This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

DB | Restarts prasa palielinātu valsts lomu

13 maijs 2020

Jānis Zelmenis, LL.M. , Vadošais partneris |

Eiropas valstu valdības mīkstina pirms vairāk nekā mēneša noteiktos koronavīrusa ierobežojumus un cenšas veikt tautsaimniecību restartu, kura nosacījumi var būt gan iespējas, gan arī draudi Latvijā strādājošajiem.

Latvijai ir svarīgi, ko un kā dara citas ES dalībvalstis, mīkstinot Covid-19 dēļ pieņemtos ierobežojumus, jo ES ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris, pauž AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Turklāt ir vērts papētīt Āzijas, it īpaši Ķīnas un Dienvidkorejas, pavisam neseno pieredzi, restartējot tautsaimniecību.

Visi dara tā

“Ekonomiku restarts Eiropā, šķiet, lielākoties notiek pēc seno dienu bērnu spēles Visi dara tā principiem, proti, tiek atļauts atvērt visus pārējos veikalus – mēbeļu veikalus, grīdu salonus, būvmateriālu pārdotavas, lielos iepirkšanās centrus, arī dažādas pakalpojumu sfēras vietas – restorānus, kafejnīcas, frizētavas u.tml., protams, ar dažādiem nosacījumiem,” kopējo situāciju rāda J. Zelmenis. Viņš gan steidz piebilst, ka pagaidām sava veida ēnā paliek viesnīcas un arī pasažieru transports un ar to saistītais tūrisms. “Ja jau Vācijā tiek plānots atsākt futbola mačus bundeslīgā, tad tam būtu jānotiek arī ar viesmīlības un tūrisma jomu, lai pakāpeniski atdzīvinātu to no letarģiskā miega,” uz jautājumu par to, kas varētu būt pirmais solis tūrisma reanimācijai, atbild J. Zelmenis. Viņš arī norāda uz pozitīvajiem soļiem, piemēram, brīvas cilvēku kustības atjaunošanu Baltijā. “Te vietā ir pavērtēt, kā pēc koronavīrusa tūrisma jomu reanimēja Ķīna, nepalielinot inficēšanās riskus ar šo vīrusu,” tā J. Zelmenis.

Jāskatās, ko dara konkurenti

BDO datu bāzē esošie ieraksti J. Zelmenim raisa jautājumus par to, kāda varētu būt iespējamā situācija dažādās valstīs, pakāpeniski atjaunojot tautsaimniecību.

“Latvijas gadījumā vispirms ir jārēķinās, ka ES dalībvalstis, kuras nav eirozonas dalībnieces, piemēram, Polija, ir mainījušas savas nacionālās valūtas vērtību, tādējādi bremzējot preču importu savā zemē un vienlaikus palielinot šajā valstī strādājošo uzņēmumu produkcijas konkurētspēju ārzemēs.

Turklāt Polija, kas ir liela ražotājvalsts visā Eiropā, nav vienīgā, kura šādi pacentusies paaugstināt savu ražotāju konkurētspēju,” stāsta J. Zelmenis. Viņaprāt, ir jāņem vērā, ka Latvijā uzņēmējiem nav pieejami kredītresursi uz 10–25 gadiem ar aizdevumu procentu likmēm, kādas ir Vācijā vai Nīderlandē.

Tās var būt pat divas līdz trīs reizes zemākas. “Pozitīva ideja,” tā uz jautājumu par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ieceri, izmantojot Altum, radīt iespējas Latvijā strādājošajiem uzņēmējiem saņemt kredītus uz termiņu līdz 25 gadiem atbild J. Zelmenis. Viņaprāt, šīs idejas realizācija ar saprātīgiem – uzņēmējus nediskriminējošiem – nosacījumiem var kalpot par labu atbalsta platformu ne tikai restartam, bet pat konkurentvalstu ražotāju apsteigšanai lielākajos noieta tirgos. “Piekrītu idejai par Altum lomas palielināšanu ekonomikas sildīšanai, taču šai institūcijai ir vajadzīgi nevis daži desmiti vai pat simti miljonu, bet gan miljardos eiro mērāmi resursi, lai situācijā, ja privātajām komercbankām nav pārliecības par jau kreditēto uzņēmumu sekmīgu restartu, šo aizdevēju vietā varētu stāties Altum,” tā J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību uz faktu, ka Latvijai pašlaik kā vēl nekad iepriekš ir ļoti nepieciešams piesaistīt naudu ar ļoti garu atdošanas termiņu – vismaz 10 vai vēl labāk – 25 gadiem. “Latvijas gudrajām galvām ir jāspēj rast risinājumus, kā juridiski, ekonomiski panākt, lai Latvijas fondēto pensiju fondu pārvaldītāji ieguldītu šo naudu Latvijas ekonomikā, nevis ārvalstu kompāniju vērtspapīros un akcijās. Tas nozīmē, ka jāmaina normatīvie akti un jāpanāk, ka vismaz 20% no pārvaldītā kapitāla tiktu ieguldīti vietējos aktīvos,” norāda J. Zelmenis. Viņš steidz piebilst, ka ir pēdējais brīdis pārtraukt histēriju ar naudas atmazgāšanu un sākt izmantot tautsaimniecības atjaunošanā to, kas iesaldēts banku kontos.

