Kādēļ uzņēmumi refinansē savas saistības un desmit ieteikumi, kā to izdarīt pēc iespējas veiksmīgāk

Iemesli, kādēļ uzņēmumi refinansē savas saistības, ir dažādi – tā var būt gan finansiālās situācijas pasliktināšanās, gan vēlme uzlabot aizdevuma nosacījumus. Tomēr, lai refinansēšanas rezultātā noslēgtais darījums ar jauno kreditoru būtu izdevīgs, būtu jāievēro daži aspekti.

Kādi tie ir, šajā rakstā skaidro "Delfi Bizness".

Ir savi ieguvumi

Saistību refinansēšana var notikt pilnīgi atšķirīgos gadījumos – situācijās, ja aizņēmējam parādu slogs sāk kļūt apgrūtinošs vai arī kredītņēmējs ir novērojis, ka pie cita kredītdevēja varētu iegūt labākus aizdevuma nosacījumus. Tāpat, iespējams, ir saņemti aizdevumi pie vairākiem kredītdevējiem, taču izdevīgāk būtu šos aizdevumus apvienot pie viena.

"BDO Law" vecākā juriste Inese Rendeniece skaidro, ka refinansēšanos vienmēr ir iespējams izmantot kā instrumentu izdevīgāka finansēšanās piedāvājuma saņemšanai, tādēļ pastāv iespēja izvirzīt savas prasības, piemēram, zemāka procentu likme vai mazāk ierobežojumu aizņēmēja komercdarbībai, un ir ļoti liela varbūtība, ka potenciālais jaunais finansētājs tam piekritīs, norāda eksperte.

Refinansējoties ir iespējams panākt arī kāda nodrošinājuma, t.i., par labu bankai ieķīlāta īpašuma atbrīvošanu, kuru vai nu ir vēlme pārdot, vai arī izmantot komercdarbībā, nepakļaujoties nekādiem bankas noteiktiem ierobežojumiem. Refinansēšanās var kalpot kā risinājums arī situācijā, kad ir nepieciešamība pagarināt aizdevuma termiņu vai saņemt papildu finansējumu, taču esošais kreditors tam kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrīt, skaidro eksperte.

Vēl viens refinansēšanās iemesls var būt situācija, kad aizņēmējam ir kredīti vairākās dažādās bankās, vai arī vairāki kreditēšanas produkti (piemēram, kredīts un kredītlīnija) vienā un tajā pašā bankā, un ir radusies vēlme tos apvienot vienā, uzskaita Rendeniece.

Dažādi veidi

Aptaujātie banku pārstāvji stāsta, ka ikdienā sastopas ar ne mazums gadījumiem, kad uzņēmēji vēlas savas saistības refinansēt.

"Refinansēšana ir ierasta prakse, ko banku klienti izmanto atbilstošā uzņēmuma dzīves posmā," raksturo bankas "Citadele" Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis, kurš novērojis, ka aptuveni 90% gadījumu saistību refinansēšana ir saistīta ar uzņēmuma attīstības plāniem. Piemēram, tādos gadījumos, kad ir iecerēts kāds jauns lielāks projekts vai arī ir nepieciešami papildus līdzekļi un esošais sadarbības partneris nevar apmierināt vajadzības pilnībā vai arī uzņēmums izmanto konkrēto brīdi, lai apskatītos, kas notiek tirgū un kā var uzlabot kreditēšanas noteikumus.

"Protams, jāņem vērā, ka esošais sadarbības partneris vienmēr būs prioritārs, jo saņemt naudu pie esošā noteikti no administratīvā viedokļa būs vieglāk, īpaši, ja klientam ir izveidojusies laba sadarbība," piebilst Mincis. Savukārt atlikušie 10% gadījumu saistību refinansēšanai ir cits iemesls, piemēram, nesakrīt vērtības un klients meklē citu finanšu partneri.

Refinansēšana klientam ir samērā vienkāršs process - jaunais kreditors nosūta paziņojumu vecajam un pārņem saistības. Protams, ir jārēķinās ar komisijas maksām un pārējām izmaksām, kas saistīts ar ķīlu reģistrāciju, atgādina Mincis.

Savukārt AS "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons novērojis, ka arvien vairāk uzņēmumu kā vienu no kredītu refinansēšanas alternatīvām izvērtē obligāciju emisijas, jo tām, salīdzinot ar kredītu, ir elastīgāka nodrošinājuma struktūra un iespēja atmaksāt aizdevuma pamatsummu termiņa beigās. Tāpat obligācijām nav tik striktu prasību pēc nodrošinājuma seguma kā banku aizdevumiem, sniedzot iespēju uzņēmumam piesaistīt finansējumu lielākā apmērā. Savukārt iespēja atmaksāt aizdevuma pamatsummu termiņa beigās var noteiktu periodu sniegt naudas plūsmas atspaidu, kas ir īpaši aktuāli aktīva investīciju perioda laikā.

