This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

iTiesības: Juridiskie aspekti, kas jāņem vērā, veicot ziedojumu

07 decembris 2020

Ziedojumu tematika vienmēr bijis aktuāls temats, ņemot vērā komersantu vēlmi ziedot dažādiem labdarīgiem mērķiem, kā arī saņemt iespējamos nodokļu atvieglojumus, kādi paredzēti ziedojumu veicējiem.

Šajā rakstā īsi aplūkoti ziedojumu galvenie veidi un to atšķirības, nodokļu aspekti un ziedotāja identitātes atklāšanas aspekti. Tāpat apskatītas iespējamās problēmas, ar ko var sastapties ziedojumu veicējs, kā arī ietverti ieteikumi, kā izvēlēties subjektus, kam veikt ziedojumus.

1.Ziedojumu veidi un to atšķirības

Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tādējādi dāvinājuma vispārīgais regulējums piemērojams arī ziedojumiem kā bezatlīdzības labumu piešķiršanai, par ko iespējams gūt nodokļu atvieglojumus. Saskaņā ar Civillikuma noteikumiem pastāv vairāki dāvinājuma veidi – visas mantas dāvinājums, dāvinājums ar sevišķu uzlikumu, dāvinājums atlīdzības nozīmē.

Visas mantas dāvinājums

Par dāvinājuma priekšmetu var būt arī visa dāvinātāja manta, atbilstoši Civillikuma 1927. pantam, tomēr, šāds dāvinājums aptver tikai dāvinātāja tagadējo mantu, bet ne nākamo. Ziedojumu kontekstā šis varētu būt visretāk sastopamais mantas dāvināšanas veids, tādēļ sīkāk rakstā netiks apskatīts.

Dāvinājums ar sevišķu uzlikumu

Saskaņā ar Civillikuma 1928. pantu, veicot dāvinājumu ar uzlikumu, dāvinātājs norāda kā vai kādam mērķim apdāvinātam jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī uzliek pienākumu apdāvinātam atdot vēlāk visu priekšmetu vai daļu no tā kādam citam.

Šo dāvinājuma veidu izmanto, ja vēlas, piemēram, noteikt, ka ziedotā glezna jāizvieto izstādē sabiedrībai, tādējādi veicinot kultūras attīstību, vai, ka nekustamo īpašumu vai ziedotos finanšu līdzekļus jāizmanto kādam noteiktam mērķim (bērnunama būvniecībai, u.tml.). Līdzīgs regulējums ietverts arī Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, nošķirot mērķziedojumu (ziedojums noteiktam mērķim) un ziedojumu bez noteikta ziedojuma mērķa.

Dāvinājums atlīdzības nozīmē

Ar dāvinājumu atlīdzības nozīmē dāvinājums tiek piešķirts kā atlīdzība par kādiem izdarītiem pakalpojumiem, tomēr jāuzsver, ka šādā gadījumā ziedotājam nebūs iespējams saņemt nodokļu atvieglojumus.

Veicot ziedojumus, jāņem vērā gan, kas ir labumu devējs, gan arī pats labumu saņēmējs, kā arī ziedojamā objekta veids un tā apmērs, lai pareizi piemērotu attiecīgos normatīvos aktus.

2.Kā izvēlēties, kam ziedot?

Politisku vai sociāla rakstura mērķu sasniegšanai iespējams veikt ziedojumus politiskām organizācijām, kas aizstāv noteiktas intereses, vai biedrībām un nodibinājumiem, tostarp, sabiedriskā labuma organizācijām, kuru darbības mērķi atbilst ziedotāja paredzētajam ziedojuma izlietošanas mērķim, kā arī reliģiskajām organizācijām, valsts un pašvaldības iestādēm. Piemēram, Covid-19 vīrusa izplatības sākumā uzņēmumi aktīvi ziedoja datortehniku skolām, lai nodrošinātu bērnu attālinātas mācības.

Politiskajām organizācijām

Ziedojot politiskajām organizācijām, jārēķinās ar to, ka pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma ziedotājam var tikt noteikts pienākums sniegt informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem, parādsaistībām vai īpašumiem, kā arī iesniegt dokumentus, kas apliecina finansēšanas avotu izcelsmi. Turklāt, gadījumā, ja ziedojums neatbilst likuma prasībām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam likumā ir noteiktas tiesības pieņemt lēmumu par attiecīgo finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas nodošanu valsts īpašumā.

