Banking & Fintech 2026: regulējuma izmaiņas un jaunas iespējas uzņēmējiem
Banking & Fintech 2026: regulējuma izmaiņas un jaunas iespējas uzņēmējiem
Banku un finanšu tehnoloģiju nozare Baltijā pēdējos gados piedzīvo būtiskas strukturālas pārmaiņas, ko veicina gan mainīgā makroekonomiskā vide, gan strauji attīstošais Eiropas Savienības regulējums. Augsto Euribor procentu likmju periods, MiCA regulas stāšanās spēkā un nodokļu regulējuma izmaiņas būtiski ietekmē gan tradicionālo banku, gan fintech uzņēmumu darbību un attīstības modeļus.
Ar savām pārdomām un praktiskajiem ieteikumiem par būtiskākajām izmaiņām banku un fintech jomā, kā arī par to, kā uzņēmumus tas var ietekmēt 2026. gadā, dalās Inese Rendeniece, BDO vecākā juriste, banku, finanšu un fintech prakses vadītāja. Rakstā aplūkoti gan regulatīvie izaicinājumi, gan iespējas, kas paveras uzņēmumiem, kuri savlaicīgi pielāgo savu stratēģiju jaunajai tirgus realitātei.
1. Banku virspeļņas nodoklis kā kreditēšanas veicinātājs
Saistībā ar banku lielo peļņas pieaugumu, kas bija saistīts ar straujo Euribor likmju kāpumu, pagājušā gada pašā sākumā stājās spēkā Solidaritātes iemaksas likums, kas paredz banku pienākumu par 2025., 2026. un 2027.gadu veikt valsts budžetā iemaksas 60% apmērā no tādiem kredītu procentu ienākumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus piecos iepriekšējos gados.
Vienlaikus šis likums ir paredzēts kā kreditēšanas, jo īpaši, mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas veicināšanas instruments, jo Solidaritātes iemaksas likuma normas paredz atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošina solidaritātes iemaksas atlaidi līdz pat 100% apmērā, ja kredītiestāde sasniedz noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.
Pagaidām nav izskanējuši publiski komentāri attiecībā uz to, vai Solidaritātes iemaksas likumam ir bijusi pozitīva ietekme uz Latvijas uzņēmumu kreditēšanu. Pirms likuma pieņemšanas un stāšanās spēkā finanšu nozares eksperti šai sakarā izteica skeptiskas prognozes, atsaucoties uz faktu, ka bankām jebkurā gadījumā pirms kredīta izsniegšanas ir jāvērtē potenciālā aizņēmēja finanšu rādītāji un atbilstība citiem finansējuma izsniegšanas kritērijiem.
Tai pat laikā, ņemot vērā likumā paredzēto iespēju saņemt iemaksu atlaidi līdz pat 100% apmērā, loģiski būtu secināt, ka pēc Solidaritātes iemaksu likuma stāšanās spēkā kredītus tomēr būs saņēmuši vairāk Latvijas uzņēmumu nekā pie apstākļiem, kad bankām bez papildu aktivitātes strauji palielinājās ieņēmumi uz Euribor likmju pieauguma rēķina un nebija pienākuma veikt solidaritātes iemaksas. Arī saskaņā ar Latvijas Bankas datiem kopējais banku sektora kredītportfelis 2025.gadā ir pieaudzis.
Jānorāda, ka šim regulējumam praksē vajadzētu veicināt arī banku savstarpējo konkurenci kreditēšanas jomā un refinansēšanās darījumu skaita, proti, tādu darījumu skaita, kuru rezultātā uzņēmums pārkreditējas no vienas bankas uz citu, pieaugumu.
2. Iespēja saņemt licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja darbībai
Pagājušajā gadā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem jeb tā sauktās MiCA regulas noteikumiem Latvijas Banka sāka izskatīt pirmos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju licenču pieteikumus un pašā gada nogalē tika izsniegtas pirmās divas atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbībai.
