No inflācijas glābjas ar nodokļu likmju samazināšanu un algu pacelšanu

Baltijas valstīs, Nīderlandē, Francijā un Vācijā paaugstina minimālās algas, Austrija, Francija un Spānija samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, bet Spānija ievieš pagaidu nodokli bankām un enerģētikas uzņēmumiem. To liecina BDO pētījums par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas, Zviedrijas, Somijas un Nīderlandes nodokļu izmaiņām, kuras stājās spēkā 2023.gadā, un valstu atbalsta un atvieglojumu sistēmām iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem – gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis 2023. gadā saglabā samazinātās akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, apcirptas arī pievienotās vērtības nodokļa likmes, un tās sniedz atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem. “Vairākās valstīs no 2023. gada ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes vai slieksnis, no kura piemēro noteikto šī nodokļa likmi,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši Baltijas valstis bija inflācijas pieauguma līderos visā Eiropas Savienībā, tomēr atšķirībā no citām bloka valstīm par labākajām zālēm tika uzskatīta pabalstu un atbalsta sistēma, kamēr citviet bez šāda risinājuma tika īstenota arī pievienotās vērtības nodokļa likmju samazināšana.

Baltijas ceļš

BDO pētījums rāda, ka Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – no 2023.gada 1. janvāra ir būtiski paaugstināta minimālā alga. “Latvijā minimālā alga paaugstināta par 120 eiro jeb 24% no 500 eiro mēnesī līdz 620 eiro, savukārt Lietuvā tā pieauga par 110 eiro no 730 eiro līdz 840 eiro mēnesī, bet Igaunijā – par 71 eiro no 654 eiro līdz 725 eiro mēnesī, tādējādi visaugstākā minimālā alga Baltijā ir dienvidu kaimiņvalstī,” tā J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums Latvijā kā bija 500 eiro, tā arī palika šajā pašā līmenī, savukārt Igaunijā tas palielinājās līdz 654 eiro mēnesī, savukārt Lietuvā tas pieauga par 85 eiro – no 540 eiro līdz 625 eiro mēnesī. “Tādējādi Latvijā ir viszemākais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums Baltijā,” tā J. Zelmenis. Viņš norāda, ka līdz ar minimālās algas paaugstināšanu Latvijā minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme no 170,45 eiro mēnesī pieauga līdz 211,36 eiro, Igaunijā šī nodokļa minimālā iemaksa ir tikai nedaudz lielāka – 215,82 eiro mēnesī.

Dienvidos mazāks PVN

J. Zelmenis vērš uzmanību, ka no 2023. gada janvāra Lietuvā tika samazināta PVN likme dažām precēm un pakalpojumiem līdz 9%. “PVN likuma korekcija ietver dažas PVN likmju izmaiņas, kas būs pastāvīgas, savukārt citas tiks saglabātas tikai līdz 2023. gada jūnijam un decembrim vai pat uz nenoteiktu laiku,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka PVN samazinātā likme 9% ēdināšanas un līdzņemšanas pakalpojumiem būs spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim. Šī samazinātā likme gan netiek piemērota alkoholiskajiem dzērieniem. “Latvijā par samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai runā un runā, bet neatkarīgi no tā, kādi politiskie spēki veido valdību, nekas nemainās, jo PVN likme kā bija, tā arī ir 21%,” tā J. Zelmenis.

Viņš uzsver, ka PVN samazinātā likme 9% tiek piemērota naktsmītnēm un ieejai mākslas un kultūras pasākumos līdz 2023. gada 30. jūnijam. “Atšķirībā no turīgiem un bagātiem cilvēkiem pārpilnās Baltijas Vācijā pārtikai, izņemot dzērienus, turpinās piemērot samazinātu PVN likmi 7% apmērā, jo, šķiet, tur vairums iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un tāpēc bez samazinātās PVN likmes vienkārši dzīvos badā vai labākajā gadījumā pusbadā,” paradoksālo ainu rāda J. Zelmenis.