Valsts amatpersonām un koleģiālām institūcijām

Ziedotājam jāņem vērā, ka valsts amatpersonām un koleģiālām institūcijām, tai skaitā valsts un pašvaldības iestādēm likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē pastāv ierobežojumi dāvanu un ziedojumu pieņemšanai. Piemēram, aizliegts pieņemt ziedojumus, ja ziedojums ietekmē vai var ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu. Valsts amatpersona, kā arī publiskas personas institūcija var pieņemt ziedojumu personāla apmācības vajadzībām vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, ja:

  1. to sniedz neiesaistīta trešā persona un
  2. tas neveicina valsts amatpersonas nokļūšanu interešu konflikta situācijā, kā arī
  3. pirms tam saņemta augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas atļauja.

Tāpat jāņem vērā, ka valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai ar citu personu starpniecību pieņemt ziedojumus vai jebkādā citādā veidā piedalīties to vākšanā, pirmkārt, pašas valsts amatpersonas vai tās radinieku vajadzībām, otrkārt, tādu fizisko vai juridisko personu vajadzībām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst vai ir guvuši sava valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas laikā jebkāda veida ienākumus, un, treškārt, to komersantu vajadzībām, kuru pārvaldes vai revīzijas institūciju loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieki.

Jāuzsver, ka tiesībsargājošo institūciju ieskatā pie noteiktiem apstākļiem ziedojuma veikšana var tikt uzskatīta par krimināli sodāmu darbību jeb kukuli. Kriminālatbildība var iestāties gan par kukuļa pieprasīšanu, gan par kukuļa došanu un prakse rāda, ka pastāv ļoti smalka robeža starp ziedojumu un kukuli. Tādēļ būtu ieteicams izvairīties no ziedojumu veikšanas personām, kas pieņēmušas vai var pieņemt lēmumus attiecībā uz ziedojuma veicēju vai ar to saistītām personām vai uzņēmumiem.

Svarīgi norādīt, ka šādā gadījumā konkrētajai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai ir aizliegts vēl divus gadus pēc ziedojuma pieņemšanas pieņemt jebkādus lēmumus attiecībā uz ziedotāju.

Biedrībām, nodibinājumiem vai sabiedriskām organizācijām

Ziedojot biedrībām, nodibinājumiem vai sabiedriskām organizācijām var izmantot iespēju ziedot attiecīgos mantiskos labumus vai līdzekļus ar uzlikumu, norādot, kādam mērķim manta izlietojama, un noteicot pienākumu atskaitīties par mantas izlietošanu. Gadījumā, ja ziedojuma izlietojums neatbilst uzlikumam, ziedotājam saskaņā ar Civillikuma 1931.pantu ir tiesības celt prasību par uzlikuma nepildīšanu un to atprasīt vai prasīt atbilstošu kompensāciju. Turklāt, ziedojot sabiedriskā labuma organizācijām ar mērķi palīdzēt noteiktam cilvēkam (operācijām, izglītībai, u.c.), ir ieteicams paredzēt alternatīvus ziedojuma saņēmējus, ja minētajai personai šāda palīdzība vairs nav aktuāla (iestājusies nāve, persona izveseļojusies, izdevies savākt līdzekļus mērķa īstenošanai citur, pārsniegta mērķim nepieciešamā summa, u.c.), lai novērstu neskaidrību par ziedojuma saņēmēju neparedzētos gadījumos.

Regulārai lielāka apmēra ziedojumu vākšanai un izlietošanai noteiktam nolūkam ieteicams dibināt biedrību vai nodibinājumu atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam.

3.Nodokļu aspekti

Ziedoto summu aplikšana ar nodokļiem un atbrīvojumi ir noteikti likumos „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

 

Personām, kas ziedo

 

Nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no šādiem nodokļu atvieglojumiem:

 

  1. neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5 % apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;
  2. neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2 % no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
  3. samazināt aprēķināto uz no dividendēm par 75 % no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātā uzņēmumu ienākumu nodokļa no dividendēm. Izvēloties šo veidu, ziedojumu summa nesamazina ar nodokli apliekamo bāzi, bet gan uzņēmumu ienākumu nodokli no dividendēm.