Papildinot Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma normas, pagājušajā gadā tika pieņemti arī attiecīgi Latvijas Bankas noteikumi, līdz ar to kopā ar MiCA regulu ir nodrošināts nepieciešamais regulējums attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai, kā arī, lai Latvijā kā valstī ar labi attīstītu IT tehnoloģiju nozari uzņēmēji varētu sniegt MiCA regulā paredzētos kriptoaktīvu pakalpojumus:
Pagājušā gada 3.decembrī tika pieņemti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nodrošina uzņēmumiem plašāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem un samazina finansējuma piesaistes izmaksas.
Atbilstoši minētajiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem ar nodokli apliekamā bāze, tāpat kā tas līdz šim bija paredzēts attiecībā uz banku aizdevumu procentiem, netiek palielināta uz tādu procentu maksājumu rēķina, kas tiek maksāti par ieguldījumiem jebkādos publiskās apgrozības parāda vērtspapīros un vērtspapīrošanas sabiedrību emitētajos vērtspapīros, finansējumu, kas tiek piesaistīts ar kolektīvās finansēšanas platformas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, un aizņēmumiem no alternatīvajiem ieguldījumu fondiem.
Šis gads iezīmē jaunu posmu banku un fintech nozarē, kurā uzņēmumu ilgtspēja un konkurētspēja arvien ciešāk saistīta ar spēju orientēties regulējumā, nodrošināt caurspīdīgus finanšu procesus un pielāgot biznesa modeļus mainīgajai videi. MiCA regulas praktiskā piemērošana un izmaiņas nodokļu politikā signalizē par skaidru virzību uz disciplinētāku un strukturētāku finanšu tirgu.
Kā uzsver Inese, uzņēmumiem, kas savlaicīgi izvērtēs šo izmaiņu ietekmi, stiprinās iekšējo kontroli un cieši sadarbojas ar finanšu un juridiskajiem ekspertiem, būs iespēja ne tikai mazināt riskus, bet arī izmantot jaunas izaugsmes iespējas. 2026. gadā veiksmīgi būs tie, kuri regulējumu uztvers kā stratēģisku instrumentu, nevis šķērsli uzņēmējdarbībai.
Ar savām pārdomām un praktiskajiem ieteikumiem par būtiskākajām izmaiņām banku un fintech jomā, kā arī par to, kā uzņēmumus tas var ietekmēt 2026. gadā, dalās Inese Rendeniece, BDO vecākā juriste, banku, finanšu un fintech prakses vadītāja. Rakstā aplūkoti gan regulatīvie izaicinājumi, gan iespējas, kas paveras uzņēmumiem, kuri savlaicīgi pielāgo savu stratēģiju jaunajai tirgus realitātei.
1. Banku virspeļņas nodoklis kā kreditēšanas veicinātājs
Saistībā ar banku lielo peļņas pieaugumu, kas bija saistīts ar straujo Euribor likmju kāpumu, pagājušā gada pašā sākumā stājās spēkā Solidaritātes iemaksas likums, kas paredz banku pienākumu par 2025., 2026. un 2027.gadu veikt valsts budžetā iemaksas 60% apmērā no tādiem kredītu procentu ienākumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus piecos iepriekšējos gados.
Vienlaikus šis likums ir paredzēts kā kreditēšanas, jo īpaši, mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas veicināšanas instruments, jo Solidaritātes iemaksas likuma normas paredz atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošina solidaritātes iemaksas atlaidi līdz pat 100% apmērā, ja kredītiestāde sasniedz noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.
Pagaidām nav izskanējuši publiski komentāri attiecībā uz to, vai Solidaritātes iemaksas likumam ir bijusi pozitīva ietekme uz Latvijas uzņēmumu kreditēšanu. Pirms likuma pieņemšanas un stāšanās spēkā finanšu nozares eksperti šai sakarā izteica skeptiskas prognozes, atsaucoties uz faktu, ka bankām jebkurā gadījumā pirms kredīta izsniegšanas ir jāvērtē potenciālā aizņēmēja finanšu rādītāji un atbilstība citiem finansējuma izsniegšanas kritērijiem.
