:

Luksusa nodoklis atgriežas dienaskārtībā

16 novembris 2017

Jānis Zelmenis, LL.M. , Vadošais partneris |

NODOKĻI 
Pusgada laikā otro reizi tiek skatīts jautājums par luksusa preču nodokļa ieviešanu Latvijā; ārzemēs pagaidām tas nav populārs, turklāt grūti administrējams.

Priekšlikumu Latvijā ieviest luksusa preču nodokli atkārtoti iesniedzis Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Luksusa preču veidus, kategorijas un kārtību, kādā tās apliek ar nodokli, noteiktu Ministru kabinets. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Edgars Putra norādīja, ka idejas autors nav varējis definēt, kas tad īsti būtu uzskatāms par luksusa preci. «Šobrīd nav definīcijas, kas ir luksusa prece un kāds ir tās nodoklis,» uzsvēra E. Putra. Saeimas deputāts Igors Pimenovs norādīja, ka diskusijas par luksusa preču nodokli varētu būt plenārsēdē, izskatot grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», bet atbildīgajā komisijā šoreiz debates nenotika. Jāatgādina, ka līdzīgu priekšlikumu A. Klementjevs bija iesniedzis jau jūlijā, kad tika skatīta nodokļu reformas pakete. Toreiz piedāvājumā bija iekļauta arī aplikšanas kārtība - procentos no preces vērtības. Proti, luksusa precei ar vērtību līdz 1000 eiro šis nodoklis būtu 15%, precei, kuras vērtība pārsniedz 1000 eiro un ir līdz 50 000 eiro, -10%, bet vērtībai virs 50 000 eiro - 5%. Savukārt Ministru kabinetam būtu jānosaka luksusa preču veidi un kategorijas. Tā kā Latvijā neesot arī luksusa preču definīcijas, tad bija piedāvājums par tādām noteikt augstvērtīgas preces, kuras nav pirmās nepieciešamības preces un pēc kurām pieprasījums pieaug ātrāk nekā iedzīvotāju ienākumi. Kā iespējamie šī nodokļa objekti tika minētas lidmašīnas, jahtas, dārgakmeņi, mākslas darbi un citas preces. «Uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa likumā ir tāds jēdziens kā reprezentatīvais auto, par kuru virs noteiktas summas ir jāmaksā abi minētie nodokļi. Ja luksusa prece ir glezna, tad pēc kā tiek noteikta tās vērtība, kas to noteicis utt.?» jautājumu netrūkst E. Putrām. 

Eiropas pioniere 

AS BDO Latvia pētījums rāda, ka Eiropā nav vienotas izpratnes un definīcijas attiecībā uz luksusa nodokli un luksusa precēm. Proti, vēl tiek diskutēts par to, ko varētu iekļaut luksusa preču kategorijā. Pašlaik par luksusa precēm klasiski tiek uzskatītas, piemēram, jahtas, lidmašīnas, mākslas darbi. Šobrīd varētu teikt, ka luksusa nodoklim ir tikai aizmetņi dažādās formās atkarībā no valsts, kurā tiek apsvērta tā ieviešana. 

