• Mantošanas jautājumus regulēs stingrāk
Publikācija:

Mantošanas jautājumus regulēs stingrāk

28 septembris 2021

Izstrādes un apspriešanas procesā šobrīd ir Civillikuma (CL) Mantojuma tiesību daļas grozījumi, kas izstrādāti kopā ar Civilprocesa likuma un Notariāta likuma grozījumiem, paredzot vairākas nozīmīgas mantojuma tiesību regulējuma izmaiņas, tostarp par mantojuma pieņemšanas kārtību, kreditoru prasījumu pieteikšanu, mantinieku atbildību, kā arī citiem jautājumiem.

Pēc Tieslietu ministrijas pasūtījuma 2017. gadā Latvijas Zvērinātu notāru padome sagatavoja pētījumu "Civillikuma Mantojuma tiesību daļas tiesiskā regulējuma problēmjautājumi un to modernizācijas nepieciešamība", izvērtējot iespēju veikt CL Mantojuma tiesību daļas grozījumus, lai risinātu praksē esošās problēmas un precizētu neskaidrības.

Mantojuma pieņemšana

Atbilstoši CL grozījumu projektam paredzēts precizēt mantojuma pieņemšanas sistēmu, nosakot, ka aicinājums pieņemt mantojumu būs spēkā arī attiecībā uz personām, kas mantojumu līdz sludinājumam pieņēmušas klusējot. Gribu pieņemt mantojumu varēs izteikt tikai pie zvērināta notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu mantojuma lietā. Šobrīd mantojumu var pieņemt arī klusējot, ja mantinieki valdījumā pārņēmuši nekustamo īpašumu. Mantiniekiem, kas nav pieteikuši savas tiesības pie notāra, iespējams pierādīt savas mantinieka tiesības tiesā.

Savukārt neatņemamās daļas tiesīgajiem CL 423. pantā plānots paredzēt tiesības pieteikties uz neatņemamo daļu sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā. Tas ir pretēji līdz šim noteiktajam regulējumam, kad neatņemamās daļas tiesīgajiem ir pienākums pieteikties līdz notāra uzaicinājumā norādītajam termiņam. Turklāt neatņemamās daļas tiesīgajiem nav nepieciešams pieteikt savas tiesības uz mantojuma neatņemamo daļu, ja viņi mantojuma lietā jau pieteikušies kā likumiskie mantinieki.

Atbilstoši grozījumiem plānots izslēgt CL 651. panta daļu, kurā noteikts, ka mantojumu līgumiskais mantinieks drīkst atraidīt tikai tad, ja viņam šādas tiesības paredzētas līgumā. Tādējādi arī līgumiskajam mantiniekam būs paredzētas tiesības atraidīt mantojuma līgumā pielīgto mantojumu.

Kreditoru tiesības

Ar grozījumiem plānots precizēt kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtību, paredzot, ka notāra noteiktajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēsīs. Nodrošināto kreditoru pretenzijas, kas redzamas publiskajos reģistros, pieteiks notārs. Tādējādi paredzēts atvieglot kreditoru prasījumu pieteikšanas procesu, daļēji padarot to automātisku, ņemot vērā publiski pieejamo reģistru, piemēram, zemesgrāmatas un komercķīlu reģistra, datus.

Šobrīd, ja notāra noteiktajā termiņā nenodrošinātie kreditori vēršas pie mantiniekiem, prasot atdot parādu, tikai gadījumā, ja mantojums pieņemts inventāra kārtībā, mantinieki ir atbildīgi par parādiem tikai mantojuma apmērā. Par noteicošo uzskatāma lietu parastā vai mantojuma sarakstā norādītā vērtība.

Veicot izmaiņas, paredzēts ierobežot mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Lai gan šobrīd iespējams mantojumu pieņemt ar inventāra tiesībām, atbilstoši grozījumu projektam noteikts, ka mantinieki vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem un mantojuma pieņemšana nenozīmē pieteikto kreditoru pretenziju atzīšanu. Kamēr nav sagatavots mantojuma saraksts, kreditori un legatāri nevarēs vērst prasījumus pret mantiniekiem. Uz šo laiku arī apturēts noilgums. Šādā veidā plānots motivēt mantiniekus pieteikties mantojumam, pasargājot viņus no nepamatotiem kreditoru prasījumiem un ierobežojot atbildību līdz pieņemtās mantojuma masas apmēram.