Tai pat laikā, ņemot vērā likumā paredzēto iespēju saņemt iemaksu atlaidi līdz pat 100% apmērā, loģiski būtu secināt, ka pēc Solidaritātes iemaksu likuma stāšanās spēkā kredītus tomēr būs saņēmuši vairāk Latvijas uzņēmumu nekā pie apstākļiem, kad bankām bez papildu aktivitātes strauji palielinājās ieņēmumi uz Euribor likmju pieauguma rēķina un nebija pienākuma veikt solidaritātes iemaksas. Arī saskaņā ar Latvijas Bankas datiem kopējais banku sektora kredītportfelis 2025.gadā ir pieaudzis.
Jānorāda, ka šim regulējumam praksē vajadzētu veicināt arī banku savstarpējo konkurenci kreditēšanas jomā un refinansēšanās darījumu skaita, proti, tādu darījumu skaita, kuru rezultātā uzņēmums pārkreditējas no vienas bankas uz citu, pieaugumu.
2. Iespēja saņemt licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja darbībai
Pagājušajā gadā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem jeb tā sauktās MiCA regulas noteikumiem Latvijas Banka sāka izskatīt pirmos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju licenču pieteikumus un pašā gada nogalē tika izsniegtas pirmās divas atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbībai.
Papildinot Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma normas, pagājušajā gadā tika pieņemti arī attiecīgi Latvijas Bankas noteikumi, līdz ar to kopā ar MiCA regulu ir nodrošināts nepieciešamais regulējums attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai, kā arī, lai Latvijā kā valstī ar labi attīstītu IT tehnoloģiju nozari uzņēmēji varētu sniegt MiCA regulā paredzētos kriptoaktīvu pakalpojumus:
- kriptoaktīvu turēšanu un pārvaldīšanu trešo personu vārdā;
- kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšanu;
- kriptoaktīvu apmaiņu pret papīra valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;
- kriptoaktīvu apmaiņu pret citiem kriptoaktīviem;
- ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu izpildi trešo personu vārdā;
- kriptoaktīvu izvietošanu;
- ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu pieņemšana un nodošana trešo personu vārdā;
- konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem
Pagājušā gada 3.decembrī tika pieņemti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nodrošina uzņēmumiem plašāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem un samazina finansējuma piesaistes izmaksas.
Atbilstoši minētajiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem ar nodokli apliekamā bāze, tāpat kā tas līdz šim bija paredzēts attiecībā uz banku aizdevumu procentiem, netiek palielināta uz tādu procentu maksājumu rēķina, kas tiek maksāti par ieguldījumiem jebkādos publiskās apgrozības parāda vērtspapīros un vērtspapīrošanas sabiedrību emitētajos vērtspapīros, finansējumu, kas tiek piesaistīts ar kolektīvās finansēšanas platformas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, un aizņēmumiem no alternatīvajiem ieguldījumu fondiem.
Šis gads iezīmē jaunu posmu banku un fintech nozarē, kurā uzņēmumu ilgtspēja un konkurētspēja arvien ciešāk saistīta ar spēju orientēties regulējumā, nodrošināt caurspīdīgus finanšu procesus un pielāgot biznesa modeļus mainīgajai videi. MiCA regulas praktiskā piemērošana un izmaiņas nodokļu politikā signalizē par skaidru virzību uz disciplinētāku un strukturētāku finanšu tirgu.
Kā uzsver Inese, uzņēmumiem, kas savlaicīgi izvērtēs šo izmaiņu ietekmi, stiprinās iekšējo kontroli un cieši sadarbojas ar finanšu un juridiskajiem ekspertiem, būs iespēja ne tikai mazināt riskus, bet arī izmantot jaunas izaugsmes iespējas. 2026. gadā veiksmīgi būs tie, kuri regulējumu uztvers kā stratēģisku instrumentu, nevis šķērsli uzņēmējdarbībai.