This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

Profesiju klasifikators: kas par to jāzina uzņēmējiem?

01 decembris 2020

Saņemot potenciālā darbinieka pieteikumu vai ārvalstu eksperta pieredzes aprakstu, nereti uzzinām profesijas un amatus, par kuru esību iepriekš pat nebijām nojautuši. Lai profesionālo nodarbju dažādība nebūtu vien personālvadības speciālistu apspriežu temats, orientēšanos amatu un profesiju plašumos atvieglo Profesiju klasifikators. Būdams praksē plaši pielietots un nepieciešams rīks, Profesiju klasifikators pelna izvērstāku ieskatu tā nozīmē un pielietojuma mērķos, par ko plašāks skaidrojums turpmākajā rakstā.

 

Kas ir Profesiju klasifikators?

2017. gada 23. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”[1] definē Profesiju klasifikatora izmantošanas mērķus un citus ar šo sistēmu saistītos jautājumus.

Profesiju klasifikators apkopo noteiktām profesijām, arodiem, specialitātēm un amatiem piešķirtos identifikācijas kodus, atbilstošos pamatuzdevumu aprakstus un kvalifikācijas pamatprasības. Jāpiezīmē, ka klasifikatora nosaukumā ietvertais vārds “profesijas” apzīmē Darba likuma (DL) 40. panta otrās daļas 5. punktā ietverto šī jēdziena skaidrojumu.

 

Profesiju klasifikatora lietošana

Profesiju klasifikatora radītā sistēma kalpo virknei mērķu, no kuriem vispirms jānorāda uz atbilstību starptautiski pieņemtajai praksei. Starptautiskā darba organizācija (abreviatūra latviešu valodā – SDO; abreviatūra angļu valodā – ILO[2]) jau 1957. gadā izstrādāja pirmo[3] “Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju” (“International Standard Classification of Occupations”), kas gadu gaitā ir kļuvis par darba organizēšanas rīku, ļaujot grupēt profesijas atbilstoši tām raksturīgajiem darba uzdevumiem un pienākumiem.

  • Darba tiesisko attiecību ietvaros

Dibinot darba tiesiskās attiecības, darba līguma obligāta sastāvdaļa ir norāde par darbinieka profesiju, kas atbilst Profesiju klasifikatoram, un veicamā darba raksturojums. Konkrēta atsauce uz Profesiju klasifikatorā ietvertu profesiju novērsīs iespējamos pārpratumus, kā arī ir cieši saistīts ar virkni citu darba izpildes jautājumu. Darbinieka pienākums ir veikt tos darbus, kas nepieciešami darba līgumā noteikto uzdevumu izpildei, savukārt darba devējs par veiktajiem darbiem izmaksā atlīdzību.

Darba tiesisko attiecību ietvaros darba devējam ir tiesības izdot rīkojumus, precizējot darba pienākumu apmēru[4]. Juridiskajā literatūrā šādā rīkojuma šķietamais plašums tiek ierobežots, skaidrojot, ka rīkojums var precizēt vai konkretizēt tos darbinieka pienākumus, kas paredzēti un noteikti darba līgumā[5]. Tas nozīmē, ka rīkojumā darba devējs nevar pieprasīt darbiniekam veikt tādus darbus, kas nav saistīti ar darba līgumā noteikto uzdevumu izpildi.

Dzīves situācijas gan mēdz būt visai neparedzamas, tāpēc izņēmuma gadījumos darba devējs ar rīkojumu var noteikt darbiniekam veikt darbus, par kuriem līgumā nav bijusi vienošanās. Šādus gadījumus paredz DL 57. panta pirmā daļa, nosakot, ka viena gada posmā darbinieku var nodarbināt neparedzētu darbu veikšanā ne ilgāk kā vienu mēnesi. Neplānotie darbi, kur šāda norīkošana ir pieļaujama, saistīti ar nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanu, kas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmuma parasto darba gaitu.

