This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Jaunumi:

iFinanses | Ārkārtējās situācijas laikā nodokļi nav atcelti

27 aprīlis 2020

Jeļena Bārtule , Nodokļu menedžere |

Visā pasaulē Covid-19 izraisītā pandēmija ieviesusi savus noteikumus cilvēku un biznesu ikdienā. Šobrīd uzņēmējus var iedalīt trīs kategorijās – tie, kas ātri pārstrukturēja vai pārveidoja biznesa formu, tie, kas gaida, un tie, kuriem diemžēl nāksies apturēt uzsākto. Tomēr, neskatoties uz problēmām, valsts ekonomikai jāturpinās, un uzņēmējdarbība ir galvenais tās dzinējs.

Ekonomistu prognozes nav iepriecinošas, tāpēc daudzas valstis cenšas glābt ekonomiku un palīdzēt uzņēmējiem noturēties virs ūdens, neskatoties uz finanšu grūtībām. “BDO” tiek veikts pētījums par atbalsta programmām dažādās valstīs. Piemēri uzņēmējdarbības atbalstam ir ļoti dažādi – atkarībā no nodokļu nomaksu struktūras un kopējās ekonomikas situācijas. Piemēram, lielākā daļa aptaujāto valstu piedāvā atliktos nodokļu maksājumus, bet jāpievērš īpaša uzmanība, ka termiņš nodokļu nomaksai bieži ir 6–8 mēneši. Protams, citas valstis piedāvā arī samazinātas nodokļu likmes, piemēram, 100% atlaidi sociālajām iemaksām darba devēja daļai uz sešiem mēnešiem Ķīnā vai īslaicīgu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu par 2% Kiprā, tāpat arī citās valstīs tiek samazinātas gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, gan nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumi. Turklāt daudzas valdības atbalsta finansējumu piešķiršanu ar atvieglotiem nosacījumiem, piemēram, uzņēmēji saistību segšanai var saņemt aizņēmumus ar samazinātu procentu likmi vai vispār bez tās.

Kā Latvija atbalsta savus uzņēmējus un nodokļu maksātājus? Turpinājumā atvieglojumu apkopojums, kas ir spēkā raksta sagatavošanas brīdī – 2020. gada 14. aprīlī.

Latvijas valdība 2020. gada 12. martā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 103 izsludināja ārkārtējo situāciju valstī, kas bija nepieciešams, bet ar ko arī sākās grūtības uzņēmējdarbībā. Lai atbalstītu nodokļu maksātājus, 20. martā tika pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (Likums), kura normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža, proti, no 2020. gada 12. marta.

Saskaņa ar Likumu MK izstrādāja virkni atbalsta pasākumu nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Atbalsta pasākumi, kas skar grāmatvedību un/vai nodokļu aprēķinu:

  • nodokļu samaksas termiņa pagarināšana;
  • pārmaksātā PVN summas atmaksa;
  • par trim mēnešiem pagarināts gada pārskata iesniegšanas termiņš;
  • darbinieki dīkstāvē tiesīgi saņemt valsts pabalstu;
  • IIN avansa maksājumu atcelšana;
  • padziļinātā sadarbības programma.

Nodokļu samaksas termiņa pagarināšana

Saskaņā ar Likuma 3. panta 1. daļu nodokļu maksātājam, kuru skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību, ir tiesības:

  • pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam vai
  • lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ.

Kritēriji

Atlikt nodokļu nomaksu vai pagarināt termiņu jau pagarinātai nodokļu nomaksai šobrīd var visu nozaru pārstāvji, bet tikai tad, ja tie atbilst vienam no šiem kritērijiem:

  • ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%;
  • ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20%, un tie atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
  • krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
  • krīzes skartā darba devēja izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
  • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Jāpievērš uzmanība, ka uzņēmums, kurš ir reģistrēts periodā no 2019. gada 1. marta līdz 31. decembrim arī ir tiesīgs pieteikties nodokļu nomaksu termiņa pagarinājumam vai atlikšanai. Iepriekšminētos samazinājumu apmērus procentos aprēķina, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Iepriekš minētie kritēriji nav vienīgie nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumam, jo papildus noteiktajiem kritērijiem iesniegumu izskata arī atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" (likums par NN) 24. pantā minētajām prasībām. Saskaņā ar tām papildus tiek izvērtēts, vai:

