Kas ir globālais minimālais nodoklis?
Pamatojoties uz 2021.gada 8.oktobra 137 (ESAO) valstu, tostarp Latvijas, vienošanos, tika atbalstīta starptautiskā reforma attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa piemērošanu. Diskusiju rezultātā panākta vienošanās par diviem darba virzieniem (izskatīti divi pīlāri), no kuriem:
- pirmais pīlārs saistīts ar jauniem peļņas sadales noteikumiem, kas paredz pārdalīt lielās starptautiskās grupas virspeļņu jurisdikcijās, kurās atrodas patērētāji vai lietotāji neatkarīgi no tā, vai grupas uzņēmumi fiziski atrodas šajās jurisdikcijās. Pirmais pīlārs vēl ir diskusiju procesā;
- otrais pīlārs paredz ieviest globālo minimālo nodokli lielām starptautiskām uzņēmumu grupām. Tas pieņemts 2022.gada 15.decembrī.
Abu pīlāru mērķis ir risināt dažādus, bet saistītus jautājumus, kas attiecas uz arvien pieaugošo ekonomikas globalizāciju un digitalizāciju. Pirmā un otra pīlāra politikas dubultmērķi ir atrisināt problēmas par nodokļu bāzes samazināšanu/peļņas novirzīšanu un sniegt pamatu pārmērīgas nodokļu konkurences novēršanai starp jurisdikcijām.
2022.gada 15.decembrī Eiropas Savienības (ES) Padomē tika apstiprināta direktīva par globālā minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām Savienībā.
Ar direktīvu ES līmenī tiek ieviestas starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas atbilstoši otrajam pīlāram, nosakot globālā minimālā nodokļa ieviešanas un piemērošanas nosacījumus ES valstīs, galvenokārt tādu lielu starptautisku grupu peļņai, kas darbojas iekšējā tirgū un ārpus tā.
Reformas mērķis ir noteikt pamatu konkurences novēršanai attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmēm, izveidojot globālu minimālu nodokļu līmeni.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, ir secināms, ka globālais minimālais ienākuma nodoklis ir ESAO izstrādāts otrā pīlāra risinājums, ar ko paredzēta minimālas UIN likmes ieviešana ES dalībvalstīs un kas attiecināms uz starptautisko uzņēmumu grupu uzņēmumiem, lai tie maksātu vismaz minimālu nodokļa līmeni par ienākumiem, kas gūti katrā valstī, kurā tie veic saimniecisko darbību.
Piemērām, starptautiskas korporācijas maksā samazinātu UIN, jo tām ir iespēja novirzīt savu peļņu uz "zemāku nodokļu valstīm", kas, pirmkārt, rada negodīgu konkurētspēju attiecībā uz maziem, vietējiem uzņēmumiem, kuri veic nodokļu nomaksu savā jurisdikcijas valstī. Tikmēr "bagātās korporācijas", iespējams, izmanto dažādus nodokļu optimizācijas trikus, lai ietaupītu nodokļu maksājumus miljardu eiro apmērā, kā arī šādos gadījumos tiek nodarīti būtiski nodokļu zaudējumi valsts budžetam un tiek kropļota tirgus konkurence.
Kā darbosies globālais minimālais nodoklis?
Globālais minimālais ienākuma nodoklis attieksies uz starptautiskām uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām, kuru konsolidētie grupas ieņēmumi vismaz divos no iepriekšējiem četriem gadiem veido vismaz 750 milj. eiro.
Nodokļa likme ir noteikta 15% apmērā no gūtās peļņas jebkurā valstī, kurā grupas uzņēmums veic saimniecisko darbību neatkarīgi no jurisdikcijas vietas.
Pēc būtības starptautiskās grupas uzņēmumu gūtie ienākumi neatkarīgi no tā, vai tie gūti digitālajā vai tradicionālajā vidē, tiks aplikti ar UIN katrā valstī, atbilstošajai gūtajai peļņas daļai piemērojot vismaz minimālo UIN likmi 15% apmērā.
Nosakot maksājamā nodokļa apmēru, tiek aprēķināta efektīvā nodokļu likme konkrētajā jurisdikcijā par gūtiem ienākumiem finanšu gadā. Efektīvā nodokļa likme noteiktam periodam aprēķināma pēc zemāk norādītas bāzes formulas, proti, UIN un līdzvērtīgus nodokļus, kas attiecināmi uz šo periodu šai jurisdikcijai (koriģētie, aptvertie nodokļi), dalot ar attiecīgās starptautiskās grupas koriģētajiem ienākumiem par šo jurisdikciju (koriģētie jeb kvalificētie ienākumi).