Vēl nabadzīgāka valsts ir Spānija, kurā PVN likme no 4% maizei, pienam, augļiem, dārzeņiem, olām utt. ir samazināta līdz 0%. “Latvijā lauksaimnieki, pārtikas pārstrādātāji un veikalnieki aicina jau kuro valdību samazināt PVN likmi visai pārtikai, ne tikai augļiem un dārzeņiem, kam jau ir 5% PVN likme, bet pagaidām nesekmīgi, jo tādējādi turīgie tūlīt vienas kotletes vietā apēdīšot divas,” tā J. Zelmenis.

Francijas piemērs

Kā interesantu risinājumu inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai J. Zelmenis min Franciju (gada inflācija 7%), kurā no 2023. gada 1. janvāra gāzes tarifu pieaugums ir ierobežots līdz 15%, bet no 2023. gada 1. februāra – līdz 15% arī elektroenerģijas tarifu pieaugums. Šis tarifu pieauguma ierobežojums attiecas uz visām mājsaimniecībām, dzīvokļu īpašumiem, sociālajiem mājokļiem, mazajiem uzņēmumiem un mazākām pašvaldībām. “Bagātajā Latvijā (gada inflācija 21,4%), cik vajag, par tik drīkst paaugstināt gāzes un elektrības tarifus, bet trūcīgajā Francijā nez kāpēc šo energoresursu cenu pieaugumam tiek noteikti griesti. Iespējams, Francijas valdībai bail no dzelteno vestu atgriešanās ielās,” tā J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību, ka Francijā ir ieviests degvielas pabalsts 100 eiro apmērā trūcīgākajiem darba ņēmējiem, kuri, lai dotos uz darbu, izmanto savu transportlīdzekli. Vēl bērniem, kuri jaunāki par sešiem gadiem, to kopšanas izdevumu griestu limits paaugstināts no 2300 eiro 2022. gadā līdz 3500 eiro šogad.

Bagātību nodoklis Spānijā

BDO pētījums rāda, ka no 2023. gada Spānijā (gada inflācija 5,8%) tiks piemērots jauns pagaidu nodoklis (4,8% apmērā no tīrajiem procentu un komisijas naudas ienākumiem) bankām un enerģētikas uzņēmumiem. Spānijā sāk darboties jaunais solidaritātes nodoklis – tas lielajām bagātībām tiks piemērots 2023. un 2024. gadā, un ar nodokli (aktīviem no 3 līdz 5 miljoniem eiro tiks piemēroti 1,7%; 2,1% – aktīviem no 5 līdz 10 miljoniem; 3,5% – par aktīviem, kas lielāki par 10 miljoniem eiro) tiks apliktas personas, kuru īpašumi pārsniedz trīs miljonus eiro. “Spānijā no 2023. gada tiks iekasēti arī jaunie ārkārtas nodokļi enerģētikas uzņēmumiem, finanšu institūcijām un lielajām bagātībām, tas jau stājās spēkā 2022. gadā, tos sāks iekasēt 2023. gadā, ņemot vērā 2022. gada ienākumus, savukārt Baltijā par kādu solidaritātes vai īpašu virspeļņas nodokli bankām tiek runāts gan Tallinā, gan Viļņā, bet nevienā no Baltijas valstīm līdz konkrētam lēmumam tā arī nav tikuši,” secina J. Zelmenis.

Piemaksa bez nodokļiem

Augstas inflācijas (gada inflācija 9,2%) dēļ kopš 2022. gada 26. oktobra Vācijā likumdevējs ir atļāvis darba devējiem maksāt saviem darbiniekiem ar nodokli neapliekamo inflācijas kompensācijas prēmiju līdz 3000 eiro apmērā.

“2023. gadā darba devējam vēl ir viss gads, lai saviem darbiniekiem izmaksātu ar nodokli neapliekamo inflācijas kompensācijas prēmiju, prēmija nedrīkst pārsniegt 3000 eiro laika periodā no 2022. gada 26. oktobra līdz 2024.gada 31. decembrim,” stāsta J. Zelmenis.

