This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
:

Holdingi paliks dārgāki

12 oktobris 2017

Jānis Zelmenis, LL.M. , Vadošais partneris |

Nodokļu reforma būtiski mainīs dzīvi Latvijā reģistrētajām holdingkompānijām.

To rāda AS BDO Latvija veiktais pētījums, salīdzinot pašreizējo un jauno nodokļu režīmu attiecībā uz holdingiem. AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis atzīst, ka pašlaik visiem uzņēmējiem ir jāgatavojas pārmaiņām, kuras nesīs nodokļu reforma, sākot ar 2018. gadu. «Analizēt, kādas kustības īstenos Latvijā reģistrētie holdingi pašlaik, kamēr vēl nav valdībā akceptēti jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa normu piemērošanas noteikumi, vēl ir pāragri, tomēr iespējamie virzieni ir skaidri,» uzsver J. Zelmenis. Viņš norāda, ka Latvija līdz šim ir bijusi viena no holdingu izvietošanai pievilcīgākajām ES valstīm, bet pakāpeniski notiekot šīs izcilās platformas demontāža. «Latvijas nosacījumi holdingiem līdz brīdim, kamēr tika ierobežota zaudējumu pamešana un ierobežotas iespējas, paaugstinot prasību latiņu termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem, būtībā bija un joprojām daļēji ari ir tikpat labi, kādi tie ir holdingu lielvalstij Eiropā - Nīderlandei, taču no 2018. gadā Latvija pārstās būt par konkurenti,» pētījuma secinājumu rāda J. Zelmenis. Viņaprāt, būtiska nosacījumu maiņa holdingiem Latvijā ir izdevīga konkurent valstīm, kas var papūlēties pārvilināt daļu no holdingiem, kas darbojās Latvijā. 

Likme +66,7% 

«Pašlaik uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme ir 15% no ar šo nodokli apliekamās bāzes, savukārt no 2018. gada tā būs 25% no UIN apliekamās koriģētās bāzes jeb 20% no bruto peļņas, ja peļņa tiek izmaksāta dividendēs,» uz būtiskāko sviru norāda J. Zelmenis. Viņš norāda, ka uzņēmēji jau investē, lai nopelnītu, nevis lai reinvestētu. «Igaunijas pieredze liecina, ka ārvalstu uzņēmumi meklē un ari atrod metodes un instrumentus, lai nemaksātu UIN, bet nopelnīto naudu saņemtu, bez tam Somijas ekonomisti ir izrēķinājuši, ka šīs valsts investoriem ir izdevīgāk investēt pašu mājās, nevis Igaunijā, kur jau daudzus gadus strādā reinvestētās peļņas neap-likšana ar UIN,» stāsta J. Zelmenis. Viņš atzina, ka UIN reforma ir vērsta uz šī nodokļa likmes būtisku palielināšanu -juridiski līdz 20%, bet faktiski līdz 25%, kas no pašreizējās 15% likmes ir būtisks lēciens. «Faktiski kapitālisti nodokļu reformas rezultātā saņems maksājamā nodokļa likmes pieaugumu, vienlaikus valsts maks pamatā ir atkarīgs no patēriņa (akcīzes un PVN) nodokļu ieņēmumiem, kas ir balstīti uz ienākumu esamību (vai neesamību) un patērētāju noskaņojumu, taču šaubos, vai šī paaugstinātā UIN nodokļa likme spiedīs un veicinās investēt Latvijā pie brīvas kapitāla plūsmas ES,» analizē J. Zelmenis. Viņš gan pozitīvi vērtē atrunu, ka UIN samaksas pienākums par uzņēmuma sadalītajiem dividendēm iestājās tikai pirmajā posmā, kad pirmajā uzņēmuma līmenī tiek pieņemts lēmums par peļņas sadali. Kad peļņa tiek tālāk sadalīta mātes uzņēmuma līmenī, nodoklis vairs nav jāietur. Ir vēl kāda nianse, proti, ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma pārdošanas pašlaik ir 2% bet no jaunā gada būs 3%. 

Nodokļu eksperts vērš uzmanību uz to, ka jaunais regulējums paredz ar UIN apliekamajā bāzē iekļaut arī aizdevumus saistītai personai, izņemot gadījumus, kad mātes uzņēmums aizdod meitai. Viņš vērš uzmanību, ka, lai arī ierobežojumi procentu maksājumiem par aizdevumu paliks tie paši, t.i. 1:4, pašu kapitāla un aizdevuma proporcija paliks nemainīga, un tādējādi, ja maksājamo procentu apmērs pārsniegs noteikto kapitāla un aizdevuma proporcijas apmēru vai to apmērs pārsniegs 3 milj. eiro, tad ar UIN apliekamajā bāzē būs jāiekļauj arī procentu maksājumi, kas pārsniedz šo proporciju, vai procentu maksājumu summa, kas pārsniedz 30% no pārskata gada peļņas pirms UIN. 

