2026. gada ieteikumi uzņēmējiem un finanšu vadītājiem
2026. gada ieteikumi uzņēmējiem un finanšu vadītājiem
Gatavojoties 2026. gadam, uzņēmēji un finanšu vadītāji saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem un iespēju punktiem, kas var noteikt uzņēmumu attīstības tempu, prasot no uzņēmumiem jaunus risinājumus un lielāku uzmanību stratēģiskai vadībai, lai saglabātu konkurētspēju un ilgtspēju.
Zemāk Viesturs Briežkalns, Partneris un Biznesa ārpakalpojumu nodaļas vadītājs, apkopojis galvenās tendences, kurām vērts pievērst īpašu uzmanību.
1. Mākslīgais intelekts kā “neredzamais darbinieks” – vadības atbildība, ne tikai tehnoloģisks risinājums
Mākslīgais intelekts vairs nav tikai inovācijas vai eksperimenta instruments, tas kļūst par ikdienas produktivitātes un lēmumu pieņemšanas rīku uzņēmumos un tiek izmantots finanšu plānošanā un analīzē, datu apstrādē un uzskaitē, kā arī nodokļu un personāla uzskaites procesos, tāpēc galvenais izaicinājums vairs nav tehnoloģijas ieviešana, bet gan tās kontrole, datu kvalitāte un atbildība:
Kriptoaktīvi Latvijā vairs netiek uztverti kā margināli vai neskaidri finanšu instrumenti, bet gan tie ir kļuvuši par jaunu aktīvu klasi, kam nepieciešama skaidra uzskaite, dokumentācija un nodokļu uzskaites pozīcija.
Kriptoaktīvu uzraudzība vairs nav vērsta tikau uz jauniem darījumiem. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā VID) pastiprina kriptoaktīvu uzraudzību, tostarp par iepriekšējiem periodiem, kuros iespējams darījumu uzskaite nav kotekti veikta un dokumentēta.
Eiropas Savienības līmenī ir stājušies spēkā noteikumi, kas paredz kriptobiržu pienākumu reizi gadā nodot informācju par klientu darījumiem dalībvalstu nodokļu administrācijām. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmum dienests turpmāk saņems strukturētu informāciju par darījumiem ar ES reģistrētām kriptobiržām.
3. Darba spēka trūkums – ilgtermiņa realitāte
Darba spēka trūkums vairs nav ciklisks izaicinājums, tas kļūst par ilgtermiņa uzņēmējdarbības faktoru. Demogrāfiskās tendences un kvalificētu darbinieku pieejamība neuzlabosies pat pie lēnākas ekonomikas izaugsmes.
Tas nozīmē, ka konkurence par talantiem saglabāsies un spiediens uz algām neizzudīs, un automatizācija, procesu optimizācija un elastīgi darbaspēka modeļi kļūs par pamata nepieciešamību, nevis konkurences priekšrocību. Efektīva darbaspēka vadība var kļūt par vienu no vadošajiem uzņēmumu izaugsmes dzinējspēku.
4. Atalgojuma caurspīdība – reputācijas un risku vadības jautājums
Ar Eiropas Savienības vienlīdzīga atalgojuma direktīvas ieviešanu, uzņēmējiem jāspēj pamatot algu struktūru un amatu salīdzināmību, tāpēc reputācijas riski var izrādīties pat nozīmīgāki par juridiskiem riskiem. Atalgojuma caurspīdība kļūs par uzņēmuma kultūras un vadības sistēmas būtisku sastāvdaļu, gan piesaistot jaunus talantus, gan noturot esošos. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāpāriet no individālu algu sarunām uz sistemātisku, datos balstītu atalgojumu arhitektūru.
5. Uzmanība uz efektivitāti, ne tikai apjomu
Izdzīvos un attīstīsies tie uzņēmumi, kas ieviesīs elastīgu resursu struktūru un procesus, spēcīgu finanšu pārraudzību un rentabilitātes analīzi, pielāgojoties pārmaiņām un izmantojot modernus tehnoloģiskos risinājumus, jo efektivitāte kļūst par galveno konkurences priekšrocību nenoteiktā vidē - uzvarēs nevis lielākie, bet gudrākie, elastīgākie un efektīvākie uzņēmumi.
2026. gads Latvijas uzņemumiem daudzos jautājumos nav inovāciju gads, bet gan pielīdzināšanās gads, brīdis, kad prakses, kas citviet Eiropā jau sen ir norma, kļūst par obligāto minimumu arī vietējā tirgū.
