This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

DB | Soda apmēri nodokļu jomā pieaugs

03 janvāris 2020

Jānis Zelmenis, LL.M. , Vadošais partneris |

Būtiski pieaugs soda naudas apmēri par pārkāpumiem saistībā ar kases aparātiem, kā arī informatīvās deklarācijas neiesniegšanu un neziņošanu par aizdomīgu darījumu

AS BDO Latvia apkopotie materiāli par soda apmēriem attiecībā uz pārkāpumiem nodokļu jomā liecina, ka likumā Par nodokļiem un nodevām paredzētie sodu apmēri salīdzinājumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajiem sodiem mainīsies. Sākotnēji bija paredzēta Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās ar 2020. gada 1. janvāri, bet Saeima šī likuma spēkā stāšanos atlika līdz nākamā gada 1. jūlijam. Jāatgādina, ka sodu politika būs noteikta Administratīvās atbildības likumā, bet piemērojamie sodi tiks ievietoti attiecīgajos likumos. Pašlaik speciālajos likumos ir sodi, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Novitāte ir naudas sodu izteikšana vienībās, kur viena vienība ir pieci eiro. Tas nozīmē, ka minimālais sods fiziskām un juridiskām personām ir divas naudas soda vienības jeb 10 eiro, bet maksimālais fiziskām personām - 400 naudas soda vienību jeb 2000 eiro un juridiskajām personām - 4000 soda vienību jeb 20 000 eiro. Pašvaldību izdotajos saistošajos noteikumos minimālais naudas sods būs divas naudas soda vienības jeb 10 eiro, bet maksimālais fiziskām personām - 100 naudas soda vienību jeb 500 eiro, juridiskajām personām - 300 naudas soda vienību jeb 1500 eiro. Šāds risinājums tiek iedzīvināts, lai nepārtraukti nav jāmaina sodi naudas izteiksmē. Protams, paliks sodi, kas tiek noteikti procentos no neto apgrozījuma, taču tie ir atsevišķa kategorija -konkurences un vēl specifisku jomu pārkāpumiem.

Baro budžetu

“Iegūtie dati rāda, ka, pārnesot sodus uz nodokļu un nodevu likumu, vairākās pozīcijās to apmērs būtiski pieaudzis, kaut arī sākotnēji bija runāts par vienkāršu - mehānisku - sodu pārnešanu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz specializēto nodokļu likumu,” salīdzinājuma datus komentē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka jaunā pieeja soda apmēru noteikt naudas soda vienībās ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmējiem ir grūtāk novērtēt iespējamās soda naudas izmaiņas. "Soda naudas funkcija ir atturēt no pārkāpuma veikšanas, nevis iekasēt konkrētas naudas summas valsts budžetam, bet, redzot VID pārskatu par budžeta ieņēmumu izpildi, tur redzams, ka 2019. gadā naudas sodu un sankciju veidā paredzēti ieņēmumi 40,87 milj. eiro apmērā, bet 10 mēnešos iekasēti 26,59 milj. eiro jeb par 6,15 milj. eiro mazāk, nekā būtu bijis jāiekasē," tā J. Zelmenis. Viņaprāt, soda naudas apmērus nav iespējams paredzēt, līdz ar to šādus ieņēmumus nevar paredzēt kā ieņēmumu avotu, no kura tiek finansētas kādu iestāžu darbinieku algas. "Loģiski būtu, ja šo naudu ieskaitītu līdzekļos neparedzētiem gadījumiem un izmantotu, piemēram, valsts parāda samazināšanai vai kādam vienreizējam mērķim," uzsver J. Zelmenis.

Saglabā apjomus

AS BDO Latvia secinājusi, ka vairums soda naudu savus līdzšinējos apmērus, kas noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, saglabās arī nodokļu un nodevu likumā, kaut arī ir tādas, kuriem paredzētas pārmaiņas. "Ir sīki precizējumi, ir veikts dalījums starp soda naudas apmēru fiziskajām un juridiskajām personām, ir arī būtiski palielināti soda sankciju apmēri," iegūtos datus analizē AS BDO Latvia nodokļu eksperte Madlena Drozdova. Viņa savu sacīto pamato ar sodu, kas paredzēts par nodokļu maksātāju reģistrēšanās kārtības neievērošanu, kas pašlaik ir 210-350 eiro apmērā, bet nodokļu un nodevu likumā plānots to sadalīt, fiziskajām personām tā apmēru nosakot no 50 līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 līdz 350 eiro. "Ir arī nosacīti labvēlīgāka soda sankcija, proti, par neatļautu darījumu veikšanu situācijā, ja nodokļu maksātājam apturēta saimnieciskā darbība, paredzēts sods 140 līdz 2000 eiro, bet pašlaik sods bija 30% apmērā no darījuma vai maksājuma summas. Protams, ja darījuma summa maza, tad jaunais sods ir bargāks, savukārt, ja darījuma summa ir liela, tad tieši pretēji - tas ir mazāks nekā pašlaik," skaidro M. Drozdova.

