Inflācijas pūķi Eiropā savalda atšķirīgi

Inflācijas pūķi Eiropā savalda atšķirīgi

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus.

Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta. To rāda mūsu pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem. “Tirgus ekonomika nevar pastāvēt, ja patērētajiem nav naudas vai nav pietiekami daudz naudas, lai viņi varētu iegādāties preces un pakalpojumus, tāpēc nav pārsteigums, ka Eiropā tiek īstenoti bezprecedenta pasākumi inflācijas ierobežošanai, cenšoties vismaz tās kāpumu slāpēt,” skaidro mūsu vadošais partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka dažādas valstis ir izvēlējušās stipri atšķirīgas pieejas inflācijas dzēšanai. “Uz laiku apcirptas pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa likmes kopā ar valsts subsīdiju – atbalsta – programmām līdz pat tirgus ekonomikai neraksturīgiem risinājumiem, kā pieauguma griesti, un pat maksimālām pārdošanas cenām,” uz jautājumu par risinājumu arsenālu atbild J. Zelmenis. Viņš arī norāda, ka pašreizējos apstākļos pat neesot prognozējami, kādi varētu būt tālākie valstu soļi.

Mazākas nodokļu likmes

Vairākas ES valstis jau ir ieviesušas samazinātas PVN likmes gāzei, elektroenerģijai un/vai centralizētajai siltumpiegādei. Un, lai arī Eiropas Savienībā ir noteiktas minimālās akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, tomēr dažās dalībvalstīs šī nodokļa likmes ir pat zemākas par ES atļauto minimālo likmi. J. Zelmenis vērš uzmanību uz faktu, ka Vācijas valdība apņēmusies līdz 2024. gada marta beigām pazemināt pievienotās vērtības nodokli dabasgāzei no 19% līdz 7% un jau ir samazināts degvielas nodoklis un nodeva elektroenerģijai. “Pat tāda turīga valsts kā Zviedrija no 2022.gada jūnija līdz oktobrim dīzeļdegvielas un benzīna nodokli uz laiku samazināja līdz zemākajam ES noteikumos atļautajam līmenim (dīzeļdegvielai 330 eiro/1000 l un bezsvina benzīnam 359 eiro/1000 l),” stāsta J. Zelmenis. Viņš steidz piebilst, ka, piemēram, Īrijā jau no šī gada 10. marta akcīzes nodoklis benzīnam tika samazināts par 20 centiem, bet akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai – par 15 centiem. Samazinātās likmes būs spēkā līdz 2022. gada 11. oktobrim. PVN likmes elektroenerģijai un dabasgāzei tiks samazinātas no 13,5% līdz 9%. “Jā, arī Vācijā ir degvielas cenu pagaidu samazinājums uz trim mēnešiem, samazinot nodokļus (par 30 centiem benzīnam un 14 centiem dīzeļdegvielai),” uz jautājumu par Eiropas lielākās ekonomikas risinājumiem atbild J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka Beļģija martā samazināja nodokļu slogu dīzeļdegvielai un benzīnam par 17,5 centiem litrā. Ungārija jau 2021. gada novembrī ir ieviesusi maksimālos cenu griestus benzīnam un dīzeļdegvielai 1,21 eiro par litru.

“Tādēļ degviela Ungārijā pašlaik maksā par 0,45–0,50 eiro litrā lētāk nekā Latvijā, un lai neviens nestāsta, ka tas neietekmē uzņēmumu ražošanas un transportēšanas izmaksas, kā arī iedzīvotāju pirktspēju!” uzsver J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka Latvijā pagaidām idejas par akcīzes nodokļa likmju samazināšanu degvielai nav pat diskusijas līmenī. “Tas, ka degviela Polijā maksā vairākus desmitus centus lētāk nekā Latvijā, šķiet, nevienu vairs nepārsteidz,” secina J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka vairāku politisko spēku priekšvēlēšanu programmās ir piedāvājumi par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pārtikai no 21% līdz 5% vai 10%, bet, vai tie tiks īstenoti, rādīs laiks. “Būtībā Latvija, Igaunija un Lietuva ir teju vai vienīgās valstis, kurās valdības izmanto tikai subsīdiju – intervences – metodi, bet vajadzētu vairāk izmantot nodokļu likmju samazināšanas iespējas,” analizē J. Zelmenis. Viņu vairs nepārsteidzot fakts, ka Rietumeiropas valstis izmantojot kombinēto – subsīdijas un nodokļu likmju samazināšana – risinājumu, ko Austrumeiropas valstis, jo īpaši Polija un Ungārija, izmanto vēl pamatīgāk, savukārt Baltijas valstīs pie varas esošajiem politiķiem vismaz pagaidām ir bail uz laiku samazināt akcīzes nodokļa likmes superdārgās degvielas cenu apcirpšanai un pārtikas inflācijas ierobežošanai izmantot PVN likmes samazināšanu, jo “tādējādi papildu peļņu gūšot tirgotāji, jo cenas nesarukšot, kā rezultātā valsts makam PVN nodokļa ieņēmumi sarukšot un arī patērētāji ieguvēji nebūšot. Minētais tikai apliecina, ka pašlaik būtībā katra ES dalībvalsts cenšas glābties, kā māk, bet tā ietekmē trauslāka kļūst arī pati savienība,” tā J. Zelmenis.