Zemāk Viesturs Briežkalns, Partneris un Biznesa ārpakalpojumu nodaļas vadītājs, apkopojis galvenās tendences, kurām vērts pievērst īpašu uzmanību.
1. Mākslīgais intelekts kā “neredzamais darbinieks” – vadības atbildība, ne tikai tehnoloģisks risinājums
Mākslīgais intelekts vairs nav tikai inovācijas vai eksperimenta instruments, tas kļūst par ikdienas produktivitātes un lēmumu pieņemšanas rīku uzņēmumos un tiek izmantots finanšu plānošanā un analīzē, datu apstrādē un uzskaitē, kā arī nodokļu un personāla uzskaites procesos, tāpēc galvenais izaicinājums vairs nav tehnoloģijas ieviešana, bet gan tās kontrole, datu kvalitāte un atbildība:
- Datu drošība, piekļuves tiesības un iekšējie mākslīgā intelekta lietošanas noteikumi kļūst par obligātu iekšējo kontroles elementu.
- Kļūdas, ko pieļauj mākslīgais intelekts, juridiski paliek uzņēmuma atbildība, nevis tehnoloģijas piegādātāja risks.
- Mākslīgā intelekta stratēģija 2026. gadā ir vadības un risku vadības jautājums, nevis IT iniciatīva.
- Uzņēmumiem jāplāno, kā integrēt savā uzņēmējdarbībā mākslīgo intelektu atbildīgi, nodrošinot kvalitāti, skaidras procedūras un pārraudzību.
Kriptoaktīvi Latvijā vairs netiek uztverti kā margināli vai neskaidri finanšu instrumenti, bet gan tie ir kļuvuši par jaunu aktīvu klasi, kam nepieciešama skaidra uzskaite, dokumentācija un nodokļu uzskaites pozīcija.
Kriptoaktīvu uzraudzība vairs nav vērsta tikau uz jauniem darījumiem. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā VID) pastiprina kriptoaktīvu uzraudzību, tostarp par iepriekšējiem periodiem, kuros iespējams darījumu uzskaite nav kotekti veikta un dokumentēta.
Eiropas Savienības līmenī ir stājušies spēkā noteikumi, kas paredz kriptobiržu pienākumu reizi gadā nodot informācju par klientu darījumiem dalībvalstu nodokļu administrācijām. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmum dienests turpmāk saņems strukturētu informāciju par darījumiem ar ES reģistrētām kriptobiržām.
3. Darba spēka trūkums – ilgtermiņa realitāte
Darba spēka trūkums vairs nav ciklisks izaicinājums, tas kļūst par ilgtermiņa uzņēmējdarbības faktoru. Demogrāfiskās tendences un kvalificētu darbinieku pieejamība neuzlabosies pat pie lēnākas ekonomikas izaugsmes.
Tas nozīmē, ka konkurence par talantiem saglabāsies un spiediens uz algām neizzudīs, un automatizācija, procesu optimizācija un elastīgi darbaspēka modeļi kļūs par pamata nepieciešamību, nevis konkurences priekšrocību. Efektīva darbaspēka vadība var kļūt par vienu no vadošajiem uzņēmumu izaugsmes dzinējspēku.
4. Atalgojuma caurspīdība – reputācijas un risku vadības jautājums
Ar Eiropas Savienības vienlīdzīga atalgojuma direktīvas ieviešanu, uzņēmējiem jāspēj pamatot algu struktūru un amatu salīdzināmību, tāpēc reputācijas riski var izrādīties pat nozīmīgāki par juridiskiem riskiem. Atalgojuma caurspīdība kļūs par uzņēmuma kultūras un vadības sistēmas būtisku sastāvdaļu, gan piesaistot jaunus talantus, gan noturot esošos. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāpāriet no individālu algu sarunām uz sistemātisku, datos balstītu atalgojumu arhitektūru.
5. Uzmanība uz efektivitāti, ne tikai apjomu
Izdzīvos un attīstīsies tie uzņēmumi, kas ieviesīs elastīgu resursu struktūru un procesus, spēcīgu finanšu pārraudzību un rentabilitātes analīzi, pielāgojoties pārmaiņām un izmantojot modernus tehnoloģiskos risinājumus, jo efektivitāte kļūst par galveno konkurences priekšrocību nenoteiktā vidē - uzvarēs nevis lielākie, bet gudrākie, elastīgākie un efektīvākie uzņēmumi.
2026. gads Latvijas uzņemumiem daudzos jautājumos nav inovāciju gads, bet gan pielīdzināšanās gads, brīdis, kad prakses, kas citviet Eiropā jau sen ir norma, kļūst par obligāto minimumu arī vietējā tirgū.