• Līguma „Par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu ar Krievijas Federāciju" apturēšanas ietekme uz nodokļu piemērošanu
Publikācija:

Līguma „Par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu ar Krievijas Federāciju" apturēšanas ietekme uz nodokļu piemērošanu

01 augusts 2022

Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 16. maijā pieņēma grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” (turpmāk - likums), papildinot likumu ar 5. pantu, kas paredz, ka minētā līguma un tā Protokola darbība tiek apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. 

Grozījumi pieņemti kā Latvijas veiktie pretpasākumi, lai motivētu Krievijas Federāciju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.1 

Līgums tā noslēgšanas brīdī paredzēja nodokļu piemērošanas kārtību un novērsa dubulto nodokļu uzlikšanu šādiem nodokļiem: 

  • iedzīvotāju ienākuma nodoklim Latvijā, 
  • uzņēmumu ienākuma nodoklim Latvijā, 
  • nekustamā īpašuma nodoklim Latvijā, 
  • organizāciju peļņas nodoklim Krievijā, 
  • iedzīvotāju ienākuma nodoklim Krievijā, 
  • organizāciju īpašuma nodoklim, Krievijā, 
  • iedzīvotāju īpašuma nodoklim Krievijā. 

Šī līguma apturēšana būtiski ietekmē to uzņēmējus, kas veic uzņēmējdarbību Krievijas Federācijā, kā arī Krievijas Federācijas uzņēmumus, kas vēl veic savu darbību Latvijas teritorijā, kā arī abu valstu fizisko personu, kuras gūst ienākumus otrā valstī, iespējamās nodokļu saistības abās valstīs, pakļaujot šīs personas dubultam nodokļu aplikšanas riskam, kā arī pakļaujot paaugstinātām ieturējuma nodokļu likmēm, kur tās ar līgumu tika samazinātas. 

Ko līgums paredz? 

Nodokļi, uz kuriem līgums attiecas, ir ienākuma un kapitāla nodokļi, ko uzliek līgumslēdzējas valsts vai tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā neatkarīgi no šo nodokļu iekasēšanas veida. 

Par ienākuma un kapitāla nodokļiem līguma izpratnē uzskatāmi visi nodokļi, ko uzliek kopējam ienākumam, kopējam kapitālam vai ienākuma vai kapitāla daļai, tajā skaitā nodokļi, ko uzliek kapitāla pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī nodokļi no kapitāla vērtības pieauguma. 

Līgums paredz samazinātās nodokļu likmes nerezidentu ienākumiem, kas tiek gūti vienā vai otrā valstī, noteikumus par nodokļu piemērošanu ienākumam no nekustamā īpašuma, kā arī nosacījumus saistībā ar uzņēmējdarbības peļņas sadali, un citus nosacījumus citiem ar nodokļiem apliekamiem darījumiem/ienākumiem, piemēram, maksājumiem studentiem, stažieriem un mācekļiem. 

Līgumā ir ietvertas definīcijas, kas nosaka nodokļu piemērošanu, piemēram, nodokļu rezidences definīcija (rezidences noteikšana gadījumos, kad fiziskā persona pēc definīcijas kvalificējas kā abu valstu rezidents), un pastāvīgās pārstāvniecības definīcija. Līgumā ietvertās definīcijas palīdz noteikt, kādos gadījumos ir piemērojami līguma nosacījumi un kādos gadījumos tiek piemērotas nacionālās tiesības. 

Līgums paredz nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metodes gan Latvijā, gan Krievijas Federācijā, kā arī līgumslēdzēju valstu nodokļu administrācijas savstarpējās saskaņošanas procedūras, kas kalpo kā mehānisms strīdu gadījumu risināšanai. Gadījumā, ja rodas domstarpības par nodokļu piemērošanu konkrētās situācijās, kas ir pretrunā līgumā noteiktajiem pantiem, potenciāli var tikt izraisīta dubultā nodokļu uzlikšana, kā arī sadarbības pienākumu attiecīgo valstu nodokļu iestādēm līgumā noteiktos gadījumos. 

Visbeidzot, jāņem vērā, ka šis līgums tā darbības laikā bija jāinterpretē kopsakarā ar Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (MLI), kuru dalībvalstis, lai gan ierobežotā apjomā, ir gan Latvija, gan Krievijas Federācija. 

Kādas sekas ir līguma apturēšanai? 

Ņemot vērā, ka līgums regulē nodokļu strīdu risināšanas procedūras, kā arī kuros gadījumos kuras valsts tiesību normas tiek piemērotas, līguma darbības apturēšana nozīmē to, ka nodokļu piemērošanai personai, kura ar nodokli apliekamus ienākumus gūst otrā valstī, turpmāk ir jāskata attiecīgo valstu likumi, tas ir, Latvijas vai Krievijas likumi, nevis līgums, tādējādi radot situācijas, kurās persona var tikt uzskatīta par abu valstu nodokļu rezidentu vienlaikus, līdz ar to nodokļi no gūtā ienākuma var tikt ieturēti gan Latvijā, gan Krievijas Federācijā. 

Līgums paredz samazinātas nodokļu likmes nerezidentiem no ienākumiem, kas gūti vienā vai otrā valstī. Līguma darbības apturēšana nozīmē to, ka nerezidentiem tiek piemēroti ieturējuma (angļu val. - Withholding tax) nodokļi ar paaugstinātām likmēm, kas ir noteikts vietējos likumos. 

Ar līguma apturēšanu vairs nav skaidri definēts, kas tiek uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību nodokļu piemērošanas izpratnē, kā arī cik liela ir apliekamā bāze no uzņēmuma peļņas, nenosakot robežas pastāvīgo pārstāvniecību kontekstā, radot dubultās aplikšanas risku uzņēmumiem, kas veic savu darbību otrā līgumslēdzējā valstī. 