Maka biezums

Mūsu pētnieki vērš uzmanību uz valstu anonsētajām subsīdiju paketēm gan iedzīvotājiem, gan arī biznesam.

“Austrijas valdība lēmusi par 1,7 miljardus eiro vērtas palīdzības programmas mājsaimniecībām ieviešanu,” skaidro J. Zelmenis. Tā paredz, ka mājsaimniecības saņems 150 eiro enerģijas izmaksu kompensāciju, kas tiks dubultota tiem, kam tā nepieciešama. “Turklāt obligātā zaļās elektroenerģijas nodevas darbība ir apturēta uz visu 2022. gadu, kas dos papildu atvieglojumus aptuveni 60–100 eiro apmērā vienai mājsaimniecībai,” uzsver J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tā ir tikai maza daļa, jo 14. jūnijā Austrijas valdība nāca klajā ar ļoti vērienīgu pasākumu paketi 28 miljardu eiro apmērā (līdz 2026. gadam), lai kompensētu enerģijas izraisīto inflāciju.

“Jaunākie pasākumi ietver dabasgāzes un elektrības tarifu samazināšanu par 90% līdz 2023. gada vidum, izmaksājot 900 miljonus eiro, un lielākas subsīdijas darbiniekiem braukšanai uz darbu un mājām par kopējo summu 400 miljoni eiro,” tā J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka līdztekus tam vēl šīs valsts ministri ziņoja par enerģijas subsīdijām 2 miljardu eiro apmērā, tostarp nodokļu samazināšanu un darbinieku kompensācijām, cenšoties atvieglot pieaugošo izmaksu slogu ekonomikai.

Zviedrija bez dīzeļdegvielas un benzīna nodokļa samazināšanas (apmēram 360 milj. eiro apmērā) apstiprināja arī kompensācijas maksājumu no 96 līdz 144 eiro privātpersonām, kurām pieder automašīna.

Šī pasākuma kopējās izmaksas ir 380 miljoni eiro. Papildu līdzekļi tiks sadalīti elektromobiļu iegādei – līdz 6700 eiro finansiālajam atbalstam. Paredzamās papildu izmaksas ir 370 miljoni eiro. Uz laiku no 2022. gada jūlija līdz decembrim palielinājies pabalsts ģimenēm ar bērniem.

Vācijas valdība līdztekus jau esošajām atbalsta programmām iedzīvotājiem visiem nodokļu maksātājiem piešķir vienreizēju vienotu enerģijas cenu atlaidi 300 eiro apmērā, papildu 100 eiro par katru bērnu, un ir paredzēts valsts atbalsts mājokļa iegādei.

Kopumā Vācija apstiprinājusi palīdzības paketes kopumā par 30 miljardiem eiro, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem saistībā ar enerģijas cenu pieaugumu šogad.

Polijas recepte

Polija ir paziņojusi par nodokļu samazināšanu enerģijai, benzīnam un pamata pārtikas precēm, kā arī naudas līdzekļu piemērošanu mājsaimniecībām. Līdz 2027.gadam tika pagarinātas regulētās gāzes cenas mājsaimniecībām un iestādēm, piemēram, skolām un slimnīcām. Tiks ierobežots siltumenerģijas cenu pieaugums un izmaksas par karstā ūdens uzsildīšanu mājsaimniecībām un komunālajām iestādēm, slimnīcām un skolām. Valdība segs daļu no izmaksām, kas rodas siltuma saņēmējiem.