Par ziedojumiem, kas dod tiesības uz nodokļu atlaidēm minētā likuma izpratnē uzskatāmi ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, budžeta iestādēm vai valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.

Ziedojuma summa ir vienāda ar ziedojuma pieņemšanas - nodošanas aktā norādīto ziedoto preču vērtību (preču pašizmaksa un pievienotās vērtības nodoklis). Jāņem vērā, ka atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma regulējumam, manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu apjomā, kādā organizācijai noteikts pretpienākums veikt darbības ar atlīdzības raksturu. Par pretpienākumu varētu uzskatīt, piemēram, ziedotāja reklāmu, sūtot vēstules citiem sabiedrības locekļiem (partneruzņēmumiem, uzņēmuma sniegto pakalpojumu saņēmējiem, u.c.), norādot uz ziedotāja veikto atbalstu, ievietojot atsauces uz ziedotāja nosaukumu vai logo ziedojuma saņēmēja materiālos, bukletos, izvietojot ziedotāja plakātus.[1]

Ziedojumu saņēmējiem

Atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2. panta otrās daļas 6. punktam biedrības un nodibinājumi nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem. Tādējādi, biedrībai vai nodibinājumam saņemot ziedojumu, tas netiek aplikts ar nodokli.

Ja biedrībām vai nodibinājumiem nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa, tām nav noteikti ierobežojumi ziedojumu izlietošanai (ja vien pats ziedojuma veicējs tādu nav noteicis, veicot dāvinājumu ar uzlikumu). Savukārt, sabiedriskā labuma organizācijām ziedojumus ir tiesības izlietot tikai darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.-12. pantu, attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem, turklāt, bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus var tikai uz rakstveida līguma pamata.

4.Ziedotāja identitāte

Veicot ziedojumu, ziedotājam un ziedojuma saņēmējam pastāv iespēja vienoties par to, vai ziedojums būs anonīms, vai arī tiks paziņots plašākai sabiedrībai.

Vienlaikus jāņem vērā politiskajām partijām, valsts amatpersonām, biedrībām un nodibinājumiem noteiktās prasības par ziedojumu avotu atklāšanu iesniedzamajās deklarācijās, kā arī nodokļu jomas normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz nodokļu atvieglojumu bezatlīdzības raksturu, jo arī publisks paziņojums sabiedrībā par ziedotāju vai ziedojumu var tikt uzskatīts par reklāmu, tas ir, dāvinājumu atlīdzības nozīmē. Tādējādi, veicot ziedojumus, ieteicams atturēties no skaļiem publiskiem paziņojumiem par ziedojuma veikšanas faktu un tā saņēmēju.

Attiecībā uz anonīmajiem ziedojumiem (ar anonīmu ziedojumu jāsaprot ziedojums, nenorādot ziedojuma veicēju (apstākļos, kad tas nav viegli noskaidrojams vai acīmredzams – piemēram, ziedojums nebūs uzskatāms par anonīmu gadījumā, ja persona būs ieskaitījusi naudu biedrības kontā, kur uzrādās maksājuma veicējs, bet lūgusi, lai publiski nenorāda personas vārdu, savukārt, būs anonīms, personām veicot ziedojumus veikalos vai baznīcās novietotajās ziedojumu kastītēs)) jānorāda, ka par tiem nevar tikt piemēroti nodokļu atvieglojumi. 

5.Iespējas atsaukt ziedojumu

Lai arī atbilstoši Civillikuma 1919. pantam dāvinājumu (tostarp, arī ziedojumu kā bezatlīdzības mantisku labumu piešķīrumu) var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ, jāņem vērā, ka par apdāvinātā nepateicību uzskatāmi dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.

 

Tādējādi arī ziedotājs var atsaukt ziedojumu, piemēram, gadījumā, ja ziedojuma saņēmējs izplata apzināti nepatiesas ziņas par ziedotāja iespējamu maksātnespēju, par tā ražotās vai izplatītās produkcijas slikto kvalitāti, u.c.).[2]

 

  1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas aspekts

Bez iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem, veicot ziedojumus, jāievēro arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma regulējums par līdzekļu vai mantas izcelsmi, kā arī skaidrā naudā veicamo darījumu apmēra ierobežojumu (atkarībā no tā, kas ir minēto līdzekļu devējs, un kas – to saņēmējs, valūtas veids (vai ārvalstu valūta), darījuma veida (gadījuma rakstura, regulāri veikti darījumi), u.tml.).

