Kā norakstīt parādu, ja piegādātājs nepiegādā preci?

Uzņēmums 2016. gadā samaksāja piegādātājam avansu par precēm 700 eiro apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet preci nesaņēma. Uzkrājumi nav veikti. Piegādātājs strādā, taču nevēlas atgriezt naudu vai piegādāt preci nevēlas. Kā var norakstīt šādu parādu? Vai tas ir ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamais objekts? Ko darīt ar samaksāto PVN?

Lai sniegtu atbildi uz jautājumu, vispirms ir nepieciešams noteikt zaudētā parāda vērtību bez PVN, proti, saprast, vai parāda summa ir mazāka par 430 eiro vai ir to sasniegusi/pārsniedz.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) redakcijas, kas bija spēkā 2016. gadā, 41. panta 1. daļai, PVN standartlikme bija 21% apmērā, taču darījumiem var tikt piemērota arī nodokļa samazinātā likme 12% apmērā vai 0% nodokļa likme.

Kā izriet no lasītāja norādītā, maksājums par precēm bija 700 eiro, kurā ietilpa PVN. Neatkarīgi no PVN piemērotā likmes, parāda summa bez nodokļa pārsniedz 430 eiro (ja piemērotu augstāko – 21% likmi – parāda summa bez nodokļa veidotu 553 eiro, savukārt, piemērojot zemāku likmi, parāda summa bez nodokļa tikai augtu). To ievērojot, ir piemērojama PVN likuma 105. panta 3. daļa, kurai atbilstoši lasītājam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu, izpildoties šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

  • ir izpildīti PVN likuma 105. panta 1. daļā ietvertie nosacījumi;
  • ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču saņēmēja;
  • ir saņemts tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

Vienlaikus, ja zaudētais parāds ir pilnīgi vai daļēji atgūts pēc tam, kad atbilstoši PVN likuma 105. panta 3. daļai veiktas valsts budžetā maksājamā nodokļa korekcijas, preču piegādātājs par atgūto zaudēto parādu vai tā daļu aprēķina nodokli un iemaksā to valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad parāds ir samaksāts, kā tas izriet no PVN 105. panta 13. daļas.

Skaidrojot, vai parāds būtu uzskatāms par ar UIN apliekamo objektu, ir jāizvērtē piemērojamās tiesību normas.

Lasītāja situācijā nav piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 9. pants, jo atbilstoši UIN likuma pārejas noteikumu 28. punktam tā 9. pants ir attiecināms uz tiem debitoru parādiem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Arī Valsts ieņēmumu dienests savā 2018. gada 25. maija uzziņā Nr. 30.1-8.7/143933 ir norādījis, ka UIN likuma 9. panta 3. daļa nav piemērojama, norakstot debitoru parādus, kas izveidojušies līdz 2017. gada 31. decembrim.

Tādējādi ar UIN apliekamā bāze nav jāpalielina.

Par parādu uzņēmums ir tiesīgs samazināt ar UIN apliekamo bāzi saskaņā ar UIN likuma pārejas noteikumu 31. un 32. punktu, ievērojot UIN likuma pārejas noteikumu 10. punkta nosacījumus.

Avots: iFinanses