Citiem vārdiem sakot, koriģētie aptvertie nodokļi ir tādi, kas samaksāti par ar nodokli apliekamo peļņu saskaņā ar katras jurisdikcijas attiecīgajiem, vietējiem nodokļu regulējumiem. Savukārt koriģētie jeb kvalificētie ienākumi ir uzņēmumu grupas mātes uzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos norādīta peļņa vai zaudējumi pirms ienākuma nodokļa ar veiktajām korekcijām, kas noteiktas direktīvas 15., 16., 17. un 18.pantā.
Ja efektīvā nodokļu likme tiek aprēķināta zemāka par 15% (minimālo nodokļa likmes apmēru), tad starptautiskās grupas mātes uzņēmumam jāaprēķina papildu virsnodokli par katru no grupas sastāvā esošajām vienībām šajā jurisdikcijā, lai tās nodokļu likme atbilstu minimālajai.
Bez tam direktīva paredz de minimis ienākumu izņēmumu, proti, gadījumā, kad uzņēmumu grupas sastāvā esošo vienību gūtā peļņa noteiktā jurisdikcijā ir mazāka par 1 milj. eiro un ieņēmumi ir mazāki par 10 milj. eiro. Balstoties uz direktīvas 29.pantu, tiek uzskatīts, ka grupas sastāvā esošo vienību virsnodoklis šajā jurisdikcijā globālās minimālās nodokļu bāzes vajadzībām ir 0%.
Attiecībā uz tām valstīm, kurās UIN tiek maksāts pēc peļņas sadales režīma, piemēram, Latvijā un Igaunijā, direktīvas 7.nodaļā ir noteikti īpaši nosacījumi, uzliekot pienākumu grupas uzņēmumam uzturēt domājamās sadales nodokļa atgūšanas kontu katram fiskālajam gadam par konkrētajā valstī gūtajiem ienākumiem.
Savukārt, ja četru gadu laikā netiek iemaksāts UIN minimālās likmes apmērā, par šādu domājamu sadali, ja grupas uzņēmumam nav radušies pieļaujami zaudējumi, virsnodoklis ir maksājams, pamatojoties uz atgūšanas konta atlikumu par attiecīgo gadu.
Saskaņā ar direktīvas 8.nodaļā ietvertiem administratīviem noteikumiem, tiek noteikts pienākums grupas uzņēmumiem, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, iesniegt nodokļu administrācijai virsnodokļa informācijas deklarāciju, ja vien to neiesniedz grupas uzņēmums citā jurisdikcijā, ar kuru dalībvalstis vienojušās par informācijas apmaiņu.
Savukārt, ja grupas uzņēmumam nav pienākuma iesniegt šādu deklarāciju, piemēram, ja kāds no grupas uzņēmumiem deklarāciju iesniedza savā valstī, tad uzņēmumam ir jāpaziņo nodokļu administrācijai par uzņēmumu grupas sastāvā esošās vienības identitāti un jānorāda informācija par valsti, kurā šīs uzņēmums ir iesniedzis deklarāciju par starptautisku uzņēmumu grupu.
Saskaņā ar direktīvas nosacījumiem deklarācijas būs jāiesniedz 15 mēnešu laikā pēc tā fiskālā gada beigām, uz kuru tās attiecas. Savukārt par deklarāciju neiesniegšanu termiņā vai arī par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēts administratīvais naudas sods 5% apmērā no grupas uzņēmuma apgrozījuma attiecīgajā fiskālajā gadā.
Lai dalībvalstis gūtu labumu no virsnodokļa ieņēmumiem, direktīvas 10.pantā paredzētas izvēles iespējas vietējā virsnodokļa sistēmas piemērošanā konkrētajā valstī. Piemēram, ja dalībvalsts ir izvēlējusies piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, tad UIN maksātājs būs tas grupas uzņēmums, kurš veica konkrētas ekonomiskās aktivitātes šajā valstī. Savukārt, ja dalībvalsts ir izvēlējusies neieviest vietējo virsnodokli, tad to maksās starptautiskās grupas mātes uzņēmums savā jurisdikcijas valstī, proti, šajā gadījumā virsnodoklis aiziet uz to valsti, kurā reģistrēts mātes uzņēmums.