  • nodokļu maksātājs ievēro konkrēto nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu kārtējo maksājumu samaksas termiņus;
  • nodokļu maksātājam ar nodokļu administrācijas lēmumu agrāk ir piešķirti nodokļu maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi un vai nodokļu maksātājs ir ievērojis tajos noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību;
  • nodokļu maksātājs ievēro nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;
  • nodokļu maksātājs sadarbojas ar nodokļu administrāciju;
  • pēdējās nodokļu revīzijas (audita) laikā nodokļu maksātājam nav konstatēti pārkāpumi.

Iesniegšanas termiņš

Jāpievērš uzmanība iesnieguma iesniegšanas termiņam. Ņemot vērā, ka Likums stājās spēkā 2020. gada 22. martā, iesniegums par maksājuma termiņa pagarināšanu vai atlikšanu var tikt iesniegts ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai līdz 2020. gada 22. maijam.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Savukārt, lai tas notiktu, vajadzēs pārliecināt VID ka konkrētajam uzņēmumam ir pamatojums noteiktā atbalsta saņemšanai. VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) atrodami divi iesniegumi:

  • iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai (Covid-19);
  • iesniegums nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai (termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā).

Abos iesniegumos jānorāda motivācija un detalizēts pamatojums samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamībai. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz atbilstību kritērijiem, VID ir tiesības izvērtēt katru gadījumu individuāli.

Nokavējuma nauda

Nokavētajam nodokļu maksājumam, kuram piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda, un informācija par uzņēmumu netiek iekļauta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Savukārt, ja gadījumā uzņēmums neatbilst noteiktajiem kritērijiem, nodokļu nomaksas pagarinājumu var pieprasīt parastajā kārtībā saskaņā ar likuma par NN 24. pantu, kur netiek vērtēts apgrozījuma samazinājums. Tomēr būtiskākais ir tas, ar kuru likuma panta daļu tiek prasīts pagarinājums, jo parastā nodokļa nomaksas termiņa pagarināšanas kārtība paredz nokavējuma naudu, kas atbilst ceturtajai daļai no 0,05% dienā, proti, 0,0125% dienā.

Atvieglojumus var atcelt

Neskatoties uz piešķirto termiņa pagarinājumu, VID ir tiesības arī atcelt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja nodokļu maksātājs:

  • neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;
  • neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;
  • noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma par NN 24. pantā noteiktajā kārtībā;
  • neveic nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā par NN noteiktajā kārtībā.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar iepriekš aprakstīto kārtību var atlikt vai pagarināt tikai VID administrētos nodokļus, par pārējiem nodokļiem (NĪN, transportlīdzekļu nodokļi) jāvēršas atbilstošajās pašvaldībās vai iestādēs. Pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt citus NĪN samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajiem, pārceļot tos uz vēlāku laiku 2020. gadā. Šobrīd nevienā pašvaldībā vēl nav izdoti papildu noteikumi saskaņā ar Likumu.

Pārmaksātā PVN atmaksa

Lielākajai daļai nodokļu maksātāju ir ne tikai pienākums maksāt nodokļus, bet arī tiesības saņemt nodokļu pārmaksu, kas bieži vien ļoti ietekmē apgrozāmo līdzekļu apmēru.

Likuma 6. pantā noteikts, ka laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim pārmaksātā PVN atmaksas kārtību nosaka Likums, un minētajā laikposmā nav piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 109. un 110. pantā noteiktā kārtība.

Ar ko šī pieņemtā norma atšķiras no PVN likumā esošajām? Saskaņā ar spēkā esošo Likumu VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas uzrādīta PVN deklarācijā, kura ir iesniegta pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc:

  • PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa;
  • PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc PVN likumā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa;
  • precizētās PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja ir iesniegta precizēta PVN deklarācija.