Viņš atgādina, ka Latvijā daudzi uzņēmumi nolēmuši šajā ziemā ikvienam darbiniekam papildus izmaksāt 100–150 eiro bruto lielu piemaksu, taču tā tik un tā apliekama ar darbaspēka nodokļiem, un cilvēks reāli savā makā saņem par aptuveni 30% mazāku summu.

“Latvijas uzņēmēju aicinājums par unikālu risinājumu (100 eiro piemaksu mēnesī vai 300–600 eiro gadā neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai pat pilnībā šāda darba devēja izmaksa tiek atbrīvota no darbaspēka nodokļiem) uz 2023. gadu, lai saglabātu cilvēku pirktspēju un vienlaikus vēl vairāk nepaaugstinātu izmaksas, tādējādi samazinātu konkurētspēju, kā arī neuzskrūvētu inflāciju, kura jau tāpat ir augstākā pēdējo 30 gadu laikā, pašu zemē nav atradis dzirdīgas ausis, bet Vācijā tāds jau darbojas,” tā J. Zelmenis.

Viņš atzīst, ka labāka risinājuma vienkārši nav, jo palielināt algu par 100 vai 200 eiro no šī gada 1. janvāra un pēc tam par tiem pašiem 100–200 eiro darba algu samazināt būtībā tiesiski nav iespējams.

Mazāks peļņas nodoklis BDO pētījumā secināts, ka Austrija, Francija un Spānija tika samazinājušas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. “Austrijā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tika samazināta no 25% uz 24%, Spānijā šī likme tika samazināta par diviem procentpunktiem (no 25% līdz 23%) uzņēmumiem, kuru apgrozījums iepriekšējā taksācijas periodā ir mazāks par 1 miljonu eiro – tātad mazajiem uzņēmumiem,” skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka, līdzīgi kā Spānijā, arī Francijā uzņēmuma ienākuma nodokļa likme samazināta tikai mazajiem uzņēmumiem. “Interesants ir Francijas jaunievedums – uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 10 miljoniem eiro un kuru pilnībā apmaksātais kapitāls vismaz 75% pieder fiziskām personām, tiek piemērota uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide (samazinātā likme ir 15%, standartlikme ir 25%, no 2023. gada tika palielināts slieksnis, no kura piemēro 15% likmi, attiecas uz peļņas daļu līdz 42 500 eiro, iepriekš bija līdz 38 120 eiro),” tā J. Zelmenis. Viņaprāt, tā ir savdabīga mazā biznesa aizstāvības formula, cenšoties to noturēt pie dzīvības, jo šādi nosacījumi neattiecas uz lielajiem uzņēmumiem.

“Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas sistēma (to maksā, kad izmaksā dividendes) ir daudz labāka un efektīvāka nekā Francijas, Spānijas un Austrijas risinājumi ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšanu,” uz jautājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa risinājumu salīdzinājumu ar Latviju atbild J. Zelmenis.

Cita pieeja Kā interesantus risinājumus J. Zelmenis min saules paneļiem noteikto 0% PVN likmi Nīderlandē, savukārt Somijā uz laiku no šī nodokļa atbrīvoti pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, kā arī samazināta šī nodokļa likme elektroenerģijas pārdošanai.

“Interesants, bet neizpētīts ir Somijas risinājums, kur pašvaldību nodokļa likmju samazinājumam atbilstoša valsts nodokļu stingrība tiek īstenota, mainot valsts ienākuma nodokļa skalu,” norāda J. Zelmenis.

Viņš skaidro, ka pretstatā turīgajai Latvijai arī trūcīgā Zviedrija pazemināja nodokļu likmes benzīnam un dīzeļdegvielai, naftai, kā arī tika palielināts pabalstu apmērs, lai iedzīvotāji saglabātu pirktspēju, bet uzņēmēji – konkurētspēju.

Cilvēku maksātspējas saglabāšanai un mazo uzņēmumu izdzīvošanai Eiropā izmanto visus iespējamos risinājumus – gan lielākus pabalstus, gan valsts atbalstu, gan arī Latvijā nerealizēto nodokļu likmju samazināšanu, Jānis Zelmenis, AS BDO Latvia partneris.