Eksporta politikas pamati

“Eksporta nozīmi izprot ne tikai tādas valstis kā Polija, Lietuva un arī Ķīna, tāpēc Latvijā strādājošajiem ir jābūt gataviem vēl nežēlīgākai konkurencei, kurā bez valsts politikas būs pagrūti,” tā J. Zelmenis. Viņaprāt, liekot tieši eksportu kā Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni, ir nepieciešami attiecīgi valsts instrumenti, kuru lietošanai būs vajadzīga eksporta veicināšanas pamatnostādņu programma 2021.–2031. gadam. “Eksporta stratēģijai jābūt uz gadiem 20, jo tajā bez vienkāršas eksporta nozaru nosaukšanas ir vajadzīgi konkrēti instrumenti, arī stimulu pakete komplektā ar zinātni, pētniecību, darbaspēku, izglītību u.tml.,” norāda J. Zelmenis.

Viņš vērš uzmanību, ka ir jānoņem birokrātiskie šķēršļi augsti kvalificētā darbaspēka importam, jo tieši augsti kvalificētu kadru Latvijā trūkst visvairāk un tas bija viens no tautsaimniecības izaugsmi bremzējošajiem faktoriem.

“Ja mēs vēl atrastu risinājumu, kā uz savu vai savu vecāku dzimteni pierunāt atgriezties tautiešus ar gudrajām galvām, kuri bīda zinātni ārzemēs, tad jau varētu raudzīties uz jaunām iespējām, jo ir taču daudz Latvijā dzimušu ļoti gudru cilvēku, kuri pašlaik būvē citu valstu ekonomisko labklājību,” piebilst J. Zelmenis.

Atkarīgi no valsts

“Katrai valstij ir sava tautsaimniecības atjaunošanas programma, un, kaut arī tajās ir atrodamas atšķirības, būtībā tās pat ir identiskas,” uzsver J. Zelmenis. Viņš uzskata, ka esošā situācija pierāda valsts lomas nozīmi tautsaimniecībā.

“Patīk vai ne, bet tieši valsts loma ekonomikā būs nozīmīgs faktors tam, cik ātri atjaunosies koronavīrusa dēļ tieši un netieši cietušās jomas un kāda būs Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēja gan pašmāju, gan ārvalstu noieta tirgos,” uzsver J. Zelmenis. Viņš pat atsaucas gan uz dažādiem piemēriem par valsts lomu ekonomikas attīstībā, gan arī uz pētījumiem par šādas lomas nozīmi. “Bez Lietuvas valsts būtiskas lomas un iesaistes problēmu risināšanā Continental ražotne diez vai būtu tapusi pie Kauņas,” uz lūgumu minēt kādu piemēru atbild J. Zelmenis.

Viņš atgādina, ka bez darbavietu radīšanas šeit pat, Latvijā, nav iespējams perspektīvā cerēt uz lielākiem nodokļu ieņēmumiem, ja vien netiek paaugstinātas to likmes vai atņemti kādi atvieglojumi. “Faktiski līdz šim Latvija īstenojusi savu cilvēku atdošanu uz ārzemēm, tādējādi stutējot šo valstu tautsaimniecību, un, ja neko šajā jautājumā nemainīsim, tad pārvietošanās liegumu atcelšanas brīdī sāksies kārtējais darbā došanās vilnis uz ārzemēm,” tā J. Zelmenis.

Viņaprāt, tas būtu sliktākais scenārijs, bet labvēlīga scenārija gadījumā Latvijai būtu jākonkurē par iespēju izvietot pasūtījumu ražošanu, kuri pirms tam tika kontraktēti Āzijas, jo īpaši Ķīnas, ražotnēs.

“Eiropā taču runā par reģionalizāciju pretēji globalizācijai,” tā J. Zelmenis. Viņš arī atgādina, ka, atjaunojot tautsaimniecību, priekšroka tiek dota tiem, kas ražo attiecīgajā vietā, nodarbina cilvēkus un maksā nodokļus, nevis ārvalstu piegādātājiem.

Valstu atbalsts cīņai ar pandēmijas sekām

Vācija

Pakāpeniski atjauno darbu autobūve, durvis vēruši veikali, kafejnīcas.

Austrija

Veikali atsākuši darbu, ražotnes strādā atbilstošā režīmā.

