Vai uzņēmums drīkst Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemt neapmaksātā darbā ar mērķi viņu apmācīt, lai pēc noteikta laika pieņemtu algotā darbā? Kādi dokumenti šādā gadījumā uzņēmumam jānoformē personai, kuru apmācīs? Cik ilgu laiku uzņēmumam ir tiesības apmācīt potenciālo darbinieku? Savukārt, ja Latvijas uzņēmums vēlas pieņemt ukraiņu ieceļotāju praksē, kādi dokumenti jānoformē šādā gadījumā?
Atbilstoši Darba likuma (DL) 28. panta 1. daļai darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Savukārt saskaņā ar DL 28. panta 2. daļu ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Līdz ar to darbu, ko darbinieks uzņemas veikt darba devēja labā, veic par nolīgto darba samaksu, izslēdzot iespējas veikt darbu, kas nav apmaksāts, tostarp arī Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Darbinieka apmācība
Vienlaikus darba devējs var nosūtīt darbinieku uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, saglabājot darbiniekam darbavietu un sedzot ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus atbilstoši DL 96. pantam. Tiesu praksē atzīts, ka par kvalifikācijas celšanu (paaugstināšanu) vispārīgi būtu atzīstama jebkāda veida un formas apmācība, ar kuras palīdzību darbinieks iegūst, papildina un uzlabo savam amatam nepieciešamās praktiskās iemaņas un akadēmiskās zināšanas, kuras pēc tam iespējams lietot darba devēja labā, veicot viņam uzdoto un darba līgumā pielīgto darbu.[1]
Tādējādi, ja darba devējam nepieciešams apmācīt darbinieku, lai viņš varētu tikt nodarbināts konkrētajā amatā, darba devējs var nosūtīt darbinieku uz profesionālo apmācību vai paaugstināt kvalifikāciju, saglabājot darbiniekam darba vietu un sedzot ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus.
Nodarbināšana praksē
Profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo mācību prakses organizācijas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 785 "Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība". Atbilstoši šo noteikumu 8. punktam pirms mācību prakses profesionālās izglītības iestādes pārstāvis, prakses vietas pārstāvis un praktikants noslēdz trīspusēju līgumu par mācību praksi, kurā nosaka profesionālās izglītības iestādes, prakses vietas un praktikanta tiesības un pienākumus, prakses ilgumu un līguma izbeigšanas nosacījumus.
Savukārt, ja panākta atbilstoša vienošanās, tad praktikants ar prakses vietu papildus var noslēgt divpusēju līgumu par savstarpējo norēķinu kārtību. Attiecībā uz studentu, kurš ir Ukrainas civiliedzīvotājs un izceļo no Ukrainas Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, ir attiecināmas tieši tādas pašas prasības par trīspusējā prakses līguma noslēgšanu starp studentu – praktikantu, prakses vietu un profesionālās izglītības iestādi.
Jānorāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma, kura galvenais mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, 13.1 pantā noteiktas Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību. Savukārt šī panta piektajā daļā paredzēts, ka Ukrainas civiliedzīvotājs, kas studē Ukrainas akreditētā augstākās izglītības studiju programmā, var tikt uzņemts akreditētā Latvijas augstskolā vai koledžā, pielīdzinot to studējošajam, kas ierodas Latvijas Republikas sadarbības vai apmaiņas programmā no ārvalsts uz īslaicīgu studiju periodu, un valsts viņam nodrošina studiju stipendiju studiju kursu apgūšanai.
[1] Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, ZAB "BDO Law", "Darba likums ar komentāriem" , Rīga, 2020.
Avots: iTiesības