Naudas atmazgāšana, terorisma atbalstīšana – pēdējās desmitgades TOP tēmas likumdošanā un praktiskā darbībā. Dienas Bizness daudz jautājumu līdz šim uzdevis Latvijas juristiem. Šoreiz jautājumi par AML (Anti Monay Loundering) tēmu bijušajam ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbiniekam, BDO USA partnerim un ekspertam Čakam Painam (Chuck Pine).
Pastāstiet, ko Latvijā darāt kā BDO eksperts, kāda ir jūsu specializācija vai profils?
Kopīgi ar BDO Latvija kolēģiem konsultēju Latvijas uzņēmējus par AML procedūrām un sankcijām, par uzņēmumu atbilstību prasībām, par to, kādas tās ir ASV.
Mani piesaista, ja patiešām nepieciešama ASV kompetence un uzņēmējiem ir interese par darbību ASV. Pirmkārt, ir runa par uzņēmumiem, kuriem ir vēlme ražot preces vai sniegt pakalpojumus un ir nepieciešama skaidrība par atbilstību ASV likumiem. Otrkārt, runa ir par bankām vai nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpašas prasības, kurām nepieciešams specifisks novērtējums, vai esošie procesi un politikas atbilst ASV prasībām. Treškārt, es proaktīvi cenšos palīdzēt veidot uzņēmuma infrastruktūru, kas jau pirmsākumos būtu atbilstoša AML prasībām un sankciju prasībām, tieši darbojoties ASV.
Izvērtējot AML prasības ASV un Eiropā, kādas, jūsuprāt, ir būtiskākās atšķirības likumdošanā, lai arī mērķis visiem ir viens – ierobežot noziedzīgi iegūtas naudas apriti un legalizāciju?
Eiropas Savienība un ASV ir FATF (Finansial action task force) dalībnieces, un FATF ir globāls līderis cīņā ar naudas atmazgāšanu. Tas, protams, nozīmē, ka mērķis ir identisks kā Latvijai, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tā arī ASV. Tomēr, ievērojot Eiropas valstu un ASV likumu veidošanas vēsturiskās atšķirības, to, kā lietas notiek pašās procedūrās, atšķirības pieejās eksistē, turklāt prasības visu laiku mainās. Arī prioritātes mainās.
Tiek uzskatīts, ka šī brīža lielākā atšķirība starp ES un ASV ir kriptovalūtu tirgus uztverē. Par regulējumiem kriptovalūtu transakcijās, šķiet, galvenā lieta, kas jāpiemin, ir naudas plūsmu fiksācija.
Proti, tas ir kā pārskaitījumu kalendārs ar skaidru norādi, kas un kam pārskaita un kam šī nauda ir sākotnēji piederējusi.
Pat pēc 100 pārskaitījumiem transakcijai līdzi nāk visa tās plūsmas vēsture. Ir iespēja monitorēt visu no sākuma līdz beigām. Latvijā ir 1000 eiro griesti kriptovalūtu pārskaitījumiem, pārsniedzot šo summu, ir piemērojami naudas plūsmas fiksācijas noteikumi. ASV šiem pašiem kriptovalūtu pārskaitījumiem ir 3000 ASV dolāru griesti, kurus pārsniedzot ir piemērojami naudas plūsmas fiksācijas noteikumi. ASV cenšas noķert šo (ES) slieksni naudas plūsmas fiksācijas noteikumiem, toties, runājot par kriptovalūtu pārskaitījumiem, ASV ir panākts, ka uz tiem tiek attiecināti visi tie paši noteikumi, kuri ir attiecināmi uz citiem nebanku darījumiem. Kā zināms, nebanku pārskaitījumiem ir vesela virkne stingru noteikumu.
Runājot par skaidras naudas operācijām – atšķirības eksistē. Latvijā 7000 eiro ir griesti, kad nauda jādeklarē, ASV tie ir 10 tūkstoši ASV dolāru.
Nupat ASV bija pamatīgs kriptovalūtu fondu skandāls, kura galvgalī bija Sems Bankmans-Frīds, vienubrīd pasaules jaunākais miljardieris, ar savu izveidoto kriptovalūtu biržu FTX. Saprotams, ka viss ir aizgājis greizi, bet vai tas mainīs regulējumus?
