Cik gan daudz un dažādu preču un pakalpojumu piedāvā mūsdienu biznesa vide - sākot no, piemēram, papīra lapu izgatavošanas un tirdzniecības, līdz pat īpaši sarežģītām ar 3D printeru palīdzību radītām specifiskām lidmašīnu detaļām! Katrā šādā procesā var būt iesaistīts arī komercnoslēpums. Kā to aizsargāt no darbinieku negodprātības? Ielūkosimies vairākos pasaules tiesu prakses piemēros.
Attīstoties inovācijām, arvien lielāka uzmanība veltīta komercnoslēpuma aizsardzībai, tādējādi šādai informācijai piešķirot komerciālo vērtību. Šādas atziņas ieguvis arī Senāts 2010.gada 17.maija spriedumā lietā SKA-168/2010, secinot, ka komersantam ir ļoti būtiska komercnoslēpuma aizsardzība, jo no tā ir atkarīga uzņēmuma vērtība un tā attīstības iespējas. Komercnoslēpuma neatļauta nokļūšana konkurenta rīcībā dod tam saimnieciskas priekšrocības un ir pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām. Komersantam pašam jāpieliek saprātīgas pūles, lai aizsargātu tā rīcībā esošo vērtību, proti, jānosaka, kuras saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas vai ziņas, kas saistītas ar uzņēmumu, tas saglabās slepenībā, kā arī jānodrošina komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumi.
RISKANTIE DARBINIEKI
Vienkāršākais veids, kā tikt pie vēlamās konkurentu informācijas, ir savervēt darbinieku, kam ir piekļuve konfidenciālajai informācijai. Amerikas Savienoto Valstu Tenesī štata Austrumu apgabala tiesa 2021.gada 22.aprīlī notiesāja bijušo “Coca-Cola” darbinieku par komercnoslēpuma - “Coca-Cola” zinātības, kā nodrošināt plastmasas pudeles cietību, neizmantojot BPA (bisfenolu A), -zagšanu.
Darbinieks strādāja par galveno inženieri globālajos pētījumos “Coca-Cola”, kur viņam tiešo darba pienākumu veikšanai nebija piekļuves komercnoslēpumam, taču pirms darba attiecību pārtraukšanas, izmantojot darba vietu, viņš savā datorā atvēra ar BPA saistītos komercnoslēpumu saturošos failus un nofotografēja tos, lai apietu “Coca-Cola” drošības pasākumus. Iegūto informāciju darbinieks par vairākiem miljoniem pārdeva Ķīnas valdībai.
Tiesas laikā noskaidrots, ka “Coca-Cola” ir ieviesusi augsta līmeņa aizsardzības pasākumus komercnoslēpuma aizsardzībai, taču konstatēts, ka darbinieku zināšanas par rīcību, kā reaģēt, ja pamanīta aizdomīga pazīme cita darbinieka uzvedībā, nav pietiekamas.
NEPIETIEKAMI PIESARDZĪGIE MAZIE UZŅĒMUMI
Nereti tieši mazie un vidējie uzņēmumi nav informēti par mehānismiem, kas jāievieš komercnoslēpuma aizsardzībai, tādējādi pakļaujot sevi komercnoslēpuma piesavināšanās riskam, kas izpaužas kā zagšana vai rūpnieciskā spiegošana.
Piemēram, Vācijas Federālā Augstākā tiesa 2007.gada 13.decembra spriedumā lietā ZR 71/05 izskatīja situāciju, kurā uzņēmums vērsās tiesā ar prasību pret bijušo darbinieku par ultraskaņas metināšanas moduļa ģeneratora tehnisko dokumentu un dizaina rasējumu izmantošanu. Pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar darba devēju darbinieks izveidoja savu uzņēmumu un bijušajam darba devējam piedāvāja par zemāku cenu (zemāku, nekā tirgo bijušais darba devējs) iegādāties viņa (darbinieka) izgatavotos ultraskaņas metināšanas moduļa ģeneratorus. Uzņēmums uzskatīja, ka darbinieks bija pārkāpis komercnoslēpuma izmantošanas ierobežojumus.
Ar apelācijas instances tiesas nolēmumu prasība noraidīta, norādot, ka prasītājs (uzņēmums) nebija pierādījis, kādu uzņēmuma komercnoslēpumu atbildētājs (bijušais darbinieks) ir pārkāpis. Apstāklis, ka darbinieka izstrādātajiem (pārdošanā piedāvātajiem) ultraskaņas metināšanas moduļa ģeneratoriem ir 20% līdzība, nenozīmē, ka ir pārkāptas komercnoslēpuma aizsardzības tiesības.
