• Latvijā jauns vērtspapīru veids – segtās obligācijas
Publikācija:

Latvijā jauns vērtspapīru veids – segtās obligācijas

30 jūlijs 2021

Šī gada 27. maijā Saeima pieņēma un 23. jūnijā stājās spēkā Segto obligāciju likums, kas paredz ieviest jaunu vērtspapīru veidu – “segtās obligācijas”.

Likums ir balstīts uz un ar to tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīva (ES) Nr. 2019/2162 par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību. Segto obligāciju likums aizvieto kādreizējo Hipotekāro ķīlu zīmju likumu, taču tas ir daudz mūsdienīgāks un piemērots Eiropas vienotajam finanšu pakalpojumu tirgum.

Segtās obligācijas ir populārs finansējuma piesaistes veids Eiropas banku vidū, un palielina tām aizdevumu izsniegšanas iespējas, tādējādi veicinot hipotekāro kredītu un publiskā sektora aizdevumu finansēšanu. Šīs ir obligācijas ar segumu jeb nodrošinājumu – norobežotu aktīvu kopumu, uz ko segto obligāciju ieguldītājiem būs prasījuma tiesības. Nodrošinājumā jeb seguma aktīvos var iekļaut emitenta prasījuma tiesības, kas izriet no dažādiem līgumiem. Divkāršo segumu – prasījumu pret emitentu un pret seguma aktīvu portfeli, sauc par “divējāda regresa tiesību” mehānismu, un tas nodrošina šiem vērtspapīriem augstu drošību un likviditāti. Kredītiestādes aktīvi, ar kuriem tiek segti ieguldītāju prasījumi, tiek nošķirti no pārējiem kredītiestādes aktīviem, izveidojot speciāli šim nolūkam dibinātu sabiedrību, kura galvo ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem par segto obligāciju pamatsummas atmaksu.

Likums paredzēs arī konkrētu kārtību segto obligāciju pārrobežu emisiju veikšanai, t.i., nodrošinās iespēju piedāvāt šos vērtspapīrus arī ieguldītājiem ārpus Latvijas.

Paredzamā segto obligāciju ietekme uz finanšu pakalpojumu tirgu

Tiek plānots, ka segto obligāciju emisijas, pirmkārt, palielinās brīvo kredītresursu apjomu kredītiestādēs, otrkārt, ļaus bankām samazināt kredītu procentu likmes, tādējādi veicinot kreditēšanas apjomu pieaugumu un ļaujot kredītiestādēm uzturēt konkurenci ar alternatīvajiem finansētājiem.

No investoru viedokļa ieguldītājiem, it īpaši - institucionālajiem investoriem, tiks radītas iespējas ieguldīt un iegādāties drošus finanšu instrumentus. Tāpat tiks veicināta investīciju piesaistīšana jaunu projektu īstenošanai; kredīti kļūs izmantojami ilgtermiņa ieguldījumiem.

Pastarpināti jaunais likums veicinās sekmīgu mājokļu būvniecības un citu ar ilgtermiņa kreditēšanu saistītu speciālo valsts atbalsta programmu īstenošanu. Kredītiestādēm būs pieejams neatkarīgs ilgtermiņa finansējuma avots, kas uzlabos valsts finanšu stabilitāti ekonomiskās lejupslīdes un krīzes situācijās.

Ņemot vērā, ka segto obligāciju kredītreitings var sasniegt pat augstāko kredītreitinga līmeni (AAA), tad ir sagaidāms, ka piesaistīto finanšu resursu cena būs būtiski zemāka par līdz šim piesaistīto resursu cenu, emitējot nenodrošinātas obligācijas, un radīs kredītiestādēm līdzekļu ekonomiju.

Potenciālie emitenti un mērķauditorija

Segtās obligācijas varēs emitēt tikai kredītiestādes.

Ar Segto obligāciju likumu tiek harmonizēts nacionālais normatīvais regulējums starp trim Baltijas valstīm, tādējādi nodrošinot iespēju emitēt šī tipa finanšu instrumentus Baltijas līmenī. Mājokļu tirgus izmērs atsevišķi katrā no Baltijas valstīm – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir būtiski mazāks nekā citās ES dalībvalstīs, kur šobrīd pastāv segto obligāciju tirgus. Ekspertu skatījumā segto obligāciju emisiju iespēja nacionālajā līmenī ir vērtējama kritiski sekojošu iemeslu dēļ:

  1. segto obligāciju programmas izveides izmaksas ir relatīvi augstas;
  2. segtās obligācijas tiek uzskatītas par likvīdu finanšu produktu, tomēr, lai nodrošinātu augstu likviditāti, apgrozībā ir jābūt pietiekami lielam obligāciju apjomam. Turklāt, apgrozībā esošais apjoms ir būtisks segto obligāciju iekļaušanai regulētajos tirgos;
  3. lai ieinteresēto potenciālos investorus būtu jāpiedāvā dažāda tipa segto obligāciju programmas, vēlams, ar dažādiem atmaksas termiņiem.

Ievērojot minēto, ar Segto obligāciju likumu tika ieviesta iespēja seguma portfelī apvienot banku aktīvus no trim Baltijas valstīm, lai lielāka mēroga vērstpapīru emisijas nodrošinātu labvēlīgākus nosacījumus vērtspapīriem starptautiskajā tirgū. Vienā un tajā pašā segto obligāciju emisijā var piedalīties vairākas savstarpēji nesaistītas kredītiestādes ar nosacījumu, ka katra no tām ir licencēta kādā no ES dalībvalstīm. Tādā gadījumā viena no iesaistītajām kredītiestādēm ir emitents, bet pārējās – atsavinātāji, kas vienkārši cedē seguma aktīvus segto obligāciju sabiedrībai. Atsavinātājs nekļūst par segto obligāciju sabiedrības akcionāru; atsavinātāja un emitenta savstarpējās attiecības regulē seguma aktīvu pārvaldīšanas līgums.

Teorētiski mazās Latvijas kredītiestādes varētu atrast sev sadarbības partnerus arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (ne obligāti Igaunijā un Lietuvā) un izveidot tādu seguma portfeli un emitēt tādas obligācijas, kas ir pietiekami interesantas arī Rietumeiropas investoriem vai pat investoriem ārpus Eiropas.

BDO pakalpojumi segto obligāciju emisijā iesaistītajām kredītiestādēm:

  • Konsultācijas par iecerēto emisijas struktūru un ar to saistītajiem riskiem;
  • Segto obligāciju sabiedrības dibināšanu;
  • Attiecīgo kredītiestādes un segto obligāciju sabiedrības iekšējo dokumentu, kā arī segto obligāciju sabiedrības darbības nepārtrauktības plāna izstrādi;
  • Juridiskos pakalpojumus, kas saistīti ar (1) atsavinājuma līguma noslēgšanu un seguma aktīvu atsavināšanu, (2) seguma portfeļa pārvaldīšanas līguma noslēgšanu, kā arī (3) galvojuma līguma starp emitentu un segto obligāciju sabiedrību noslēgšanu;
  • Konsultācijas saistībā ar seguma portfeļa pārvaldīšanu un uzraudzību, kā arī segto obligāciju sabiedrības pienākumu atklāt informāciju;
  • Pārstāvība ieguldītāju sapulcē, jautājumu, kas saistīti ar attiecībām ar ieguldītājiem risināšana;
  • Emitenta ieceltas ieguldītāju uzticības personas pienākumu pildīšana.