Francija

Ierobežojumi mīkstināti, bet par darbības atjaunošanu ražotnēs vēl nevar runāt, ir plāni par veikalu pakāpenisku atvēršanu.

Lielbritānija

Ierobežojumi tiek pamazām atcelti.

Nodarbinātība

Dīkstāvi apmaksā darba devējs (var saglabāt atalgojuma apmēru un nosūtīt darbinieku pagaidu atvaļinājumā).

Valsts atbalsts algu apmaksai

• Līdz 80% no darbinieka algas, bet nepārsniedzot 2500 sterliņu mārciņu (2834 eiro).

• Papildus darba devēja vietā valsts pensiju iemaksas.

• Darba nespējas lapu apmaksa arī tiem, kas rūpējas par saslimušo.

Nodokļu atvieglojumi:

• Nodokļu maksājumu atlikšana (vienojoties ar nodokļu administrāciju).

• Iespēja atlikt PVN samaksas termiņu (neattiecas uz importa preču PVN).

Finanšu atbalsts

• Garantijas MVU aizdevumiem līdz 80% par katru aizdevumu.

• Lielie uzņēmumi var izlaist obligācijas, kuras iegādāsies Anglijas Banka, lai nodrošinātu likviditāti.

• Pagaidu aizdevuma shēma.

• Korporatīvais finansēšanas mehānisms.

• Naudas dotācija mazumtirdzniecības, viesmīlības un atpūtas uzņēmumiem.

• Tiešās uzņēmējdarbības dotācijas līdz 10 000 sterliņu mārciņu.

ASV

Vairumā štatu ierobežojumi tiek pamazām atcelti.

Nodarbinātība

• Iespēja saņemt aizdevumu algu ne vairāk kā 100 000 dolāru gadā vienam darbiniekam, ne vairāk kā 10 milj. dolāru vienam darba devējam.

• 75% no saņemtā jāiztērē algu apmaksai, pārējie 25% var tikt novirzīti nomas, procentu u.c. maksājumos. • Izdevumi daļai uzņēmēju nebūs jāatmaksā.

Nodokļu atvieglojumi

Algas nodokļi:

• Tiek atlikta algas nodokļu samaksa par 2020. gadu, ievērojot, ka 50% no šī apmēra ir jāsamaksā 2021. gadā, bet otri 50% – 2022. gadā.

Aizņemšanās no pensijas plāniem:

Iespēja saņemt aizdevumu no nodokļu atvieglojumu pensijas fondiem līdz 100 000 dolāru.

Finanšu atbalsta mehānismi

• Plašas finansiālās palīdzības programmas dažādos štatos (pat gadījumos, ja ieņēmumu kritums ap 10%).

• Aizdevumi zaudējumiem (Economic Injury Disaster Loans).

• Aizdevumu programma mazajiem uzņēmumiem līdz 350 000 dolāru uz 7 gadu termiņu.

Zviedrija

Nav izsludināta ārkārtas situācija, bet ir noteikti dažādi ierobežojumi.

Nodarbinātība

• Darba devējs var samazināt slodzi, sedzot tikai algas samazinājumu, pārējo – līdz 75%, bet ne vairāk kā 4000 EUR apmērā – maksā valsts.

• Darbinieks saņem samaksu 90% apmērā no algas.

• Valsts sedz darba nespējas lapu apmaksu.

Nodokļu atvieglojumi

• Nodokļu maksājumu pagarinājums no 3 līdz 12 mēnešiem (tai skaitā darba devēja iemaksas).

• Ar nodokļu administrācijas atļauju var pagarināt nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu līdz 2020. gada 15. jūnijam.

• Darba devēju iemaksu samazinājums jaunuzņēmumiem.

Finanšu atbalsta mehānismi

• Valsts garantijas aizdevumiem 70% apmērā.

• Valsts segs līdz 50% nomas maksu viesnīcām, restorāniem un citiem īpaši skartiem uzņēmumiem.

• Aizdevumi un kredītgarantijas eksportējošiem uzņēmumiem un MVU.

Uzņēmumiem ir vieglāk ņemt kredītus

• Paplašinātas aizdevumu iespējas, izmantojot Almi, Eksporta kredītu komiteju un Zviedrijas eksporta kredītu.

• Valsts kredītgarantija korporatīvajiem aizdevumiem.

• Valsts kredītgarantija aizdevumiem aviosabiedrībām.

Dānija

Nodarbinātība

• Pieejamas slimības lapas subsīdijas no valsts Slimības pabalstu parasti darba devējs nodrošina pirmajā slimības mēnesī, tomēr tagad, ja tas ir saistīts ar Covid-19, valdība tos segs.

