Meža nozares kompāniju izrāviena laiks

Latvijas privātā kapitāla uzņēmumi aug, to neto apgrozījums sasniedz 350 milj. eiro, kas no vienas puses Latvijas mērogiem ir iespaidīgs sasniegums, bet, vērtējot Eiropas un vēl jo vairāk pasaules mērogā, tas nav ļoti daudz.

Latvijas privātā kapitāla (nav ietverti valstij piederošie uzņēmumi) līderi ir vairāki meža nozares, elektronikas, farmācijas, graudu vairumtirdzniecības, būvmateriālu, mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības, kā arī kravu pārvadājumu uzņēmumi. Līdera godā ir AS Latvijas Finieris, kurš ir viens no uzņēmumiem, kas 30 gadu laikā ir būtiski izaudzis un kļuvis par vienu no bērza saplākšņa izstrādājumu līderiem Eiropā un pat pasaulē. Nenoliedzami salīdzinoši daudzu meža nozares uzņēmumu (SIA Pata, SIA Kronus, SIA AKZ, SlA Pata Saldus, SlA Kurekss, SIA Bono, SlA Ibiza, SIA Ošukalns, SIA Stiga RM) atrašanās šajā sarakstā ir cieši saistīta ne tikai ar Latvijā pieejamajiem koksnes resursiem, bet ar to pārstrādi šeit pat - Latvijā. Kokrūpnieki un mēbeļu ražotāji jau sen ir pārkāpuši Eiropas robežas un strādā globālajā tirgū, taču tas nenozīmē, ka viss jau ir sasniegts. Proti, joprojām ir neizmantota iespēja tieši Latvijā pievienot papildu vērtību eksportējamajiem koksnes izstrādājumiem, un joprojām tiek eksportēta apaļkoksne, taču tās pārstrādei ir vajadzīgas attiecīgas rūpnīcas. Bez tam ir iespējas arī zāģēto - industriālo - produkciju pārstrādāt, piemēram, namdaru un galdniecības izstrādājumos un koka mājās.

Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj izaudzēt graudus, kurus sekmīgi realizē ārvalstu tirgos, tad ceru, ka zemnieku kooperatīvi vai arī privātkompānijas pārstrādās šos graudus kaut vai industriālajos produktos, lai tikai tad tos eksportētu. Tiesa gan, salīdzinājumā ar meža nozari pārtikas pārstrādātāju ir salīdzinoši maz - SIA Karvela un SIA Rēzeknes Gaļas kombināts, SIA Forevers, SIA Kurzemes Gaļsaimnieks. Faktiski lauksaimniecības un kopā ar to pārtikas pārstrādes nozare, meža nozare (mežsaimniecība un kokapstrāde) ir cieši saistīta ar zemes izmantošanu, tāpēc minētās nozares (ieskaitot arī kūdras ieguvi un kūdras substrātu ražošanu) uz Eiropas zaļo kursu var raudzīties gan kā uz zināmu iespēju, gan arī draudu, jo nebūt nav izslēgts, ka Latvijā dabas aizsardzībai būs nepieciešamas lielākas zemes platības nekā pašlaik, kas savukārt nozīmēs mazākas iespējas šajās nozarēs strādājošajiem. Vienlaikus, lai arī kādi laiki ir bijuši un kādi vēl būs, jebkurā gadījumā pārtika bija, ir un būs vajadzīga visiem cilvēkiem, tā ir iespēja ne tikai palielināt ražošanas apjomus, bet arī eksporta ienākumus.