Apkaros skaidru naudu

Gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan nodokļu un nodevu likumā iecerētā redakcija paredz sodu procentos (3%) no nedeklarētās summas par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu. M. Drozdova norāda, ka pie skaidras naudas veiktiem darījumiem attiecas tie, kas notiek starp fiziskām un juridiskām personām. Proti, juridiskai personai jādeklarē darījums ar juridisku personu, tiklīdz summa pārsniedz 1500 eiro, juridiskai personai jādeklarē darījums ar fizisko personu, tiklīdz summa pārsniedz 3000 eiro. Turklāt jāņem vērā, ka darījuma dalībniekiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. Pēc pērn veiktajām izmaiņām no šā gada 1. jūlija attiecībā uz skaidras naudas plūsmām pāri Latvijas robežām ikvienai fiziskai personai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, ja tā ir 10 000 eiro apmērā vai vairāk, šķērsojot valsts ārējo robežu (no Latvijas uz trešajām valstīm un no trešajām valstīm uz Latviju). "Fiziskai personai, vedot skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, šķērsojot ārējo valsts robežu, ir pienākums to deklarēt, bet, šķērsojot iekšējo valsts robežu, nav pienākuma deklarēt, tomēr skaidras naudas deklarācijas veidlapa rakstveidā jāaizpilda pēc kompetentās iestādes (VID vai Robežsardzes) amatpersonas pieprasījuma. Deklarāciju veidlapas ir pieejamas robežkontroles punktos (un VID mājaslapā), kuras fiziski jāaizpilda," norāda M. Drozdova. Viņa atgādina, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu uzliek naudas sodu 20% apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas. "Tomēr no 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā jaunie grozījumi likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kas ieviesis jaunu pantu par administratīvu atbildību par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu uz valsts robežas un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā, kurā tiks noteikts, ka par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu piemēro naudas sodu 20% apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt," uzsver M. Drozdova. Viņa arī vērš uzmanību, ka par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu paredzēta kriminālatbildība - brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods. Par šādu noziedzīgu nodarījumu, ja to veikusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, norāda M. Drozdova.

Dārgi iejaukties kases aparātos Ļoti būtisks soda naudas apmēra pieaugums sagaidāms tiem, kuri iejauksies kases aparātos, mainot to programmatūru, kas radis iespēju samazināt vai slēpt ar nodokļiem un nodevām apliekamo naudu. Proti, pašreizējais sods fiziskai personai 210-1400 eiro pieaugs līdz 210-2000 eiro, bet juridiskajām personām pašreizējie 430-4300 eiro pieaugs līdz 1400-20 000 eiro. "Tas ir būtisks soda naudas pieaugums, lai atturētu uzņēmējus iejaukties kases aparātu darbībā," tā M. Drozdova. Viņa vērš uzmanību uz jaunu normu, proti, par nodokļu un maksājumu reģistrēšanas ierīcēs vai kontrollentēs (arī ierakstīto datu) ne-saglabāšanu fiziskajām personām paredzēta soda nauda 400 līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām - 1400 līdz 20 000 eiro. "Būs arī jauns sods, proti, par normatīvos noteiktās norēķinu kārtības neievērošanu juridiskajām personām paredzēta 70 līdz 1400 eiro liela soda nauda," uz jautājumu, vai ir kādi jauni sodi, atbild M. Drozdova.

Sods par neziņošanu

Interesanti, ka pašlaik par informatīvās deklarācijas neiesniegšanu sods fiziskajām personām ir 16 eiro, bet, pieņemot iecerēto grozījumu redakciju, tas būs 140 līdz 500 eiro, juridiskajām personām - 350 līdz 7100 eiro. M. Drozdova vērš uzmanību, ka likumprojektā nav paredzēts administratīvais sods par nodokļu un informatīvās deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu līdz divām dienām, atzīstot to par maznozīmīgu pārkāpumu. Savukārt, pārkāpjot iesniegšanas termiņu vairāk par divām dienām, piemēro sodu, to diferencējot atkarībā no kavēto dienu skaita. "Ievērojot konsultē vispirms principu, visiem aktīvajiem nodokļu maksātājiem piecas dienas pirms normatīvajos aktos noteiktās nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nosūtīs atgādinājuma ziņojumu, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi, ziņojumā norādot, ka par iesniegšanas termiņa neievērošanu maksātājs var tikt saukts pie administratīvās atbildības.

