nodokļu režīma pareizā izvēlē var būtiski palīdzēt saimnieciskās darbības veicējam atvieglot savu grāmatvedību un nodokļu saistību apmēru. Tomēr, lai pieņemtu pareizu lēmumu, jāizvērtē visi faktori, kuri var ietekmēt labākas alternatīvas definēšanā.
Neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā eksistē vairāki nodokļu režīmi, kuri dažiem nodokļu maksātajiem var būtiski atvieglot ienākumu gūšanu un ar to saistīto nodokļu saistību izpildi, salīdzinājumā ar citām valstīm, pie tiem vēl jāstrādā. Piemēram, pēc reformas, MUN vairs nav tik pievilcīgs maziem uzņēmumiem. Komersanti tāpat maksā par saviem darbiniekiem nodokļus kā parējie darba dēvēji. Mazs bizness Latvijā nav tik labi attīstīts, lai to vēl apliktu ar samērā lieliem nodokļiem. Līdz ar to Latvijas valdībai būtu jāstrādā pie alternatīvu nodokļu režīmu attīstīšanas, lai atbalstītu individuālos komersantus un mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri ir būtisks valsts ekonomikas virzītājspēks.
Avots: iBizness