This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

iFinanses: Jaunā sodu sistēma - kas jāzina grāmatvedim

03 septembris 2020

Modrīte Johansone , Zvērināta revidente |

Kopš 2020. gada 1. jūlija ir spēkā Administratīvās atbildības likums (AAL), kas nomainīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Ja līdz šim LAPK bija paredzēti vairāki administratīvo sodu veidi, tad turpmāk AAL palikuši vairs tikai četri, un tie noteikti AAL 14. panta 1. daļā:

  • brīdinājums;
  • naudas sods;
  • tiesību atņemšana;
  • tiesību izmantošanas aizliegums.

Turklāt saskaņā ar šī panta 2. daļu brīdinājums un naudas sods ir paredzēti kā pamatsodi, bet tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums ir papildsodi. AAL atstāti tādi soda veidi kā tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums, jo tie esot reāli piemēroti, kamēr bija spēkā LAPK, tas ir, līdz AAL pieņemšanai Saeimā 2018. gada 25. oktobri. Tāpēc tie atstāti arī AAL.

KATRĀ LIKUMĀ SAVI SODI

Ja līdz šim daudzos likumos bija teikts, ka uzņēmumu vadītāji, kuri pieļāvuši likumu vai citu spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumus, "tiek saukti pie atbildības likumos paredzētajā kārtībā" (citāts no likuma "Par grāmatvedību" 16. panta), tad, sākot no 2020. gada 1. jūlija, daudzos nozaru likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos stājušās spēkā izmaiņas, kas saistītas ar administratīvo atbildību, proti, likumos un noteikumos iekļauti attiecīgie administratīvie pārkāpumi un konkrēti sodi par tiem.

Lai vieglāk būtu orientēties šajās izmaiņās, portālā Likumi.lv atrodams "Administratīvās atbildības ceļvedis", kurā var ērti atrast izmaiņas konkrētās nozares likumos vai noteikumos, jo šajā ceļvedī apkopoti visi likumi, kā arī Likumi.lv datubāzē esošie pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu persona saucama pie administratīvās atbildības. Piemēram, atverot ceļveža sadaļu "Nodarbinātība" un aktivizējot saiti "Darba likums", likums atveras vietā, kur saistībā ar AAL veiktas izmaiņas, jeb Darba likuma E daļas "Administratīvā atbildība" 158. pants. Un uzreiz varam lasīt, ka par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā piemēro naudas sodu darba devējam -fiziskajai personai — no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt četrdesmit līdz septiņsimt divdesmit naudas soda vienībām.

Atgādinu, ka AAL 16. panta 1. un 2. daļā noteikts - naudas sodi turpmāk tiek izteikti naudas soda vienībās, un vienas naudas soda vienības vērtība ir 5 eiro. Tas nozīmē, ka par rakstveida darba līguma nenoslēgšanu naudas soda summa darba devējam - fiziskai personai - būs no 70 (14 x 5) eiro līdz 350 (70 x 5) eiro. Tāpat AAL 16. panta 3. un 4. daļā noteikts, ka minimālais naudas sods fiziskām un juridiskām personām ir divas naudas soda vienības jeb 10 eiro, savukārt maksimālais naudas sods fiziskām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskām personām - 4000 naudas soda vienību, proti, 2000 (400 x 5) eiro fiziskām personām un 20 000 (4000 x 5) eiro juridiskām personām.

Vēlos vērst uzmanību, ka izmaiņas saistībā ar administratīvo atbildību ir arī likumā "Par grāmatvedību" un likumā "Par nodokļiem un nodevām" (likums par NN).