Dažādi neparedzēti apstākļi, tostarp slimības un dabas katastrofas, var negaidīti apturēt uzņēmuma darbību, atstājot nodarbinātos bez darba. Pastāvot cerībai darbību atkal atjaunot, dīkstāves gadījumā darba devējs var norīkot darbinieku veikt citus neparedzētus darbus uz laiku līdz diviem mēnešiem.

  • Saziņa ar Valsts ieņēmumu dienestu

Ja Darba likumā ietvertais regulējums vairāk saistīts ar darbinieka interešu aizsardzību, tad komersantiem daudz lielāka praktiska nozīme Profesiju klasifikatora izmantošanai saistāma ar pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par darba ņēmēju, tostarp norādot profesijas kodu[6].

Šāda pienākuma noteikšanas mērķis savulaik bija VID cīņa ar tā saukto “aplokšņu algu” maksātājiem, lai varētu efektīvāk pārvaldīt “ēnu ekonomikas” riskus. Pamatojoties uz darba devēju sniegto informāciju par dažādās profesijās nodarbinātajiem izmaksāto atalgojumu, VID gūst precīzu ieskatu tajā, cik stundas mēnesī attiecīgais komersants darbinieku nodarbina, kā arī ļauj noteikt vidējo darba samaksu konkrētās profesijās. Iegūtā informācija arī noder netiešo aprēķinu veikšanai, nosakot ar nodokļiem apliekamo objektu,[7] kā arī gadījumiem, kad uzņēmumā tiek veikts nodokļu audits. Nodokļu samaksas uzraudzības īstenošanā Profesiju klasifikators gūst visplašāko praktisko nozīmi, ļaujot kontrolēt “aplokšņu algu” izmaksu riskus un noteikt vidējos samaksas apmērus dažādās nodarbinātības grupās.

  • Publisko iepirkumu joma

Nesenā tiesu prakse publisko iepirkumu nozarē atspoguļo, ka, vērtējot iesniegtos piedāvājumus, izdevīgākā cena ne vienmēr atbildīs gaidāmajam rezultātam, tāpēc pasūtītājam jāizmanto dažādi rīki pamatotas izvēles veikšanai. Viens no šādiem instrumentiem[8] ir pasūtītāja tiesības pretendentam pieprasīt informatīvu izdruku no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), kas atspoguļo vidējās stundas tarifa likmes profesiju grupās. Izdruka ikvienam uzņēmumam ir ērti iegūstama VID EDS, atspoguļojot vidējo stundas likmi uzņēmumā, vidējo stundas likmi Latvijā un citus salīdzinošos datus. Apkopotā informācija ļauj objektīvi salīdzināt piedāvājumā norādītās apakšuzņēmēju darbinieku izmaksas un norādītās stundas likmes ar faktisko situāciju valstī, novēršot mākslīgu cenu dempingu.

  • Profesiju klasifikators statistikas nolūkos

Aptverošu ieskatu sabiedrībā notiekošajās pārmaiņās un ekonomiskajos, sociālajos procesos nodrošina statistikas dati. Centrālā statistika pārvalde (CSP), būdama atbildīgā valsts iestāde par valsts līmeņa statistikas datu apkopošanu, Profesiju klasifikatoru izmanto statistikas nolūkiem dažādu datu kopu atainošanai, atspoguļojot faktisko situāciju nodarbinātības jomā. Piemēram, plānojot valsts budžetu, ir būtiski analizēt pieejamos datus par dažādu profesiju un amatu pieprasījumu, atalgojuma līmeni, bezdarbu kādā profesiju grupā.

Arī vairāki Eiropas Savienības tiesību akti paredz pienākumu nodarbošanās informācijas apkopošanai izmantot profesiju kodus, kas ietver amata nosaukumu un darba pienākumu aprakstu[9]. Jānorāda, ka 2021. gadā[10] tiek plānota tautas skaitīšana kā mēraukla sabiedrības pārmaiņām aizvadītajos gados, un Profesiju klasifikatora izmaiņas būs viens no tiem kritērijiem, kas atspoguļosies tautas skaitīšanas rezultātos.