Jaunais risinājums ievieš mehānismu, ar kuru siltumenerģijas ražotājs noteiks vidējo cenu līmeni mājsaimniecībām un komunālajiem pakalpojumiem. “Paredzēts atbalsts trūcīgākām mājsaimniecībām, bet ne vairāk kā 106 eiro gadā vienai personai, pamatojoties uz ienākumiem, apkures veidu un cilvēku skaitu mājsaimniecībā, šādi var saņemt līdz 306 eiro gadā. Šai sistēmai būtu jāaptver 7 miljoni mājsaimniecību, un tam atvēlēti 870 milj. eiro. Mājsaimniecību apmaksāto siltumenerģijas rēķinu pieaugums tiks samazināts vidēji par 214 eiro, ja siltuma avots ir ogles, un aptuveni par 825 eiro, ja siltuma avots tiek darbināts ar dabasgāzi, tā ir prognoze par izmaksām 4 personu mājsaimniecībai 70 m2 dzīvoklī.

“Tas viss ir līdztekus jau iepriekš samazinātajai PVN likmei degvielai, dabasgāzei, pamatpārtikas produktiem un elektroenerģijai, ko turpina piemērot arī tagad. Polijā pastāvēja atbalsta sistēma iedzīvotājiem, kas tagad tiek vēl vairāk attīstīta, lai sniegtu palīdzību saviem iedzīvotājiem, mājsaimniecībām un biznesam,” tā J. Zelmenis.

Baltijas ceļš

“Atšķirībā no Francijas, Vācijas, Austrijas un Polijas Baltijas valstīs strādā tikai ar subsīdiju – atbalsta mehānismu, un, iespējams, tāpēc arī Baltijā ir visaugstākie inflācijas rādītāji visā Eiropas Savienībā,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka 2022. gada 1.

aprīlī Lietuvas valdība, lai novērstu inflācijas ietekmi un stiprinātu enerģētisko neatkarību, sāka iedzīvināt 2,26 miljardu eiro vērto pasākumu paketi. “Lai daļēji absorbētu enerģijas cenu satricinājumus, valdība kompensē daļu no iedzīvotāju maksātajām gāzes un elektrības cenām, piešķirot 570 miljonus eiro. Vienlaikus uzņēmumiem piedāvāti ne tikai gāzes un elektroenerģijas cenu kompensācijas risinājumi, kam atvēlēti ir 120 miljoni eiro, bet arī mērķfinansējums skartajām nozarēm 142 miljonu eiro apmērā. Atbalsta pasākumi vairāk ir vērsti uz senioriem un iedzīvotājiem ar minimālo algu,” pētījuma datus rāda J. Zelmenis.

Viņš atgādina, ka līdz šim Lietuvā arī tika piemērotas apkures subsīdijas un kompensācijas gāzes un elektroenerģijas apmaksai, atbalsts senioriem un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kas turpinās arī šobrīd.

“Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, jāsecina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai, bet neatradām informāciju par jaunām atbalsta programmām iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” par Igaunijas pasākumiem inflācijas slāpēšanā stāsta J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību, ka līdz šim brīdim Igaunija piemēroja energoresursu cenu subsīdijas visvairāk mājsaimniecībām, apstiprināja elektroenerģijas un gāzes cenu ierobežojumus mājsaimniecībām un elektroenerģijas sadales maksas atcelšanu uzņēmumiem, kas bija spēkā līdz 2022. gada martam.

“Pašlaik Latvijas atbalsta programmas paredz, ka vislielāko atbalstu saņems mazāk aizsargātās grupas – iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī seniori, cilvēki ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušie un ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti. Plānota mājokļa pabalsta pieejamības paplašināšana, valsts sociālo pabalstu piešķiršana noteiktām sociālajām grupām un kompensācija mājsaimniecībām par energoresursiem,” tā J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību, ka Latvijā ir pamainīta atbalsta sistēma. “Līdz šim atbalsta programmas vairāk tika vērstas uz ģimenēm ar bērniem un studentiem, daudzbērnu ģimenēm, šobrīd – uz senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Joprojām netika veiktas izmaiņas akcīzes nodokļa vai PVN apmērā salīdzinājumā ar citām valstīm,” tā J. Zelmenis. Viņš arī secina, ka Latvija un pat visa Baltija pagaidām vēl nav apguvusi un baidās izmantot tos instrumentus inflācijas slāpēšanai, ko sekmīgi piemēro citas valstis.