KĻŪDAS GRĀMATVEDĪBĀ UN SODI

Likumā "Par grāmatvedību" ietverta VI nodaļa "Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā", kurā skaidri noteikti administratīvie pārkāpumi un to sodu apmēri. Šeit uzskaitīti sodi par šādiem pārkāpumiem: « par kases operāciju uzskaites kārtības neievērošanu - brīdinājums vai naudas sods līdz 70 naudas soda vienībām jeb 350 eiro;

• par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskata, konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - brīdinājums vai naudas sods līdz 400 naudas soda vienībām jeb 2000 eiro;

• par attaisnojuma dokumentu noformēšanas, reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu - brīdinājums vai naudas sods līdz 86 naudas vienībām jeb 430 eiro (darījumos vai darbībās ar akcīzes precēm - līdz 400 naudas soda vienībām jeb 2000 eiro);

• par preču piegādes vai pārvadājumu dokumentu noformēšanas, reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu - brīdinājums vai naudas sods līdz 86 naudas soda vienībām jeb 430 eiro (darījumos vai darbībās ar akcīzes precēm - līdz 400 naudas soda vienībām jeb 2000 eiro). Ja, piemēram, atklāts, ka attaisnojuma dokumenta noformējums neatbilst likumu un normatīvo aktu prasībām, tas uzreiz nenozīmē, ka izmaksas, kas saistītas ar šiem attaisnojuma dokumentiem, uzreiz jāklasificē kā ar saimniecisko darbību nesaistītas un papildus jāaprēķina uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja rēķinā esošais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) atskaitīts kā priekšnodoklis, koriģēta arī PVN deklarācija un aprēķināta soda nauda par nodokļu samazinājumu un nokavējuma nauda. Ja sabiedrība varēs pierādīt, ka darījums ir reāli noticis, tikai attaisnojuma dokumenti nav pareizi vai precīzi noformēti, tā var tikt cauri tikai ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz 86 naudas soda vienībām jeb 430 eiro, bet, ja dalījums saistīts ar akcīzes precēm, tad naudas sods saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 20. pantu var pieaugt līdz pat 400 naudas soda vienībām jeb 2000 eiro.

Likums "Par grāmatvedību" paredz tikai divus administratīvā soda veidus - brīdinājumu un naudas sodu (ari par pārkāpumiem darījumos ar akcīzes precēm ir tie paši soda veidi, tikai summas ir lielākas, un vairs nav paredzēta mantas konfiskācija) -, savukārt likumā par NN par daļu no pārkāpumiem paredzēts arī tiesību izmantošanas aizliegums, proti, aizliegums uz noteiktu laiku ieņemt konkrētas amatus komercsabiedrībās. Šādus soda veidus piemēro, lai, piemēram, sabiedrības valdē nebūta personas bez noteiktas dzīvesvietas vai ar pieraksta patversmē.

KAVĒTAS ATSKAITES UN SODI

Varbūt kāds jau ir saskāries ar uzlabojumiem vai papildinājumiem jaunu kontroļu veidā, mēģinot nodot 2019. gada pārskatus VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Dažs bija palaidis garām, ka jau otro gadu ir pārsniegti divi no trīs Gada pārskata un konsolidēto gada pārskata likuma 91. vai 92. panta kritērijiem vai arī sabiedrībai ir ieguldījumi meitas sabiedrībā, tāpēc gada pārskata EDS nevarēja nodot, ja nebija zvērināta revidenta ziņojuma. Domājams, ka drīzumā varēta ieviest arī automātisku naudas soda vienību aprēķinu sabiedrībām par savlaicīgi neiesniegtām atskaitēm. Aicinu visus grāmatvežus un citus darbiniekus, kas EDS iesniedz atskaites, vēlreiz ieskatīties vai rūpīgi iepazīties ar likuma par NN XVI nodaļu "Administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā".

Viens no pārkāpumiem, ko varētu pieļaut daudzi uzņēmumi, minēts likuma par NN 141. pantā, proti, nodokļu deklarāciju neiesniegšana normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Par to paredzētais soda apmērs ir atkarīgs no termiņa kavējuma ilguma:

  • par kavējumu no 3 līdz 10 dienām, izņemot, ja VID EDS 12 mēnešu periodā ikmēneša vai ceturkšņa deklarācijas iesniegšana kavēta vienu reizi līdz 5 dienām, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 5 līdz 14 naudas soda vienībām jeb no 25 līdz 70 eiro;
  • par kavējumu no 11 līdz 20 dienām - no 15 līdz 30 naudas soda vienībām jeb no 75 līdz 150 eiro;
  • par kavējumu no 21 līdz 30 dienām - no 31 līdz 56 naudas soda vienībām jeb no 155 līdz 280 eiro;
  • par vairāk nekā 30 dienu kavējumu vai deklarācijas neiesniegšanu vispār - no 57 līdz 140 naudas soda vienībām jeb no 285 līdz 700 eiro.