Ofšoru lieta 

Pētījums rāda, ka trīskārtīgs maksājamā nodokļa pieaugums sagaida dividenžu saņēmējus no zemu nodokļu valstīm. «Pašlaik jāmaksā 15% nodokļu likme, bet no 2018. gada jau 45%,» norāda J. Zelmenis. Viņš uzskata, ka tādējādi zemo nodokļu valstu holdingiem tiek parādītas durvis un labākajā gadījumā tiem jāpārreģistrējas. J. Zelmenis vērš uzmanību, ka arī vadības un konsultatīvo maksājumiem pašlaik tiek piemērota 0% likme, bet no jaunā gada tā būs 20%, savukārt, ja šie maksājumi tiks veikti uz zemo nodokļu valstīm, tad šī nodokļa likme jau ir 40% pašreizējo 15% vietā. 

Akciju laiks 

Segments, kurā vēl varētu tikt lauzti interpretācijas šķēpi, pēc J. Zelmeņa sacītā, ir par ienākuma nodokli no kapitāla ienākuma (akciju pārdošanas). «Pašlaik tas ir 0%, bet no 2018. gada tas, lai arī būs 0%, tomēr ar minimālo turēšanas laiku - trīs gadi,» uz atšķirību niansēs norāda J. Zelmenis. Tas nozīmē, ka, piemēram, lēti nopērkot kādu kompāniju vai tā akcijas, piemēram, Vācijā un pēc tam to pārdodot par divreiz lielāku cenu Āzijas investoram, un to īstenojot īsākā laikā nekā trijos gados - būs jāmaksā 20% liels ienākuma nodoklis, bet, ja procesu «iestiepj» tad 0%. «Te arī ir jautājums, vai šie nosacījumi attieksies uz vienu vai dažām akcijām, vai būs kaut kāds to minimālais apjoms, piemēram 1% vai 5% vai varbūt uz portfeļinvestīcijām (20-25%),» uz vēl vienu neatbildētu jautājumu norāda J. Zelmenis. Viņam neesot skaidrs, kuri ir tie, kas no šādām normām būs ieguvēji. «Pašlaik joprojām varam šodien lēti nopirkt, bet rit dārgi pārdot, un šī pelņa ar ienākuma nodokli nepaliekas, taču jaunais regulējums, šķiet, vērsts pret spekulantiem, taču tas nozīmē, ka šāda veida holdingiem Latvijā nebūs ko darīt un tiem būs vai nu jāpārceļas vai arī jāpārveidojas par Eiropas uzņēmumu (SE - societa europe),» brīdina J. Zelmenis. 

Ieguvēju formula 

Kā potenciālos ieguvējus no nodokļu reformas J. Zelmenis min vietējā kapitāla holdingus. «Ja iztrūkstošie jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa normu piemērošanas noteikumi par saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, kas nosacīti tiek pielīdzināti sadalītajai peļņai, neuzskatīs ieguldījumus citās valstis, piemēram, meitas kompāniju dibināšanu ārzemēs, tad šāds piegājiens būtībā veicinās Latvijā reģistrēto holdingu ekspansiju,» uz iespējamo ieguvumu rāda J. Zelmenis. Viņš norāda, ka šādā skatījumā, piemēram, pašreizējais zemnieks varētu, nemaksājot peļņas nodokli, iegādāties namu Rīgā, pēc tam ari Berlīnē, Dubaijā vai Montekarlo un to sākt izīrēt. «To rādīs laiks, un atbilde būs redzama noteikumos,» tā uz jautājumu par šīs iespējas izmantošanu atbild J. Zelmenis. Viņaprāt, centrālais jautājums visā UIN reformā ir un būs, kuri tēriņi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības attaisnotajiem un kuri pielīdzināmi peļņas sadalei (labumi darbiniekiem, valdes locekļiem, aizdevumi saistītai personai, palielināti procentu maksājumi, nedrošie debitoru parādi, ar saimniecisko darbību nesaistīti tēriņi). 

VIEDOKĻI 

Noteikumi ieviesīs skaidrību 

Juris Grīnvalds, AS Sakret Holdings valdes loceklis: 

Pašreiz uzņēmējiem nav skaidrs tas, kā holdinga uzņēmumus ietekmēs jaunā nodokļu reforma. Viena no galvenajām izmaiņām ir reinvestētās peļņas 0% likmes piemērošana, taču vēl arvien nezinām, kad šis jaunais regulējums stāsies spēkā un vai būs kādi papildu noteikumi, piemēram, konkrētu summu sliekšņi, termiņi utt. Savukārt grāmatveži ir samērā apmulsuši par jauno algu regulējumu, jo īpaši diferencēto neapliekamo minimumu un dažādajām likmēm iedzīvotāju ienākumu nodoklim, nosakot vairākus sliekšņus darbinieku atalgojumiem. Pašreiz izveidojusies situācija, kad visi Latvijas uzņēmumi, ne tikai holdingi, gaida, kad tiks izstrādāti noteikumi un sakārtoti nodokļu sistēmas piemērošanas jautājumi, par ko pašreiz trūkst komunikācijas starp dažādām institūcijām un kompāniju vadītājiem un finansistiem. Līdz gada beigām palikuši nepilni trīs mēneši, tāpēc ceram, ka informācija būs pieejama iespējami drīz. 

