Grozījumi Imigrācijas likumā

Sekojot globālajām tendencēm attiecībā uz attālinātā darba veikšanu, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot ieviest attālinātā darba vīzas jeb tā dēvētās “nomadu vīzas”. Jaunais regulējums paredz veicināt augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā no trešajām valstīm.

Līdz šim trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, bija ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā. Savukārt likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Līdzīgs regulējums jau ir paredzēts vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā, Vācijā, Spānijā un Horvātijā.

Plānots, ka attālinātās darba vīzas saņemšanai tiks izvirzīti vairāki priekšnosacījumi, tostarp:

  1. nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja ilgusi vismaz sešus mēnešus;
  2. darba specifika pieļauj veikt darbu attālināti;
  3. darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo  algu apmērā (mēneša vidējā bruto darba samaksa 2021. gadā bija EUR 1277);

Sākotnēji attālinātā darba vīza personai tiek izsniegta uz vienu gadu. Tomēr, lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Būtiski norādīt, ka pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu - attālinātā darba veikšanu OECD dalībvalstī reģistrētā uzņēmumā vai, lai strādātu attālināti kā pašnodarbināta persona. Kā arī jāatceras, ka attālinātā darba vīza nedod tiesības uz nodarbinātību valstī, kas ir izsniegusi vīzu, tādējādi, lai persona tiktu nodarbināta Latvijā reģistrētā uzņēmumā, vispirms ir jāsaņem termiņuzturēšanās atļauja vai vīza ar tiesībām uz nodarbinātību.

Cita starpā attālinātā darba vīzu saņemšanā būtiski ir arī nodokļu nomaksas aspekti, tādējādi likuma grozījumi noteic Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. septembrim iesniegt Saeimai grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiktu paredzēta samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme uz vienu gadu ārzemniekam, kas saņēmis ilgtermiņa attālinātā darba vīzu un ir pārcēlis savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku.

Grozījumi Imigrācijas likumā stājas spēkā 29. jūnijā, tomēr vēl ir jāizstrādā grozījumi Imigrācijas likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot dokumentus, kādi jāiesniedz vīzas pieprasītājam, kā arī noteiktu attālinātā darba vīzas pieprasītājiem nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru.

BDO Law ir gatava sniegt konsultācijas un palīdzību saistībā ar imigrācijas tiesību jautājumiem, tostarp, palīdzēt saistībā ar attālinātās vīzas noformēšanu