Izskatām lietu, kurā Senāts ir vērtējis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmes piemērošanu jaunu transportlīdzekļu piegādēm uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Lietas būtība
Senāts 2022.gada 17.martā pieņēma spriedumu lietā SKA-334/2022 par PVN 0% likmes piemērošanu transportlīdzekļu piegādēm ES. Lai PVN 0% likme būtu pareizi piemērota, jaunam transportlīdzeklim obligāti jābūt izvestam no vienas dalībvalsts un piegādātam galapatērētājam citā dalībvalstī, kurā tiks maksāts PVN. Ar šādu darījumu tiks novērsta preces dubulta aplikšana ar PVN, kas ir saskaņā ar direktīvu 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu. Atsaucoties uz iesniegto kasāciju, Senāts izskatīja lietu, kurā bija aizdomas par ļaunprātīgu PVN sistēmas izmantošanu.
Uzņēmums, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu piegādēm, kasācijas sūdzībā lūdza atkārtoti izskatīt lietu saistībā ar Valsts ieņēmuma dienesta pieņemto lēmumu, kurā, pēc tā ieskatiem, bija aizdomas par PVN sistēmas negodprātīgu izmantošanu, izrakstot rēķinus, kuros ir piemērots PVN 0% apmērā uzņēmumiem Lietuvā, nepiegādājot konkrētās preces. Attiecīgi Senāts izskatīja darījuma atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) noteiktajam.
Jānorāda galapatērētājs
Senāts secināja – lai 0% PVN likme būtu piemērojama jaunu transportlīdzekļu piegādēm uz citām ES dalībvalstīm atbilstoši PVN likumam un nepastāvētu aizdomas par PVN sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, jābūt pierādījumiem, ka prece ir izvesta no vienas ES dalībvalsts un piegādāta citā dalībvalstī konkrētam galapatērētājam, kurā galapatērētājs par to samaksās PVN.
Lai piegādēm piemērotu PVN 0% likmi, jāpiemēro PVN likuma 43.panta 4.daļa, kas paredz, ka piegādātājam jānorāda uzņēmums, kuram preces piegādās gala patēriņam, uzskata Senāts. Nenorādot uzņēmuma galapatērētāju, nepastāv tiesības izmantot šo PVN atvieglojumu.
Senāts pamatojās uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2010.gada 18.novembra spriedumu lietā C-84/09, no kura izriet, ka PVN jāmaksā tikai galapatērētājam vai šajā gadījumā tikai galapatērētājā valstī, kurā būs izmantots jaunais transportlīdzeklis. Ar PVN iekasēšanu tikai vienā dalībvalstī tiek novērsta dubultā nodokļu aplikšana. Atsauces saistībā ar PVN iekasēšanu tikai vienā dalībvalstī ir atrodamas EST 2017.gada 14.jūnija spriedumā lietā C-26/16, kurā paredzēts, ka pārdevējam jābūt pierādījumiem, ka prece ir piegādāta citā ES dalībvalstī un pircējam uz preci ir īpašumtiesības, lai varētu piemērot nodokļa atvieglojumu.
Attiecīgi, lai nepastāvētu aizdomas par PVN nelikumīgu piemērošanu, uzņēmumam vajadzēja gatavot dokumentus atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" (redakcijas piezīme: spriedumā vērtēts darījums laikā, kad spēkā bija vecais likums "Par grāmatvedību") tā, lai kvalificēta trešā persona varētu pārbaudīt un pierādīt, ka ir veiktas visas no likuma izrietošās darbības, un varētu pārliecināties, ka PVN 0% likme bija piemērota pareizi.
Senāts savās atziņās par EST sprieduma lietā C-84/09 piemērošanu arī norāda, ka pārdevējam tomēr vajadzēja pārliecināties, ka pircējam ir pierādījumi, ka prece tiks izvesta uz citu ES dalībvalsti, tā būs piegādāta uz konkrētu vietu un pircējs būs gan galapatērētājs, gan īpašnieks. Attiecībā uz šo pārdevējam obligāti jābūt pierādījumiem, ka prece būs izmantota iepriekš minētajiem mērķiem, lai tiktu izpildīti no likuma izrietošie kritēriji PVN atvieglojumam.
Adrese jānorāda rēķinā
Papildus EST konstatēja, ka uzņēmums nevarēja pamatoties arī uz PVN likuma 43.panta 6.daļu, kurā paredzēts, ka PVN 0% likmi var piemērot darījumiem, kuros transportlīdzeklis ir transportēts citā ES dalībvalstī galapatērētājam. Turklāt jābūt pierādījumiem, kas kliedētu aizdomas par nelikumīgu PVN procentu piemērošanu.