Līdz ar līguma darbības apturēšanu vairs nav piemērojamas normas par nodokļu administrāciju sadarbības un saskaņošanas procedūrām, kas būtiski ietekmē nodokļu maksāšanas vietu, jo attiecīgi katra nodokļu administrācija uzskatīs, ka nodokļu nomaksa jāveic atbilstoši vietējiem normatīvajiem aktiem. Tas ir būtiski, it īpaši, ja ir neskaidrības par nodokļa maksātāja rezidenci (persona saskaņā ar vietējiem likumiem ir uzskatāma par abu valstu rezidentu), tādējādi pakļaujot nodokļu maksātāju dubultam nodokļu uzlikšanas riskam, kā arī nodokļu maksātājs nevar pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem, ko paredzēja līgums. 

Līguma darbības apturēšanas rezultātā ir jautājumi arī par studentiem, stažieriem un mācekļiem, kuri maksājumus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām līguma dalībvalstī saņem no otras dalībvalsts, jo līgums paredzēja, ka šos maksājumus, ja to avots nav uzturēšanās valsts studiju vai stažēšanās ietvaros, šajā valstī ar nodokli neapliek. 

Iespējamie risinājumi, lai nerastos dubultās nodokļu uzlikšanas riski 

Pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ vairāki nodokļu maksātāji ir pārdevuši savus aktīvus Krievijas Federācijā vai arī relocējuši uzņēmumus no Krievijas Federācijas uz citām valstīm. Nodokļu konvencijas apturēšana rada papildu nodokļu saistības, kas būtiski var ietekmēt uzņēmuma peļņu vai pat radīt zaudējumus. 

Papildus, balstoties uz joprojām attīstībā esošo situāciju saistībā ar Krievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība nosaka arvien plašākas un stingrākas sankcijas Krievijas uzņēmumiem un finanšu institūcijām. 

Iespējams, šajā sakarā var tikt pārskatīti arī citi ar Krievijas Federāciju noslēgti starptautiskie līgumi finanšu un ekonomikas jomā, līdz ar to nodokļu maksātājam ir nepieciešams izvērtēt uzņēmējdarbības nākotnes stratēģiju, balstoties uz esošo situāciju. Uzņēmējam ir jāizvērtē, vai tas būs spējīgs attīstīt uzņēmējdarbību Krievijas Federācijā, vai tomēr ir nepieciešams relocēt savus resursus darbībai citā valstī, veicot tirgus pārorientāciju. 

No valdības puses tiek plānots ieviest valsts atbalsta mehānismu uzņēmuma pārorientācijai no Krievijas tirgus. Atbalsts tiek paredzēts tiem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbība balstījās uz saimnieciskiem darījumiem Krievijā un galvenā uzņēmējdarbības ienākumu gūšanas vieta ir Krievijas tirgus. Plānotais kopējais līdzekļu apjoms uzņēmēju atbalstam ir 95 miljoni eiro.2 

Acīmredzami līguma darbības apturēšana rada virkni apgrūtinājumu Latvijas uzņēmēju darbībai Krievijā un Krievijas uzņēmēju darbībai Latvijā, kā arī fizisko personu ienākumiem, kas saistīti ar abām valstīm: 

  • dubultās nodokļu uzlikšanas risks, 
  • strīdu risināšanas procedūru spēka zaudēšana, 
  • definīciju nenoteiktība, 
  • ieturējuma nodokļu likmju palielināšanās u.c. 

Ņemot vērā, ka līguma darbība tiek apturēta tik ilgi, kamēr Krievija turpinās īstenot bruņoto uzbrukumu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai neaizskaramībai, var paiet ilgs laiks, kamēr līguma spēks varētu tikt atjaunots. 

Krievijas Federācijas valdība var reaģēt ar pretpasākumiem, pastāv arī iespēja, ka Krievijas Federācijas valdība, atbildot uz šādiem soļiem, varētu izstāties no attiecīgiem starpvalstu līgumiem, radot vēl lielāku tiesisko nenoteiktību. 

Līdz ar to uzņēmējiem ir nepieciešams izvērtēt uzņēmējdarbības nākotnes stratēģiju un attīstību, turpinot uzņēmējdarbību Krievijas Federācijā, kā arī jāņem vērā, ka līdz ar līguma apturēšanu noteiktos gadījumos tiek piemēroti ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas Federācijas nodokļu piemērošanas normatīvie akti, kad līdz šim bija piemērojama tikai vienas valsts likumdošana, balstoties uz līgumu. 

 

Ieturējuma nodokļu likmes nerezidentiem Krievijā, ja nav spēkā nodokļu konvencija

  Juridiska persona Fiziska persona
Dividendes, kas izmaksātas nerezidentiem 15% 15%
Publisku starptautisko holdingkompāniju izmaksātās dividendes, kas izmaksātas ārzemju investoriem (nerezidentiem) 5% 5%
Aizdevuma procenti 20% 30% 
Autoratlīdzības 20% 30% 

Nodokļu piemērošanai personai, kura ar nodokli apliekamus ienākumus gūst otrā valstī, turpmāk ir Jāskata attiecīgo valstu likumi. 

1. https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31022-saeima-aptur-latvijas-un-krievijas-divpuseja-liguma-darbibu-attieciba-uz-memorialajam-buvem-un-pieminekliem 

2. Informatīvais ziņojums .Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai”. 

Avots: Bilances juridiskie padomi, jūlija izdevums