• Algas kompensācijas. Valdība subsidēs 75% no algas izmaksām darbiniekiem, kas pretējā gadījumā būtu atlaisti uzņēmuma finansiālo zaudējumu dēļ, ko izraisījis Covid-19. Subsīdijas maksimālā robeža ir 30 000 Dānijas kronu uz vienu darbinieku mēnesī.

• Valdība kompensēs pašnodarbinātajiem 90% no zaudējumiem, kas radušies no Covid-19. Subsīdijai ir noteikta maksimālā robeža mēnesī.

Nodokļu atvieglojumi:

• Nodokļu samaksas termiņu pagarinājumi līdz četriem mēnešiem.

• Deklarāciju iesniegšanas termiņu pagarinājumi.

• No PVN atbrīvotajiem uzņēmumiem arī algas nodokļu maksājuma termiņš tiks atlikts uz 2020. gada otro un trešo ceturksni.

• Bezprocentu aizdevumi. MVU, kas ir samaksājuši PVN par 2019. gada 3. un 4. ceturksni, var pieteikties uz samaksāto summu kā bezprocentu aizdevumu. Aizdevumi jāatmaksā līdz 2021. gada 1. aprīlim.

Finanšu atbalsta mehānismi

• Eksporta kredīta garantijas. Valdība ir palielinājusi garantiju sadarbībā ar valsts eksporta kredīta aģentūru (EKF), lai atļautu papildu aizdevumus Dānijas uzņēmumiem eksporta jomā.

• Finanšu ministrijas aizdevuma garantijas – valdība nodrošina aizdevuma garantiju 70% no jaunajiem korporatīvajiem aizdevumiem, kas tiek izsniegti, lai segtu zaudējumus, kas tieši saistīti ar Covid-19.

• Izmaksu kompensācija (valdība subsidēs 25 līdz 80% no uzņēmuma fiksētajām izmaksām, ja paredzams, ka uzņēmuma ieņēmumi ievērojami samazināsies Covid-19 dēļ). Subsidēto fiksēto izmaksu daļa ir atkarīga no paredzamā ieņēmumu krituma.

• Ceļojumu garantiju fonda garantija. Fonds piedāvā finansiālu atbalstu tiešajiem klientiem, ja ceļojumu aģentūra nonāk bankrotā.

Finanšu ministrijas publiskie ieguldījumi

• Dānijas pašvaldības un reģioni ir mudināti virzīties uz priekšu ar ieguldījumiem ēku, ceļu utt. atjaunošanā, līdz 2020. gadam atceļot tiem pašreizējo maksimālo robežu. Turklāt pašvaldībām ir iespēja atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas termiņus. Bez tam pašvaldībām ir atļauts apmaksāt rēķinus līdz vienam miljonam Dānijas kronu.

Somija

Nodarbinātība

Dotācijas un finanšu atvieglojumi (ieskaitot, piemēram, algu subsīdijas uzņēmumiem, kuriem jāsamazina darbinieku darba laiks vai īslaicīgi jāatstāj viņi bez darba).

Nodokļu atvieglojumi

Nodokļu un pensiju iemaksu izmaksas var atlikt. Uzņēmēji, tostarp individuālie tirgotāji un ārštata darbinieki, varēs pretendēt uz bezdarbnieku pabalstiem.

Finanšu atbalsta mehānismi

• Somijas valstij piederoša finansēšanas uzņēmuma Finnvera finansēšanas kapacitāte tiek palielināta par 10 miljardiem eiro, sasniedzot kopumā 12 miljardus eiro.

• ELY centri (reģionālie ekonomiskās attīstības, transporta un vides centri) piešķirs 50 miljonus eiro MVU, jo īpaši pakalpojumu nozarē. 150 miljoni eiro kļūs pieejami uzņēmumiem, ieskaitot radošo nozari, tūrismu un piegādes ķēdes, izmantojot Somijas Biznesa (Business Finland) tīklu.

• 700 miljoni eiro tiks novirzīti caur Business Finland tīklu. Tas ir paredzēts MVU, kas nodarbina 6–250 cilvēkus, un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 300 miljoniem eiro un kuras darbojas tūrismā vai saistītās nozarēs, radošajās industrijās un citās nozarēs.

• Uzņēmēji varēs pieteikties uz finansējumu no pašvaldībām, lai risinātu koronavīrusa radītās grūtības (vienreizējs maksājums 2000 eiro), ja tiek ietekmēta piegādes ķēde.

• 300 miljoni eiro novirzīti caur ELY centriem mazajiem uzņēmumiem, kas nodarbina no vienas līdz piecām personām. Iekļautas visas nozares, izņemot primāro ražošanu.

• Valdība 8. aprīlī paziņoja par otro papildbudžeta priekšlikumu 2020. gadam, kurā iekļauts uz dotācijām balstīta uzņēmējdarbības finansējuma palielinājums par 450 miljoniem eiro.