VID informācijas sistēmu, kurā gan reģistrē, gan plāno deklarācijas un kas nodrošina datus, kam un kurā datumā kādas deklarācijas ir jāiesniedz, sastāvā ir VID Nodokļu informācijas sistēma, kurā šobrīd var fiksēt termiņu kavējumu deklarācijām (tajā skaitā pārskatiem), līdz ar to plānots uzsākt piemērot automātisko sodīšanu," skaidro M. Drozdova. Viņa piekrīt iekšlietu ministra S. Ģirģena viedoklim, ka automātiska administratīvā soda piemērošana faktiski nenodrošina administratīvā soda piemērošanas pamatprincipu ievērošanu.

"Piemēram, Polijā ir noteikta procedūra Czynny žal, kuras ietvaros nodokļu maksātājs var paziņot nodokļu administrācijai par nokavētu deklarācijas termiņu un nesamaksāto nodokļu iemesliem un novērst pārkāpumu," norāda M. Drozdova.

Savukārt vēl būtiskāks sods paredzēts tiem, kuri neziņos par aizdomīgu darījumu, - 10% apmērā no aizdomīgā darījuma summas, pašlaik ir soda nauda līdz 350 eiro. "Būtībā, ja advokāti, nodokļu konsultanti, ārpakalpojumu grāmatveži, juristi un nekustamo īpašumu mākleri negrib maksāt 10% no darījuma summas, tad vienkāršākais ir ziņot par šādu darījumu," secina J. Zelmenis. Viņš gan īsti nezinot, ko ar šiem ļoti daudzajiem ziņojumiem iesāks kompetentās iestādes. "Vienā jaukā dienā var secināt, ka visi darījumi ir aizdomīgi, kaut arī ir attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, taču 100% nodrošinājumam nebūs par skādi ziņot par visiem darījumiem," tā J. Zelmenis. Kā ilustratīvu piemēru viņš min situāciju, kad ārpakalpojuma grāmatvedis no viena klienta pelna 7200 eiro gadā, bet viņa klients veic darījumu 100 000 eiro vērtībā. Tas nozīmē, ka, neziņojot par citas personas darījumu -par naudu, kura viņam nekad nav bijusi - viņam jāsamaksā 10 000 eiro. Faktiski ārpakalpojuma grāmatvedis nopelna no šī klienta apkalpošanas mazāk, nekā ir varbūtējā soda nauda. Protams, lai sevi pasargātu, viņš iesniegs ziņojumu.

Polijā bargāki sodi

Interesanti, ka Poliju un Latviju nav iespējams salīdzināt šajā jomā, jo Polijā par tiem pašiem pārkāpumiem ir paredzēta kriminālatbildība. Piemēram, par izvairīšanos no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas ir paredzēts sods līdz 720 dienas likmēm (līdz 5,4 milj. zlotu) (tikpat liels arī par novēlotu nodokļu deklarācijas iesniegšanu), par nepatiesu grāmatvedības ziņu sniegšanu - līdz 240 dienas likmēm (līdz 1,8 milj. zlotu), par skaidrās naudas deklarēšanas robežšķērsošanas brīdī nosacījumu un lietošanas ierobežojumu neievērošanu - līdz 720 dienas likmēm vai brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

No tā pilnīgi atkarīga pilsoņu attieksme. Polijā ikviens seko deklarācijas iesniegšanas termiņiem un laicīgi maksā nodokļus. “Vai mums jāpāriet uz tādu sistēmu? Nedomāju. Tomēr gribu atzīmēt, ka, neskatoties uz sodu palielināšanu, Latvijā salīdzinājumā ar Poliju ir maigi sodi,” tā M. Drozdova. ■

 

 

Soda naudas apmēri par pārkāpumiem nodokļu jomā Līdz 30.06.2020. Administratīvo pārkāpumu kodekss Fiziskā persona Juridiskā persona Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas 159. pants 140-2100 eiro Nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošana 165.2 pants 210~350 eiro Grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšana 159.10 pants 140-2100 eiro Neatļautu darījumu veikšana, ja nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība 156.7 pants 30% apmērā no darījuma vai maksājuma summas Skaidrās naudas darījumu deklarēšanas nosacījumu un lietošanas ierobežojumu neievērošana 159.7 pants Par tādu skaidrās naudas darījumu nedeklarēšanu, kas veikti ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība Piektā daļa 3% apmērā no nedeklarētās summas Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu Pirmā daļa 3% apmērā no nedeklarētās summas 5% apmērā no nedeklarētās summas Par skaidrā naudā veikto kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību darījumu nedeklarēšanu Otrā daļa 10% apmērā no nedeklarētās summas Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto deklarāciju iesniegšanas termiņu Ceturtā daļa 70—280 eiro 140—700 eiro Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz šā likuma 30. pantā noteikto skaidras naudas lietošanas ierobežojuma apmēru Trešā daļa 15% apmērā no nedeklarētās summas Par normatīvajos aktos noteiktās norēķinu kārtības neievērošanu 156.3 pants 70—280 eiro 280-1400eiro Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas prasību neievērošana 156.‘pants Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu Pirmā daļa 140—700 eiro Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības un lietotāju pienākumu nepildīšanu Otrā daļa 140“700 eiro Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšanu Trešā daļa 70—700 eiro Par 156.1 panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces Ceturtā daļa 210-430eiro 430-4300eiro Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas lietošanu, ja ir mainīta tās konstrukcija vai programma, ar ko tādējādi radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu Piektā daļa 210-1400eiro 430—4300eiro