Saskaņā ar Likuma 6. pantu tiek atcelti PVN likumā noteiktie nosacījumi PVN atmaksai, kā arī netiek pagarināti PVN pārmaksātās summas atmaksas termiņi, tādējādi radot brīvus finanšu līdzekļus Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.

Lai pretendētu uz ātrāku PVN atmaksu, nav noteiktu kritēriju, kuriem uzņēmumam būtu jāatbilst, līdz ar to katram PVN maksātājam ir tiesības pārmaksāto priekšnodokli saņemt ātrāk, neskatoties uz apgrozījumu vai nozari, kurā tas strādā. Tomēr jāņem vērā, ka VID pirms apstiprinātās pārmaksātās PVN summas atmaksāšanas sedz nodokļu maksātāja VID administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus.

Savukārt, ja līdz 2020. gada 31. martam bija apstiprināta pārmaksātā PVN summa, kura pārcelta uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām vai kas radusies personai, kura ir izslēgta no VID PVN maksātāju reģistra, VID to atmaksā līdz 2020. gada 14. aprīlim.

Savukārt, ja līdz 2020. gada 31. martam pārmaksātās PVN summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar PVN likuma 110. pantu, piemēram, uzsākot pārbaudi, VID atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās PVN summas pamatotības apstiprināšanas, proti, pēc pārbaudes beigām.

Neskatoties uz to, ka norma ir iekļauta Likumā, kas ir spēkā no 2020. gada 12. marta, atvieglojumi PVN atmaksai tomēr ir spēkā no 2020. gada 1. aprīļa.

Gada pārskata iesniegšanas termiņš

Turpinot sarunu par termiņiem esošajā situācijā, ir vēl viens svarīgs termiņš, kurš tiek pagarināts – gada pārskata iesniegšana.

Saskaņā ar Likuma 18. pantu sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz iepriekš noteiktos četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidējai, lielai un koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Apkopojot iepriekš minēto un pieņemot, ka sabiedrības finanšu gads sakrīt ar kalendāro gadu, šobrīd ir divi jauni gada pārskatu iesniegšanas datumi – 2020. gada 31. jūlijs mazajiem uzņēmumiem un 31. oktobris vidējiem vai lieliem. Piebildīšu, ka šīs normas dod tiesības iesniegt gada pārskatus vēlāk, bet nav aizliegts tos iesniegt arī ātrāk.

Biedrībām, nodibinājumiem vai reliģiskajām organizācijām arī ir pagarināts termiņš gada pārskatu iesniegšanai – līdz 31. jūlijam ir tiesības iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu.

Šīs izmaiņas attiecas tikai uz Latvijas Republikā reģistrētajām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt jaunie termiņi neattiecas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kā arī alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri dibināti kā komercsabiedrības, kas nozīmē, ka šīm sabiedrībām paliek spēkā iepriekš noteiktie termiņi gada pārskatu iesniegšanai.

Pabalsts dīkstāvē

Darba ņēmēji

Pabalsta apmērs

Saskaņā ar Likuma 14. pantu, ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam tiek kompensēta atlīdzība 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Papildus darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots IIN atvieglojums. Šo piemaksu piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) par laikposmu, par kuru piešķirts dīkstāves pabalsts. Piemaksu pārskaita uz darbinieka kontu, kurā tiek pārskaitīts dīkstāves pabalsts.

Darba ņēmēja statusā var būt arī darbinieks mikrouzņemumā. Balstoties uz pēdējam izmaiņām, arī šie darbinieki ir tiesīgi pretendēt uz pabalstu 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni (informācija, kas norādīta mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Savukārt krīzes skartajiem MUN maksātājiem, kuri darbību MUN maksātāja statusā ir uzsākuši pēc 2019. gada 1. oktobra, mikrouzņēmumu darbinieku dīkstāves pabalstu, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus), nosaka 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020. gada pirmo ceturksni (informācija, kas norādīta MUN ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Rezumējošā kārtībā arī dīkstāves apmaksa būtu apliekama ar algas nodokļiem, savukārt konkrētajā situācijā dīkstāves pabalstu izmaksā valsts, un Likums paredz, ka šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma (DL) 74. pantu, kas nozīmē, ka piešķirtais dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI).