Vācijas Federālā Augstākā tiesa, izskatot kasācijas sūdzību, nolēma atcelt apelācijas instances tiesas nolēmumu, norādot, ka tā pieļāvusi kļūdu piemērošanā, jo pieņēmusi, ka atbildētājam (darbiniekam) aizliegts izmantot tikai īpaši noteiktu/ierobežotu komercnoslēpumu. Augstākā tiesa spriedumā norādīja: apelācijas instances tiesa uzņēmumam komercnoslēpuma satura pierādīšanai izvirzījusi pārāk augstas prasības. Par pierādītu komercnoslēpuma aizskārumu jāuzskata apstāklis, ka aizskārējs (darbinieks) veicis precizējumus sākotnējos tehniskajos dokumentos, ko tas ieguvis darba tiesisko attiecību laikā. Lieta nodota atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesai.
Vācijas tiesībās nav noteikta “komercnoslēpuma” vai “zinātības” definīcija. Saskaņā ar Vācijas Federālās Augstākās tiesas judikatūru komercnoslēpums ir jebkurš fakts, kas saistīts ar komercdarbību un kas nav acīmredzams, bet ir zināms tikai ierobežotam personu lokam, ko sabiedrības īpašnieks tur slepenībā, pamatojoties uz ekonomiskajām interesēm. Līdz ar to ražošanas procesi, pētniecība, attīstība, klientu saraksti, uzņēmējdarbības stratēģija, būvniecības rasējumi, līgumi u.c. komerciālās zināšanas, kam ir būtiska ekonomiskā ietekme, saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem kvalificējamas kā komercnoslēpums.
KRIMINĀLATBILDĪBAS BIEDS
Atkarībā no konkrētās valsts tiesību sistēmas komercnoslēpuma aizsardzība balstās uz speciālajiem noteikumiem par konfidenciālas informācijas vai negodīgas konkurences aizsardzību, par to pārkāpšanu paredzot pat kriminālatbildību. Šāda prakse vērojama Luksemburgā.
Luksemburgas apgabaltiesa 2016.gada 27.oktobrī spriedumā lietā 2788/2017 nolēma piemērot kriminālatbildību darbiniekam par uzņēmuma komercnoslēpuma prettiesisku izmantošanu. Šajā lietā tika pierādīts, ka darbinieks bija piesavinājies darba devēja informāciju, kas saturēja pakalpojumu likmes dažādiem klientiem. Darbinieks pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas iegūto informāciju izmantoja citā uzņēmumā ar mērķi pārvilināt klientus, piedāvājot zemāku pakalpojuma cenu nekā iepriekšējais darba devējs.
Luksemburgas Kriminālkodeksa 309.panta 1.punktā paredzēta kriminālatbildība ikvienam, kurš ir vai bijis nodarbināts un kurš konkurences nolūkā (ar nodomu kaitēt savam darba devējam) vai nelikumīga labuma iegūšanai izmanto vai izpauž informāciju, ko ieguvis darba tiesisko attiecību laikā.
SODS ATKARĪGS NO NEGODĪGĀ PEĻŅAS
Lai gan Eiropas Savienības valstu tiesību aktos ir senas komercnoslēpumu aizsardzības tradīcijas, ne visās valstīs ir īpaši izstrādāta viena speciālā tiesību norma, kas regulētu un noteiktu precīzus komercnoslēpuma aizsardzības mehānismus. Tādēļ daudzi uzņēmēji atturas uzsākt tiesvedību savu aizskarto tiesību aizsardzībai, jo nav skaidra priekšstata, kā pierādīt, ka ir neatļauti izmantota uzņēmuma komercnoslēpuma informācija, un kā novērtēt kaitējuma apmēru.
Ievērojot, ka ne visos tiesvedības procesos iespējams precīzi identificēt komercnoslēpumu, tiesas, lai noteiktu, vai informācija patiesībā ir komercnoslēpums, bieži vien izvērtē šādu faktoru kopumu:
- cik lielā mērā informācija ir zināma ārpus uzņēmuma;
- cik apjomīga informācija ir zināma darbiniekiem u.c. trešajām personām;
- pasākumi, kas veikti, lai aizsargātu informācijas slepenību;
- informācijas vērtība uzņēmumam un tā konkurentiem;
- pūles vai naudiskais ieguldījums, ko uzņēmums ieguldījis, izstrādājot informāciju;
- vieglums vai grūtums, ar kādām metodēm informāciju var iegūt citi.
Arī direktīvā 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu apstiprināts šāds process komercnoslēpuma identificēšanai, kā arī sniegts skaidrojums, pēc kādiem kritērijiem jānosaka atlīdzināmais zaudējums. Piemēram, komercnoslēpuma turētājam radušos ienākumu zudumu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu vai atlīdzības apmēru nosaka, aprēķinot, cik būtu jāmaksā, ja pārkāpējs būtu pieprasījis atļauju izmantot attiecīgo komercnoslēpumu.