«Ir dažādi cita veida nodokļi, kuri izveidoti dažādās ES valstīs, piemēram, nacionālie akcīzes nodokļi tiek iekasēti Somijā, akcīzes nodoklis plastmasas iepakojumiem ir izveidots Igaunijā, nodoklis zeltam un sudrabam - Francijā,» pētījuma rezultātu demonstrē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan norāda, ka pašlaik par šo luksusa nodokli tiek domāts ne tikai Latvijā. An Francijā prezidenta Emanuēla Makrona valdība ir piedāvājusi šādu nodokli ieviest jaunajā nākamā gada valsts budžetā. «Lielākā problēma, kāpēc līdz šim šāds nodoklis nav ieviests, ir spēja definēt, ko tieši nozīmē luksusa nodoklis, kā arī lai šis nodoklis būtu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām,» uzsver J. Zelmenis. Viņš ironiski piebilst, ka Latvija varot pat kļūt par vienu no pirmajām ES dalībvalstīm, kurā tiek ieviests luksusa preču nodoklis. «Francijā šobrīd apsver luksusa nodokļa ieviešanu nākamgad, tomēr nav skaidrs, kā to izdarīt. Francijas valdībai ir jādefinē vārds luksuss, kādas preces tas ietver, kādi ir luksusa preču kritēriji, piemēram, no kādas summas automašīna tiek uzskatīta par greznu,» skaidro J. Zelmenis. Viņš piebilst, ka šādā veidā prezidenta Emanuēla Makrona valdība apsver domu aizstāt solidaritātes nodokli ar nekustamā īpašuma nodokli (kuru nereti dēvē arī par luksusa nodokli). «Šī iemesla dēļ tiek plānota nekustamā īpašuma nodokļa bāzes pārskatīšana. Proti, nodokļu bāzi, kas ir piemērojama solidaritātes nodokļa gadījumā (mākslas darbi, senlietas, citi kolekcionējami priekšmeti), plānots pievienot luksusa nodokļu bāzei - nekustamajiem īpašumiem, uzkrājošajām dzīvības apdrošināšanām, juvelierizstrādājumiem, dzīvokļiem, mājām, automašīnām, izpriecu kuģiem,» nodokļu reformas nianses iezīmē J. Zelmenis. Viņš gan steidz piebilst, ka Francijas valdība vēl nav vienojusies par galīgajām nodokļu likmēm. 

Luksusa īpašums 

Pētījums rāda, ka Lietuvā jau pastāv luksusa nodoklis, kurš stājies spēkā 2015. gada 1. janvārī. «Šis nodoklis tiek piemērots, ja īpašnieku kopējā nekustamā īpašuma vērtība (ieskaitot dzīvokļus, garāžas, lauku saimniecības, siltumnīcas, atpūtas ēkas, zvejniecības, inženiertehniskās būves un tamlīdzīgus objektus) ir lielāka par 220 000 eiro, pārsniedzot 0,5% no nekustamā īpašuma nodokļa,» lukusa preces nekustamā īpašuma izskatā nianses Lietuvā skaidro J. Zelmenis. Viņš gan vērš uzmanību uz to, ka neapliekamā vērtība līdz 220 000 eiro attiecas uz nekustamo īpašumu, kas pieder ģimenes locekļiem. 

Dārgmetālu nodoklis 

Interesanti, ka Francijā ir ieviests nodoklis zeltam un sudrabam, bet valsts to iekasē tikai tālāk pārdošanai. Pērkot zeltu vai sudrabu Francijā, nav jāmaksā papildus nodoklis par to. 

«Nodoklis par zelta vai sudraba pārdošanu attiecas uz vienotu nodokli 10,5% apmērā no pārdošanas cenas. Tas sastāv no 10% dārgmetālu nodokļa, kam pievieno 0,5% likmi no ieguldījuma nodokļa sociālā parāda atmaksāšanā,» skaidro J. Zelmenis. Viņš piebilst, ka zelta naudas tālākas pārdošanas gadījumā pārdevējs var izvēlēties priekšapmaksu par dārgmetālu nodokli vai arī reālā kapitāla pieauguma sistēmas nodokli (34,5%), par kuru viņš var saņemt atbrīvojumu atkarībā no laika perioda, kādā zelts pie viņa ir ieturēts, ja vien pārdevējs var pamatot cenu un iegādes datumu. «Kaut ko tādu darīt Latvijā nozīmētu likvidēt šo dārgmetālu legālo tirgu,» uz jautājumu par idejas pārnešanu uz Latviju atbild J. Zelmenis. 