Svarīgi, ka darba devējs ir tiesīgs piemaksāt par dīkstāvi darbiniekam, apliekot piemaksāto summu ar nodokļiem. Daži darba devēji, lai noturētu darbinieku, gatavi piemaksāt, bet būtisks nosacījums – darbinieks nevar veikt darba pienākumus, pat ne minimālus, jo tad tas būs saīsināts darba laiks, nevis dīkstāve.

MK noteikumi Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” paredz, ka iesniegums dīkstāves pabalstam iesniedzams, izmantojot VID EDS, bet svarīgi atcerēties, ka šo dokumentu nav iespējams precizēt, tāpēc pirms dokumenta iesniegšanas ļoti rūpīgi jāpārbauda visa iesniedzamā informācija, kuras dēļ var būt atteikums. Jāņem vērā, ka, piešķirot pabalstu tiek analizēti ne tikai noteikti kritēriji, bet arī tā piešķiršanas iemesls, kas brīvā formā aprakstīts iesniegumā.

Kritēriji

Ļoti rūpīgi jāseko līdzi kritērijiem dīkstāves pabalsta piešķiršanai, jo tie mēdz tikt mainīti vai papildināti. Raksta sagatavošanas brīdi spēkā ir sekojošie dīkstāves pieteikšanas kritēriji:

  • ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību samazinājušies vismaz par 30%;
  • ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20%, un uzņēmums atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
  • krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
  • krīzes skartā darba devēja izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
  • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro;
  • jaundibinātiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti periodā no 2019. gada 1. marta līdz 31. decembrim samazinājumu apmērus procentos aprēķina, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Pēc iepriekš minēto kritēriju izpildes seko detalizētāka analīze, un atteikumu var saņemt, ja:

  • darba devējs nav iesniedzis VID visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas;
  • darba devējam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds ir lielāks nekā 1000 eiroun tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;
  • darba devējs ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;
  • darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
  • darba devējs iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā;
  • ja darba devējs nav iesniedzis VID pamatojumu vai VID, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatē, ka darbinieka dīkstāves iestāšanās nav saistīta ar krīzes ietekmē radītajiem apstākļiem;
  • ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2020. gada 1. marta;
  • darba devēja valdes locekļiem, ja krīzes skartais darba devējs nodarbina darbinieku, kurš neatrodas dīkstāvē, un padomes locekļiem;
  • par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;
  • darbiniekiem, kuri vienlaikus ir nodarbināti valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā vai veic saimniecisko darbību;
  • valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem;
  • krīzes skartajam darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātajam;
  • darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu pārbaudes rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz trīs procentus no darba devēja attiecīgā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem;
  • ja darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

Pirms pieteikties dīkstāves pabalstam ir rūpīgi jāizvērtē šie kritēriji, un, ja nepieciešams, tie jānokārto. Piemēram, ja ir konstatēts nodokļu parāds, tas jānomaksā vai jāiesniedz iesniegums nodokļu nomaksas pagarināšanai vai atlikšanai.

Jāpievērš uzmanība, ka no 10. aprīļa augstāk minētajos kritērijos ir veikti grozījumi attiecībā uz valdes locekļiem un strādājošiem pensionāriem. Darba devējam arī ir tiesības prasīt dīkstāves pabalstu valdes locekļiem, bet ar nosacījumu, ka visi uzņēmuma darbinieki atrodas dīkstāvē. Proti, ja uzņēmumam nav neviena darbinieka, kam tiek izmaksāta alga, nevis dīkstāves pabalsts, valdes locekļi arī var uz to pretendēt. 

Turklāt no 10. aprīļa ir noteikums, ka uz dīkstāves pabalstu var pretendēt arī darbinieki, kuri saņem izdienas pensiju vai vecuma pensiju, bez papildus specifiskiem nosacījumiem.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartais darba devējs līdz 2020. gada 25. aprīlim iesniedz VID dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Kā iepriekš minēts, parastā situācijā dīkstāves apmaksa ir ienākums, kas apliekams ar nodokļiem un no tā tiktu aprēķināts un samaksāts IIN un VSAOI. Līdz ar to, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts pozitīvs lēmums par dīkstāves pabalstu piešķiršanu, darba devēja ziņojums iesniedzams jebkurā gadījumā, norādot konkrētus darbiniekus un “0 eiro” attiecīgajās IIN un VSAOI ailītēs. Dīkstāves pabalsts darba devēja ziņojumā nav jāuzrāda.