Kaut gan PVN likuma 125.panta 1.daļā un Ministru kabineta noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 35.11punktā ir norādīts, ka rēķinā ir nepieciešams noradīt adresi, taču ar normatīvajiem aktiem nav noteikts, ka tai jābūt gala adresei. Atsaucoties uz šo, EST atzina, ka, kaut gan formāli gala adrese nav noteikta normatīvajos aktos, tomēr jāņem vērā arī materiāltiesiskās prasības, kuras paredz, ka izrakstītajā rēķinā ir jānorāda gala adrese, un šajā gadījumā nepietiek norādīt adresi, kur prece būs nosūtīta, jo tad nevar uzskatīt, ka prece būs izmantota galapatērētājā vietā. Ja rēķinā nebūs norādīta gala adrese, tad nebūs iespējams izmantot PVN atvieglojumus.
Senāts savās atziņās pamatojas uz EST 2014.gada 11.decembra spriedumu lietā C-590/13, kurā tika sniegts viedoklis par priekšnodokļa atskaitīšanas lietām, proti: "materiālistiskas prasības ir tās, ar kurām ir noteikts pats šo tiesību pamats un darbības joma". Kaut gan minētajās atziņās ir atsauce uz priekšnodokļa atskaitīšanas lietām, tomēr tajās ir ietverta arī atsauce uz PVN sistēmas darbību. Atbilstoši PVN likuma 43.panta 4.daļai un EST atziņām par materiāltiesiskajām prasībām, par 0% PVN likmes piemērošanu, materiāltiesiskās prasības norāda uz to, kā jānorāda gala adrese rēķinā, lai būtu pamats piemērot PVN atvieglojumu. Pēc Senāta uzskatiem, ja nepastāvētu prasība preču nosūtītājam norādīt piegādes adresi kā galamērķi, tad vispār nevarētu pārliecināties, ka prece būs piegādāta gala adresē un ka ir ievērotas materiāltiesiskās prasības, lai būtu pamats piemērot PVN atvieglojumu.
Jābūt pierādījumiem
Kasācijas sūdzībā uzņēmums norādīja uz to, ka tiesa nav norādījusi nevienu pierādījumu, kas ļautu pieņemt apgalvojumu, ka lietas prasītājs ir bijis iesaistīts ļaunprātīgā nodokļu sistēmas izmantošanā. Senāts, izvērtējot šo argumentu, pamatojās uz Senāta 2016.gada 9.maija rīcības sēdes lēmuma lietā SKA-974/2016. Tajā Senāts atzina, ka faktu kopumu nav nepieciešams papildus pierādīt, ja šie fakti jau iepriekš ir bijuši pamatoti. Ar netiešu pierādījumu kopumu tiesa norādīja uz to, ka pieteicējs apzināti iesaistījās nelikumīgā PVN atvieglojumu sistēmā. Senāts norādīja, ka jebkuriem pierādījumiem jābūt pamatotiem, un tiem jāatbilst pierādījumu pazīmēm. Tāpat svarīgi noradīt, ka jebkuras ziņas ir pārbaudītas un visiem pierādījumiem nav noteikts iepriekš vienāds spēks vai ticamības princips. Papildus tam, tiesa norādīja uz to, ka faktu pārbaudīšanai var tikt izmantotas jebkuras ziņas par faktu esamību var neesamību un pārbaude ir īstenota gan ar tiešām, gan netiešām metodēm. Attiecībā uz šo Senāts nolēma, ka faktu kopums liecina par pieteicēja iesaisti darbībās, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu samaksas.
Senāts norādīja, ka, lai nebūtu aizdomas par negodīgu PVN 0% izmantošanu, uzņēmumam vajadzēja iesniegt pierādījumus, kas apstrīdētu faktus, ka tas zināja par ļaunprātīgu iesaistīšanos darbībā.
Senāta atsauces uz faktu pierādījumiem ir atrodamas arī Senāta 2021.gada 12.marta spriedumā lietā SKA-49/2021, no kura izriet, ka nav aizliegts pielietot arī netiešus pierādījumus, kuri var liecināt par noteiktu pierādījumu pastāvēšanu, ka uzņēmums bija iesaistīta PVN nodokļa izmantošanā.
Senāts nolēma pieteicēja kasācijas sūdzību noraidīt pamatojoties uz to, ka tas nav izpildījis visus nosacījumus, kuri ir nepieciešami, lai varētu piemērot PVN 0% likmi jauna transportlīdzekļa piegādei citā ES dalībvalsti. Papildus tam, viņai nebija pierādījumu, ka preces bija piegādātas galapatērētājam un pastāv pierādījumi, ka tas ļaunprātīgi izmantoja PVN sistēmas atvieglojumus.
Avots: iFinanses