Nodokļu izmaiņas no 2023. gada

Latvija

• Minimālā mēnešalga tika paaugstināta par 120 eiro no 500 eiro 2022. g. līdz 620 eiro 2023. g.,
• minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme darba devējam no 170,45 eiro 2022. g. mēnesī pieauga līdz 211,36 eiro 2023. g.,
• palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem,
• vairs nav PVN 0% likmes Covid-19 vakcīnas un Covid diagnostikas medicīnisko ierīču piegādēm, kā arī ar vakcīnām un ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai,
• no elektroenerģijas nodokļa tiek atbrīvota elektroenerģija, kuru tiešā veidā izmanto elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, atbrīvojums ir attiecināms uz tādām elektroenerģijas ražošanas stacijām, kurās ražo elektroenerģiju, un koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus ražo gan elektroenerģiju, gan siltuma enerģiju.

Igaunija

• Minimālā mēnešalga tika paaugstināta par 71 eiro no 654 eiro 2022. g. līdz 725 eiro 2023. g.,
• ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums palielināts līdz 654 eiro mēnesī (7848 eiro gadā). Ja nodokļu maksātāja gada bruto ienākumi pārsniedz 25 200 eiro vai 2100 eiro mēnesī, neapliekamais minimums netiek piemērots,
• darba devēja veiktā sociālā nodokļa minimālā iemaksa par darbinieku ir 215,82 eiro mēnesī.

Lietuva

• Ar 2023. g. janvāri Lietuvā tika palielināta minimālā bruto mēnešalga par 110 eiro salīdzinājumā ar 2022. g., un neapliekamais minimums kļuva lielāks par 85 eiro. Lietuvā ap 610 000 iedzīvotāju saņem vecuma pensijas, viņiem tika palielināts pensijas apmērs,
• minimālā mēneša alga palielinājās par 110 eiro jeb 15% salīdzinājumā ar 2022. g. no 730 līdz 840 eiro mēnesī bruto,
• ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums no 540 eiro 2022.g. palielinājās par 85 eiro un sasniedz 625 eiro mēnesī, ja personas darba ienākumi nepārsniedz prognozēto vidējo darba samaksu valstī 2023. g. – 1926 eiro,
• vecuma pensijas palielinājās par 65 eiro, sasniedzot summu 575 eiro tiem, kam ir nepieciešamais darba stāžs, un par 60 eiro līdz summai 542 eiro tiem, kam nav nepieciešamā darba stāža,
• samazināta PVN likme e-grāmatām un elektroniskajiem neperiodiskajiem izdevumiem: tiem tiks piemērotas 9%, nevis 21% standarta likmes,
• samazināta PVN likme līdz 9% naktsmītnēm un ieejai mākslas un kultūras pasākumos, izņemot gadījumus, kad tie ir atbrīvoti no PVN (likmes maiņa uz nenoteiktu laiku),
• līdz 2023. g. 31. decembrim samazināta PVN likme 9% apmērā ēdināšanas un līdzņemšanas pakalpojumiem (alkoholiskajiem dzērieniem samazinātā PVN likme netiek piemērota),
• līdz 2023. g. 30. jūnijam samazināta PVN likme – 9% apmērā – ieejai pasākumos,
• bezdarbnieka pabalsta fiksētā daļa palielinājās par vairāk nekā 25 eiro un sasniedza 195,47 eiro, savukārt mainīgā daļa ir atkarīga no iepriekšējās algas.

Zviedrija

• Uz laiku tika samazināts enerģijas nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai, papildus tika samazināts arī kopējais nodoklis naftai,
• palielināts neapliekamais minimums un IIN 20% likmes iekasēšanas slieksnis,
• nodoklis tiek samazināts cilvēkiem, kuri gada sākumā sasnieguši 65 gadu vecumu un turpina strādāt,
• pagarināts pagaidu papildu pabalsts ģimenēm ar bērniem,
• elektroenerģijas cenu kompensācija tiks izmaksāta mājsaimniecībām Zviedrijas dienvidu un centrālajā daļā.

