• "Ukraiņi ļoti vēlas strādāt" – ukraiņi Latvijas darba tirgū
Publikācija:

"Ukraiņi ļoti vēlas strādāt" – ukraiņi Latvijas darba tirgū

29 aprīlis 2022

Birokrātiskais slogs, pieņemot darbā Ukrainas bēgļus, ir samazināts gandrīz līdz minimumam, tomēr starp darba devēju un ņēmēju nereti atrodas neskaidrību pelēkā zona, kas traucē sadarbību sākt ātri un efektīvi.

Marta sākumā steidzamības kārtībā, reaģējot uz Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai, Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Kopš tā laika likums ticis jau vairākkārt grozīts, un gaidāms, ka arī turpmāk tajā tiks ieviesti jauninājumi. Labojumi ir vērsti uz bēgļu reģistrācijas, aizsardzības un tiesiskā statusa vienkāršošanu, tomēr atsevišķās situācijās kādam “pēc veciem noteikumiem” sāktam darba attiecību nodibināšanas procesam likuma izmaiņas var šķist papildu birokrātiskais šķērslis.

Katrā ziņā, pirms uzelpot, ka ar darba attiecību formālo pusi viss kārtībā, vēlams painteresēties, kādi ir bijuši jaunākie likuma grozījumi un vai tie ietekmē sadarbību ar konkrētajiem darba ņēmējiem no Ukrainas.

Ukraiņi vēlas strādāt!

Īpašais regulējums attiecībā uz Ukrainas bēgļiem paredz, ka ikviens Ukrainas civiliedzīvotājs var saņemt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību. Vīzu saņēmušo Ukrainas bēgļu skaits aug ļoti strauji, un tiek lēsts, ka kopumā Latvijas darba tirgu varētu papildināt aptuveni 30 000–40 000 Ukrainas valstspiederīgo. “Ukraiņi ļoti vēlas strādāt,” zina stāstīt inovāciju uzņēmuma “Helve” partnere Līva Pērkone, viena no darba meklēšanas platformas “ukrainetolatvia.teamtailor.com” iniciatīvas autorēm. “Viņi, protams, cer arī drīz atgriezties mājās, tomēr katrs no viņiem, kamēr uzturas šeit, vēlas būt gaidīts.”

Kopš kara sākuma uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā izsniegti 14 000 Ukrainas bēgļu.

Darba meklējumos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pagājušās nedēļas vidū bija vērsušies vairāk nekā 1300 Ukrainas iedzīvotāju, tomēr šis skaits pašreizējā brīdī noteikti ir jau audzis, jo kopš tā laika vairākkārt audzis arī ukraiņiem izsniegto vīzu skaits, kas ietver atļauju strādāt.

Strādāt var ne tikai pilsoņi

Atvieglotas iespējas nodibināt darba attiecības attiecas uz visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem: ne tikai Ukrainas pilsoņiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu.

Tā skaidro zvērināta advokāta palīgs, “BDO Latvia” juridiskās nodaļas vadītājs Jānis Ciguzis. Būtiskākie no tiem – ārvalstnieku var nodarbināt bez derīgas ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību, kā arī bez valsts valodas zināšanām un bez vakanču reģistrēšanas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Turklāt ir krietni sašaurināts to dokumentu kopums, kas nepieciešams vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai, kā arī atceltas dažādas formālas prasības par dokumentu derīgumu un legalizāciju ārvalstīs.

Ukrainas iedzīvotājiem ir piešķirtas arī tiesības uz pamatkontu bankā. Kredītiestādei ir pienākums atvērt šādu kontu pat tad, ja iedzīvotājs neatbilst kādām formālām likumā noteiktām prasībām. “Jāatzīst, ka mūsu jauno ukraiņu kolēģu pieredze ir tāda, ka praksē tas aizņem visai ilgu laiku, jo katra vizīte bankā ir jāpiesaka vismaz divas nedēļas iepriekš,” komentē Jānis Ciguzis, “Ceram, ka kredītiestādes šo problēmu kaut kā var atrisināt.”

Līgumu slēdz nekavējoties

Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, piemēram, pase (turklāt tai arī varētu būt beidzies derīguma termiņš), ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības arī bez vīzas. Vienīgais nosacījums – šajā situācijā līgums slēdzams uz vienu mēnesi, bet Ukrainas iedzīvotājam desmit dienu laikā ir pienākums vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) vīzas saņemšanai. Atbilstoši pastāvošajiem likumiem PMLP lēmums par vīzas izsniegšanu (vai atteikums) ir jāpieņem divdesmit dienu laikā.

“Atteikumi praksē ir ļoti reti, jo prasības pret Ukrainas darba ņēmējiem ir pielaidīgas – nepieciešama pase un jāaizpilda noteikta parauga anketa. Turklāt neskaidrības PMLP cenšas atrisināt vēl pirms lēmuma pieņemšanas, sazinoties ar pieteikuma iesniedzēju,” stāsta advokāta palīgs.