Jā, šis ir stāsts par katra vēlmi kļūt par miljonāru un brīdi, kad visas šīs kriptomonētas pēkšņi zaudēja savu vērtību, tā rezultātā daudz kas mainījās. Tika izgudrotas neskaitāmas kriptovalūtas, kurām tika sagudrota vērtība, un tad vēl sākās šo valūtu tirdzniecība, kas arī ir FTX biržas darījumi. Tad pēkšņi – kriptovalūta zaudēja vērtību. Skaidrs, ka apstājās vai vismaz krietni sabremzējās kriptovalūtu tirdzniecība un līdz ar to arī FTX biržas kopējais apgrozījums. Vairs nav nekāda spekulatīva mērķa ieguldīt kriptovalūtās.
Protams, tas radīs arī regulējumu izmaiņas, bet tas vairāk ir saistīts ar tirgus dalībnieku aizsardzību, nekā ar naudas atmazgāšanu.
Esat strādājis Federālajā izmeklēšanas birojā, Federālajā ieņēmumu dienestā, un jums ir ilggadēja pieredze. Kādi ir būtiskākie kritēriji ASV naudas atmazgāšanas noteikšanai? Kā tie ir mainījušies pēdējo 20 gadu laikā?
Finanšu pakalpojumu jomā ārkārtīgi nozīmīgi ir aizdomīgu transakciju vai darījumu ziņošana attiecīgajām iestādēm.
Proti, ja finanšu institūcijai šķiet, ka par kādu darījumu ir vērts satraukties, tad tiek iegūts maksimāli liels informācijas daudzums par šo darījumu, kas arī ir aizdomīga darījuma ziņojums. Visi šie ziņojumi kā iepriekš, tā arī tagad nokļūst datubāzē, tomēr pirms 20 gadiem tas notika citādi. Proti, aizdomīgo darījumu ziņojumus drukāja uz papīra, skenēja, tie nonāca FINcen (Financial Crimes Enforcement Network), tad nonāca datubāzē.
Tas notika vēl nedaudz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Kā varat iedomāties, reakcijas ātrums bija ilgs, un tam bija sekas. Piemēram, Ņujorkā, kura ir finanšu darījumu Meka (lielpilsēta), darījumu apjoms bija tik liels un aizdomīgu darījumu ziņojumu bija tik daudz, ka nevienai kontroles institūcijai nepietiktu laika pat uzmest acis visiem šiem darījumiem. Līdz ar digitalizācijas laikmetu viss notiek tiešsaistē, tajā pašā acumirklī dati tiek saņemti un salāgoti ar citiem. Piemēram, tiek saņemti dati par aizdomīgiem darījumiem par nekustamo īpašumu iegādēm, par automašīnu īpašuma tiesībām un par daudziem citiem darījumiem, saistītiem ar īpašumā turētiem aktīviem. Tas kopumā dod iespēju gūt priekšstatu par visdažādākajiem kriminālpārkāpumiem – vienlaikus un acumirklī. Proti, izmaiņas pēdējos desmit gados ASV ir milzīgas, ja salīdzina ar papīra drukāšanas laikmetu.
ASV likumdevējs ir mainījis AML noteikšanu, tempu, bet vai ir mainījušies sodi?
Jāteic, sodi ir mainījušies – nozīmīgi un plašā spektrā. AML gadījumā ir iespējams uzrādīt kriminālapsūdzības atbilstoši Banku drošības likumam. Sākotnēji AML prasības tika definētas, bāzējoties uz narkotiku kontrabandas un tirdzniecības apkarošanas vajadzībām.
Pēc 2011. gada tika ieviestas arī terorisma apkarošanas tēmas. Proti, parādījās kriminālapsūdzības banku atbildīgajiem darbiniekiem. Arī bankām, ja tās nespēj izpildīt atbilstības noteikumus, sodi pastiprinājās.
Tiem, kuri paraksta atbilstības ziņojumu, tiek noteikti smagi sodi pārkāpumu gadījumā.
Kā jūs vērtējat Eiropas Savienības pēdējā laikā veiktās izmaiņas likumdošanā, kas attiecināmas uz naudas atmazgāšanu vai terorisma atbalstīšanu?
No pēdējām izmaiņās noteikti nozīmīgākās ir noteikumi par kriptovalūtu aktīvu turētājiem, kas noteic uzrādīt patiesos labuma guvējus, fondu turētājus, transakciju veicējus.
ASV ir federāla valsts, kas nozīmē, ka federālie likumi visur tiek izpildīti vienlaikus. Eiropas Savienība ir konfederācija, un izskatās, ka AML prasību gadījumā dažādās valstīs ir atšķirīga pieeja. Vai ASV ir prasību atšķirības, un kā tās veidojas, kādēļ tās veidojas ES?
ASV ir piecdesmit pavalstu, un katrā ir savas finanšu institūcijas, pakalpojumi un arī savi likumi to uzraudzībai. Piemēram, varam salīdzināt Ņujorku, Sanfrancisko un Maiami – būs atšķirības!