Minētais likums tā subjektiem, tostarp, kredītiestādēm, finanšu iestādēm, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem notāriem un advokātiem u.c. noteic pienākumu veikt klienta izpēti, noteiktos gadījumos, arī padziļināto izpēti, noskaidrot patiesā labuma guvēju, kā arī ziņot par aizdomīgiem darījumiem un līdzekļu plūsmu. Tomēr, ar šāda veida procedūrām var saskarties arī potenciālais ziedotājs, vēloties veikt ziedojumu, kā arī ziedojuma saņēmējs, piemēram, gadījumā, ja bankai apturot veikto ziedojuma maksājumu, pamatojoties uz aizdomām par noziedzību iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Ja izpētes rezultātā personas nesniedz nepieciešamo informāciju vai rodas aizdomas par to, ka notikusi (vai plānota) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana likuma subjektam ir ziņošanas pienākums Finanšu izlūkošanas dienestam, kā arī pienākums pieņemt lēmumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu.

Tādējādi, jāuzsver, ka veicot un pieņemot ziedojumus, abām ziedojuma pusēm jābūt pārliecinātām par ziedojamās mantas izcelsmi un ziedojuma saņēmēju, kā arī var nākties sniegt papildus pamatojumu darījuma mērķim un ziedojamās mantas izcelsmei. 

Secinājumi

  1. Ziedojumiem piemērojams dāvinājumu vispārīgais Civillikuma regulējums, kā arī speciālie noteikumi, kas ietverti dažādos likumos, atkarībā no ziedotāja un ziedojuma saņēmēja, kā arī ziedojumu objekta. Izšķirams visas mantas dāvinājums, dāvinājumi jeb ziedojumi noteiktu mērķu sasniegšanai (noteiktam pielietojumam) – dāvinājums ar uzlikumu (vai mērķziedojumi attiecībā uz sabiedriskā labuma organizācijām) un dāvinājumi atlīdzības nozīmē. Gadījumā, ja dāvinājums veikts ar uzlikumu, bet nav izlietots attiecīgajam mērķim, dāvinātājam ir tiesības celt prasību par uzlikuma nepildīšanu un to atprasīt.
  2. Regulārai lielāka apmēra ziedojumu vākšanai un izlietošanai noteiktam nolūkam ieteicams dibināt biedrību vai nodibinājumu, tā kā biedrību un nodibinājumu darbība vērsta uz noteiktu mērķu bez peļņas gūšanas rakstura sasniegšanu, kā arī ieteicams saņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, lai varētu izmantot nodokļu atvieglojumus.
  3. Plānojot ziedojumu veikšanu, kā arī saņemot ziedojumus ir jābūt īpaši piesardzīgiem ziedojot politiskajām organizācijām un valsts amatpersonām un institūcijām, lai izvairītos no apsūdzībām saistībā ar kukuļdošanu, kā arī nelikumīgu politisko partiju finansēšanu.
  4. Ziedojumi ar bezatlīdzības raksturu noteiktos gadījumos var dot iespējas gūt nodokļu atbrīvojumus (ja ziedojuma saņēmēji ir sabiedriskā labuma organizācijas, budžeta iestādes vai valsts kapitālsabiedrības), tomēr, jāņem vērā, ka tādā gadījumā nedrīkst būt gūts slēpts labums no ziedojuma (piemēram, reklāmas veidā), turklāt, nodokļu atvieglojumu gūšanai šāds ziedojums nevar būt veikts anonīmi.
  5. Papildus jāievēro arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā, kā arī attiecībā uz pienākumu pamatot darījuma mērķi un norādīt ziedojamo līdzekļu izcelsmi.

 

 

[1]           Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 11. decembra spriedums lietā Nr. SKA-119/2015. Pieejams: http://at.gov.lv/downloadlawfile/4322 [aplūkots 28.10.2020.].

[2]           A. Zvidriņa. Kādi ir dāvinājuma atsaukšanas noteikumi. Jurista Vārds. 13.01.2004., (306).