Mantojuma saraksta sagatavošana

Ar izmaiņām likums papildināts ar 696.pantu paredzot, ka mantojuma sarakstu sagatavos mantot aicinātie vai zvērināts tiesu izpildītājs un kreditoriem būs tiesības apstrīdēt mantojuma sarakstā norādīto mantas vērtību, kā arī lūgt notāram pieprasīt mantojuma sarakstu sagatavot zvērinātam tiesu izpildītājam.

Mantojuma masas aizgādnim paredzēts noteikt civiltiesisko atbildību pret mantiniekiem par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem, tomēr vienlaikus bāriņtiesām plānots saglabāt aizgādņa iecelšanas un atcelšanas funkcijas.

Ar grozījumiem paredzēts novērst formālo mantojuma aizgādņa uzraudzības pienākumu, kas līdz šim noteikts bāriņtiesām, taču praksē bieži vien nav ievērots, tā vietā paredzot pašu mantojuma aizgādņa atbildību par mantojuma uzraudzīšanu un izpildi. Iepriekš atbildība bija ierobežota, nosakot pienākumu atbildēt par vieglu neuzmanību tikai tad, ja par tā izpildi noteikta samaksa.

Tāpat CL papildinās ar 665.pantu, nosakot, ka mantojuma aizgādnis nebūs atbildīgs par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Paredzētas arī ieinteresēto personu tiesības prasīt bāriņtiesai, lai mantojuma aizgādni atceļ no aizgādnības svarīgu iemeslu dēļ.

Šobrīd CL 666. pantā paredzēts, ka aizgādnība pār mantojuma masu izbeidzas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums vai notārs izdevis mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību par mantojuma pieprasītāju tiesībām. Savukārt atbilstoši plānotajiem grozījumiem noteikts, ka aizgādnība izbeidzas, kad pie notāra pabeigta mantojuma lieta.

Likumā noteikts, ka aizgādnim galīgais norēķins jāiesniedz bāriņtiesai. Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem norēķins būs jāiesniedz notāram.

Iepriekš saņemtās mantas pievienošana

Pašlaik CL noteikts pienākums iepriekš saņemto mantu, kas pievienojama mantojuma saņēmēja mantojuma daļām, pieskaitīt mantojuma masai, nenosakot ierobežojumu par periodu, kurā manta saņemta. Tomēr grozījumu projektā paredzēts, ka iepriekš saņemtās mantas pievienošanas pienākumu aprobežos ar mantu, kas saņemta beidzamo piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās.

Bezmantinieka mantas regulējums

Ar grozījumiem plānots precizēt vairākos normatīvajos aktos ietverto bezmantinieka mantas regulējumu. Noteikts, ka tad, ja mantinieki sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā nebūs ieradušies pie notāra izteikt gribu pieņemt mantojumu, manta piekritīs valstij vai pašvaldībai. Aktā par mantojuma lietas izbeigšanu plānots ietvert visas notāra noteiktajā termiņā pieteiktās prasības. Tiesu izpildītājs vērtēs, kuras no kreditoru pretenzijām jāapmierina.

Papildus paredzēts, ka valsts atzīs parādus, kas pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā un ko par pamatotiem atzinis zvērināts tiesu izpildītājs. Šobrīd ir spēkā regulējums, ka parādi atzīstami no valsts puses, ja tie ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

Mantojuma sadale

Ar grozījumiem plānots noteikt mantojuma dalīšanas precizējumus, paredzot, ka atvietojamas lietas vienmēr jādala reālās daļās (nav paredzēts dalīts valdījums), kā arī saglabājas mantojuma sadales līguma noslēgšanas iespējas. Tāpat noteikts, ka nebūs jāsaņem bāriņtiesas atļauja mantojuma pieņemšanai, jo ar grozījumiem paredzēts ierobežot mantojuma pieņēmēja atbildību pret kreditoriem, vienlaikus saglabājot pienākumu prasīt bāriņtiesai atļauju, ja mantojumu plānots atraidīt.

