Šobrīd izstrādes stadijā ir apjomīgi grozījumi Komerclikumā uz cikos saistītajos normatīvajos aktos, kas vērsti uz komercdarbībai draudzīgas un stabilas vides nodrošināšanu un akciju sabiedrību tiesiskā regulējuma modernizēšanu.
Lai gan grozījumi ir tikai izstrādes stadijā un atsevišķas nianses tomēr vēl var mainīties likuma apspriešanas gaitā, kopumā ir skaidrs, ka reformas ietvaros varētu tikt pilnveidots akciju reģistrācijas un uzskaites process, definēts vārda akciju labticīga ieguvēja statuss, grozīta akcionāru un dalībnieku sapulču sasaukšanas un pamatkapitāla apmaksas kārtība. Tāpat paredzēti arī jauni pienākumi, tiesības un sankcijas saistībā ar patiesā labuma guvēju ziņošanu.
Šajā publikācijā informējam par svarīgākajiem grozījumiem, kas būtiski ietekmēs kapitālsabiedrību turpmāko darbību, jo īpaši – attiecībā uz akciju sabiedrībām.
Akciju veidi un uzskaite
- Sabiedrībai vairs nevarēs vienlaicīgi būt divu veidu akcijas, būs jāizdara izvēle – starp vārda un uzrādītāja akcijām.
- Akcionāru reģistrs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā, līdzīgi kā attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.
- Vārda akcijas varēs atsavināt tāpat kā SIA kapitāla daļas.
- Uzrādītāja akcijas netiks norādītas akcionāru reģistrā, tā vietā akcijas būs nostiprināmas finanšu instrumentu kontā.
- Uzrādītāja akcijām obligāti ir jābūt reģistrētām Centrālajā vērtspapīru depozitārijā (CVD), kas saņēmis FKTK atļauju CVD darbībai vai arī kurš ieguvis tiesības sniegt CVD pakalpojumus Latvijas Republikā (Latvijā – Nasdaq).
- Noteikts, ka komercķīlu reģistrācijai pakļautas lietas ir arī akcijas, tostarp, noteicot, ka ja līdz 2023. gada 23. jūnijam komercķīla reģistrēta komercķīlu reģistrā vai iesniegts pieteikums komercķīlas reģistrācijai un ir ieķīlāta visa komersanta vai citas juridiskās personas manta vai lietu kopība, kas ietver arī akcijas, tad arī akcijas uzskatāmas par ieķīlātām.
- Uzrādītāja akciju turētājam sasniedzot noteiktu akciju procentuālo slieksni - vairāk nekā 5 % no sabiedrības akcijām, ir pienākums par to sniegt informāciju akciju sabiedrībai, kurā tiek turētas akcijas, kas, savukārt, par to informē Uzņēmumu reģistru. Uzņēmuma akcionārus, uzrādītāja akciju turētājus iespējams var noskaidrot, vēršoties pie centrālā depozitārija.
- Akciju sabiedrībām līdz 2024. gada 30. jūnijam jāpiesaka komercreģistra iestādei statūtu grozījumus, kas paredz, ka visas sabiedrības akcijas ir vai nu vārda akcijas, vai uzrādītāja akcijas un jāiesniedz pieteikumu par CVD vai aktuālo akcionāru reģistru.
Vārda akciju labticīgs ieguvējs
- Definēts vārda akciju labticīgs ieguvējs – tā ir persona, kas daļas ieguvusi no akcijas atsavinātāja, kas ierakstīts kā sabiedrības akcionārs komercreģistra iestādē esošā sabiedrības reģistrācijas lietai pievienotā akcionāru reģistra nodalījumā.
Akcionāru un dalībnieku sapulces
- Mainīta arī akcionāru un dalībnieku sapulču sasaukšanas kārtība, tostarp, vārda akciju turētājiem paredzot papildus atsevišķu saziņas adresi. Saziņa ar uzrādītāja akciju turētājiem paredzēta ar finanšu instrumentu kontu centrālo depozitāriju starpniecību.
- Akcionāram dokumentu pieejamība tiek nodrošināta uzņēmuma mājaslapā vai kā citādi elektroniskā veidā, nodrošinot nepārtrauktu piekļuvi.
Pamatkapitāla daļu apmaksas kārtība
- Akciju sabiedrības minimālais pamatkapitāls samazināts no 35 000 EUR uz 25 000 EUR.
- Viss SIA un AS pamatkapitāls vai tā palielinājums ir jāapmaksā līdz attiecīga pieteikuma iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā, proti, turpmāk komercreģistrā tiks ierakstīts tikai apmaksātais pamatkapitāls, atsevišķi neizdalot parakstīto un apmaksāto pamatkapitālu.
- Pamatkapitāla apmaksa būs veicama 6 mēnešu laikā, no brīža, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, bet pieteikums Uzņēmumu reģistram būs jāsniedz tikai vienreiz – pēc pamatkapitāla apmaksas.
- Pamatkapitāla apmaksu varēs veikt arī veicot pārskaitījumu uz kontu, ko atvērušas elektroniskās naudas iestādes un maksājumu iestādes.
Patiesā labuma guvēja (PLG) paziņošanas pienākums
- Dalībniekiem pēc valdes pieprasījuma ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā ir pienākums iesniegt paziņojumu par PLG.
- Noteiktas sankcijas par šī pienākuma nepildīšanu – dalībniekam nav balsstiesību, netiek izmaksātas dividendes.
- PLG nepaziņošanas gadījumā tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības. Šādā gadījumā daļas pāriet sabiedrības īpašumā, kam ir pienākums izmaksāt tā ieguldījumu.
- Pagaidām grozījumos nav paredzēts dalībnieka pienākums sabiedrībai iesniegt PLG informāciju pamatojošo dokumentāciju, bez kuras Uzņēmumu reģistrs parasti atsakās reģistrēt informāciju par PLG, kas praksē var radīt problēmas.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Alisi Valdemāri, BDO Law vecāko juristi – alise.valdemare@bdolaw.lv