Elektroniskā paraksta juridiskais spēks un starptautiskās nianses

Elektroniski parakstīti dokumenti uzņēmējdarbībā kļuvuši par ikdienu – tie ir ērti, ātri un mūsdienīgi. Tomēr ne katrs digitālais paraksts automātiski nozīmē, ka dokumentam ir juridisks spēks. Kā uzsver BDO Latvia partneris Viesturs Briežkalns, praksē joprojām novērojamas situācijas, kad dokumenti tiek parakstīti elektroniski, taču neatbilst juridiskajām prasībām droša elektroniskā paraksta statusam.

Rakstā norāda, ka Latvijā ir skaidri normatīvie akti, kas nosaka elektroniskā paraksta juridisko spēku un piemērošanu, taču ārvalstīs situācija var būt atšķirīga. Īpaši starptautiskos darījumos uzņēmumiem jāņem vērā, ka dažādās valstīs ir spēkā atšķirīgi noteikumi par to, kāds elektroniskais paraksts tiek atzīts par derīgu.

“Latvijā ir normatīvie akti, kuri nosaka elektronisko dokumentu parametrus un to, kā tas tiek parakstīts, lai dokumentam būtu juridiskā spēka statuss, tomēr ārvalstu klientiem jāņem vērā, ka tiem nebūs Latvijas drošā elektroniskā paraksta un tas var radīt papildu izaicinājumus,” norāda V. Briežkalns.

Tāpat Briežkalns uzsver, ka darījumu partneriem svarīgi vienoties par to, kādā veidā dokumenti tiks parakstīti, lai izvairītos no pārpratumiem un nodrošinātu juridisku drošību. Viņš arī norāda, ka ārvalstu partneri nereti dod priekšroku fiziskai tikšanās un dokumentu parakstīšanai klātienē, īpaši, uzsākot sadarbību.

Rakstā apskatītas arī situācijas, kad elektroniski parakstīti dokumenti ārvalstīs netiek atzīti par juridiski saistošiem, kā arī norādīts uz gadījumiem, kad bankas vai uzņēmumi vēlas pārliecināties par klienta identitāti klātienē, neskatoties uz elektroniskā paraksta izmantošanu.

Ar plašāku skaidrojumu un piemēriem iespējams iepazīties žurnāla “Dienas Bizness” 14. oktobra numurā.