  • Uzņēmuma grāmatvedības kārtošana un citas jomas

Algu izmaksu un padarītā darba uzskaite ir komplicēts uzdevums vairumā uzņēmumu, tostarp lielajiem komersantiem. Lai šo uzdevumu atvieglotu, Profesiju klasifikatora izmantošana ļauj sistematizēt uzskaiti dažādās informācijas sistēmas darbaspēka uzskaites nolūkos, kā arī grāmatvedības programmās, atvieglojot datu apkopošanas veikšanu.

Profesiju klasifikators izmantojams darba tiesisko vai dienesta attiecību ietvaros, kā arī jebkurā citā jomā, kur būtiski norādīt profesijas nosaukumu, tādējādi atvieglojot informācijas apkopošanu un darbības ar iegūtajiem datiem, vienlaikus nodrošinot arī vienveidīgu izpratni par dažādu profesiju pienākumiem, kompetenci un atlīdzības apmēru.  

 

Profesiju klasifikators citviet praksē

Par Profesiju klasifikatora nozīmi liecina ne vien normatīvajos aktos noteiktie tā izmantošanas pienākumi, bet arī tiesu prakse; anonimizēto nolēmumu krātuvē www.manas.tiesas.lv vien ir atrodami vairāk nekā četri simti tiesu nolēmumu, kur Profesiju klasifikators ticis pieminēts argumentācijas izklāstā.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par vidējo algu noteiktās amatu grupās atbilstoši profesiju klasifikatoram praksē tiek izmantoti, lai, piemēram, noteiktu atlīdzības apmēru par dāvinājumu tā izdarīšanas brīdī[11].

Klasifikatora koda izmantošanas nozīme parādās virknē darba strīdu: gan gadījumos, kad ticis grozīts darba līgums, tostarp pienākumi, bet profesijas kods palicis nemainīgs[12], gan gadījumos, kad amata aprakstā noteiktie darba pienākumi ir plašāki nekā Profesiju klasifikators to paredz[13]. Jānorāda, ka amata apraksts darba tiesisko attiecību ietvaros nav obligāta prasība, bet tomēr vēlama, lai būtu vienprātība par veicamo darbu un pienākumu apjomu, savukārt valsts civildienestā amata apraksts ir ierēdņa amata būtiska, obligāta sastāvdaļa, kas paredz izsmeļošu pienākumu un kompetenču loku.

 

Kā jaunas profesijas nokļūst Profesiju klasifikatorā?

Mainoties sabiedrībai un tehnoloģijām, virkne profesiju kļuvušas par pagātni. To vietā rodas jaunas specialitātes un profesijas, kas nodrošina modernajām prasībām un darbiem atbilstošu pienākumu izpildi. No iepriekš aplūkotā lasītājam jau būtu jābūt skaidram, ka, ja profesija nav ietverta Profesiju klasifikatorā, par to darba līgumu noslēgt nevarēs, jo darba devējs nemaz nevarēs darba ņēmēju reģistrēt VID.

Ar statistikas datiem cieši saistītas ir arī periodiskās izmaiņas Profesiju klasifikatorā. Kādā profesijā konstatējot strauju vai – gluži pretēji – ilgstošu pieprasījuma zudumu, par Profesiju klasifikatoru atbildīgā Labklājības ministrija izvērtē klasifikatorā iekļautās informācijas aktualitāti un lemj par saraksta atjaunināšanu, svītrojot nepieprasītās profesijas vai pievienojot jaunas. Ilgus gadus šādu praksi ministrija īstenoja divreiz gadā, bet šobrīd tas tiek veikts pēc nepieciešamības. Ņemot vērā, ka izmaiņas profesiju pieprasījumā var rasties strauji, ieteikumus jaunu profesiju iekļaušanai var iesniegt kā publisko tiesību subjekti, tā arī citas personas, piemēram, uzņēmumi un darba devēji.