Lētākas biļetes

Mūsu pētnieki secinājuši, ka vairākās valstīs sabiedriskais transports ir padarīts lētāks.

Piemēram, Īrijā sabiedriskā transporta tarifi līdz gada beigām ir samazināti par 20%. Savukārt no 2023. gada 1. janvāra stāsies spēkā jauni braukšanas maksas atvieglojumi.

Kodolenerģija atgriežas

“Energoresursu deficīta apstākļos draudošā enerģētiskā krīze vairākās Eiropas valstīs ir atvērusi acis politiķiem attiecībā uz kodolenerģiju, kura līdz tam vairākus gadu desmitus tika noniecināta un uzskatīta par kaitīgu,” secina J. Zelmenis. Kā piemēru viņš min ne tikai Latvijas un Igaunijas, kā arī Polijas politiķu pausto par atomelektrostacijas izveidi nākotnē, bet arī Beļģijas premjerministra Aleksandra de Kro paziņojumu, ka “federālā valdība ir nolēmusi veikt nepieciešamos pasākumus, lai pagarinātu divu kodolreaktoru darbības laiku par 10 gadiem”. Pasākums aizkavēs Beļģijas pakāpenisku kodolenerģijas pārtraukšanu, kas bija plānota 2025. gadā. Beļģija arī palielinās ieguldījumus atjaunojamo energoresursu jomā, tostarp papildu 1 miljardu eiro vēja un saules enerģijas projektiem.

“Un kur tad vēl Ungārijas un citu valstu vēlme uzbūvēt jaunus kodolreaktorus līdztekus pašreizējiem!” tā J. Zelmenis. Viņš gan atzīst, ka strādājošo AES neizslēgšana taustāmu rezultātu var sniegt jau šajā kritiski svarīgajā ziemā, bet pārējie ir tikai nākotnes projekti.

Pašreizējais enerģijas cenu pieaugums Eiropā ir mudinājis valdības ieviest jaunus atbalsta pasākumus, lai pasargātu patērētājus un uzņēmējus no tiešas cenu pieauguma ietekmes, turklāt atšķirībā no Baltijas, kur vienīgās zāles tiek saskatītas subsīdijās, citviet izmanto gan nodokļu instrumentus, gan arī nosaka pieauguma griestus un pat atrod iespējas, kā iesaldēt cenas, Jānis Zelmenis.

Inflācijas apkarošanas centieni Eiropā

Latvija

Atbalsts mājsaimniecībām un infrastruktūrai:

• līdz 2023. g. 30. aprīlim mājsaimniecībām, kurām apkuri nodrošina centralizētā siltumapgāde, kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro/MWh;
• līdz 2023. g. 30. aprīlim mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto dabasgāzi, kompensēs 30 eiro/MWh lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh mēnesī;
• līdz 2023. g. 30. aprīlim mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto granulas vai briketes, kompensēs 50% no izmaksām, kas pārsniedz 300 eiro/tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnu;
• līdz 2023. g. 30. aprīlim mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto malku, kompensēs 50% no iegādes cenas, kas pārsniedz 40 eiro/ber.m3, bet ne vairāk par 15 eiro/ber.m3;
• līdz 2023. g. 31. maijam mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, kompensēs izmaksas par patēriņu virs 500 kWh/mēnesī, bet ne vairāk kā 2000 kWh – 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro/kWh, bet ne vairāk kā 0,100 eiro/kWh.

Atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem:

• pabalsts 30 eiro mēnesī senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušiem, ja pensijas vai atlīdzības apmērs mēnesī nepārsniedz 300 eiro; 20 eiro mēnesī senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušiem, ja pensijas vai atlīdzības apmērs ir robežās no 301 līdz 509 eiro un 10 eiro mēnesī senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušiem, ja pensijas vai atlīdzības apmērs ir robežās no 510 līdz 603 eiro mēnesī, no 1. novembra līdz 2023. g. 31. maijam;
• ģimenes, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. g. maijam (ieskaitot) saņems 30 eiro mēnesī;
• plānota pabalsta palielināšana transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti no 79,68 līdz 105 eiro par sešiem mēnešiem no 2023. g. 1. janvāra.