Mantinieku substitūcija

CL 477. pantā precizēta mantinieku substitūcijas kārtība, norādot, ka mantinieka substitūtu varēs iecelt, ja mantinieks nomirst pirms mantojuma atstājēja, mirst reizē ar mantojuma atstājēju vai nomirst pēc mantojuma atstājēja, pirms notecējis termiņš viņa gribas izteikšanai, neizteicies par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, vai pārdzīvo mantojuma atstājēju, bet mantiniekam nav mantotspējas vai tas ir necienīgs mantot, kā arī tad, ja mantinieks pārdzīvo mantojuma atstājēju, bet nepieņem mantojumu vai no tā atteicies. Vienlaikus, ja pēdējās gribas aktā paredzēta substitūcija, bet mantojuma atstājējs nevēlas, lai tā aptvertu kādu no uzskaitītajiem substitūcijas gadījumiem, tas būs īpaši jānorāda aktā.

Jāseko izmaiņām

Kā secināms no aplūkotā, šobrīd izstrādes procesā ir ļoti apjomīgi CL Mantojuma tiesību daļas grozījumi, kas var radīt ievērojamas sekas un izmaiņas mantojuma atstājējiem, mantiniekiem un kreditoriem, salīdzinot ar līdzšinējo mantošanas kārtību, tādēļ rūpīgi jāseko iespējamām izmaiņām likumprojekta izstrādes gaitā un tā pieņemšanai galīgajā redakcijā, kā arī spēkā stāšanās un pārejas noteikumiem.

Papildus jānorāda, ka paredzētas vēl vairākas izmaiņas:

  • pieņemt mantojumu mājas kārtībā ar klusēšanu būs iespējams, tomēr, ja mantinieki sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā tiesības nepieteiks, viņu tiesības dzēsīs. Tas būs attiecināms arī uz mantiniekiem, kas mantojumu pieņēmuši agrāk klusējot;
  • bāriņtiesa vairs neuzraudzīs mantojuma aizgādnības procesu, tomēr bāriņtiesas kompetencē saglabāsies aizgādņa iecelšana, kā arī gada pārskata un gala norēķina izvērtēšana un glabāšana;
    • mantojuma pieņemšanai no nepilngadīgā pārstāvju puses nebūs nepieciešama bāriņtiesas atļauja (tā nepieciešama, atraidot mantojumu);
    • aizgādnis būs civiltiesiski atbildīgs par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem;
    • mantojuma aizgādnība izbeigsies ar mantojuma lietas pabeigšanu;
  • bezmantinieka mantas gadījumā, ja mantojumu nepieņems, mantojumā ietilpstošais nekustamais īpašums piekritīs valstij;
    • aktā par mantojuma lietas izbeigšanu iekļaus visas sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteiktās kreditoru pretenzijas;
  • pēc mantojuma atklāšanās mantiniekiem būs jāuzsāk mantojuma lieta pie notāra, kurš noteiks termiņu, kurā mantot aicinātajiem, ieinteresētajām personām un kreditoriem ir pienākums pieteikt savas tiesības un pretenzijas;
    • pēc tam notārs publicēs aicinājumu pieteikties mantojumam un kreditoriem pieteikt savas pretenzijas, zināmajiem mantiniekiem un kreditoriem nosūtīs vēstules. Kreditoru pretenziju pieteikšanai atvēlēti četri mēneši, kas ir īsāks pieteikšanās termiņš nekā potenciālajiem mantiniekiem (no sešiem mēnešiem);
  • nodrošinātajiem kreditoriem pretenziju pieteiks notārs, pamatojoties uz publiskajos reģistros, piemēram, kredītu reģistrā, pieejamām ziņām;
    • mantinieki sagatavos mantojuma sarakstu paši vai ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību;
    • kreditoriem būs tiesības prasīt mantojuma sarakstu sagatavot pie zvērināta tiesu izpildītāja;
  • publiska apstiprināšana mantojuma tiesībās būs nepieciešama, ja mantojuma lietas ietvaros skartas trešo personu tiesības vai mantojumā ietilpstošā manta reģistrējama publiskajos reģistros (nekustamais īpašums, uzņēmumu daļas u.c.), lai īpašumus neatzītu par bezīpašnieka mantu;
    • beidzoties notāra noteiktajam termiņam, laikā nepieteiktās mantinieku un kreditoru tiesības dzēsīs.

Avots: iTiesibas.lv