Pēc vīzas saņemšanas jāveic grozījums darba līgumā attiecībā uz tā darbības termiņu. “Līgums jāslēdz uz gadu, kā tas ir noteikts vīzā. To nevar slēgt uz nenoteiktu laiku, jo nav zināms, vai pēc gada šai personai būs vīza un vai viņai būs tiesības uz nodarbinātību Latvijā,” skaidro jurists.

Uzsākot darbu, Ukrainas bēgļiem ir tiesības saņemt darba uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēnešalgas apmērā, ko neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli – šis pabalsts tiek izmaksāts papildus krīzes pabal­stam. Lai iegūtu pabalstu, mēneša laikā kopš darba tiesisko attiecību uzsākšanas jāvēršas ar iesniegumu NVA. Pabalstu ir tiesības saņemt arī tad, ja darbinieks tiks nodarbināts nepilnu darba laiku.

Atsevišķām personām, kas vēlas strādāt regulētākās profesijās, piemēram, par psihologu, nav nepieciešamas speciālas licences. Tās nav vajadzīgas arī personām, kas sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus, un taksometru vadītājiem. Strādājot šajās profesijās, nav arī prasības par valsts valodas zināšanām.

Jāsaņem Latvijas personas kods

Jautājumus par saimniecisko darbību Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums neregulē. Tomēr Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas iespējas veikt saimniecisko darbību kā Latvijas iedzīvotājiem, tostarp strādāt kā pašnodarbinātajiem. VID skaidrojumā pamats saimnieciskās darbības veikšanai šādā situācijā ir vīza vai termiņuzturēšanās atļauja. Bez tam nepieciešams arī nodokļu maksātāja reģistra numurs, kas privātpersonai ir personas kods. Tas sniedz iespēju reģistrēt saimniecisko darbību VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā.

Kopš pagājušās nedēļas beigām visiem Ukrainas bēgļiem tiek piešķirti personas kodi, un šajā procesā iesaistījies arī Rīgas bēgļu atbalsta centrs, kur pakalpojumu nodrošina Rīgas pašvaldība. Tie bēgļi no Ukrainas, kuri bēgļu centrā tika reģistrēti agrāk, arī ir saņēmuši personas kodus, taču, lai tos noskaidrotu, viņiem ir vēlreiz jāapmeklē bēgļu centrs vai arī jādodas uz tuvāko PMLP nodaļu. Turpmāk bēgļiem būs jābūt savam personas kodam arī jebkāda veida palīdzības saņemšanai.

Vakanču skaits – tūkstošos

Pēc NVA datiem, lielākoties Latvijā darbu meklē ukraiņu sievietes, un vēl pagājušajā nedēļā 87% darba meklētāju koncentrējās Rīgā. Lai atvieglotu bēgļiem iespēju saņemt informāciju par darba iespējām, NVA deleģējusi savus pārstāvjus arī darbam Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā Rīgā, Kaļķu ielā 1.

“Ukraiņi meklē darbu galvenokārt tirdzniecībā, labprāt vēlas strādāt par skolotāju palīgiem, vienkāršajās profesijās, arī medicīnā,” stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, atzīstot, ka kopumā kara bēgļu interešu loks par dažādām profesijām ir visai plašs. “Jāteic, ka arī darba devēju atsaucība ir ļoti liela jau kopš brīža, kad sākās karš un pie mums ieradās pirmie Ukrainas civiliedzīvotāji.” Pašlaik NVA ir reģistrēti vairāk nekā 7000 vakanču ar norādi, ka darba devējs vēlas nodarbināt arī Ukrainas civiliedzīvotājus.

Platformā “ukrainetolatvia.teamtailor.com” savas vakances reģistrējuši 110 uzņēmumi. Gandrīz puse no tām ir IT jomā. “Ne visas publicētās vakances šobrīd ir kupli apmeklētas,” stāsta Pārsla Baško, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma “ERDA” partnere. “Ukrainas darba ņēmēju meklēto vakanču tops ir pavisam atšķirīgs: par nodarbinātību IT jomā interesējas vien 4,8% darba meklētāju no Ukrainas, kamēr populārākas ir klientu apkalpošanas (23%), ražošanas (20%) un pārdošanas sfēras (17%).”

Kā uzrunāt ukraiņus darba sludinājumā

Būtiski norādīt darba raksturu: fizisks darbs nebūs piemērots ikvienam. Liela daļa bēgļu nerunā angliski, tādēļ labāk apmeklēti ir sludinājumi krievu vai ukraiņu valodā. Labāk piemēroti nepilna laika noslodzes darbi.

Avots: www.la.lv