Darbinieks no Ukrainas – rezidents vai nerezidents?
Darbinieks no Ukrainas – rezidents vai nerezidents?
Personai no Ukrainas izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijā līdz 2024.gada 23.februārim ar tiesībām strādāt bez ierobežojumiem, kā arī piešķirts Latvijas personas kods. Vai persona no Ukrainas ir Latvijas rezidents vai nerezidents? Kā to noskaidrot?
Ja darba tiesības nav ierobežotas
Uzturēšanās atļauja vai vīza dod tiesības jebkuram ārzemniekam likumīgi uzturēties Latvijā. Personai, kura saņēmusi gan uzturēšanās atļauju, gan vīzu, var būt piešķirtas tiesības strādāt pie konkrēta darba devēja vai tiesības strādāt bez ierobežojumiem. Vēl ir gadījumi, kad tiesības strādāt ārzemniekam nav piešķirtas, piemēram, izsniegta tūrisma vīza.
Ja ārzemniekam izsniegta uzturēšanās atļauja ar tiesībām strādāt bez ierobežojumiem, tad ārzemnieks drīkst uzreiz stāties darba attiecībās, parakstot darba līgumu. Savukārt darba devējam Ukrainas civiliedzīvotājs jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā darba ņēmējs, jo nav nepieciešams gatavot dokumentus nodarbinātības tiesību pieprasīšanai vai vīzas saņemšanai. Pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju, darba devējam vai tā atbildīgajam grāmatvedim jāiesniedz ziņas VID EDS, ka darba attiecības ir uzsāktas, norādot kodu "11".
Kritēriji statusa noteikšanai
No nodokļu aspekta Ukrainas civiliedzīvotāji var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti, kuri nodarbināti Latvijas uzņēmumos. Svarīgi norādīt, ka nav izdotas speciālas normas vai vadlīnijas, kas noteiktu, vai konkrētajam ārzemniekam jau iegūts Latvijas rezidenta statuss vai viņš tomēr ir nerezidents, jo statusu nav iespējams pārbaudīt pirms darba attiecību uzsākšanas bez ārzemnieka iesaistes.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.panta 2.daļu fiziska persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:
Savukārt likuma "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju" 4.panta 2.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā līgumslēdzējā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās līgumslēdzējās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās līgumslēdzējas valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs).
Gadījumā, ja nav iespējams noteikt personas līgumslēdzēju valsti, kurā ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām līgumslēdzējām valstīm, persona tiks uzskatīta par ierastās mītnes zemes rezidentu, atbilstoši likuma 4.panta 2.punkta b) apakšpunktam.
Papildus tam, ja personas ierastā mītnes zeme skaitās abas līgumslēdzēja valstis vai tā nav nevienā no tām, tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis šī persona ir atbilstoši likuma 4.panta 2.punkta c) apakšpunktam.
Saskaņā ar likuma 4.panta 2.punkta d) apakšpunktu, ja persona ir pilsonis abās līgumslēdzējās valstīs, tad valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties. Šī norma nav attiecināma uz konkrēto gadījumu, jo personai izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijā.
Būtiski atcerēties, ja pat ārzemnieks kvalificējas normām, lai iegūtu Latvijas rezidenta statusu, statuss bez iesnieguma iesniegšanas netiks piešķirts. Ja ārzemnieks atbilst iepriekšminētajām normām un vēlas iegūt Latvijas rezidenta statusu, tad jāiesniedz iesniegums VID, lūdzot piešķirt Latvijas rezidenta statusu. Saņemot atbildi no VID, ka piešķirts Latvijas rezidenta statuss, var izmantot atvieglojumus, kuri piešķirti Latvijas rezidentiem. Darba devējs var lūgt VID izziņu par to, kādi atvieglojumi piemērojami Ukrainas civiliedzīvotāja nodarbinātībai.
Ņemot vērā, ka situācijas aprakstā Ukrainas civiliedzīvotājam ir derīga uzturēšanās atļauja, tad arī obligāti jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā. Ministru kabineta noteikumu Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" 73.5.punkts nosaka, ka, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemnieks iesniedz dokumentus, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijā, lai to varētu deklarēt sistēmā.
Kā iegūt informāciju?
Lai darba devējs noskaidrotu, vai Ukrainas civiliedzīvotājs ir Latvijas rezidents, darba devējs var vērsties pie ārzemnieka, lūdzot sniegt informāciju par to, vai viņam jau piešķirts Latvijas rezidenta statuss. Pat saņemot no ārzemnieka apstiprinošu atbildi, darba devējam ieteicams pārbaudīt sniegtās atbildes atbilstību patiesībai, lūdzot ārzemniekam uzrādīt vēstuli no VID, kurā norādīts piešķirtais Latvijas rezidenta statuss, vai ieiet VID EDS (ja personai ir autorizācijas rīki) pārskatu sadaļā "Rezidences periodi Latvijā", kur tiek norādīts – ir vai nav Latvijas rezidents. Tomēr darba devējs bez ārzemnieka iesaistes pirms darba attiecību uzsākšanas nevar pārliecināties par ārzemnieka rezidences statusu.
Jau pieņemot darbā ārzemnieku un reģistrējot VID EDS, darba devējam ir tiesības lūgt VID apskatīt, vai konkrētā persona ir Latvijas rezidents. Tas ir svarīgi, lai darba devējs varētu pareizi iesniegt visas deklarācijas un paziņojumus par ārzemnieku.
