This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Jaunumi:

iFinanses | Uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem – kā grāmatot?

20 aprīlis 2020

Modrīte Johansone , Zvērināta revidente |

Mikrosabiedrības valde pieņēma lēmumu uz 2019. gada 31. decembri vairs neaprēķināt uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem. Bilancē un gada pārskatā par 2018. gadu ir šo uzkrājumu summas atlikums. Kā to iegrāmatot un kā atspoguļot gada pārskatā par 2019. gadu? 

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) 5. panta 2. daļu mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:

  • bilances kopsumma – 350 000 eiro,
  • neto apgrozījums – 700 000 eiro,
  • vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 10.

Šīs sabiedrības ir tiesīgas izmantot Ministru kabineta noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 165. punktā noteikto iespēju neuzskaitīt aplēstās saistību summas par darbinieku neizmantotajām atvaļinājumu dienām pārskata gadā.

Uzskaitīt vai neuzskaitīt?

Taču nedrīkst aizmirst GPL 13. panta 2. daļā noteikto, ka finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Tāpēc, manuprāt, pirms sabiedrības valde izlemj uzskaitīt vai neuzskaitīt uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem, jāizvērtē, cik būtiska summa tā varētu būt. Ja sabiedrības darbinieki katru gadu izmanto ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus, tad sabiedrības uzkrājamās saistības darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem drīzāk nebūs būtiskas. Ja darbinieki regulāri neizmanto atvaļinājumus, tad uzkrāto saistību summa varētu būt būtiska un ņemama vērā, sagatavojot gada pārskatu.

Piemērs

Sabiedrības darbinieki regulāri dodas atvaļinājumos, un uz pārskata gada beigām uzkrājamā saistību summa ir 3000 EUR, bilances aktīvu summa ir 200 000 EUR un gada rezultāts ir peļņa 100 000 EUR apmērā.

Šādā gadījumā sabiedrības vadība varētu lemt neveidot uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem, jo uzkrāto saistību summa nav būtiska, un gada pārskata lietotāja pieņemtie ekonomiskie lēmumi būtiski neatšķirtos, ja uzkrātās saistības būtu iegrāmatotas.

Piemērs

Sabiedrības darbinieki pa retam dodas atvaļinājumā, un uzkrāto saistību summa ir 30 000 EUR, bilances aktīvu summa 100 000 EUR un peļņa 10 000 EUR.

Šajā gadījumā uzkrāto saistību summa ir būtiska un būtu iegrāmatojama. Sabiedrības gada pārskatā kopējo saistību summa palielinātos līdz 130 000 eiro, un pārskata gada rezultāts jau vairs nebūtu peļņa, bet gan zaudējumi 20 000 apmērā, kas arī reāli atainotu faktisko sabiedrības finanšu stāvokli. Tā tiktu ievērotas GPL prasības, ka gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības reālo situāciju, neskatoties uz to, ka MK noteikumi Nr. 775, precīzāk 165. punkts, atļauj neuzskaitīt šīs saistības. Tas, ka sabiedrībai ir zaudējumi, var ietekmēt potenciālo sadarbības partneru vai investoru ekonomiskos lēmumus – pieņemt sabiedrības sadarbības piedāvājumu vai nē, vai arī pieņemt, bet pamainīt piedāvājuma nosacījumus vai darījuma cenu.

Tāpēc, pirms pieņemt lēmumu par to, ka sabiedrība atbilst kritērijiem, saskaņā ar kuriem tā legāli drīkst neveidot uzkrātās saistības darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem, rūpīgi jāizvērtē šo uzkrāto saistību ekonomiskā ietekme uz gada pārskatu.

Kā grāmatot?

Ja sabiedrībai uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem ir nebūtiskas un vadība nolemj tās turpmāk vairs neuzskaitīt, jau esošās uzkrātās saistības iekļaujamas pārskata perioda ieņēmumos tajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PZA), kurā vadība ir pieņēmusi lēmumu.

Grāmatojumu varianti:

1. variants:

  • D Uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem,
  • K Darba algas izmaksas,
  • K Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

2. variants:

  • D Uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem
  • K Ieņēmumi no uzkrāto saistību neizmantotajiem atvaļinājumiem norakstīšanas.

2. variantā sabiedrības vadība redz visus atskaites perioda izdevumus, un grāmatvedim arī vieglāk salīdzināt aprēķināto, iegrāmatoto un Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā deklarēto algu summu.

Manuprāt, neatkarīgi no tā, kurā kontā sabiedrība uzskaita norakstīto summu, uzkrāto saistību norakstīšana neveido sabiedrībai ieņēmumus, bet gan samazina izmaksas. Tāpēc atkarībā no tā, kam tika veidotas uzkrātās saistības – darbiniekiem, kuru alga tiek iekļauta pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksā, pārdošanas personālam vai administrācijai, – ienākumi samazinās PZA attiecīgo posteni:

  • pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa,
  • pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas vai
  • pārdošanas vai administrācijas izmaksas.

Ja sabiedrība sagatavo gada pārskata pielikumu, tad attiecīgajā PZA posteņa atšifrējuma pielikumā varētu uzrādīt šo ieņēmumu summu atsevišķā rindā zem attiecīgā algu izmaksu posteņa. Tāpat gada pārskata pielikumā, ja tāds tiek sagatavots, grāmatvedības politikas aprakstā būtu jāpaskaidro, kāpēc vairs netiek veidotas šīs uzkrātās saistības.