Somija

• Ja iedzīvotājam elektrības izmaksas laika posmā no 2023. g. 1. janvāra līdz 30. aprīlim pārsniedz 2000 eiro, var saņemt elektrības maksas atlaidi, tas ir īslaicīgs samazinājums augsto elektroenerģijas cenu dēļ,
• pasažieru pārvadājumu pakalpojumi uz laiku ir atbrīvoti no PVN. Piemērotā likme ir 10 %,
• elektroenerģijas pārdošanai piemērojamā PVN likme tiks samazināta no 24% uz 10%,
• Somijas pašvaldību ienākuma nodokļa likme tiks samazināta. 2023. g. valsts ienākuma nodokļa skalas zemākais procents ir 12,64, un to uzreiz piemēro ar nodokli apliekamiem ienākumiem virs nulles eiro.

Spānija

• Samazināta PVN likme no 4% līdz 0% pamata pārtikas produktiem un no 10% līdz 5% samazināta PVN likme pastām un eļļām,
• par atsevišķām elektroenerģijas piegādēm elektrības rēķinā tiks saglabāta PVN 5% likme. Papildus tiek pagarināta elektroenerģijas saražotās vērtības nodokļa apturēšana uz laiku un speciālā nodokļa par elektroenerģiju samazinātā nodokļa likme 0,5% apmērā – ES atļautais minimums,
• visām dabasgāzes piegāžu rēķina sastāvdaļām tiks piemērota PVN likme 5% apmērā. Tas tiks attiecināts arī uz briketēm, granulām no biomasas vai malkai, ko izmanto kā kurināmo apkures sistēmās,
• 2023. g. UIN likme tika samazināta par diviem procentpunktiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums iepriekšējā taksācijas periodā ir mazāks par 1 miljonu eiro
• Nodokļa likme samazinājās no vispārējiem 25% līdz 23%,
• gada bruto alga, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiks palielināta no pašlaik spēkā esošajiem 14 000 eiro gadā līdz 15 000 eiro gadā.
• Šis samazinājuma palielinājums attiecas uz nodokļu maksātājiem, kuru bruto alga gadā ir līdz 21 000 eiro,
• 2023. g. tiks iekasēti arī jaunie ārkārtas nodokļi enerģētikas uzņēmumiem, finanšu institūcijām un lielajām bagātībām. Tie jau stājās spēkā 2022. g., bet tos sāks iekasēt 2023. g. Valsts kases iecere ir, ka iekasēšana stājas spēkā ar 2023. g., ņemot vērā 2022. g. ienākumus,
• jaunais solidaritātes nodoklis lielajām bagātībām tiks piemērots 2023. un 2024. g., un ar nodokli tiks apliktas personas, kuru īpašumu vērtība pārsniedz trīs miljonus eiro,
• tiek piemērots jauns pagaidu nodoklis bankām un enerģētikas uzņēmumiem,
• piemērots nodoklis par vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu, tas skar vienreizlietojamā iepakojuma ražotājus un importētājus,
• nodoklis par atkritumu noglabāšanu poligonos un to sadedzināšanu.

Vācija

• Cenu pieauguma tempa dēļ, lai samazinātu iedzīvotājiem nodokļu slogu, valdība palielināja neapliekamo minimumu, tika arī palielināta minimālā mēneša alga par 22,2% un turpinās piemērot samazināto PVN likmi pārtikai,
• ir minimālās mēneša algas pieaugums par 22,2% salīdzinājumā ar 2022. g., tās apmērs šobrīd ir 1981 eiro,
• 2023. g. pārtikai, izņemot dzērienus, turpinās piemērot samazinātu PVN likmi 7% apmērā,
• neapliekamais minimums palielinājās un 2023. g. sasniedza 10 908 eiro gadā 2022.g. 10 347 eiro vietā,
• 2023. g. augstākā IIN likme 42% apmērā tiks piemērota no gada ienākumiem 62 810 eiro, 2022. g. šis slieksnis bija 58 597 eiro,
• darba devējiem ir tiesības maksāt saviem darbiniekiem ar nodokli neapliekamo inflācijas kompensācijas prēmiju līdz 3000 eiro apmērā (no 2022. g. 26. oktobra līdz 2024. g. 31. decembrim),
• atvieglojumu apmērs vientuļajiem vecākiem no 2023. g. janvāra tika palielināts par 252 eiro un tagad ir 4260 eiro gadā, iepriekš bija 4008 eiro,
• no 2023. g. janvāra bērna pabalsts pieauga līdz 250 eiro par bērnu mēnesī.