Ja nodokļu maksātājs saņēmis atteikumu par dīkstāves pabalstu piešķiršanu, darba devēja ziņojumā jānorāda noteiktā alga un aprēķinātais IIN un VSAOI. Ziņojums aizpildāms un iesniedzams VID, pat ja alga nav izmaksāta par konkrēto periodu līdzekļu trūkuma dēļ. 

Turklāt jāatceras, kamēr darba attiecības ar darba ņēmēju nav pārtrauktas, par katru darbinieku jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,36 eiro apmērā. 

Laikposmā, kad darbiniekam piešķirts dīkstāves pabalsts, slimības pabalstu neapmaksā, kā arī VID informē VSAA par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts. VID tīmekļvietnē ir iespēja iepazīties ar to krīzes skarto darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstus un kuriem ir atbalstīta nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku līdz trim gadiem.

Pašnodarbinātās personas 

Papildus darba ņēmējiem arī pašnodarbinātas personas var prasīt dīkstāves pabalstu. MK noteikumos Nr. 179 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība” (MK noteikumi Nr. 179) atrunāta kārtība dīkstāves pabalsta piešķiršanai tieši pašnodarbinātām personām.

Krīzes skarta pašnodarbināta persona saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 179 ir fiziska persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, veikusi VSAOI kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja vai ir MUN maksātāja, vai individuālais komersants, un dīkstāves periodā nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību.

Pabalsta pieteikšanas kārtība ir tādā pati kā darba devējiem par darba ņēmējiem, savukārt nedaudz atšķirīgs ir pabalsta aprēķins. Dīkstāves pabalstu nosaka, ņemot vērā VID esošo informāciju:

  • MUN maksātājiem – 50% apmērā no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par pēdējiem diviem noslēgtajiem ceturkšņiem, bet ne vairāk kā 700 eiropar kalendāra mēnesi;
  • pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu režīmā – 75% apmērā no attiecīgās personas vidējā VSAOI objekta apmēra pēdējos divos noslēgtajos ceturkšņos, bet ne vairāk kā 700 eiromēnesī;
  • krīzes skartai pašnodarbinātai personai, kura dīkstāves laikā atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalstu nosaka 100% apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta parsešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Atšķirībā no darba devējiem pašnodarbinātajai personai ir vairāk kritēriju, saskaņā ar kuriem dīkstāves pabalstu nepiešķir::

  • ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi VID visas nodokļu deklarācijas par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas;
  • ja pašnodarbinātajai personai iesnieguma iesniegšanas brīdī nodokļu parāds ir lielāks par 1000 eiro un nav piešķirti samaksas termiņa pagarinājumi vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;
  • ja pašnodarbinātajai personai lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
  • ja pašnodarbinātā persona 2019. gada pēdējo divu ceturkšņu periodā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas deklarējusi mazāk nekā vidēji 20 eiro apmērā mēnesī;
  • ja pašnodarbinātās personas ienākumi no nodarbinātības vispārējā nodokļu režīmā iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vidēji mēnesī ir bijuši lielāki nekā 2020. gadā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;
  • ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi VID pamatojumu atbilstoši MK noteikumu Nr. 179 6.3. apakšpunktam vai VID, izvērtējot pašnodarbinātās personas iesniegumu, konstatē, ka pašnodarbinātās personas dīkstāves iestāšanās nav saistīta ar krīzes ietekmē radītajiem apstākļiem;
  • ja pašnodarbinātā persona saimniecisko darbību ir reģistrējusi pēc 2020. gada 1. marta;
  • par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;
  • pašnodarbinātām personām, kuras vienlaikus ir nodarbinātas valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā;
  • pašnodarbinātām personām, kuras vienlaikus ir nodarbinātas pie cita darba devēja, kas neatrodas dīkstāvē;
  • pašnodarbinātām personām, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstu pie krīzes skarta darba devēja;
  • pašnodarbinātām personām, kuras saņem vecuma vai izdienas pensiju;
  • pašnodarbinātām personām, kuras saņem atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda radošo personu atbalsta, mūža stipendiju vai radošās jaunrades programmu ietvaros;
  • pašnodarbinātām personām, kuras ir darba devēji DL izpratnē;
  • pašnodarbinātām personām, kuras ir patentmaksas maksātāji;
  • ja pašnodarbinātai personai iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu pārbaudes rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz trīs procentus no pašnodarbinātās personas attiecīgā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem;
  • ja pašnodarbinātā persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