Ko dara Ņujorkā, kur finanšu darījumu apjoms ir milzīgs? Viņi par bāzi ņem federālos likumus, bet tiem pievieno vēl savas papildu prasības, sertifikācijas noteikumus, prasības valdes locekļiem, papildu prasības aizdomīgu darījumu ziņojumiem utt. Īsāk – Ņujorkas sistēmu pastiprina ar papildu vietējiem noteikumiem, ko ir atļauts darīt. Tas attiecas tikai uz Ņujorkas pilsētu un visām transakcijām, kas iet caur to. Ņujorkas Finanšu pakalpojumu departaments uzliek papildu atbildību tiem, kuri darbojas Ņujorkā. Viņi soda bargi, bet tajā pašā laikā tas nav pretrunā ar federālajiem likumiem.
Tajā pašā laikā mums ir Florida, kur ir citādi noteikumi, kas arī, starp citu, mainās. Būtība ir tāda, ka vietējie noteikumi nevar būt vājāki par federālajiem likumiem, bet var būt un, teiksim, Ņujorkā ir stiprāki par federālajiem likumiem.
Runājot par Eiropas Savienību, ir līdzīgi, tāpat ir ES AML direktīvas, tāpat tās attiecas uz visām valstīm vienādi, bet katrai valstij ir iespēja izvēlēties, vai izpildīt pietiekamos direktīvas noteikumus, vai arī izmantot tās stiprākos elementus.
Šajā ziņā varam teikt, ka ASV ir atšķirības starp noteikumiem Maiami vai Ņujorkā, līdzīgi kā tas ES ir starp Latviju un kādu citu valsti.
Vai varat ar kādu piemēru raksturot, kas Latvijas uzņēmējam būtu jāzina, darbojoties ASV, un kas ir lielāko satraukumu pamats?
Teiksim, ka runa ir par maksājumu kompāniju, kas vēlas nodrošināt maksājumus ASV. Kā jau iepriekš teicu, mēs (BDO) pavadām lielu daļu laika, stāstot un izglītojot par licencēšanas kārtību, par reģistrāciju, par atbildību, kas nāk līdz ar šīm lietām. Tās ir prasības, kas ir jāzina. Proti, ir jāzina, kam tiek pārskaitīts, kas pārskaita.
Īsāk – ir pilnībā jāsaprot naudas kustība.
Otrkārt, mēs uzreiz norādām par to, ka eksistē federālā licencēšanas un reģistrācijas sistēma un pavalsts sistēma un katrā ASV štatā var būt savi papildu noteikumi.
Lielāko satraukumu pamats, visticamāk, ir sankcijas. Ja tiek pārkāpti sankciju noteikumi, tad tiek pārkāpts likums – uzreiz un tiešā veidā! AML noteikumu gadījumā ir runa par risku izvērtēšanu, un šeit ir mainīgie, kas dod iespēju manevrēt. Ja runa ir par sankcijām, tad manevrēšanas iespēju nav. Ja notiek darījums ar personu vai uzņēmumu, pret kuru vērstas sankcijas, tad uzreiz ir likuma pārkāpums un fondi momentā tiek iesaldēti. Visi! Mēs par to brīdinām investorus, kuri ierodas ASV, ka šajā gadījumā ir nulles tolerance, nauda tiek iesaldēta un praktiski nebūs iespējas to dabūt atpakaļ.
Latvijā AML pārkāpumus izšķir kriminālprocesā.
Pašreizējā situācijā uzņēmēju galvenā problēma ir, ka var uzdot jautājumus par naudas izcelsmi pirms 10, 20 vai 30 gadiem, kad nav iespēju atrast izskaidrojuma dokumentus. Vai kaut kas tāds ir iespējams ASV? Kādi ir kritēriji, vai ir kādi piemēri?
Atkāpes pagātnē notiek. Patiesībā tā ir nozīmīga joma. Normāli līdzekļu izcelsmes noskaidrošana ir riskos balstīts pasākums, un parasti tiek pārbaudīti tuvākie pārskaitījumi, turklāt tikai daži no tiem.
Tomēr, ja parādās aizdomas, tad var uzdot jautājumus par aizvien tālāku pagātni.