īpaši patīkami redzēt, ka 100% privātā Latvijas kapitāla lielāko uzņēmumu pulkā ir augstas pievienotās vērtības produkcijas ražotāji - farmācijas uzņēmums AS Grindex, AS Olainfarm, SIA Kalceks, mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA Avoti. Pēdējos gados 100% vietējā kapitāla topu spodrina sakaru iekārtu - elektronikas ražotājs SIA Mikrotīkls. Tiesa gan, iepriekšējos gados šajā topā labi pārstāvēto būvniecību prezentē tikai AS UPB. Vienlaikus būvniecībā vislielākā ietekme ir tieši valstij un pašvaldībām, jo tieši valsts pasūtījumi bija un būs galvenais šis nozares dzinējspēks nākamajos gados. Protams, ja ir pasūtījumi celtniekiem, tas nozīmē, ka arī būvmateriālu ražotājiem tepat Latvijā būs iespējas realizēt vairāk savu ražojumu. Cerot uz 100% Latvijas kapitāla izaugsmi nākotnē, nevilšus ir liela vēlme salīdzināt ar 100% ārvalstu kompānijām, kuras strādā Latvijā, un arī analogiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā. Secinājumi ir savā ziņā pārsteidzoši, jo ārvalstu kapitāla kompānijas Latvijā pēc neto apgrozījuma ir vismaz trīs reizes lielākas par vietējā kapitāla kompāniju spicē esošajām. Diemžēl ari, palūkojoties uz ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstu lielākajām privātā kapitāla kompānijām, ir jāsecina, ka Latvijas privātā kapitāla uzņēmumi būtiski savos izmēros atpaliek. Jautājums ir - kāpēc tāda situācija ir izveidojusies 33 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas? Ko kaimiņvalstis darījušas citādi, ja tajās privātais kapitāls attīstījies un izaudzis daudz straujāk nekā Latvijā? Šķiet, ka iemesls ir valsts politika, jo ne jau Latvijā ir vājāks uzņēmējdarbības gars nekā Igaunijā vai Lietuvā. Iespējams, ka šo jautājumu atbildēs ir meklējama atslēga tam, ka vajadzīgs, lai Latvijā tiktu mainīta attieksme pret vietējā kapitāla kompānijām un tās ieņemtu pienācīgu vietu valsts attīstībā. Šis nav jautājums, no kura vajadzētu baidīties vai izvairīties, jo sociāli ekonomiskā sistēma ir uzbūvēta tā, ka ieguvums šeit dzīvojošajiem ir tikai tad, ja bizness attīstās un aug, nevis nīkuļo, jo tad ir darba vietas, kurās strādājošie saņem pienācīgu atalgojumu, valsts saņem nodokļu maksājumus un spēj ar tiem segt sabiedrībai svarīgu pakalpojumu izmaksas, tad nav jādomā par kārtējo saraušanos, ko izraisa ne tikai kārtējā cilvēku došanās peļņā uz ārzemēm ar bieži vien biļeti tikai vienā virzienā, un tukšāku valsti, jo mirušo skaits būtiski pārsniedz jaundzimušo skaitu. Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras Latvijas privātā kapitāla uzņēmumi, ir kapitāla pieejamības trūkums. Tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem, tostarp Latvijas banku sektora salīdzinoši nelielo apjomu un Latvijas investoru nevēlēšanos riskēt. Rezultātā Latvijas uzņēmumiem bieži nākas paļauties uz parāda finansējumu, kas var būt dārgs un grūti iegūstams. Tas apgrūtina Latvijas uzņēmumu investīcijas izaugsmes iespējās. Vēl viens iemesls varētu būt pieredzējušas vadības trūkums, kura saknes meklējamas tostarp intelektuālā darbaspēka aizplūšanā, kas notikusi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, un tādēļ Latvijas uzņēmumiem bieži trūkst pieredzējušas vadības komandas. Diemžēl Latvijas privātā kapitāla uzņēmumi mēdz būt mazāk inovatīvi nekā to ārvalstu partneri. To nosaka vairāki faktori, tostarp salīdzinoši zemais pētniecības un attīstības izdevumu līmenis. Kornela Universitātes dati liecina, ka Latvija 2022. gadā ir piektā vismazāk inovatīvā valsts ES, gadu no gada konsekventi krītot uz leju (piemēram, no 2020. gada nokritusies par trim vietām zemāk). Neraugoties ne uz ko, vietējā kapitāla uzņēmumiem bija, ir un būs liela nozīme Latvijas kā valsts nākotnē.