Ārvalstnieka rezidences statusa noteikšana ir ļoti būtisks aspekts, jo atkarībā no tā, vai Ukrainas civiliedzīvotājs ir vai nav Latvijas rezidents, atšķiras nodokļu maksājumu aprēķins, atalgojums par izdarīto darbu. Kā arī jāatceras, ja tomēr Ukrainas civiliedzīvotājs ir nerezidents, darba devējam jāņem vērā īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī citi aspekti, kuri ir minēti Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
Ja darba tiesības nav ierobežotas
Uzturēšanās atļauja vai vīza dod tiesības jebkuram ārzemniekam likumīgi uzturēties Latvijā. Personai, kura saņēmusi gan uzturēšanās atļauju, gan vīzu, var būt piešķirtas tiesības strādāt pie konkrēta darba devēja vai tiesības strādāt bez ierobežojumiem. Vēl ir gadījumi, kad tiesības strādāt ārzemniekam nav piešķirtas, piemēram, izsniegta tūrisma vīza.
Ja ārzemniekam izsniegta uzturēšanās atļauja ar tiesībām strādāt bez ierobežojumiem, tad ārzemnieks drīkst uzreiz stāties darba attiecībās, parakstot darba līgumu. Savukārt darba devējam Ukrainas civiliedzīvotājs jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā darba ņēmējs, jo nav nepieciešams gatavot dokumentus nodarbinātības tiesību pieprasīšanai vai vīzas saņemšanai. Pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju, darba devējam vai tā atbildīgajam grāmatvedim jāiesniedz ziņas VID EDS, ka darba attiecības ir uzsāktas, norādot kodu "11".
Kritēriji statusa noteikšanai
No nodokļu aspekta Ukrainas civiliedzīvotāji var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti, kuri nodarbināti Latvijas uzņēmumos. Svarīgi norādīt, ka nav izdotas speciālas normas vai vadlīnijas, kas noteiktu, vai konkrētajam ārzemniekam jau iegūts Latvijas rezidenta statuss vai viņš tomēr ir nerezidents, jo statusu nav iespējams pārbaudīt pirms darba attiecību uzsākšanas bez ārzemnieka iesaistes.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.panta 2.daļu fiziska persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:
- šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā;
- šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.
Savukārt likuma "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju" 4.panta 2.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā līgumslēdzējā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās līgumslēdzējās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās līgumslēdzējas valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs).
Gadījumā, ja nav iespējams noteikt personas līgumslēdzēju valsti, kurā ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām līgumslēdzējām valstīm, persona tiks uzskatīta par ierastās mītnes zemes rezidentu, atbilstoši likuma 4.panta 2.punkta b) apakšpunktam.
Papildus tam, ja personas ierastā mītnes zeme skaitās abas līgumslēdzēja valstis vai tā nav nevienā no tām, tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis šī persona ir atbilstoši likuma 4.panta 2.punkta c) apakšpunktam.
Saskaņā ar likuma 4.panta 2.punkta d) apakšpunktu, ja persona ir pilsonis abās līgumslēdzējās valstīs, tad valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties. Šī norma nav attiecināma uz konkrēto gadījumu, jo personai izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijā.
Būtiski atcerēties, ja pat ārzemnieks kvalificējas normām, lai iegūtu Latvijas rezidenta statusu, statuss bez iesnieguma iesniegšanas netiks piešķirts. Ja ārzemnieks atbilst iepriekšminētajām normām un vēlas iegūt Latvijas rezidenta statusu, tad jāiesniedz iesniegums VID, lūdzot piešķirt Latvijas rezidenta statusu. Saņemot atbildi no VID, ka piešķirts Latvijas rezidenta statuss, var izmantot atvieglojumus, kuri piešķirti Latvijas rezidentiem. Darba devējs var lūgt VID izziņu par to, kādi atvieglojumi piemērojami Ukrainas civiliedzīvotāja nodarbinātībai.
Ņemot vērā, ka situācijas aprakstā Ukrainas civiliedzīvotājam ir derīga uzturēšanās atļauja, tad arī obligāti jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā. Ministru kabineta noteikumu Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" 73.5.punkts nosaka, ka, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemnieks iesniedz dokumentus, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijā, lai to varētu deklarēt sistēmā.
Kā iegūt informāciju?
Lai darba devējs noskaidrotu, vai Ukrainas civiliedzīvotājs ir Latvijas rezidents, darba devējs var vērsties pie ārzemnieka, lūdzot sniegt informāciju par to, vai viņam jau piešķirts Latvijas rezidenta statuss. Pat saņemot no ārzemnieka apstiprinošu atbildi, darba devējam ieteicams pārbaudīt sniegtās atbildes atbilstību patiesībai, lūdzot ārzemniekam uzrādīt vēstuli no VID, kurā norādīts piešķirtais Latvijas rezidenta statuss, vai ieiet VID EDS (ja personai ir autorizācijas rīki) pārskatu sadaļā "Rezidences periodi Latvijā", kur tiek norādīts – ir vai nav Latvijas rezidents. Tomēr darba devējs bez ārzemnieka iesaistes pirms darba attiecību uzsākšanas nevar pārliecināties par ārzemnieka rezidences statusu.
Jau pieņemot darbā ārzemnieku un reģistrējot VID EDS, darba devējam ir tiesības lūgt VID apskatīt, vai konkrētā persona ir Latvijas rezidents. Tas ir svarīgi, lai darba devējs varētu pareizi iesniegt visas deklarācijas un paziņojumus par ārzemnieku.
Ārvalstnieka rezidences statusa noteikšana ir ļoti būtisks aspekts, jo atkarībā no tā, vai Ukrainas civiliedzīvotājs ir vai nav Latvijas rezidents, atšķiras nodokļu maksājumu aprēķins, atalgojums par izdarīto darbu. Kā arī jāatceras, ja tomēr Ukrainas civiliedzīvotājs ir nerezidents, darba devējam jāņem vērā īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī citi aspekti, kuri ir minēti Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.