Es mēģināšu izstāstīt vienu piemēru, kurā biju iesaistīts, kur mani uzaicināja kā ekspertu. Proti, kad Polija mainīja sociālo iekārtu no sociālistiskas uz kapitālistisku, parādījās vesela rinda zīmolu, kas kādam tika īpašumā. Kompānijas turpināja ražot, tomēr par zīmola izmantošanu bija jāmaksā. Konkrētajā gadījumā zīmola īpašnieks (turētājs) noteica, ka ražotājs maksās viņam, neizpaužot, kas viņš ir, turklāt maksās tik, cik noteikts gadā, mūžīgi mūžos, kamēr zīmols pastāv.
Gāja laiks, un daudzus gadus vēlāk tas turpinājās, līgums tika pildīts. Ražotājs maksāja šim anonīmajam cilvēkam (zīmola īpašniekam)! Likumi mainījās, un rezultātā tika pārkāpti ASV noteikumi par patiesā labuma guvēja atklāšanu.
Te bija viena puse, kura nevēlējās sevi atklāt, un otra, kura vairs nevarēja legāli samaksāt par zīmola izmantošanu, jo nebija informēta par zīmola patieso labuma guvēju. Visā šajā stāstā mums nācās atkāpties laikā līdz 90. gadiem, kad tika noslēgts līgums, un uzzināt, kam (ražotājs) maksā. Proti, ASV kompānijai vajadzēja izpildīt likuma prasības, kuras bija radītas vēlāk, nekā tika noslēgts līgums par zīmolu izmantošanu.
Otra liela lieta, par kuru zinu, ir par 50 gadus veciem notikumiem. ASV savulaik bija pamatīgs spiediens atklāt anonīmo kontu turētājus citu valstu bankās.
Bija bankas, kas tika sodītas par informācijas slēpšanu, bet informācija tik un tā beigās nonāca līdz ASV. Nācās izskaidrot līdzekļus, kuru izcelsme bija pat II pasaules kara laikā. Tie bija smagi procesi ar lielu laika atkāpi pēc likumu pieņemšanas.
Tomēr jums ir taisnība – šis naudas izcelsmes jautājums ik pa brīdim parādās debatēs, jo sevišķi, ja ir runa par pierādījumiem nepieciešamo dokumentāciju.
ASV, atkāpjoties 50 gadu pagātnē, tas vēl nav tik grūti, jo ir iespējams pierādīt līdzekļu izcelsmi, bet, atkāpjoties vairāk par 70 gadiem, ir apšaubāmi, vai kāds var pierādīt naudas izcelsmi. Visticamāk, ka arī Latvijā ir kaut kādas saprātīgas robežas atkāpēm laikā.
Vai ASV apsūdzība naudas atmazgāšanā pastāv nošķirti no saistītā kriminālnozieguma? Proti, nav jāpierāda narkotiku tirdzniecība, pati nelegālā nauda jau ir noziegums?
Jebkurš ASV pilsonis var tikt apsūdzēts par neizskaidrojamiem naudas līdzekļiem, kas pats par sevi ir noziegums. Tas ir skaidri noteikts. Ja nauda ir no nelegāla avota, to arestē. Tātad valdība tic, ka šī nauda ir no nelegālas darbības. Ir divas lietas, kas ir jāpierāda. Tātad pirmais ir pretlikumīgas darbības pierādīšana, darbojoties tieši ar naudu. Tas ir jāpierāda ASV! Ir vesels saraksts vai vadlīnijas, kurās ir uzskaitītas visas aktivitātes, kas ir pretlikumīgas saistībā ar naudas kustību.
Otrais solis ir naudas atmazgāšana, kas ir jāpierāda. To savukārt pierādīt ir ļoti vienkārši, ja ir pierādīta pretlikumīgā darbība ar līdzekļiem. Proti, darbības ar naudu var būt pretlikumīgas, un tas ir zināms, tas tiek fiksēts, un atliek tikai pierādīt atmazgāšanas faktu, kas ir pēdējais solis. Patiesība ir tāda, ka ASV par līdzekļiem, kas iegūti pretlikumīgā ceļā, nevar nopirkt ne māju, ne mašīnu vai laivu.
Visur, kur šie līdzekļi parādīsies pārskaitījumos vai darījumos, būs jautājums, kas tā ir par naudu. Protams, vēl aizvien ir iespēja izmantot šos līdzekļus, ejot pusdienās uz restorānu vai kā citādi. Tā sistēma strādā ASV, un patiesībā visi internacionālie likumi kustas tieši šajā virzienā.
Visticamāk, ka daudzos gadījumos nebūs nekādu iespēju pierādīt noziedzīgu darbību, kas novedusi personu pie neizskaidrojamas turības, tādēļ likumdevējs paredz, ka pati nespēja izskaidrot naudu tiek traktēta kā aizdomīga.
Avots: Dienas Bizness