Lietuva

Atbalsts mājsaimniecībām un infrastruktūrai:

• 46 miljoni eiro paredzēti privātai elektromobiļu uzlādes infrastruktūrai daudzdzīvokļu namu pagalmos, mājsaimniecībās un privātuzņēmumos;
• 60 miljoni eiro paredzēti saules elektrostaciju iegādes un uzstādīšanas veicināšanai, bet papildu 19 miljoni eiro – biomasas un fosilā kurināmā katlu nomaiņai pret tehnoloģiski progresīvām iekārtām.

Atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem:

• ir vērsti pasākumi uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un iedzīvotājiem ar minimālo algu, palielinot sociālos pabalstus un ieviešot apkures kompensācijas, iedzīvotāju ienākumu palielināšanas plānā paredzēti 315 miljoni eiro;
• papildus tiek piedāvāti ieguldījumi enerģētiskajā neatkarībā uzņēmumiem un sabiedriskajiem projektiem.

Igaunija

Atbalsts mājsaimniecībām un infrastruktūrai:

• Igaunijā vairāki atbalsta pasākumi tika īstenoti līdz 2022. gada martam: mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem guva atlaides elektroenerģijas cenām; tīkla maksa bija samazināta uz pusēm gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

Polija

Nodokļu un nodevu samazināšana, PVN, akcīzes nodoklis:

• Polija ir paziņojusi par nodokļu samazināšanu enerģijai, benzīnam un pamata pārtikas precēm;
• līdz 2022. g. 31. oktobrim PVN likme degvielai 8%, PVN 0% likme pamata pārtikas produktiem, dabasgāzei un mēslojumiem lauksaimnieciskai ražošanai, PVN 5% likme elektroenerģijai un siltumenerģijai;
• līdz 2022. g. 31. oktobrim atbrīvojums no akcīzes nodokļa un tirdzniecības nodokļa dzīvojamo māju elektroenerģijai, akcīzes likmju samazinājums dažādām degvielām un citām elektroenerģijas piegādēm, ka arī atbrīvojums no mazumtirdzniecības nodokļa degvielai.

Atbalsts mājsaimniecībām, iedzīvotājiem:

• vienreizējā piemaksa mājsaimniecībām (1 PLN=0,21 eiro): 634 eiro, ja galvenais siltuma avots ir cietā kurināmā katls, ko darbina ar koksnes granulām vai cita veida biomasu; 211 eiro, ja galvenais siltuma avots ir cietā kurināmā katls, kamīns, gaisa sildītājs, virtuves plīts, plīts vai podiņu krāsns cietajam kurināmajam, ko darbina ar gabalmalku; 106 eiro, ja galvenais siltuma avots ir gāzes katls, ko darbina sašķidrināta naftas gāze; 423 eiro, ja galvenais siltuma avots ir eļļas katls;
• darbosies programma Siltums ar kompensāciju no 2022. g. oktobra līdz 2023. g. aprīlim, tas nozīmē, ka mājsaimniecības un komunālās saimniecības nemaksās vairāk par 31,89 eiro/GJ par siltumu, kas saražots no dabasgāzes vai mazuta, un 21,93 eiro/GJ par siltumu, kas saražots no citiem avotiem siltuma un ūdens sildīšanai.

Atbalsts jutīgām struktūrām:

• attiecas uz slimnīcām, klīnikām, sociālās palīdzības organizēšanas vienībām, naktspatversmēm, skolām, bērnudārziem, kultūras iestādēm;
• pabalsta apmērs – 40% no ar siltumapgādi saistīto izmaksu pieauguma.

Vācija

Nodokļu un nodevu samazināšana, PVN, akcīzes nodoklis:

• apņēmusies līdz 2024. g. marta beigām pazemināt pievienotās vērtības nodokli dabasgāzei no 19% līdz 7%;
• ir samazinājusi degvielas nodokli par 30 centiem benzīnam un dīzeļdegvielai par 14 centiem litrā;
• elektroenerģijas nodevas samazināšana no 6,5 līdz 3,72 centiem no vairumtirdzniecības cenas par kilovatstundu;
• 2022. g. aprīļa beigās pieņēma likumu, ka no šī gada jūlija pilnībā atcels EEG piemaksu. Valdība apgalvo, ka parasta četru cilvēku ģimene no tā iegūs aptuveni 300 eiro gadā salīdzinājumā ar 2021. g.