Tāpat jāseko līdzi arī informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņiem, jo arī par šo termiņu kavējumiem paredzēts diezgan liels naudas sods. Par informatīvās atskaites par darba ņēmējiem, kuri uzņēmumā uzsāk darbu, iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, un par darba ņēmējiem, kuri mainījuši vai zaudējuši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto darba ņēmēja statusu, vai deklarācijas neiesniegšanu noteikts naudas sods fiziskai personai no 28 līdz 100 naudas soda vienībām jeb no 140 līdz 500 eiro, bet juridiskai personai no 70 līdz 1420 naudas soda vienībām jeb no 350 līdz 7100 eiro (likuma par NN 142. panta 2. daļa). Tāds pat sods paredzēts arī par paziņojuma par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniegšanu, pārkāpjot iesniegšanas termiņu vairāk par divām dienām, vai paziņojuma neiesniegšanu.

VĒL CITI SODI

Šis nav vienīgais pārkāpums, par kuru paredzēts sods likumā par NN, sodi piemērojami arī par šādiem pārkāpumu veidiem:

  • par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas,
  • par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamu objektu slēpšanu vai samazināšanu,
  • par nereģistrēšanos kā nodokļu maksātājam,
  • par skaidras naudas darījumu deklarēšanas nosacījumu un lietošanas ierobežojumu neievērošanu,
  • par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu u. c.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem -ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem (ari to komercsabiedrībām), nodokļu konsultantiem u. c. - jāņem vērā, ka par aizdomīga darījuma neziņošanu likuma par NN 143. pantā paredzēts naudas sods līdz 10% no aizdomīgā darījuma summas.

Salīdzinoši nesen, lai ieviestu normatīvajiem aktiem atbilstošu nodarbināto un darba laika uzskaites kārtību būvlaukumos, tika ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma. Likuma par NN 144. pantā uzskaitīti pārkāpumi, par kuriem varētu sodīt gan nodarbināto (līdz 4 naudas soda vienībām jeb 20 eiro), gan darba devēju, gan arī galveno būvdarbu veicēju. Maksimālais naudas sods galvenajam būvdarbu veicējam (juridiskai personai) noteikts no 0,1 līdz 5% apmērā no būvdarbu līguma summas, bet ne vairāk par 100 000 eiro.

Atgādinājumam - naudas sodi ir ne tikai likuma par NN XVI nodaļā. Piemēram, iespējamās soda naudas par pārkāpumiem saistībā ar transfertcenu dokumentāciju paredzētas līdz 1% no kontrolētā darījuma (par kuru ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju) summas, kas norādāma nodokļu maksātāja pārskata gada ieņēmumos vai izdevumos attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 100 000 eiro (likuma par NN 15.2 pants), ne tikai tad, ja nav ievērots dokumentācijas iesniegšanas termiņš, bet arī tad, ja būtiski pārkāptas dokumentācijas sagatavošanas prasības un nav iespējams pārliecināties, ka darījuma cena ir noteikta atbilstoši tirgus cenai.

Noslēgumā vēl vēlos atgādināt, ka atkarībā no VID pārbaudēs konstatēto normatīvo aktu pārkāpumu smaguma var tikt piemērota ne tikai administratīvā atbildība, bet arī apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība vai pat iestāties kriminālatbildība.

Tāpēc, lai novērstu iespējamās soda sankcijas, samazinātu likumu un normatīvo aktu pārkāpumu gadījumus un precīzi izpildītu to nosacījumus un prasības, īpaši pievēršot uzmanību izmaiņām, kas saistītas ar AAL spēkā stāšanos, laiku pa laikam jāieskatās atbilstošajos normatīvajos aktos.

 

Publicēts: iFinanses, 02.09.2020