Ņemot vērā Finanšu ministrijas (FM) publiski pieejamo informāciju, tostarp FM publicēto 2021.gada 8.septembra ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu vispārējiem principiem, arī Latvijā tiek plānotas nodokļu reformas attiecībā uz globālā minimālā nodokļa ieviešanu, tādējādi palielinot Latvijas valsts budžeta ieņēmums no starptautisko uzņēmumu grupu ekonomiskās darbības Latvijas teritorijā.
Kā nodoklis ietekmēs Latvijas uzņēmumus?
Direktīva attieksies uz jebkuru lielu Latvijas uzņēmumu grupu vai starptautiskas uzņēmumu grupas meitas uzņēmumu Latvijā, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 milj. eiro.
Atbilstoši direktīvas noteikumiem jebkuram grupas uzņēmumam, kas darbojas Latvijā, būs jāveic UIN maksājums vismaz 15% apmērā no gūtajiem ienākumiem Latvijā.
Saskaņā ar Saeimas mājas lapā publicēto informāciju minimālais starptautiskais UIN varētu attiekties uz nelielu skaitu Latvijā reģistrētu grupu mātes uzņēmumu un aptuveni 300 citu valstu mātes un meitas uzņēmumiem vai filiālēm. Šo uzņēmumu grupu galvenās mītnes atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, Nīderlandē, Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Lietuvā un citur.
Ņemot vērā šobrīd Latvijā noteikto UIN maksāšanas modeli (UIN maksājams peļņas sadales brīdī – atliktais nodoklis), attiecībā uz uzņēmumu vienībām, kas atrodas Latvijā, būs piemērojami direktīvas 7.nodaļā noteiktie īpašie nosacījumi par globālā minimālā nodokļa maksāšanas kārtību, jo vispārējā gadījumā tas maksājams par fiskālo gadu.
Saskaņā ar direktīvas īpašajiem nosacījumiem, kas ir minēti direktīvas 38.pantā, ir noteikts, ka neatkarīgi no tā, vai konkrētajā gadā grupas uzņēmumam tika veikta peļņas sadale, tam ir pienākums uzturēt domājamo sadales nodokļa atgūšanas kontu katram fiskālajam gadam par Latvijā gūtajiem ienākumiem.
Savukārt, ja četru gadu laikā peļņa netiek sadalīta un Latvijas budžetā netiek iemaksāts nodoklis pēc minimālās likmes 15% apmērā, tad par šādu domājamu sadali (ja grupas uzņēmumam nav radušies zaudējumi), virsnodoklis ir maksājams, pamatojoties uz atgūšanas konta atlikumu par attiecīgo gadu.
Analizējot direktīvas prasības un Latvijas UIN likuma normas, rodas vairāki jautājumi par to, kā izmaiņas ietekmēs pašreizējo UIN maksāšanas modeli Latvijā (nodokļa likmes, maksāšanas kārtību, deklarāciju iesniegšanu utt.) un kad tiks uzsākts direktīvas nosacījumu integrācijas process Latvijas normatīvos aktos.
Globālajam minimālajam nodoklim jāstājas spēkā no 2024.gada 1.janvāra, tāpēc integrācijas process Latvijas normatīvajos aktos ir jāuzsāk nekavējoties, jo paredzētās izmaiņas ir apjomīgas un ļoti tehniskas. Tās aktualizē fundamentālus nodokļu politikas un administrēšanas jautājumus, tādēļ ne tikai starptautiskām uzņēmumu grupām, bet arī investoriem būs jautājumi, kā mainīsies viņu nodokļu režīms un kā uz to reaģēt. No publiski pieejamās informācijas ir zināms, ka Igaunijas valsts iestādes un ES Ekonomikas un finanšu padome ir panākušas vienošanos, kas ļaus Igaunijai atlikt globālā minimālā nodokļa ieviešanas termiņu.
Pamatojoties uz FM mājaslapā publicēto informāciju, FM plāno organizēt diskusijas ar sadarbības partneriem un uzņēmēju organizācijām, lai rastu optimālāko risinājumu jaunajam regulējumam. Tomēr šī raksta sagatavošanas bīdī vēl nav pieejama informācija par konkrētiem datumiem, kā arī nav informācijas par jebkādu saistošu likumprojektu grozījumiem vai arī globālā minimālā nodokļa ieviešanas termiņa pagarināšanu.
Avots: iBizness