No 01.07.2020. Izmaiņas Likums par nodokļiem un nodevām Fiziskā persona Juridiskā persona 119. pants 140-2100 eiro 120. pants 50—210 eiro 50—350 eiro 121. pants 140-2000eiro Bez konfiskācijas 122. pants 140-2000eiro 123. pants (1) 3% apmērā no nedeklarētās summas (2) 3% apmērā no nedeklarētās summas 5% apmērā no nedeklarētās summas (3) 10% apmērā no nedeklarētās summas (4) 25—700 eiro (5) 15% apmērā no nedeklarētās summas (6) 70-1400 eiro 124. pants (1) 140-850 eiro 140-1400 eiro (2) 140-700 eiro (3) Brīdinājums 7O~7OO eiro Izslēgta (4) 210-2000eiro 1400-20000 eiro

Līdz 30.06.2020. Administratīvo pārkāpumu kodekss Fiziskā persona Juridiskā persona Par neatļautu darbību veikšanu, lai mainītu normatīvajos aktos noteiktās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas konstrukciju, iejauktos programmā un radītu iespēju slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamo objektu Sestā daļa 1400“4300 eiro Par normatīvajos aktos noteiktās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas kontrollentes vai ierakstīto datu nesaglabāšanu normatīvajos aktos paredzēto termiņu Nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana 159.8 pants Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu līdz 15 kalendāra dienām Pirmā daļa Līdz 70 eiro Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu no 16 līdz 30 kalendāra dienām Otrā daļa 71—280 eiro Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu vairāk par 30 kalendāra dienām Trešā daļa 281“700eiro Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana 159.8 pants Par informatīvās deklarācijas neiesniegšanu par uzkrājumu ienākumiem nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā Ceturtā daļa 140“350 eiro Par informatīvās deklarācijas, izņemot deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, informatīvo deklarāciju par uzkrājumu ienākumiem un informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām, kas uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā Sestā daļa 15 eiro Par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām, kuras uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā Septītā daļa 140-500eiro 350—7100eiro Neziņošana par aizdomīgu darījumu 165.4 pants Līdz350eiro

No 01.07.2020. Izmaiņas Likums par nodokļiem un nodevām Fiziskā persona Juridiskā persona (5) 4-00-2000eiro 1400-20000 eiro (6) 4-00-2000eiro 400—4300eiro Jauna 125. pants (1) 25~70 eiro No 3 līdz 10 dienām (2) 75-150 eiro No 11 līdz 20 dienām (3) 150—280eiro No 21 līdz 30 dienām (4) 285~700eiro 126. pants (1) 15-150 eiro Par informatīvās deklarācijas (izņemot šā panta otrajā daļā minēto informatīvo deklarāciju) iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu vairāk par divām dienām, vai neiesniegšanu (2) 140-500eiro 350-7100eiro Par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem (iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu) iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, vai neiesniegšanu, kā arī par paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu vairāk par divām dienām, vai neiesniegšanu 127. pants 10% no aizdomīgā darījuma summas

Polijas sodu sistēma Nodokļu kriminālkodekss Fiziskā persona Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas 57. pants Līdz 720 dienas likmes (5,4 miļj.), brīvības atņemšana Grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšana 60. pants Līdz 240 dienas likmes (1,8 miļj.) Skaidrās naudas darījumu deklarēšanas nosacījumu un lietošanas ierobežojumu neievērošana 97. pants Līdz 720 dienas likmes, brīvības atņemšana līdz 2 gadiem Skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšana 97.pants Līdz 720 dienas likmes, brīvības atņemšana līdz 2 gadiem Nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana 54. pants Līdz 720 dienas likmes, brīvības atņemšana Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana 80. pants Līdz 120 (0,9 miļj.) dienas likmes

Avots: A/S BDO Latvia