Tas vienādi attiecas uz katru bērnu,

• ja bērns mācās un vecākiem ir tiesības saņemt bērna pabalstu, vecāki var pieprasīt nodokļu atvieglojumus, lai uzturētu savu pieaugušo bērnu, kurš dzīvo ārpus mājām, bet turpina mācīties. 2023. g. pabalsta apmērs palielinājās līdz summai 1200 eiro par 2023. kalendāro gadu.

Austrija

• No 2023. g. jūlija ienākuma nodokļa trešā līmeņa likme tiks samazināta no 42% uz 40%. Otrajam posmam nodokļa likme 2023. g. ir 30%,
• iepriekš iedzīvotāju neapliekamais minimums bija 11 000 eiro gadā, bet no 2023. g. tas tika palielināts līdz 11 693 eiro gadā,
• uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tika samazināta no 25% uz 24%,
• 2023. g. pabalsti iedzīvotājiem tika palielināti par 5,8%,
• veiktas vairākas izmaiņas nodokļu jomā, būtiskas izmaiņas piedzīvoja iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ģimenes pabalsti un nodokļu atlaides par bērniem no 2023. g. tiks koriģēti katru gadu, ņemot vērā inflāciju.

Francija

• Minimālā mēneša alga pieauga par 6,6% un sasniedza 1709 eiro,
• gāzes tarifu pieaugums ir ierobežots līdz 15%, bet no 2023. g. 1. februāra – līdz 15% arī elektroenerģijas tarifu pieaugums. Šis tarifu pieauguma ierobežojums attiecas uz visām mājsaimniecībām, dzīvokļu īpašumiem, sociālajiem mājokļiem, mazajiem uzņēmumiem un mazākām pašvaldībām,
• degvielas pabalsts 100 eiro apmērā tiks izmaksāts 10 miljoniem trūcīgāko darba ņēmēju, kuri, lai dotos uz darbu, izmanto savu transportlīdzekli,
• nodokļu atlaides augšējā robeža bērna kopšanas izdevumiem par bērnu, kas jaunāks par 6 gadiem, tiek paaugstināta līdz 3500 eiro, 2022. g. robeža bija 2300 eiro,
• samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tiek piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 10 miljoniem eiro un kuru pilnībā apmaksātais kapitāls vismaz 75% pieder fiziskām personām,
• uzņēmējdarbības pievienotās vērtības ieguldījums tiek samazināts uz pusi 2023. g. un pēc tam atcelts 2024. g. (Francijā pastāv uzņēmējdarbības pievienotās vērtības iemaksa – CVAE. Pašlaik par šo iemaksu ir atbildīgi uzņēmumi vai personas, kas veic pašnodarbinātas profesionālās darbības un kuru gada apgrozījums bez nodokļiem pārsniedz 500 000 eiro. 2023. g. CVAE samazina uz pusi, un 2024. g. to plāno atcelt),
• finanšu likums 2023. g. paredz noteiktu skaitu nodokļu pasākumu privātpersonām un ievieš pasākumus, kas palīdzētu mājsaimniecībām tikt galā ar enerģijas izdevumu pieaugumu.

Nīderlande

• Minimālā mēneša alga pieauga par 12,1% un sasniedza 1934 eiro,
• iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksimālā likme saglabāsies 49,5% apmērā. Pamata likme ienākumiem līdz 73 031 eiro no 2023. g. 1. janvāra tiks samazināta no 37,07% līdz 36,93%,
• ar nodokļiem neapliekamais minimums ienākumiem no uzkrājumiem un ieguldījumiem palielinājās no 50 650 eiro līdz 57 000 eiro,
• saules paneļu piegādei un uzstādīšanai saistībā ar dzīvojamo nekustamo īpašumu tiks piemērota 0% PVN likme.

Avots: Dienas Bizness