Analizējot iepriekš minētos kritērijus, jāpievērš uzmanība, ka pašnodarbināta persona var saņemt dīkstāves pabalstu, ja tai nav nekādu papildu ienākumu (alga, pensija, dīkstāve citā uzņēmumā).

IIN avansa maksājumu atcelšana

Likuma 5. pantā paredzēts, ka IIN maksātājs par 2020. taksācijas gadu neveic IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Tomēr, redzot, ka veidosies apliekamais ienākums par 2020. gadu, saimnieciskās darbības veicējs IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. taksācijas gadu var veikt labprātīgi. Maksājumi var būt pašu izvēlētā apmērā un termiņos. Ja nav citu nodokļu parādu, šis summas tiks ieskaitītas IIN maksājumā par 2020. gadu.

Tos nodokļu maksātājus, kuri jau iesnieguši IIN deklarāciju par 2019. gadu un kuriem jau ir aprēķināts avansa apmērs, VID informēs EDS sistēmā par izmaiņām. Tie nodokļu maksātāji, kuri vēl nav iesnieguši deklarāciju, pēc tās iesniegšanas saņems VID informatīvo ziņojumu par EDS izveidoto 2021. gadā maksājamo avansa maksājumu aprēķinu.

Tie nodokļu maksātāji, kuri jau veikuši pirmo iemaksu līdz 2020. gada 15. martam, ir tiesīgi to atgūt, iesniedzot iesniegumu brīvā formā VID EDS.

Padziļinātā sadarbības programma

VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ir ietekmējusi Covid-19 krīze un padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai. Apstākļi, kurus varētu būt izraisījusi Covid-19 dēļ radusies krīze un kuri brīvā veidā jāpamato, ir šādi:

  • kavēti pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņi;
  • samazināti nodokļu ieņēmumi;
  • samazināti darba ņēmēju mēneša vidējie gūtie ienākumi;
  • nodokļu revīzijas rezultātā uzrēķinātā summa pārsniegs 3% no attiecīga gada nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt dalībnieks tiks izslēgs no padziļinātās sadarbības programmas, ja netiks izpildīti jau iepriekš noteiktie kritēriji:

  • administratīvo pārkāpumu sodu summa nepārsniedz 151 eiro, gadā – 500 eiro;
  • nav atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā vai sodāmība ir dzēsta;
  • nav maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process;
  • nav izbeigta vai apturēta saimnieciskā darbība, nav uzsākts likvidācijas process;
  • amatpersonai nav atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai sodāmība par pārkāpumu ir dzēsta;
  • nav konstatēts, ka nodokļu maksātājs vai apkalpojošais dienests ir pārkāpis kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu un specializēto ierīču vai iekārtu lietošanas vai apkalpošanas prasības;
  • nav sākts izslēgšanas no PVN reģistra process;
  • sasniedzams juridiskajā adresē;
  • nav negodprātīgu rīcību pret nodokļu saistībām;
  • amatpersona vai dalībnieks nav riska personu sarakstā.

Valdības atbalsta pasākumi tiek papildināti katru nedēļu, tāpēc rūpīgi jāseko līdzi izmaiņām. Tomēr svarīgākais šobrīd visiem būt veseliem un darīt visu, kas no mums atkarīgs, lai kopā atgrieztos ierastajā ikdienā un uzņēmējdarbībā.