Austrālijas nodoklis 

AS BDO Latvia pētījums rāda, ka piemēram, Austrālijā pastāv luksusa automašīnas nodoklis, kurš ir 33% apmērā no summas, kas pārsniedz luksusa automašīnas slieksni (64,132 vai 75,000 dolāru, ja automašīna patērē mazāk par septiņiem litriem degvielas uz 100 km). Luksusa automašīnas nodokli maksā uzņēmumi (tirgotāji), kā arī personas, kas importē luksusa automašīnas (Austrālijā pastāv arī ievedmuitas nodoklis 5% apmērā, kuru piemēro automašīnām, kas tiek importētas no valstīm, ar kurām Austrālijai nav brīvās tirdzniecības līguma, tostarp arī ES). J. Zelmenis norāda, ka arī ES ir valstis, kurās dārgus auto apliek ar pamatīgiem ekspluatācijas nodokļiem, kā rezultātā vairākās valstīs dominē mazlitrāžas auto. Piemēram, Dānijas parlamentā jau ir iesniegts likumprojekts samazināt auto reģistrācijas maksu, lai tā būtu 100% no automašīnas vērtības. Šobrīd nodoklis ir 105% no automašīnas vērtības līdz 106 000 kronām (14 250 eiro) un 150% no automašīnas vērtības, kura pārsniedz 106 000 kronu (14 250 eiro). Tādējādi tipiskai ģimenes automašīnai likmes samazinājums nozīmētu par 13 500-40 500 kronām (1815 līdz 5445 eiro) mazāku reģistrācijas maksu. 

Nacionālā akcīze 

Eiropā gan vairāk izmanto tā dēvētos nacionālos akcīzes nodokļus, piemēram, Somijā, tāpat kā Latvijā, akcīzes nodoklis ir alkoholam un alkoholiskiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, šķidrajam kurināmajam, elektrībai, dabasgāzei, kā aiī oglēm (Latvijā tas ir dabas resursu nodoklis), kas atbilst ES saskaņotiem akcīzes nodokļiem. «Bet papildus šim akcīzes nodoklim Somija ir izveidojusi nacionālos akcīzes nodokļus, kuri tiek iekasēti Somijā par bezalkoholiskajiem dzērieniem, dzērienu konteineriem, atkritumiem, eļļas atkritumiem, eļļas bojājumiem un stratēģisko maksu par akcijām,» skaidro J. Zelmenis. Viņš gan atzīst, ka akcīzes nodoklis par limonādi un pat kafiju ir arī Latvijā, savukārt eļļām bez akcīzes nodokļa ir arī dabas resursu nodoklis. «Līdzīgi rīkojusies arī Igaunija, kura ar nacionālo akcīzes nodokli apliek iepakojumu, ko Latvijā apliek ar dabas resursu nodokli,» secina J. Zelmenis. Viņš gan norāda uz kādu interesantu niansi, proti, akcīzes nodoklis uz preču iepakojumiem tiek piemērots visiem iepakojumiem Igaunijā, kuri iegādāti citā ES dalībvalstī vai importēti, taču šis nodoklis Igaunijā netiek uzlikts vietējā ražojuma iepakojumiem, kas tiek eksportēti uz citu dalībvalsti. 

Vēsturiski arī Latvijā 

Interesanti, ka padomju laikos, kad preču cenas tika noteiktas administratīvi, tajās jau bija ierēķināts attiecīgs luksusa nodoklis. Piemēram, vieglo automašīnu pārdošanas cenas bija noteiktas tūkstošos rubļu, kaut arī to ražošanas un piegādes izmaksas bija daudzkārt mazākas. Kaut kas līdzīgs bija arī ar televizoriem, magnetolām un sekciju mēbelēm. «Šodienas valodā to varētu nodēvēt par savdabīgu luksusa preču nodokli PVN vai akcīzes nodokļa veidolā, savukārt pirmās nepieciešamības preču cenās nebija ne tikai neviena nodokļa, bet tās bija pat zem pašizmaksas,» atšķirības padomju laikos izskaidro J. Zelmenis. 

Luksusa preču nodoklis vairāk var būt politiķu «jājamzirdziņš» tuvojošos vēlēšanu kontekstā, nekā valsts budžeta papildināšanai, jo jahtas un lidaparātus var reģistrēt jebkurā citā valstī, bet gleznas, zeltlietas, mākslas priekšmetus un tamlīdzīgus izstrādājumus var nerādīt. 33% apmērā par summu, kas pārsniedz luksusa automašīnas slieksni, - tik liels ir luksusa auto nodoklis Austrālijā. 10,5% no pārdošanas cenas -tik liels ir zelta vai sudraba pārdošanas nodoklis Francijā. 

AS BDO LATVIA PĒTĪJUMS 

Publicēts: Dienas Bizness, 16.11.2017.