Atbalsts mājsaimniecībām, iedzīvotājiem:

• valdība visiem nodokļu maksātājiem piedāvās vienreizēju vienotu enerģijas cenu atlaidi 300 eiro apmērā, ko viņiem pārskaitīs ar darba devēja algas lapas starpniecību;
• ģimenes, kas saņem uzturlīdzekļus bērniem, saņems papildu 100 eiro par katru bērnu;
• cilvēki, kas saņem pabalstus, saņems 200 eiro vienreizēju maksājumu;
• tiem, kas saņem palīdzību mājokļa iegādei, tiks piešķirts papildu maksājums 270 eiro apmērā;
• valsts piedāvā arī subsidētas sabiedriskā transporta biļetes;
• ieviesa valsts mēroga biļeti 9 eiro apmērā, kas nodrošina neierobežotu braukšanu visos reģionālajos vilcienos, autobusos, tramvajos un metro visu mēnesi.

Beļģija

Nodokļu un nodevu samazināšana, PVN, akcīzes nodoklis:

• pagarināja PVN samazinājumu elektroenerģijai un gāzei no 21% līdz 6% līdz 2022. g. septembra beigām;
• nodokļi dīzeļdegvielai un benzīnam tika samazināti par 17,5 centiem litrā līdz 2022. g. beigām.

Atbalsts mājsaimniecībām, iedzīvotājiem:

• valdība katrai mājsaimniecībai nodrošinās 100 eiro čeku un ieviesīs papildu maksas samazinājumus ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Francija

Atbalsts mājsaimniecībām, iedzīvotājiem un uzņēmumiem:

• valdība saviem pilsoņiem piedāvā vienreizēju maksājumu 100 eiro;
• autopārvadātāji saņems no valdības tiešo dotāciju 400 miljonu eiro apmērā;
•  ir apņēmusies ierobežot regulēto elektroenerģijas izmaksu pieaugumu līdz 4%;
• ieviesa degvielas cenas samazinājumu par 15 centiem par litru.

Nodokļi:

• valsts iekšzemes nodoklis par elektroenerģijas gala patēriņu ir samazināts no 22,50 eiro par megavatstundu līdz tikai 1 eiro par megavatstundu mājsaimniecībām un 0,50 eiro par megavatstundu uzņēmumiem.

Zviedrija

Atbalsts mājsaimniecībām, iedzīvotājiem un uzņēmumiem:

• piešķirts kompensācijas maksājums no 96 līdz 144 eiro privātpersonām, kurām pieder automašīna;
• finansiālais atbalsts līdz 6700 eiro elektromobiļu iegādei;
• papildu bērna pabalsts būs līdzvērtīgs 25 procentiem no provizoriskā mājokļa pabalsta un ne vairāk kā 128 eiro mēnesī;
• jauni un vienkāršoti braukšanas maksas atvieglojumi stāsies spēkā 2023. g. 1. janvārī.

Nodokļi:

• no 2022. g. jūnija līdz oktobrim dīzeļdegvielas un benzīna nodoklis uz laiku tiks samazināts līdz zemākajam ES noteikumos atļautajam līmenim – par 0,17 litriem eiro.

Austrija

Atbalsts mājsaimniecībām, iedzīvotājiem un uzņēmumiem:

• mājsaimniecības saņems 150 eiro enerģijas izmaksu kompensāciju, kas tiks dubultota tiem, kam tā nepieciešama;
• valdība piedāvā atbalstu uzņēmumiem, aizkavējot dažus nodokļu maksājumus, un sniegs 250 miljonu eiro ieguldījumu atbalstu;
• 300 eiro maksājumi tiks veikti īpaši skartajām grupām ar zemiem ienākumiem un zemām pensijām, kā arī iemaksas īpaši energoietilpīgiem uzņēmumiem;
• darbinieku prēmijas līdz 3000 eiro būs atbrīvotas no nodokļiem;
• no 2022. g. septembra līdz 2023. g. septembrim Lejasaustrijas federālā valdība vienojās par mājokļu elektroenerģijas cenas griestiem – 0,11 eiro/KWh.

Nodokļi:

• obligātā zaļās elektroenerģijas nodeva tika apturēta uz 2022. g.

Īrija

Atbalsts mājsaimniecībām, iedzīvotājiem un uzņēmumiem:

• sabiedriskā transporta tarifi ir samazināti par 20%.

Nodokļi:

• degvielas nodokļa samazinājums līdz 20 centiem par litru benzīnam un 15 centiem par litru dīzeļdegvielai;
• samazināta PVN likme gāzei un elektrībai līdz 13,5%.

Avots: Dienas Bizness

Pieraksties, lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas

Please fill out the following form to access the download.