Iekšējās kontroles sistēma – ko sagaidīt no VID pārbaudēm

Ārpakalpojuma grāmatveži ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, kurus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Nacionālajā risku novērtējumā šī sektora kopējais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks ir noteikts kā vidēji augsts – draudi vērtēti kā vidēji, bet ievainojamība kā vidēji augsta.

Sektors ir neviendabīgs – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sektora risku novērtējumā aptuveni 43% ārpakalpojuma grāmatvežu gada apgrozījums nepārsniedz 10 000 eiro, savukārt nepilniem 16% tas pārsniedz 40 000 eiro. Likums paredz samērīguma principu: iekšējās kontroles sistēmas apjomam jābūt proporcionālam darbības veidam un apmēram. Taču samērīgums nenozīmē, ka mazam ārpakalpojuma grāmatvedim iekšējās kontroles sistēma nav vajadzīga – tā var būt relatīvi vienkārša, bet tai ir jābūt ieviestai un pietiekami efektīvi jādarbojas praksē.

Daudzi uzņēmumi iekšējās kontroles sistēmu (IKS) joprojām uzskata par formālu prasību, taču Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudēs tā ir viens no pirmajiem punktiem, kam tiek pievērsta padziļināta uzmanība.

"Iekšējās kontroles sistēma nav tikai statisks dokumentu kopums plauktā. Tā ir uzņēmuma vadības 'drošības josta' un rīks, kas ļauj savlaicīgi identificēt kļūdas procesos, pirms tās kļūst par dārgu nodokļu uzrēķinu. VID pārbaudes laikā sakārtota IKS kalpo kā pierādījums uzņēmēja labticībai un caurredzamai saimnieciskajai darbībai," uzsver Jānis Ciguzis, BDO Latvia juridiskās prakses grupas vadītājs.

Lasiet pilnu rakstu iFinanses portālā šeit.