 

Profesiju klasifikatora struktūra

Klasifikators apkopo profesijas 10 pamatgrupās, kas savukārt klasificētās apakšgrupās un mazajās grupās, arvien reducējot līdzīgo profesiju skaitu pēc to kvalifikācijas prasībām un pamatuzdevumiem. Katru klasifikatorā ietverto profesiju raksturo trīs pazīmes:

  1. primārā pazīme raksturo profesijas darbības jomu;
  2. sekundārā pazīme sniedz papildu informāciju par primārās pazīmes saturu;
  3. terciārā pazīme sniedz papildu informāciju par profesijas pamatvārda nozīmi.

Nereti mēdz būt gadījumi, kad darbinieks veic darba pienākumus, kuru apraksts un saturs atbilst vairāk nekā vienai profesijai, kas norādīta klasifikatorā. Situācija risināma, izvērtējot pienākumu saturu un konstatējot, kuri uzdevumi tiek veikti pārsvarā, attiecīgi piemērojot to profesijas kodu, kur pamatuzdevumu apjoms ir vislielākais salīdzinājumā ar citiem pienākumiem.

 

Secinājumi

Lai gan reti analizēts temats, jāatzīst, ka Profesiju klasifikators ir noderīga sistēma, kas ne vien ļauj apkopot aktuālās profesijas, bet atvieglo datu strukturēšanu uzņēmuma ietvaros un grāmatvedības nolūkos, nodrošina informācijas uzskaiti Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī ir izmantojama statistikas un pētniecības nolūkiem. Klasifikators ļauj orientēties profesiju un amatu dažādībā, kas, mainoties sabiedrības vajadzībām un attīstoties tehnoloģijām, atrodas nemitīgā pārmaiņu procesā. Gan tiesu praksē konstatējamie piemēri, gan normatīvajos aktos noteiktie pienākumi izmantot Profesiju klasifikatoru apliecina, ka tam piemīt būtiska nozīme, strukturējot informāciju nodarbinātības jomā.

 

 

 

[1] Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29.05.2017., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/op/2017/104.6

[2] Pieejams: https://www.ilo.org/global/lang--en/index.htm

[3] Pieejams: https://www.ilo.org/public/english/bureau/stat/isco/

[4] Pieejams: Darba likums, 56. pants. https://likumi.lv/ta/id/26019#p56

[5] Autoru kolektīvs. Darba likuma komentāri. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 158. lpp.

[6] Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", 8.4 pants. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2010., Nr. 145 https://www.vestnesis.lv/ta/id/217642-noteikumi-par-valsts-socialas-apdrosinasanas-obligato-iemaksu-veiceju-registraciju-un-zinojumiem-par-valsts-socialas-apdrosinas...

[7] Pieejams: Likums "Par nodokļiem un nodevām", 23. pants. https://likumi.lv/ta/id/33946#p23

[8] Pieejams: Publisko iepirkumu likums, 53. pants. https://likumi.lv/ta/id/287760#p53

[9] Komisijas Regula (EK) Nr. 1738/2005 (2005. gada 21. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1916/2000 attiecībā uz informācijas par izpeļņas struktūru definēšanu un nosūtīšanu, 2. pielikuma 2.3. apakšpunkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2005/1738/oj/?locale=LV

[10] Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra rīkojums Nr. 766 "Par kārtējās tautas skaitīšanas datumu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.2017., Nr. 255 https://www.vestnesis.lv/op/2017/255.7

[11] 2020. gada 29. oktobra Senāta spriedums lietā SKC-288/2020.

[12] 2015. gada 26. oktobra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedums lietā SKC-0156-15.

[13] 2015. gada 27. novembra Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā SKA-2/2015.