"Redzam arī, ka obligācijas kā alternatīvu apsver uzņēmumi, kuriem ir salīdzinoši sarežģīta saistību struktūra – dažāda tipa kredīti no dažādiem aizdevējiem," pastāstīja Idelsons. Šādos gadījumos ar obligāciju palīdzību iespējams apvienot vairākus kredītus zem viena "rāmja", padarot uzņēmuma saistību un nodrošinājuma struktūru caurspīdīgāku un vienkāršāku.

Izvērtējot uzņēmuma gatavību obligāciju emisijai, līdzīgi kā kredīta izvērtēšanas procesā, banka apskata uzņēmuma spēju apkalpot un nodzēst savas parādsaistības, stāsta Idelsons. Papildus tam kredītiestāde vērtē arī kopējo darījuma struktūru un uzņēmuma sagaidāmās finansējuma likmes atbilstību kopējiem tirgus nosacījumiem – vai uzņēmumam pie attiecīgajiem nosacījumiem ir iespēja piesaistīt līdzekļus no investoriem, kā arī, vai uzņēmums ir gatavs piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū, ko nosaka dažādi apsvērumi – finanšu pārskatu kvalitāte, uzņēmuma grupas struktūras sakārtotība un caurspīdīgums, vadības komandas kvalitāte. Ja uzņēmums atbilst prasībām, obligāciju emisijas projektu iespējams realizēt 2-3 mēnešu laikā.

Kā refinansēties visefektīvāk?

Lai refinansēšanās rezultātā noslēgtais darījums ar jauno kreditoru būtu izdevīgs, Rendeniece iesaka pievērst uzmanību desmit aspektiem.

1. Labvēlības periods

Vairumā gadījumu refinansēšanas iemesls ir vēlme pie jaunā kreditora saņemt labāku procentu likmi, kas praksē nozīmē, ka aizņēmējam šis aizdevums izmaksā mazāk. Neraugoties uz to, pāreja pie jaunā kreditora radīs diezgan ievērojamas tūlītējas izmaksas (refinansēšanas komisija iepriekšējam kreditoram, ar aizdevuma piešķiršanu un izsniegšanu saistītās komisijas jaunajam kreditoram, valsts nodevas par ķīlu reģistrēšanu u.c.), tāpēc ieteicams ar jauno banku vienoties par labvēlības periodu. Piemēram, par to, ka aizdevuma pamatsummas atmaksa (vai arī, gan pamatsummas atmaksa, gan procentu maksājumi) jāveic tikai, sākot ar trešo vai ceturto mēnesi pēc aizdevuma izsniegšanas.

2. Procenti par depozītu

Dažkārt bankas kā vienu no aizdevuma atmaksas nodrošinājumiem pieprasa finanšu ķīlu depozīta veidā. Piemēram, aizņēmējam tiek pieprasīts noguldīt bankā konkrētu naudas summu, kura tiek bloķēta un no kuras bankai nepieciešamības gadījumā ir tiesības dzēst kavētus maksājumus. Lai tā rezultātā aizņēmējam nebūtu vienkārši jāiesaldē šie naudas līdzekļi, ir pamatoti prasīt, lai par depozītu tiek maksāti procenti saskaņā ar bankas standarta depozītu procentu likmēm.

3. Izņēmumi no ierobežojumiem

Banku standarta kredīta līgumos vienmēr ir noteikta virkne ierobežojumu, kas būs piemērojami aizņēmējam un/vai aizņēmēja komercdarbībai, piemēram, aizliegums bez bankas saskaņojuma saņemt vai izsniegt citus aizdevumus, izmaksāt dividendes aizņēmēja dalībniekiem u.tml. Ir vērts zināt, ka, gadījumos, kad tas tiek lūgts, bankas parasti piekrīt vienoties par izņēmumiem no šiem standarta līgumos noteiktajiem absolūtajiem ierobežojumiem. Banka var atļaut bez iepriekšēja saskaņojuma saņemt aizņēmumus no saistītām personām, vai, piemēram, aizņēmumus līzinga veidā, kas nepārsniedz konkrētas summas konkrētā periodā. Dividenžu izmaksa parasti tiek atļauta ar nosacījumu, ka tiek izpildīti līgumā noteiktie finanšu rādītāji.

4. Atkāpšanās nosacījumu mīkstināšana

Līdzīgā veidā, kā ir iespējams vienoties par izņēmumiem attiecībā uz darbībām, kuru veikšanai nepieciešama iepriekšēja bankas piekrišana, ir iespējams vienoties arī par variācijām attiecībā uz bankas standarta kredīta līgumā paredzētajiem atkāpšanās nosacījumiem. Piemēram, ja standarta kredīta līgums paredz, ka jebkura pret aizņēmēju pamatoti vai nepamatoti uzsākta tiesvedība dod bankai tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu (kā arī, pārdot ieķīlāto īpašumu, ja aizņēmējs nespēj visu summu uzreiz atmaksāt), tad prasmīgu pārrunu rezultātā, ir iespējams vienoties, ka bankai būs tiesības atkāpties no kredīta līguma tikai tādā gadījumā, ja pret aizņēmēju kā atbildētāju būs stājies spēkā spriedums par tādu summu, kas tiešām var ietekmēt aizņēmēja finansiālo stāvokli un/vai komercdarbību.