Ilgtermiņā - negatīvs efekts 

Moris Simanovičs, Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs: uzņēmumu peļņas, kas gūta pēc 2018. gada un izmaksāta dividendēs vai tām pielīdzināmos maksājumos. Ja uzņēmums dividendes neizmaksās, tad UIN jāmaksā nebūs. Eco Baltia grupas uzņēmumi ir orientēti uz strauju attīstību un izaugsmi, tādēļ peļņas lielākā daļa tiek investēta uzņēmumu attīstībā, nevis izmaksāta dividendēs. Paredzam, ka ilgtermiņā būs negatīvs efekts no tā, ka jaunais UIN likums paredz ierobežojumus savstarpējiem aizdevumiem holdinga ietvaros, jo nereti viena uzņēmuma nopelnīto investējam cita uzņēmuma attīstībai, šādā gadījumā turpmāk tas būs jāveic, vai nu izmaksājot dividendes un nomaksājot no tām nodokli, un dodot aizdevumu no mātes kompānijas, vai maksājot UIN no aizdevuma meitas vai saistītam uzņēmumam. Attiecībā par holdingiem tiek saglabāts nosacījums, ka ienākums no dividendēm, par kurām jau nomaksāts UIN, nav vēlreiz jāapliek ar nodokli, to izmaksājot dividendēs. Uz šo brīdi jaunā UIN likuma ietekme tieši uz Eco Baltia grupu nebūs būtiska. 


JAUNA UIN MODEĻA IETEKME UZ HOLDINGA REŽĪMU LATVIJĀ 

Aspekti Esošais režīms (līdz 31.12.2017) Izmaiņas (sākot ar 2018. gadu) 

UIN likme 15% no ar UIN apliekamas bāzes 0% - UIN netiek maksāts, ja taksācijas gadā gūta peļņa tiek reinvestēta uzņēmumā 25% - no UIN apliekamās koriģētas bāzes, ja peļņa tiek sadalīta un tiek izmaksātas dividendes.

Ieturamo nodokļu likmes

Dividendes 0% - dividendes, ko meitas sabiedrība izmaksā mātes sabiedrībai (juridiskai personai) 10% - sabiedrība izmaksa dividendes akcionāram (fiziskai personai) 0% - dividendes, ko saņem Latvijas holdings 15% - dividendes, kas izmaksātas uz zemo nodokļu/beznodokļu valstīm 25% - no sadalītas peļņas, kas tiek izmaksāta dividendēs (juridiskām un fiziskām personām) 0% - nodoklis netiek ieturēts no dividenžu saņēmēja (rezidenta) 0% - dividendes, ko saņem Latvijas holdings 45% - dividenžu izmaksām uz zemo nodokļu/beznodokļu valstīm 

Dividenžu efektīva likme 15% - UIN no peļņas Juridiskās personas) 25%-15% - UIN no peļņas un 10% IIN (fiziskās personas) 25% - UIN no sadalītas peļņas Juridiskās personas) 25% - UIN no sadalītas peļņas (fiziskās personas) 
Ārkārtas dividendes 15% - ārkārtas dividendes pieskaitāmas pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību (summa jāreizina ar 1.5 koeficientu) 30% - ārkārtas dividenžu izmaksām uz zemo nodokļu/beznodokļu valstīm 25% - ārkārtas dividendes tiek uzskatītas par sadalīto peļņu 45% - ārkārtas dividenžu izmaksām uz zemo nodokļu/beznodokļu valstīm 
Procenti 0% 15% (zemo nodokļu/beznodokļu valstis) 0% 20% (zemo nodokļu/beznodokļu valstis) 
Autoratlīdzības 0% 15% (zemo nodokļu/beznodokļu valstis) 0% 20% (zemo nodokļu/beznodokļu valstis) 
Vadības un konsultatīvie pakalpojumi 10% - no maksājumiem par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem (UIN likuma 3. panta 6. daļas izpratnē) 0% - ja tika saņemts rezidenta sertifikāts 20% - no maksājumiem par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem (UIN likuma 5. panta (5) punkta izpratnē) 0% - ja tika saņemts rezidenta sertifikāts 40% - ja maksājumi tiek veikti uz zemo nodokļu vai beznodokļu valstīm.

Nodoklis no kapitāla ienākuma, akciju atsavināšanas 0% - bez ierobežojumiem 0% - ar minimālo turēšanas periodu 3 gadi. 

Nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas 2% 3% .
 

Publicēts: Dienas Bizness, 12.10.2017.