Pēc līdzīgiem principiem Rumānijas Augstākā tiesa 2014.gada 28.oktobrī spriedumā lietā 3295/2014 nolēma no darbinieces piedzīt par labu bijušajam darba devējam kompensāciju 244 726,87 leju (aptuveni 52 457 eiro) apmērā.
Kopš brīža, kad darbiniece tika pieņemta darbā pie prasītāja (darba devēja), viņa veica pasākumus, lai apvienotu prasītāja (darba devēja) klientu loku un novirzītu to uz savu uzņēmumu (darbiniece savu uzņēmumu atvēra darba tiesisko attiecību laikā ar darba devēju). Tāpat darbiniece atlika daudzu darba devēja līgumu noslēgšanu ar mērķi tos noslēgt ar savu uzņēmumu, piedāvājot izdevīgākus nosacījumus, jo viņas rīcībā (ņemot vērā viņas amatu) bija konfidenciāla informācija par darba devēja piedāvājumiem šiem klientiem. Tādējādi darbiniecei izdevās daļu darba devēja klientu novirzīt uz savu uzņēmumu.
Tiesa arī secināja, ka kompensācijas apmērs jānosaka no darbinieces uzņēmuma peļņas, kas gūta no darījumiem ar bijušajiem darba devēja klientiem.
KĀ NOVĒRST PĀRKĀPUMUS?
Šobrīd, kad biznesa pasaulē dominē nemateriālās vērtības, komercnoslēpuma aizsardzībai uzņēmumā jāvelta īpaša vērība, lai novērstu negodīgu konkurenci. Negodīga konkurence iet roku rokā ar biznesa ētiku, kas ir ne tikai uz āru vērsta darbība.
Aplūkojot tiesu spriedumos sniegtās atziņas, secināms, ka ir svarīgi, lai uzņēmumā visi darbinieki (no zemākā līmeņa līdz vadībai) justos motivēti, atbilstīgi novērtēti un vienlaikus pietiekami informēti par tiesībām, pienākumiem un sekām, ja netiek ievēroti uzņēmuma noteiktie nosacījumi, īpaši attiecībā uz komercnoslēpuma izpaušanu.
PASAULĒ UZŅĒMĒJU OPTIMISMS SAMAZINĀJIES LĪDZ 64%
Pasaulē uzņēmēju optimisms samazinājies par sešiem procent-punktiem - no 70% līdz 64%, secināts globālā finanšu konsultāciju tīkla “Grant Thornton” jaunākajā starptautiskajā biznesa ziņojumā.
Aptaujātie uzņēmumi kā galveno izaugsmes ierobežojumu min ekonomisko nenoteiktību (63%), enerģijas (62%) un darbaspēka izmaksu pieaugumu (57%). Tirgus apskats, kas tiek veikts jau 10 gadus, parāda, ka daudzās valstīs sagaidāma vēsturiski augsta inflācija un ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā uzņēmumi visā pasaulē strauji pārvērtē savus paplašināšanās plānus un darbības tirgus.
Neskatoties uz globālo situāciju un izaicinājumiem, uzņēmumiem eksporta ekspektācijas joprojām ir tuvu rekordaugstam līmenim -gandrīz puse (44%) respondentu paredz pieaugumu nākamajos 12 mēnešos eksporta tirgos, palielinot gan eksporta apjomus, gan valstis, uz kurām tiek eksportēts.
Lai gan dažas valdības pieņēmušas lēmumu par atbalsta programmu ieviešanu, lai risinātu pieaugošās enerģijas izmaksas un sekmētu ekonomiskās nenoteiktības mazināšanos, 83% aptaujāto uzņēmumu atzīst nepieciešamību palielināt algas nākamajos 12 mēnešos. Tomēr ierobežoto finanšu iespēju dēļ tikai katrs piektais uzņēmums norāda, ka plāno piedāvāt algu palielinājumu, kas pārsniedz inflāciju.
Neskatoties uz globāliem un vietējiem ekonomikas izaicinājumiem, ko uzņēmējiem Latvijā sagādājusi Covid-19 pandēmija, kā arī ģeopolitiskie procesi 2022.gadā, liela daļa uzņēmēju šī gada uzņēmējdarbības rezultātus vērtē pozitīvi vai vismaz neitrāli.
Starptautiskajā ziņojumā aptaujāts vairāk nekā 5000 vidēja lieluma uzņēmumu 28 pasaules valstīs.
Avots: “Grant Thornton” starptautiskais biznesa ziņojums, 2022.
Komercnoslēpuma turētājam radušos ienākumu zudumu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu vai atlīdzības apmēru nosaka, aprēķinot, cik būtu jāmaksā, ja pārkāpējs būtu pieprasījis atļauju izmantot attiecīgo komercnoslēpumu.
Avots: iTiesibas