5. Pārkāpumu novēršanas periods

Ir svarīgi, lai aizņēmējam būtu tiesības konkrētā periodā novērst apstākļus, kas ir kvalificējami kā līgumu pārkāpumi, tomēr saprātīgā termiņā ir novēršami. Piemēram, ja aizņēmējs nav iesniedzis finanšu atskaites, kuras tam jāiesniedz saskaņā ar kredīta līgumu, praksē tam var būt visdažnedažādākie iemesli, tāpēc būtu jāpanāk, lai līgumā tiek atrunāts noteikts dienu skaits šāda pārkāpuma novēršanai, pirms bankai ir tiesības piemērot līgumsodu vai atkāpties no līguma.

6. Daļējas refinansēšanās iespēja

Gadījumā, ja refinansēšanās procesā jaunais kreditors nepiekrīt izsniegt aizdevumu, kas atbilst visu esošo saistību kopsummai, vai arī aizņēmējs pats vēlas samazināt savu kredītsaistību apmēru, pastāv iespēja vienoties, ka daļa no esošajām saistībām tiek atmaksāta no aizņēmēja paša līdzekļiem un daļa tiek refinansēta ar jauno aizdevumu.

7. Pieņemami sadarbības partneri

Atkarībā no nodrošinājuma sastāva un aizņēmēja komercdarbības veida, kredīta līguma izpildē būs nepieciešams iesaistīt dažādas trešās puses – pakalpojumu sniedzējus. Būtu ieteicams jau pirms līguma noslēgšanas vienoties par bankai pieņemamiem sadarbības partneriem (apdrošinātājiem, vērtētājiem, iznomātājiem, piegādātājiem utt.), lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un laika patēriņa, kas var būt saistīts ar nepieciešamību saņemt bankas saskaņojumu vēlāk.

8. Dubulti līgumsodi

Ņemot vērā, ka pēdējos gados pieaugusi banku tendence standarta līgumos iekļaut noteikumus, kas paredz līgumsodu piemērošanu par dažnedažādiem pārkāpumiem, pirms jaunā kreditora sagatavoto līgumu parakstīšanas jāpārliecinās, vai tajos nav paredzētas bankas tiesības par vienu un to pašu pārkāpumu piemērot līgumsodu vairākkārtēji – piemēram, gan aizņēmējam, gan ķīlas devējam (ja ķīlas devējs ir cita persona nekā aizņēmējs).

9. Saistību pakārtošana

Izsniedzot kredītu, bankas parasti vēlas, lai citi aizņēmējam izsniegtie aizdevumi, ja tādi eksistē, tiktu pakārtoti un būtu ar zemāku prioritāti nekā saistības pret banku. Tas nozīmē, ka, ja uzņēmums, kuram tiek piešķirts kredīts, iepriekš ir saņēmis aizdevumu no sava dalībnieka vai saistītā uzņēmuma, tas nedrīkstēs atmaksāt šo aizdevumu, kamēr nav nokārtotas visas saistības pret banku. Tomēr ir visai izplatīti vienoties par to, ka procentu maksājumi par šādu pakārtotu aizdevumu, ja tādi ir pielīgti, tomēr var tikt veikti.

10. Īpaša ķīlu pārdošanas kārtība

Nodrošinājuma realizācija jeb ieķīlātā īpašuma pārdošana, protams, ir vissliktākais iespējamais scenārijs jebkuru kredītsaistību izpildes procesā. Tomēr arī šādā gadījumā ir iespējams atrast "mākoņa zelta maliņu" ar nosacījumu, ja aizņēmējs par to ir jau laikus vienojies ar banku un atrunājis to noslēgtajos līgumos. Proti, aizņēmējam var tikt piešķirtas tiesības konkrētā periodā pašam ieteikt ieķīlātā īpašuma pircēju, kā arī ir iespējams piedāvāt bankai vienoties par noteiktu nodrošinājuma realizācijas secību. Piemēram, ilgstoši kavētu maksājumu gadījumā, bankai vispirms ir jāpārdod ieķīlātais nekustamais īpašums, ļaujot aizņēmējam turpināt komercdarbību, un tikai gadījumā, ja ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas nav pietiekami, lai nodzēstu kavētos maksājumus, banka var pārdot uzņēmuma aktīvus vai kapitāldaļas.

"Iepriekšminētie ieteikumi, aptver tikai daļu no aspektiem, kas ir būtiski, refinansējot saistības jeb saņemot jaunu kredītu, tomēr ceru, ka šis raksts sniedza jums ieskatu gan par to, cik būtiskas priekšrocības dažkārt var būt pārējai pie cita kreditora, gan arī par to, ka arī aizņēmējam ir "balsttiesības", un pastāv daudz variantu, kā galu galā var izskatīties jūsu un bankas starpā noslēgtie līgumi" – piebilst Rendeniece.

Avots: Delfi.lv